Pasaulē un Eiropā pēdējos gados arvien aktuālāks kļuvis jautājums par lielo uzņēmumu atklātību un atskaitīšanos par savu sociālo, ekonomisko un vides ietekmi. Top 500 uzņēmumi ir gan ekonomiski, gan sociāli un politiski ļoti nozīmīgi, tomēr veiktā izpēte apliecina, ka tikai neliela daļa no tiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.

1. p ē t ī j u m s Latvijas lielo uzņēmumu
atklātība: iespējas un izaicinājumi
Ievads
Pasaulē un Eiropā pēdējos gados arvien aktuālāks
kļuvis jautājums par lielo uzņēmumu atklātību un
atskaitīšanos par savu sociālo, ekonomisko un
vides ietekmi. Top 500 uzņēmumi ir gan
ekonomiski, gan sociāli un politiski ļoti nozīmīgi,
tomēr veiktā izpēte apliecina, ka tikai neliela daļa
no tiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.
Analīze par Latvijas lielāko uzņēmumu atklātību tika
veikta 2015. gada septembrī, un tajā tikai iekļauti tādi
parametri kā izmantotie komunikācijas kanāli -
interneta vietnes esamība un sociālo tīklu lietojums,
kā arī uzņēmuma interneta vietnē pieejamā
informācija par uzņēmuma īpašniekiem, vadību,
finanšu un nefinanšu datiem, kā arī saviem biznesa
principiem.
Cik atklāti ir Latvijas lielie uzņēmumi?
Lai gan lielākajai daļai (85%)Top500 uzņēmumu ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi Latvijas
lielākie uzņēmumi izpilda tikai trešo daļu jeb 36% kritēriju, un pat uzņēmumi ar 500 un vairāk
darbiniekiem publiskojuši informāciju tikai attiecībā uz 50% kritēriju.
Analīze par Latvijas lielāko uzņēmumu atklātību tika
veikta 2015. gada septembrī, un tajā tikai iekļauti tādi
parametri kā izmantotie komunikācijas kanāli -
interneta vietnes esamība un sociālo tīklu lietojums,
kā arī uzņēmuma interneta vietnē pieejamā
informācija par uzņēmuma īpašniekiem, vadību,
finanšu un nefinanšu datiem, kā arī saviem biznesa
principiem.
Nefinanšu ziņošana ir viens no
svarīgākajiem faktoriem atbildīgas un
ilgtspējīgas biznesa prakses ieviešanai.
Dace Helmane, InCSR vadītāja
Uz nozaru fona pozitīvi izceļamas banku
nozare,kuras uzņēmumi ir vidēji izpildījuši 73% no
kritērijiem, un atbilstoši sektoram izvirzītajām
prasībām visu banku interneta vietnēs ir pieejami
finanšu pārskati. Diemžēl tikai dažas no bankām ir
publicējušas arī pārskatus par savu un/vai grupas
sniegumu nefinanšu jomās – attiecībā uz vidi,
darbiniekiem, vietējo kopienu un tirgu.
Noslēgtākās izrādījās dažādas vairumtirdzniecības
nozares, tai skaitā, naftas produktu, piena un
pārtikas produktu vairumtirgotāji. Ja šajā gadījumā
vēl ir izprotami iemesli pasīvai komunikācijai
interneta vidē, tad pretējas pārdomas rodas
attiecībā uz dažādiem mazumtirgotājiem, kuri
ārkārtīgi retos gadījumos ir publiskojuši savas
prasības piegādātājiem vai informējuši par saviem
biznesaprincipiem.Piemēram,neviensnolielākajiem
farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotājiem un
mazumtirgotājiem nav publiskojis informāciju par
saviem īpašniekiem.
Kādu informāciju uzņēmumi labprāt atklāj?
Lielākajai daļai (85%) Top500 uzņēmumu ir izstrādātas interneta vietnes, kas vienmēr ietver
vismaz kontaktinformāciju saziņai, tomēr pārējais saturs lielākoties nesniedz nekādu priekšstatu
par uzņēmumu un tā sniegumu, norādot, ka atklātība netiek novērtēta.

2. Lai gan jebkura Latvijas komersanta finanšu dati par simbolisku samaksu ir pieejami jebkuram interesentam,
joprojām salīdzinoši neliels skaits lielo uzņēmumu (15%) izlemj proaktīvi šo dokumentu publiskot, tādejādi
demonstrējot atklātību un atvērtību pret saviem potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem.
No Latvijas Top500 uzņēmumiem savus biznesa ētikas un/ vai godīgas komercdarbības prakses principus ir
publiskojuši tikai 11%, un vairums no tiem ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kas par pamatu izmanto grupas
definēto uzvedības standartu. Daudz satraucošāks ir fakts, ka tikai 7% no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem ir
publiski definējuši savas prasības piegādātājiem un apakšuzņēmējiem, turklāt šo uzņēmumu vidū ir tikai 5 valsts
un pašvaldību kapitālsabiedrības.
Cik daudzi uzņēmumi atskaitās
par savu ietekmi, darbības rezultātiem?
facebook.com/ilgtspeja twitter.com/ilgtspeja slideshare.net/ilgtspeja
Vairāk informācijas meklē www.incsr.eu
Atklātākie uzņēmumi:
Uzņēmumi izmanto nefinanšu ziņošanu, lai mērītu un
atskaitītos savām iekšējām un ārējām ietekmes
pusēm par sniegumu vides, sociālajos
ekonomiskajos un pārvaldības jautājumos, šo
informāciju arvien biežāk pieprasa potenciālie
investori, pasūtītāji un īpašnieki. Šobrīd vidēji 93%
no globālajiem Top250 uzņēmumiem izdod
ilgtspējas pārskatus (2005. gadā - 64%)1
. Latvijā
nefinanšu pārskati šobrīd ir publiski pieejami tikai
7% lielo uzņēmumu.
Izmaiņas šajā jomā ir gaidāmas 2017. gadā, kad
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2014/95/ES noteiktiem lieliem
uzņēmumiem un grupām būs obligāts pienākums
sākt atklāt nefinanšu un dažādības vadības
informāciju. Lai gan Direktīvas prasību
pārņemšana Latvijā vēl tikai norisinās, ir skaidrs,
ka prasības attieksies uz kapitālsabiedrībām,
kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā
tirgū, kredītiestādēm, apdrošināšanas un pārap-
drošināšanas sabiedrībām, kuru bilances datumā
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir 500 un
bilances kopsumma pārsniedz 20 000 000 euro vai
neto apgrozījums pārsniedz 40 000 000 euro.
1 KPMG International, 2013
Ekspertu padomi veido: