Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
3
Jau sesto gadu par korporatīvās atbildības principu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē
rūpējas Korporatīvās ilgtspējas ...
4 5
Ikvienam darba ņēmējam ir tiesības ne tikai saņemt sociālās garantijas, bet arī savā darba
vietā justies droši. Uzņēmu...
6 7
Mans lielākais nopelns ir tas, ka vienmēr
esmu centies dot cilvēkiem neatkarību,
iespēju sajust atbildību un mudinājis...
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Upcoming SlideShare
Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 25 Ad
Advertisement

More Related Content

Slideshows for you (14)

Similar to Atbildīgu ideju katalogs 2015 (20)

Advertisement

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Recently uploaded (20)

Advertisement

Atbildīgu ideju katalogs 2015

  1. 1. 3 Jau sesto gadu par korporatīvās atbildības principu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē rūpējas Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tā darbības mērķis ir stiprināt ilgtspējīgu valsts attīstību un starptautisko konkurētspēju uzņēmumiem, valsts pārvaldei un nevalstiskajām organizācijām, sistemātiski padziļinot izpratni par korporatīvo ilgtspēju un atbildību, nodrošinot uzticamus ilgtspējas mērījumus, kā arī praktiskas iemaņas starptautisku zināšanu lietošanai uzņēmumu darbības uzlabošanā. Institūta dibinātāji ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: “Borenius”, “McCANN Consulting”, “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, “Latvijas Zaļais punkts”, “Spring Valley” un “TNS Latvia”. Lai izveidotu zīmolu, ko cilvēki mīl un kam uzticas, jādomā ne tikai par šodienu, bet arī rītdienu. Tas nav viegli, bet sabalansēti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi ir atslēga ilgtspējīgai un ienesīgai uzņēmuma izaugsmei. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts kopā ar nacionālā līmeņa sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju – organizē Ilgtspējas indeksu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Lai sekmētu sabiedrības izpratni un pieprasījumu pēc godīgas, ētiskas un atbildīgas uzņēmējdarbības, lai uzņēmumiem dotu iespēju lepoties ar savu pozitīvo pieredzi, otro gadu tiek rīkota Atbildīga biznesa nedēļa. IZPRATNI PAR ATBILDĪGU BIZNESU PALĪDZ VEICINĀT: SADARBĪBĀ AR: ATBILDĪGU IDEJU TIRGUS Labās prakses piemēri 15 minūtēs 10. jūnijs Swedbank centrālā ēka, Balasta dambis 1a, Rīga STRĀDĀVESELS.LV CILVĒKI SWEDBANK EKONOMIKA LATVIJAS DZELZCEĻŠ VIDE 9.00–9.30 Reģistrācija 9.30–9.40 Atklāšanas uzruna. Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja 9.40–9.50 Ilgtspēja no “start-up” skatupunkta. Ernests Štāls, “TechHub Riga” valdes priekšsēdētājs 9.50–10.05 Spēks ir labos skolotājos! Ansis Grasmanis, “Swedbank” valdes loceklis 10.10–10.40 Ietekmes uz vidi samazināšana – ieguvums uzņēmumam. Šarlota Liona (Charlotta Lyon), “Carlsberg Group” Rietumeiropas Korporatīvo attiecību viceprezidente 10.45–11.05 Dažādības vadība – panākumu atslēga uzņēmumā L’Oreal. Vullnet Latifi. Cilvēkresursu daļas direktors L’Oral Baltic SIA 14.00–14.15 Misija – strādāt gudri, nevis smagi. Ivars Vanadziņš, RSU DDVVI direktors 14.20–14.35 LR Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka uzruna 14.35–15.10 Ģimenei draudzīgo komersantu apbalvošana 15.10–15.20 Atbildīgu ideju tirgus noslēgums Moderē 11.15–11.30 11.35–11.50 13.00–13.15 11.55–12.10 13.20–13.35 12.05–12.20 13.40–13.55 12.25–13.00 Revita Logina, “TNS Latvia” Pastāvēs, kas pārvērtīsies Antra Birzule, “Latvijas dzelzceļš” ilgtspējas un KSA projektu vadītāja (10.lpp.) “Amata misija” – iedvesmojoša amata būtība un pievienotā vērtība” Agita Baltbārde, “Cēsu alus” sabiedrisko attiecību vadītāja (24.lpp.) SEB grupas soļošanas kampaņa darbinieku veselības uzturēšanai Dace Kriķe, SEB Baltijas iekšējās komunikācijas vadītāja (36.lpp.) Veselīgas uzkodas un garda kafija no “Svētki Jums” Darbinieku darba drošības apmācības “E-LEGACY” Andris Pommers, “CEMEX” Integrētās drošības daļas vadītājs (11.lpp.) Līderības attīstības programma “Fast Forward” Ene Krinpus, “Coca-Cola HBC” Baltijas apmācību un attīstības vadītāja (14.lpp.) Aprīlis – darbinieku Sporta mēnesis Marika Lapiņa, “LatRosTrans” personāla vadītāja (25.lpp.) “Rimi Baltic” piegādātājiem ievieš īpašu ilgtspējas pielikumu Genute Voveriene, “Rimi Baltic” kvalitātes nodrošināšanas un korporatīvās atbildības vadītāja (28.lpp.) Zaļā nedēļa “Nordea” Ivars Šmits, “Nordea Finance Latvia” valdes priekšsēdētājs, “Nordea” Korporatīvās sociālās atbildības dimensijas “Daba” pārstāvis (37.lpp.) Atbildības inovācija – cilvēkam un videi! Ingrīda Gubernatorova, “ZAAO” attīstības daļas vadītāja (40.lpp.) VNT e-skola Dace Edžiņa, “Ventspils nafta termināls” darba aizsardzības speciāliste (12.lpp.) “Apskāvienu” sistēma darbinieku motivēšanai Ernests Gabrāns, “Wunder Latvia” vadītājs (15.lpp.) Tava nākotne zem mikroskopa! “Grindeks” Profesiju dienas skolēniem Laila Kļaviņa, “Grindeks” Komunikācijas departamenta vadītāja (26.lpp.) Negadījumu zaudējumu kalkulators Jeļena Mihailova, ABB kvalitātes, vides un arodveselības eksperte (29.lpp.) Ar atbildību pret vidi – nolietoto elektropreču vākšanas akcija Inese Brūdere, “Liepājas RAS” personāla speciāliste (38.lpp.) Videi draudzīgas domāšanas kampaņa “Domā citādāk. Domā zaļāk!” Elīna Harčenko, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja (41.lpp.) E-prasmju skola Lolita Stašāne, “Swedbank” Privātpersonu komunikācijas virziena vadītāja (13.lpp.) Darbinieku lojalitātes programma “Lattelecom Plus” Ineta Vēze, “Lattelecom” Personāla attīstības un motivācijas nodaļas vadītāja (16.lpp.) Swedbank akadēmijas Studentu attīstības programma Dace Amsila, personāla vadības partnere (27.lpp.) Biznesa modelis efektīvākai resursu izmantošanai Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs (30.lpp.) Klientu paradumu pilnveidošana efektīvai enerģijas izmantošanai Biruta Ģine, AS “Latvenergo” energoefektivitātes speciāliste (39.lpp.) Veicināt darbinieku vides saglabāšanas apziņu Linda Liepiņa, “DHL” Kvalitātes un vides struktūrvienības vadītāja (42.lpp.) Arnis Marcinkēvičs, “McCANN Consulting” Aiga Kāla, “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”
  2. 2. 4 5 Ikvienam darba ņēmējam ir tiesības ne tikai saņemt sociālās garantijas, bet arī savā darba vietā justies droši. Uzņēmuma korporatīvā atbildība sākas ar darba vides sakārtošanu. Normatīvo aktu pamatprasību izpildīšana nedrīkst būt tā vienīgā stratēģija. Sekmīgi sakārtotu darba vidi vislabāk var veidot dialoga veidā – darba devējam un ņēmējam vienojoties par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Pēdējo gadu laikā darba devēju un ņēmēju attiecības ir kļuvušas elastīgākas. Iesaistītās puses aizvien aktīvāk iesaistās sociālā dialogā, kas vainagojas ar puses apmierinošu darba koplīgumu. Līdz ar to palielinās arī arodbiedrību loma. Pēdējos gados ir redzami pozitīvi piemēri tam, ka tās ir nepieciešamas un spēj aizstāvēt biedru intereses. Ticu, ka aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu iesaistīsies dialogā un uzlabojumi darba vidē būs jūtami, tādējādi samazinot negatīvos statistikas datus par negadījumu skaitu darba vietā. Atbildīga attieksme atmaksājas Ļoti bieži tiekos ar uzņēmējiem, studentiem, ierēdņiem, un mūsu sarunas agrāk vai vēlāk nonāk līdz jautājumam – kas ir atbildīgs bizness? Savu atbildi vienmēr sāku ar to, ka atbildīgs uzņēmums ir pelnošs uzņēmums. Tomēr būtiski, ka finansiālie panākumi tiek gūti uz atbildīgiem pamatiem. Jebkuras organizācijas un arī uzņēmuma atbildība un ilgtspēja sākas ar darba vidi. Tikai kvalificēti un iesaistīti darbinieki spēs nodrošināt augstu kvalitāti un efektivitāti, tikai motivēta personāla gadījumā samazināsies darbinieku prombūtne un mainība. Tas nozīmē, ka darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākais resurss un investīcijas tajā atmaksājas! Demogrāfiskās prognozes uzņēmumiem ir biedējošas. Jau tuvākajos piecos gados Latvijā tiek prognozēta ne tikai potenciālo darbinieku skaita samazināšanās, bet arī vietējā tirgus sarukšana. Šādā situācijā kļūst vēl svarīgāk ieguldīt savas zināšanas, laiku un arī finanses, lai šodien novērstu virkni nākotnes izaicinājumu. Turklāt pētījumi rāda, ka investīcijas vietējā sabiedrībā palīdz uzlabot uzņēmuma reputāciju un veicina lojalitāti esošo darbinieku vidū. Vēl viens nozīmīgs resurss, pret kuru ir jāizturas ar cieņu, ir vide. Mēs bieži esam dzirdējuši, ka atbildība par to gulstas tikai uz ražošanas uzņēmumiem. Tomēr visā pasaulē tiesiskais regulējums šajos jautājumos kļūst arvien stingrāks un neskar tikai reto uzņēmumu. Turklāt par vides jautājumiem aizvien biežāk runā tieši finanšu izteiksmē. Piemēram, Lielbritānijā ir aprēķināts, ka lielie uzņēmumi gadā varētu ieekonomēt vairāk nekā 340 miljonus eiro, samazinot enerģijas patēriņu par 1%. Vai esat apzinājuši, cik iespējams ietaupīt jūsu uzņēmumā? Atbildīgu ideju tirgus dalībnieki ar saviem stāstiem apliecina, ka nav nepieciešamas nopietnas investīcijas un resursi, lai īstenotu atbildīgu nostāju pret saviem darbiniekiem, apkārtējo vidi, sabiedrību, klientiem un piegādātājiem. Svarīga ir attieksme un apziņa, ka atbildīgs bizness atmaksājas! Darba devēju konfederācijas misija ir veidot tādu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, lai veicinātu uzņēmēju konkurētspēju. Viens no konkurētspējas rīkiem ir sakārtota darba vide uzņēmumā. Tas ir process, kas noris visu uzņēmuma pastāvēšanas laiku. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka sakārtotā darba vidē cilvēki mazāk slimo un viņiem uzlabojas darbaspējas. Līdz ar to uzņēmumi var rēķināties ar lielākiem ienākumiem. To ir sapratuši arī Latvijas uzņēmumi, tāpēc pēdējos gados vadītāji aizvien vairāk pievērš uzmanību nodarbināto informētībai par darba vides riska faktoriem, piesaista ārējos speciālistus aizsardzības pasākumu īstenošanai un interesējas, kā nodrošināt efektīvu darba veikšanu. Arvien vairāk uzņēmumu apzinās, ka korporatīvā atbildība ir investēšana ilgtermiņa attīstībā, nevis papildu pienākums vai ziedošana. Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
  3. 3. 6 7 Mans lielākais nopelns ir tas, ka vienmēr esmu centies dot cilvēkiem neatkarību, iespēju sajust atbildību un mudinājis uzņemties risku, lai sasniegtu savus mērķus. Ričards Brensons, “Virgin Atlantic” īpašnieks
  4. 4. 9 Līdzsvarā starp labu darba vietu un efektīvu darba organizāciju Darba devēja un darba ņēmēja skatījums uz terminu “darba vieta” ir diezgan atšķirīgs. Vieniem tā asociējas ar konkrētu organizāciju, adresi, darba galdu, datoru utt., bet otri uz to vairāk skatās no ieņēmumu un izmaksu perspektīvas. Kompānijas “Upwork” pērn veiktā aptauja parādīja, ka 34% visu ASV darba tirgū strādājošo darbojas kā neatkarīgie speciālisti un konsultanti konkrētos projektos. 69% no viņiem uzskata, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā šādas attiecības ar darba devēju kļūst arvien pieņemamākas. Arī Latvijā ienāk līdzīgas tendences. Protams, šāda veida sadarbības organizēšanai ir savi ierobežojumi. Pārsvarā šie uzņēmumi darbojas pakalpojumu jomā, kur darbinieka galvenais resurss ir viņa zināšanas un prasmes. Ražošanas uzņēmumos šādu pieeju var īstenot tikai daļēji, piemēram, veicot ražošanas procesu uzlabošanu un projektam piesaistot noteiktas jomas ekspertus. Viena no iespējām darba organizācijas efektivitātes paaugstināšanai ir senioru nodarbināšana. Šie darbinieki jeb tā dēvētā X paaudze (1946–1964), kas šobrīd ir plaši pārstāvēta darba tirgū, pārsvarā ir lojāli, apzinīgi veic savu darbu un rūpējas par savas darbavietas saglabāšanu. Valsts un Eiropas Savienība veido dažādas atbalsta programmas vecāka gadagājuma cilvēkiem, diemžēl darba devēji Latvijā ir atturīgi un tikai reizēm uz darba interviju aicina potenciālos darba ņēmējus, vecākus par 50 gadiem, cerot atrast gados jaunus cilvēkus. Domājot par gados jaunu darbinieku piesaistīšanu jeb jauno Z paaudzi (1994–2010), jāņem vērā, ka šie darba ņēmēji ir pietiekami ambiciozi un viņu atalgojuma prasības bieži vien ir neatbilstošas piedāvātajai kompetencei. Šīs paaudzes vērtību sistēmā ļoti svarīgs ir līdzsvars starp darbu un brīvo laiku, kā arī elastība attiecībā uz darba laiku. Darba devējiem jāņem vērā, ka viņu integrēšanai organizācijā un izglītošanā būs nepieciešams veikt lielākas investīcijas, nekā piesaistot vecāka gadagājuma cilvēkus. Jānis Gredzens, “Spring Valley” organizācijas, pārmaiņu un personāla vadības konsultants un mentors #ABN2015 www.ilgtspeja.lv CILVĒKI piezīmēm IZPRATNI PAR ATBILDĪGU BIZNESU PALĪDZ VEICINĀT: SADARBĪBĀ AR:
  5. 5. 10 11 Pastāvēs, kas pārvērtīsies Rezultāts: 1. Organizētas pārdomātas un mērķtiecīgas aktivitātes, kas tika izstrādātas, vadoties pēc iesaistīto pušu vēlmēm, vajadzībām un īstenošanas iespējām. 2. Visu iesaistīto gandarījums un savstarpēja vienošanās par plānojamajiem darbiem nākamajā pavasarī. 3. Lielāka darbinieku izpratne par uzņēmuma vērtībām un atbalsts tām, kā arī zināšanas par sadarbības partneru darbību, vajadzībām un tālākajiem mērķiem. 4. Darbinieku vēlme un interese arī ārpus talkas aktivitātēm iesaistīties palīdzībā un atbalstā Bērnu slimnīcas fondam, vecāku mājai un dzelzceļa pensionāriem. Situācija: Uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” aprīlis allaž ir bijis Spodrības mēnesis, kurā norisinās arī īpaša talka. Kopš 2009. gada tā ir piektdiena pirms Lielās talkas, un tajā LDz darbinieki dodas sakopt dzelzceļa nodalījuma joslu – savākt atkritumus, pudeles, maisiņus utt. Šogad talkā piedalījās 500 koncerna darbinieki. Iniciatīva: Turpinot sakopt dzelzceļa nodalījuma joslas un tajā pašā laikā paplašināt sakopjamās teritorijas, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darbinieki dodas palīgā ilggadējiem sadarbības partneriem: 1. Bērnu slimnīcas fondam – veicot ģenerāltīrīšanu tā uzturētajā BKUS Torņakalna novietnes vecāku mājā, kā arī sakārtojot un labiekārtojot BKUS Gaiļezera novietnes āra teritoriju. 2. Dzelzceļa nozares pensionāru organizācijai, bijušajiem ilggadējiem LDz darbiniekiem ārpus Rīgas. Nākotnes izaicinājumi: Lai talkas diena būtu vēl plašāka, viens no galvenajiem nākotnes izaicinājumiem ir vēlme iesaistīt reģionu darbiniekus un aktivizēt viņu brīvprātīgo darbu gan dzelzceļa nodalījuma joslu sakopšanā, gan jo īpaši – atbalstā uzņēmuma sadarbības partneriem. Antra Birzule, “Latvijas dzelzceļš” ilgtspējas un KSA projektu vadītāja Andris Pommers, CEMEX Integrētās drošības daļas vadītājs Rezultāts: Apmācību process tika sākts 2014. gada novembrī, un līdz šī gada jūnija beigām tās pabeigs visi uzņēmuma darbinieki Latvijā, Krievijā un Somijā. Par programmas saturu un norisi no darbiniekiem saņemtas labas atsauksmes, viņu atsaucība un iesaistīšanās diskusijās liecina par satura aktualitāti. Arī profesionāla vieslektora pieaicināšana ir attaisnojusies – darbinieki aktīvi iesaistās diskusijās un dalās pieredzē. Situācija: CEMEX vērtība un galvenā prioritāte ir drošība un veselība. Lai to akcentētu, kā arī definētu vienotus uzņēmuma darba drošības pamatprincipus, rosinātu darbiniekus paskatīties uz darba drošību plašākā mērogā un no dažādiem skatupunktiem, tika izstrādāta īpaša apmācību programma “E-Legacy” (“Everyone’s Legacy” jeb “Ikviena mantojums”). Iniciatīva: Apmācību programma ir sadalīta sešos moduļos, kas ietver šādus jautājumus: 1) veselība un drošība kā personīga (vai individuāla) vērtība; 2) risku izvērtēšana; 3) uzvedība darbā; 4) komunikācija; 5) veselība, labklājība un dzīvesveids; 6) personīgais ieguldījums darba drošībā. Nākotnes izaicinājumi: CEMEX mērķis darba drošībā visā pasaulē ir nulle nelaimes gadījumu darbā. Līdz šim to vēl nav izdevies sasniegt, bet esam pārliecināti, ka “E-Legacy” apmācību programma palīdzēs uzņēmumam sasniegt šo mērķi. Darbinieku darba drošības apmācības “E-LEGACY”
  6. 6. 12 13 Rezultāts: Garantija, ka darbinieks izlasīs aktuālo dokumenta redakciju un mācību saturs būs viegli uztverams. Dažādība zināšanu pārbaudē – vienkārši testi, testi spēļu veidā vai ar definētām atbildēm. Kursa saturu veido paši VNT darbinieki bez zināšanām programmēšanā. Viegla pārraudzība – kursā pieļautās kļūdas redz gan darbinieks, gan viņa vadītāji. Personāla izmaiņas “VNT e-skolā” parādās automātiski. Izmaksas – sākotnējais ieguldījums dizaina un nepieciešamo funkciju izveidē. Rezultāts: Vairāk nekā 2000 cilvēku piedalījās klātienes mācībās 20 dažādās vietās visā Latvijā; apmācībās tika iesaistīti darbinieki ne tikai filiālēs, bet arī kolēģi, kas apkalpo klientus pa telefonu. Akcijā “Mācāmies kopā” tika saņemti 20 stāsti par to, kā zināšanām apmainījušies seniori un jaunieši. Senioru internetbankas lietošanas īpatsvars ir audzis par 15%, norēķinu kartes lietošanas daudzums – par 30%. Situācija: Atšķirībā no vienveidīgiem un gariem dokumentu tekstiem interaktīvajai apmācību sistēmai “VNT e-skola” ir milzīga iespēju funkcionalitāte apmācību satura veidošanā – no saistošās un aktuālās dokumenta redakcijas pievienošanas no dokumentu vadības sistēmas “Alfresco” līdz video, audio, zināšanu pārbaudes testu un spēļu ievietošanai, lai mācības padarītu ne tikai izglītojošas, bet arī aizraujošas un vieglāk uztveramas. Situācija: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pētījums liecina, ka 80% iedzīvotāju vecumā virs 55 gadiem nav informēti vai nav lietojuši nevienu e-pakalpojumu. Aptaujājot kolēģus filiālēs, tika noskaidrots, ka senioru auditorijai nepieciešama vairākkārtēja apmācība, kā arī drošības izjūta, pašiem pārskaitot naudu internetbankā, maksājot rēķinu vai lietojot bankomātu. Iniciatīva: Biezas, garlaicīgas un neskaitāmas dokumentu mapes, kurās laiku pa laikam atklājas novecojusi dokumentu redakcija, lika SIA “Ventspils nafta termināls” aizdomāties. Tad tika sperti pirmie soļi elektroniskas dokumentu vadības sistēmas izveidē, sasaistot to ar darbinieku apmācību vidi “VNT e-skola”. Šī elektroniskā apmācību vide ir veidota uz “Moodle” bāzes un pilda ne tikai apmācību satura, bet arī administrēšanas funkcijas, piemēram, nosūta atgādinājumus uz e-pastu un sistēmas kalendāru par nepieciešamību apgūt apmācību kursu. Iniciatīva: “Swedbank” klientiem piedāvāja iespēju apgūt internetbankas izmantošanas prasmes filiāles apmeklējuma laikā, kā arī pieteikties internetbankas apgūšanai pie kafijas tases tajās filiālēs, kas atrodas lielveikalos. Tāpat tika piedāvāts, risinot kādu vajadzību ar bankas speciālistu pa telefonu, pie viena apgūt arī jaunas digitālās prasmes. Projekta laikā senioriem tika parādīts, kā darboties tajos datoros, kas ir publiskajās bibliotēkās visā Latvijā, skolās un pašvaldību iestādēs. Akcijā “Mācāmies kopā” mazbērni tika aicināti palīdzēt apgūt internetbanku vecvecākiem, tādējādi veicinot savstarpējo sapratni, kopīgu saturīgu laika pavadīšanu un vērtību apmaiņu. Nākotnes izaicinājumi: Dziļāka “VNT e-skolas” funkcionalitātes izpēte ar nolūku to efektīvāk izmantot apmācībām un komunikācijā. Piemēram, plānojām sākt aktīvi izmantot rīkus, kas ir nepieciešami iekšējo aptauju veikšanai, forumiem un brīvo tēmu apmācību kursu veidošanā. Šiem apmācību materiāliem varēs pieslēgties ikviens darbinieks jaunu zināšanu meklējumos. Nākotnes izaicinājumi: Turpināt izglītot klientus par e-pakalpojumu priekšrocībām, kā arī motivēt darbiniekus aktīvi iesaistīties un atbalstīt klientus jauno paradumu nostiprināšanā. VNT e-skola E-prasmju skola Lolita Stašāne, “Swedbank” Privātpersonu komunikācijas virziena vadītāja Dace Edžiņa, “Ventspils nafta termināls” darba aizsardzības speciāliste
  7. 7. 14 15 Rezultāts: “Fast Forward” programma veicina nepieciešamo zināšanu, kompetenču un prasmju apguvi, lai sagatavotu darbinieku pārejai uz nākamo atbildības līmeni, īstenojot savus karjeras mērķus. Savukārt uzņēmumam tā sniedz iespēju nodrošināt profesionālu darbinieku pēctecību organizācijas iekšienē. Pēdējo divu gadu laikā programma nodrošinājusi 36 darbinieku attīstību, un jau 18 no viņiem ir augstākajā vadības līmenī. Iniciatīva: SIA “Coca-Cola HBC” uzskata, ka darbinieks ir uzņēmuma lielākā vērtība, tāpēc jau vairākus gadus kompānijā tiek pievērsta uzmanība līderības attīstīšanai. Balstoties uz šo prioritāti, ir izstrādāti skaidri apmācību un attīstības plāni visās struktūrvienībās, paātrinot un veicinot mācīšanos. Nākotnes izaicinājumi: Lai nodrošinātu kvalitatīvu “Fast Forward” turpmāko īstenošanu, nākotnes izaicinājumi saistīti ar pietiekamu mentoru pieejamību, lai aptvertu programmas dalībniekiem nepieciešamo kompetenču atbalsta jomas. Līderības attīstības programma “Fast Forward” Situācija: “Fast Forward” attīstības programma tika sākta pirms diviem gadiem, un tās mērķis ir prasmīgiem un talantīgiem darbiniekiem ļaut straujāk veidot karjeru un iegūt augstāku amatu, ieskaitot vadības līmeni. Programmas ilgums ir viens gads, un cilvēkam jārēķinās ar laika ieguldījumu, jo papildus esošajai amata pozīcijai viņš piedalās intensīvās mācībās: apgūst citu struktūrvienību jomu un iepazīst uzņēmuma darbības lauku, strādā starpdepartamentu un starpvalstu projektos. Katram dalībniekam tiek piesaistīts arī mentors, lai veicinātu izaugsmi. Rezultāts: Motivācijas programma sniedz vienlīdz lielas iespējas ikvienam, kurš ir bijis atsaucīgs vai spējis kaut kādi iedvesmot pārējos, kļūt par Mēneša darbinieku. Tas veido atbalstošu vidi būt atsaucīgiem kolēģiem, uzlabo savstarpējo komunikāciju un palielina darbinieku iesaisti uzņēmuma vides un kultūras veidošanā. Situācija: Motivēti darbinieki strādā labāk – to pierāda gan teorija, gan prakse. “Wunder Latvia” pastāv salīdzinoši nesen, un līdzīgi kā citiem jaunajiem uzņēmumiem arī mūsu gadījumā vēlmes un ambīcijas ir lielākas nekā darbinieku motivēšanai pieejamie finanšu resursi. Lai nebūtu tā, ka vadītājs kaut ko izlemj un darbinieki līdz galam tam nepiekrīt, izvēles iespēja tiek atstāta viņu ziņā. Iniciatīva: Uzņēmumā strādājošie nosaka katra mēneša labāko darbinieku, kurš saņem noteikta apjoma naudas prēmiju un izlemj, ko ar to iesākt. Vienīgais noteikums – šī summa tiek izmantota visa kolektīva noskaņojuma vai apkārtējās vides uzlabošanai. Par mēneša labāko darbinieku kļūst tas, kurš saņēmis visvairāk pateicību no kolēģiem jeb virtuālo “hug” (angl. – apskāviens). Nākotnes izaicinājumi: Uzņēmums pašlaik ir dinamiskā attīstības periodā, tāpēc galvenais uzdevums ir saprast, kurā mirklī šī sistēma būs sevi izsmēlusi vai tai būs nepieciešami uzlabojumi. “Apskāvienu” sistēma darbinieku motivēšanai Ene Krinpus, “Coca-Cola HBC” Baltijas apmācību un attīstības vadītāja Ernests Gabrāns, “Wunder Latvia” vadītājs
  8. 8. 16 17 Uzņēmumi nevar vairs atļauties nerūpēties par darbiniekiem Pašlaik daudzi Latvijas uzņēmumi saskaras ar grūtībām jaunu darbinieku piesaistīšanā, tāpēc aizvien svarīgāk ir domāt par esošo cilvēku noturēšanu, un komfortabla darba vide ir viens no veidiem, kā to nodrošināt. Arī TNS veikto Latvijas darbinieku apmierinātības un piesaistības pētījumu rezultāti rāda, ka tradicionāli starp motivatoriem atrodas labi darba apstākļi. Diemžēl ne visās darbavietās Latvijā tie tiek nodrošināti pat pienācīgā līmenī. Kā rāda TNS veiktā Eirobarometra “Flash” 2014. gada aptauja, mazāk nekā puse (47%) mūsu valsts pilsoņu, kuri vecāki par 15 gadiem, darba apstākļus Latvijas uzņēmumos raksturo kā labus. Savukārt tikpat liela daļa (47%) tos sauc par sliktiem. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības pilsoņi ar darba apstākļiem ir apmierināti vairāk – 53% eiropiešu tos raksturo kā labus, savukārt 43% – kā sliktus. Priecē, ka Latvijas iedzīvotāju skatījumā pēdējo gadu laikā ir vērojama pozitīva tendence darba apstākļu nodrošināšanā. Ceturtā daļa (25%) pilsoņu uzskata, ka darba apstākļi Latvijā pēdējo 5 gadu laikā ir uzlabojušies, 43% domā, ka tie ir saglabājušies nemainīgi, un nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (28%) uzskata, ka pasliktinājušies. Redzams, ka Eiropas Savienības pilsoņi ir kritiskāki pret darba apstākļu izmaiņām, jo lielākā daļa (57%) eiropiešu apgalvo, ka situācija šai ziņā valstī pēdējo 5 gadu laikā ir pasliktinājusies. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka darba apstākļu nodrošināšanā Latvijas uzņēmumi ir uz pareizā ceļa un ir jūtama darba vides uzlabošanās. Tomēr, lai mēs varētu teikt, ka visiem uzņēmumiem patiesi rūp, lai viņu darbinieki strādātu drošā un sakārtotā darba vidē, priekšā vēl ir garš ceļš. Dace Goško, “TNS Latvia” sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Rezultāts: Ikviens darbinieks jūtas novērtēts Process ir vienkāršs un pilnībā elektronisks Plānojams un efektīvi izmantots budžets Izmaksu ekonomija Lojāli darbinieki Iniciatīva: Izveidot mūsdienīgu darbinieku lojalitātes programmu “Lattelecom Plus” ar mērķi nodrošināt ikvienam noderīgus un vajadzībām atbilstošos papildu labumus, tādējādi veicinot lojalitāti uzņēmumam. Tika izveidota programma, kurā ir iespēja iegūt daudzus labumus – veselības un uzkrājošos apdrošināšanas produktus, brīvdienas, degvielu un autostāvvietu, izglītību sev vai bērniem, ceļojumus, atpūtu, grāmatas un citus. Nākotnes izaicinājumi: Izvēles labumu un to nodrošinātāju partneru saraksta regulāra atjaunošana Jaunu, unikālu labumu ieviešana Darbinieku lojalitātes programma “Lattelecom Plus” Ineta Vēze, “Lattelecom” Personāla attīstības un motivācijas nodaļas vadītāja Situācija: Izpētot “Lattelecom” darbiniekiem sniegtos labumus, tika secināts, ka: - labumi netiek pilnībā izmantoti, jo darbinieku vajadzības atšķiras no uzņēmuma piedāvātajām; - labumu piešķiršanas sistēma nemotivē visus, līdz ar to darbinieku vidū nav vienlīdzības izjūtas; - labumu sistēma nav prognozējama un ērti kontrolējama no izmaksu viedokļa; - garš un daļēji papīra bāzēts pieteikšanas un piešķiršanas process; - labumu sistēma neveicina darbinieku motivāciju un lojalitāti.
  9. 9. 18 19 ĢIMENEI DRAUDZĪGS KOMERSANTS 2015. gada Ģimenei draudzīga komersanta statusa ieguvēji Lai veicinātu ģimenisko vērtību stiprināšanu sabiedrībā un uzlabotu ģimeņu labklājību, kā arī darba vidi, Labklājības ministrija jau vairākus gadus vērtē uzņēmumus, piešķirot tiem Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Lai to iegūtu, uzņēmumiem ir jāveic pašnovērtējums pēc Ilgtspējas indeksa rādītājiem. Ģimenei draudzīga komersanta statusa saņemšana ir pozitīvs piemērs tam, kā pēc pašu uzņēmēju iniciatīvas, nevis ar valsts noteikta normatīvā regulējuma palīdzību tiek izvirzīti mērķi un standarti. Rūpes par labvēlīgu attieksmi pret darbiniekiem, klientiem un viņu ģimenēm ne tikai veicina lojalitāti, bet arī uzlabo reputāciju, kas ir būtisks nosacījums klientu un profesionālu darbinieku piesaistē. Ir gandarījums, ka sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu šo statusu piešķiram jau piekto gadu! AS “Latvenergo” AS “Nordea Bank AB Latvijas filiāle” AS “SEB banka” Pašvaldības SIA “Ventspils reiss” SIA “Rimi Latvia”SIA “Grifs AG” SIA “CEMEX” VAS ” Starptautiskā lidosta “Rīga”” AS “Swedbank” Valsts SIA “Latvijas Televīzija” Uldis Augulis, Latvijas Republikas labklājības ministrs
  10. 10. 20 21 Ir nepieciešami 20 gadi, lai izveidotu reputāciju, un tikai piecas minūtes, lai to sagrautu. Ja par to aizdomājas, ir vērts darīt lietas savādāk. Bendžamins Franklins
  11. 11. 23 #ABN2015 www.ilgtspeja.lv EKONOMIKA piezīmēm IZPRATNI PAR ATBILDĪGU BIZNESU PALĪDZ VEICINĀT: SADARBĪBĀ AR: Dalīties nav vienkārši! Dalīšanās kā cilvēciska īpašība ir bijusi kopā ar mums kopš neatminamiem laikiem, un pēdējā desmitgadē tehnoloģiju attīstība dalīšanos ir ienesusi citā līmenī – padarījusi globālu, vienkāršu, pieejamu. Tas savukārt ir novedis pie jauna termina rašanās – dalīšanās ekonomika. Gan dalīšanās ekonomikas dalībniekiem, gan arī valstij būtu jāizmanto esošā situācija, lai no tās gūtu pietiekamu labumu – valsts gadījumā tas nozīmē labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu un atbilstošu nodokļu iekasēšanu. Taču pieredze rāda, ka Latvijā valsts pārvalde īsti nav ieinteresēta ne vienā, ne arī otrā. Lūk, divi piemēri. – Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksa par dzīvojamo telpu izīrēšanu, ja netiek atskaitīti izdevumi, ir noteikta 10%. Taču, lai to piemērotu praksē, par katru īrnieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāsniedz pieteikums un īres līgums. Ja dzīvoklis tiek izīrēts ceļotājiem, kas paliek ne vairāk kā divas dienas, samaksājot pārdesmit eiro, iesniegums VID ir jāsniedz teju katru dienu, un šādos apstākļos pat ļoti pacietīga persona, kas ir gatava maksāt visus nodokļus, vairākkārt apsvērs, vai īres maksu neprasīt skaidrā naudā. Kāpēc arī šo nodokli persona nevarētu pati deklarēt un nomaksāt vienu reizi gadā? – Pirms vairākiem mēnešiem Latvijā savu darbību uzsāka savstarpējo aizdevumu vietne “Mintos”. Latvijā jaunums, taču pasaulē pārbaudīta biznesa forma. Gribētos pakavēties pie valsts pārvaldes (šajā gadījumā PTAC) attieksmes pret biznesa pieteikumu. Reakcija, neskatoties uz to, ka šāda biznesa niša ir likumīga, bija ātra un vienkārša – mēs neko tādu iepriekš neesam redzējuši, tāpēc uzņēmumam nav tiesības eksistēt. Nākotnē ļoti gribētos redzēt valsts pārvaldes iestāžu attieksmi, kas ir vairāk orientēta uz veselīgas biznesa vides attīstību, jo valsts iegūs ne tikai laimīgākus cilvēkus, bet arī lielākus nodokļu ieņēmumus. Indriķis Liepa, zvērināts advokāts, advokātu biroja “Borenius” partneris
  12. 12. 24 25 Rezultāts: Projekts ir parādījis, ka skaidri definētas amatu misijas palīdz ikdienas komunikācijā par katra darbinieka un viņa amata mērķiem, ļauj noturēt fokusu uz prioritātēm un vieglāk pieņemt lēmumus, piemēram, par attīstības perspektīvām. Rezultāts: Interese par šo akciju ar katru gadu palielinās. Piemēram, 2014. gadā atsaucās 19 cilvēki, šogad – jau 28. Tā gan ir tikai aptuveni 10 daļa no visiem strādājošajiem, tāpēc nākamajā gadā to plānojam atkārtot. Iniciatīva: Lai arī aptaujās par vēlmi sportot darbinieku atbildes lielākoties ir pozitīvas, statistika rāda, ka šiem vārdiem ne vienmēr seko reāla darbība. Lai saprastu patieso sportotgribētāju skaitu, uzņēmums nolēma īstenot praktisku iniciatīvu. Akcijas “Aprīlis – Sporta mēnesis” laikā darbiniekiem tika dota iespēja parādīt savu labo gribu un izvēlēties sev tīkamu sporta nodarbi, kuru līdz noteiktai naudas summai kompensē darba devējs. Plus vēl viņi saņem iespēju turpināt iesākto, pateicoties vērtīgākai polisei nākamajam apdrošināšanas periodam. Nākotnes izaicinājumi: Apzināt iespējas izmantot amatu misijas kā efektīvus instrumentus dažādos komunikācijas kanālos, piemēram, darbinieku atlases procesā un iekšējā saziņā. Būtiski – apzināties un sekot līdzi, vai misija ir augstākais un būtiskākais mērķis katrā amatā. Fiksējot atšķirības, saprast, kas ir jāmaina. Saglabāt amatu misijas kā personālvadības un komunikācijas rīku jēgpilna darba veicināšanai, kas sniedz pievienoto vērtību uzņēmumam. Nākotnes izaicinājumi: Arī turpmāk paredzēts veikt līdzīgas akcijas, nodrošinot iespējami daudzveidīgus un darbiniekiem individuāli pielāgotus labumus, kas vienlaikus paredz arī viņu pašu iniciatīvas izrādīšanu un iesaistīšanos. “Amata misija” – iedvesmojoša amata būtība un pievienotā vērtība Aprīlis – darbinieku Sporta mēnesis Situācija: Izzinot darbinieku viedokli individuālajās attīstības pārrunās un apmierinātības pētījumā, noskaidrojām, ka efektīvu nodaļu un/vai darbinieku savstarpējo sadarbību var kavēt neizpratne un nezināšana par katra amata funkcijām, pienākumiem un atbildību. Lai situāciju uzlabotu, ar mērķi palīdzēt katram darbiniekam izprast sava un kolēģu amatu būtību, uzlabot sadarbību starp struktūrvienībām un sekmēt darba efektivitāti, tika izveidots projekts “Amatu misijas”. Situācija: Veselības apdrošināšanas polise ir vērtīgs darba samaksas komponents SIA “LatRosTrans” darbiniekiem, kas noteiktos apstākļos sniedz drošības un stabilitātes izjūtu. Akcijā “Aprīlis – Sporta mēnesis” darbiniekiem tika dota iespēja izvēlēties sev tīkamas fiziskās aktivitātes, kuras līdz noteiktai summai kompensē darba devējs, papildus dāvinot sportošanas iespēju vērtīgākas polises veidā visam nākamajam apdrošināšanas periodam. Iniciatīva: Projekta mērķis – katram darbiniekam izprast sava amata būtību, kā arī celt zināšanas par kolēģu amata būtību, lai: 1) uzņemtos atbildību; 2) uzlabotu sadarbību staro nodaļām; 3) uzlabotu darba efektivitāti; 4) saprastu, ka ikviens ir vērtīgs un svarīgs, lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties. Amatu misiju radīšana: iesaistot 100% visu darbinieku (katrs individuāli un kopā ar Personāla nodaļu), katram amatam uzņēmumā tika radīta amata misija – vienā teikumā formulēta amata būtība un pievienotā vērtība uzņēmuma kopējās misijas sasniegšanā. Agita Baltbārde, “Cēsu alus” sabiedrisko attiecību vadītāja Marika Lapiņa, “LatRosTrans” personāla vadītāja
  13. 13. 26 27 Rezultāts: Jauniešu interese par Profesiju dienām ar katru gadu pieaug – 2015. gadā “Grindeks” saņēma 160 pieteikumu vēstules. Kopš projekta sākšanas tajā jau piedalījušies 217 skolēni, kas pēcāk ir sekmīgi papildinājuši studentu rindas dabaszinātņu studiju programmās un nereti atgriezušies pie mums jau praktikantu statusā. Nākotnes izaicinājumi: Ik gadu sekmīgi realizēt šo un citas iniciatīvas dabaszinātņu popularizēšanā, dodot ieskatu darba iespējās ķīmijas un farmācijas nozarē Latvijā. Nākotnes izaicinājumi: Nepieciešams veidot ciešāku sadarbību ar Latvijas augstskolām, kuras sagatavo jauniešus dažādās ar banku darbību saistītās specialitātēs, iekļaujot praksi “Swedbank” skolas programmā. Tava nākotne zem mikroskopa! “Grindeks” Profesiju dienas skolēniem Swedbank Akadēmijas Studentu attīstības programma Situācija: Ņemot vērā satraucošo situāciju, ka samazinās to jauniešu skaits, kas dod priekšroku dabaszinību studijām, “Grindeks” veic virkni aktivitāšu, lai atbalstītu un veicinātu speciālistu izaugsmi un izglītošanu inženierzinātnēs, dabas zinātnēs un farmācijā. Iniciatīva: Lai veicinātu skolēnu interesi un iepazīstinātu ar karjeras iespējām ķīmijas un farmācijas jomā, 2010. gadā uzņēmums iedibināja “Grindeks” Profesiju dienas skolēniem, kurās ik gadu četrdesmit 10.–12. klases skolēni pavada vienu darba dienu uzņēmumā kopā ar izvēlētās jomas speciālistu. Jaunieši ielūkojas savā potenciālajā nākotnes profesijā, kas palīdz saprast, vai viņi tālākās studijas un savu karjeru vēlas saistīt ar ķīmiju un farmāciju. Iniciatīva: “Swedbank” Akadēmijas Studentu attīstības programma ir pielāgota studējošo iespējām savienot darbu ar pilna laika studijām augstskolā. “Swedbank” Akadēmijas programma ilgst no 6 līdz 18 mēnešiem, kuru laikā studējošie īsteno individuālu attīstības programmu – gan darba pienākumus, gan attīstības aktivitātes. Rezultāts: Nepilnu divu gadu laikā, kopš piedāvājam “Swedbank” Akadēmijas programmu, puse dalībnieku ir kļuvuši par pastāvīgiem bankas darbiniekiem. Ieguvēji ir gan banka, kas iegūst kompetentus, par sevi pārliecinātus darbiniekus, gan studenti, kuri ir pārliecinājušies gan par “Swedbank” kā darba devēja, gan darba satura piemērotību. Programmas dalībnieki augstu vērtē iespēju gūt darba pieredzi vienlaicīgi ar studijām. Situācija: “Swedbank” atbalsta jauniešu iesaistīšanos darba tirgū. Uzkrātā sadarbības pieredze vairāku gadu garumā iedrošinājusi spert soli tālāk un paplašināt jauniešiem prakses pienākumus, lai abām pusēm gūtais būtu ar augstāku pievienoto vērtību. Laila Kļaviņa, “Grindeks” Komunikācijas departamenta vadītāja Dace Amsila, “Swedbank” personāla vadības partnere
  14. 14. 28 29 Rezultāts: Ilgtspējas pielikumu ir apņēmusies parakstīt lielākā daļa Rimi Baltic piegādātāju visās trijās Baltijas valstīs. Šajā gadījumā runa ir ne tikai par fizisko parakstu nodrošināšanu uz dokumentiem, bet arī par piegādātāju zināšanu un izpratnes uzlabošanu par dažādām globāli svarīgām problēmām, ar ko var būt saistīta produktu ieguve, piemēram, bērnu darbaspēka izmantošana, kaitīgu ķīmisko vielu vai veselībai kaitīgu sastāvdaļu iekļaušana produktos un pārmērīga dabas resursu izmantošana. Situācija: Rimi Baltic stratēģiskā prioritāte ir izglītot savus patērētājus vides un sociālajos jautājumos, tajā pašā laikā piedāvājot viņiem kvalitatīvus produktus par atbilstošām cenām. Iniciatīva: Pagājušā gada nogalē Rimi Baltic ir sācis ilgtspējas pielikumu ieviešanas procesu preču pirkuma līgumos visās trijās Baltijas valstīs. Šis pielikums ir veidots uz Rimi Baltic ilgtspējas politikas pamata un ietver prasības attiecībā uz produktu, to ražotāju un ražošanas metožu veselības, sociālajiem, ētiskajiem, kvalitātes un vides aspektiem. Šī ir pirmā tāda veida iniciatīva Baltijas valstu mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā. Nākotnes izaicinājumi: Panākt, lai pilnīgi visi mūsu piegādātāji paraksta ilgtspējas pielikumu un lai šī iniciatīva sekmīgi tiktu īstenota dzīvē. “Rimi Baltic” piegādātājiem ievieš īpašu ilgtspējas pielikumu Rezultāts: Aprēķini liecina, ka līdzekļi, kas tiek ieguldīti izglītošanā par darba drošības jautājumiem, kā arī preventīvajos pasākumos ar mērķi samazināt negadījumu risku, apmaksājas ilgtermiņā. Viena negadījuma seku likvidēšana, lai gan tādi notiek ļoti reti, mums kā uzņēmumam izmaksā dārgi, jo ir ne tikai jālikvidē sekas, bet arī jākompensē klientam un atsevišķos gadījumos arī videi nodarītie zaudējumi. Mūsu aprēķini liecina, ka viens negadījums ar cietušo uzņēmumam var radīt vairāk nekā 9000 eiro zaudējumu (neskaitot netiešos zaudējumus). Iniciatīva: Negadījumu zaudējumu kalkulatoram ir ne tikai praktiska funkcija aprēķināt zaudējumus jau tad, kad negadījums ir noticis, bet arī kalpot kā izglītojošam instrumentam. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums radās nepieciešamība pēc šāda kalkulatora, ir savlaicīga risku aprēķināšana un to samazināšana līdz minimumam. Nākotnes izaicinājumi: Negadījumu zaudējumu kalkulators ir tikai viens no elementiem kompleksajā plānā par to, kā mazināt negadījumu riskus, tāpēc būtiskākais nākotnes izaicinājums ir meklēt arvien efektīvākus darbinieku apmācīšanas veidus, lai preventīvi samazinātu negadījumu risku. Negadījumu zaudējumu kalkulators Situācija: ABB ir viena no pasaules vadošajām inženiertehnoloģiju kompānijām, kas jau 23 gadus darbojas arī Latvijā. Uzņēmums uztur drošu un veselībai nekaitīgu vidi visās darba vietās un iekārtās. Kopš 2012. gada ABB praksē ieviests negadījumu zaudējumu kalkulators, kas palīdz tos ne tikai izvērtēt krīzes situācijās, bet arī prognozēt riskus. Genute Voveriene, Rimi Baltic kvalitātes nodrošināšanas un korporatīvās atbildības vadītāja Jeļena Mihailova, ABB kvalitātes, vides un arodveselības eksperte
  15. 15. 30 31 Rezultāts: Četru mēnešu laikā kopš darbības uzsākšanas caur platformu kredītos investēti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro. Kopumā platformā reģistrējušies vairāk nekā 1300 investori no 27 Eiropas valstīm. Vidējā summa, ko investori ieguldījuši platformā pieejamos kredītos, ir 1500 eiro. Savukārt kredītņēmējiem izsniegti vairāk nekā 450 aizdevumi vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā pret ķīlu 5,5 miljonu eiro vērtībā. Iniciatīva: Meklējot risinājumus efektīvai finanšu resursu izmantošanai, izveidojām Latvijā pirmo savstarpējo aizdevumu platformu Mintos. Tā saved kopā cilvēkus, kuri grib aizņemties uz saprātīgiem nosacījumiem, un investorus, kuri meklē pievilcīgu atdevi. Vienīgais starpnieks šajā darījumā ir interneta platforma. Tas savukārt ļauj nodrošināt ātrāku, ērtāku un pieejamāku naudas ieguldīšanu un aizņemšanos. Nākotnes izaicinājumi: Lai arī industrija ļoti strauji attīstās un, piemēram, piecas pasaules lielākās platformas – Lending Club, Prosper, SoFi, Zopa un Ratesetter – gadā apkalpo aizdevumus par kopējo summu 10 miljardi eiro, uz kopējā finanšu tirgus fona šī summa joprojām ir niecīga. Līdz ar to viens no lielākajiem izaicinājumiem ir patērētāja izglītošana par produktu. Biznesa modelis efektīvākai resursu izmantošanai Apmierināti darbinieki – uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmes pamats Kā liecina Ilgtspējas indeksa rezultāti un mūsu kā aģentūras pieredze, arvien vairāk uzņēmumu vadītāju apzinās, ka korporatīvā sociālā atbildība nav tikai naudas ziedošana labdarībai vai labās gribas izrādīšana, ik pa laikam taupot elektroenerģiju. Tā ir reāla iespēja sekmēt savu ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. 2014. gada globālie korporatīvās sociālās atbildības piemēri norāda uz interesantu tendenci. Ir vērojama arī tieša korelācija starp uzņēmuma ekonomisko attīstību un ieguldījumiem savas sociālās atbildības veidošanā. Pieņemot, ka uzņēmuma lielākā vērtība ir tā darbinieki, tieši tur arī jāsāk kompānijas korporatīvās atbildības evolūcija. Ilgtspēju uzņēmumā nav iespējams ieviest, ja tā tiek iniciēta tikai augstākās vadības līmenī. Bieži atbildīgu biznesa praksi īsteno tieši darbinieki. Pastāv pat pieņēmums, ka šogad sociālo dienaskārtību uzņēmumā nosaka tieši darbinieki. Piemērs kompānijai, kura iesaista darbiniekus sociālās atbildības veidošanā, ir starptautiskais printēšanas tehnoloģiju gigants “Xerox”. Tas ir izveidojis Kopienas iesaistīšanās programmu (Community Involvement Program). Kopš 1974. gada, kad programma tika izveidota, tajā ir iesaistījušies jau vairāk nekā pusmiljons uzņēmuma darbinieku. 2013. gadā vien “Xerox” ieguldīja 1,3 miljonus dolāru, lai 13 000 darbinieku varētu piedalīties kopienas uzlabošanas pasākumos. Kompānija ne tikai ir ieguvusi atpazīstamību sabiedrībā, palielinājusies ir arī darbinieku uzticība vadībai, jo darba devēji atbalsta iniciatīvas, kas rūp darbiniekiem. Augot darbinieku apmierinātībai, palielinās arī cilvēku darbaspējas. Līdz ar to uzlabojas arī kompānijas ekonomiskie un konkurētspējas rādītāji. Atbildīga biznesa prakse un darbinieku iesaiste iet roku rokā ar ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Arnis Marcinkēvičs, “McCANN Consulting” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Situācija: Iedzīvotāji Latvijā šobrīd komercbankās ir noguldījuši vairāk nekā 10 miljardus eiro. Tā ir nauda, kas faktiski neko nepelna, jo depozītu procentu likmes ir tuvu nullei. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka pēckrīzes laikā komercbankas ir būtiski ierobežojušas kreditēšanu. Tas nozīmē, ka daļa naudas jeb pieejamie resursi netiek efektīvi izmantoti. Domājot par ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, ikvienam jaunam produktam vai pakalpojumam ir jāpadara tirgus efektīvāks. Ar tehnoloģiju palīdzību šodien mēs varam daudz labāk apgūt ekonomikā jau esošos, bet neizmantotos resursus, kā to ir pierādījis, piemēram, “Airbnb” ar dzīvojamo platību un “Uber” ar automašīnām. AIZŅĒMĒJI INVESTORI
  16. 16. 33 Cīņa ar klimata pārmaiņām ir cieši saistīta ar nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību. Es to saucu par vienas monētas dažādām pusēm. Pauls Polmans, “Unilever” vadītājs
  17. 17. 34 35 Atbildīga attieksme pret vidi nav tikai lielo uzņēmumu atbildība Ilgtspējīga attīstība ir process, kura mērķis ir nodrošināt šodienas cilvēku vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm. Par to jādomā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, gan valstij kopumā. Saistībā ar savu profesionālo darbību “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment“ vairākkārt ir saskāries ar situāciju, kad uzņēmuma vadība un līdz ar to arī darbinieki neapzinās savas rīcības ietekmi uz vidi. Īpaši aktuāla šī problēma ir pakalpojumu sektorā. Sabiedrības domāšanā aplami ir iesakņojies pieņēmums, ka lielie rūpnieciskie uzņēmumi piesārņo vidi, tajā pašā laikā netiek pievērsta uzmanība tam, ka arī mazie biznesi un pakalpojumu sniedzēji (t.sk. konsultāciju uzņēmumi) ar savām darbībām un lēmumiem var atstāt būtisku ietekmi uz apkārtējiem resursiem. Nereti uzņēmumu darbinieki un vadība neapzinās, cik cieši vides aizsardzības jautājumi ir saistīti ar citiem svarīgiem vadības elementiem. Pieredze liecina, ka darbinieku izglītošana par vides jautājumiem un videi draudzīgu lēmumu pieņemšana iet roku rokā ar sakārtotu darba vidi. Piemēram, apzinoties ķīmisko vielu īpašības, personāls uzmanīgāk apiesies ar attiecīgajām ķimikālijām, tādējādi samazinot darba un vides riskus, ka arī potenciālās izmaksas negadījumu seku novēršanai. Kā pozitīvs piemērs jāmin darbinieku iesaiste uzņēmuma zaļajā attīstībā, piemēram, organizējot konkursus par inovatīvām idejām uzņēmuma ietekmes uz vidi samazināšanā un apbalvojot darbiniekus, kuri nāk klajā ar labākajām idejām, kas tiek pārņemtas ikdienas praksē. Videi draudzīgu lēmumu pieņemšana ceļ uzņēmumu pašapziņu un veicina sabiedrības iesaisti – uzņēmumi kļūst atklātāki pret klientiem. Tas savukārt paaugstina viņu atpazīstamību un veicina pozitīva tēla izveidi, kopumā sekmējot konkurētspēju un attīstību. Ir pienācis laiks apzināties, ka videi draudzīga uzņēmējdarbība ir nevis šķērslis uzņēmuma izaugsmei, bet gan stimuls un jaunas iespējas attīstībai. Olga Meļņičenko, “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vides likumdošanas un vides politikas eksperte #ABN2015 www.ilgtspeja.lv VIDE piezīmēm IZPRATNI PAR ATBILDĪGU BIZNESU PALĪDZ VEICINĀT: SADARBĪBĀ AR:
  18. 18. 36 37 Zaļā nedēļa “Nordea” Rezultāts: Kampaņā iesaistījās gandrīz 10 000 darbinieku no 20 valstīm, kopā veidojot 1010 komandas. Kampaņas laikā tika nosoļoti 3 507 140 kilometri, kas ir līdzvērtīgi 87,5 reizēm apkārt pasaulei. Izlozē uzvarēja trīs komandas – no Latvijas, Somijas un Lielbritānijas, kas noteica, ka SEB ziedojumu saņems SOS bērnu ciematu asociācija Latvijā un Somijā un “Ronald McDonald House” organizācija Lielbritānijā. Noslēgumā darbinieki izrādīja iniciatīvu būt nākamās kampaņas organizatori. Rezultāts: 2014. gadā šajā jomā ir sasniegti lieliski rezultāti. Īstenojot dažādas aktivitātes, banka ietaupījusi vairāk nekā 46 100 kWh elektroenerģijas, kas ir uz pusi vairāk nekā 2013. gadā. Tāpat ietaupīti ir gandrīz 400 litri ūdens, savukārt pārstrādei nodoti vairāk nekā 1200 kilogrami papīra. Liels solis uz priekšu ir arī elektroniskās rēķinu sistēmas ieviešana, kas nākotnē ļaus ievērojami samazināt izmantotā papīra daudzumu. Nākotnes izaicinājumi: Soļošanas kampaņa tiek turpināta, turklāt tā tiek papildināta ar citām aktivitātēm – braukšanu ar velosipēdu vai skriešanu. Tas veicinās to, ka darbinieki vairāk rūpējas par savu veselību. Nākotnes izaicinājumi: Mūsu mērķis ir, lai katrs “Nordea” darbinieks apzinātos un atbalstītu videi draudzīgu dzīvesveidu visa gada garumā, tomēr, īstenojot Zaļo nedēļu un pastiprināti aicinot domāt zaļi, esam panākuši, ka tā kalpo par grūdienu arvien jaunām apņemšanās. SEB soļo apkārt pasaulei jeb SEB grupas soļošanas kampaņa darbinieku veselības uzturēšanai Situācija: Kampaņā iesaistījās darbinieki no visām SEB grupas valstīm. Sākumā katrs saņēma skaitītāju, kas fiksēja veikto soļu skaitu dienā. Dienas noslēgumā katrs savu soļu skaitu reģistrēja speciālā sistēmā, kas kopā veidoja īpašo SEB ceļojuma karti apkārt pasaulei. Kampaņas noslēgumā tika izlozētas trīs uzvarētāju komandas, kuras saņēma galveno balvu – iespēju izvēlēties sociālo organizāciju, kas saņēma SEB ziedojumu. Situācija: Lai pievērstu “Nordea” darbinieku uzmanību veselīgam un videi draudzīgam dzīvesveidam, kā arī veicinātu iesaistīšanos dažādās zaļajās aktivitātēs, 2014. gadā “Nordea” organizēja zaļā dzīvesveida jeb Zaļo nedēļu. Šīs iniciatīvas mērķis bija atgādināt par visām iespējām, ko darbinieks var izmantot, strādājot uzņēmumā, lai dzīvotu zaļi un atbildīgi gan pret sevi, gan apkārtējo vidi. Šī un citas līdzīgas darbiniekus iesaistošas iniciatīvas palīdz sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus. Iniciatīva: Pasaules Veselības organizācija norāda, ka sēdošais dzīvesveids, kas kļūst arvien populārāks, ir viens no būtiskākajiem mūsdienu sabiedrības veselības riskiem. Tāpēc SEB realizē kampaņu “Soļo apkārt pasaulei” ar mērķi veicināt darbinieku fizisko aktivitāti ikdienā un garantēt stabilu veselību. Kampaņas laikā darbiniekiem katru dienu jāveic vismaz 10 000 soļu, kas ir Veselības organizācijas noteiktais minimālais nepieciešamais soļu skaits dienā. Iniciatīva: Zaļās nedēļas laikā “Nordea” darbinieki Rīgā un klientu apkalpošanas centros reģionos varēja paust savu videi draudzīgo apņemšanos un sekot līdzi kolēģu veselīga dzīvesveida idejām, klausīties īpaši organizētus kolēģu pieredzes stāstus par uzņēmuma rīkotām sporta aktivitātēm, piedalīties lekcijā par drošu pārvietošanos un kopīgi atklāt velo sezonu, kā arī kļūt par vispasaules kampaņas Zemes stunda dalībniekiem. Dace Kriķe, SEB Baltijas iekšējās komunikācijas vadītāja Ivars Šmits, “Nordea Finance Latvia” valdes priekšsēdētājs, “Nordea” Korporatīvās sociālās atbildības dimensijas “Daba” pārstāvis
  19. 19. 38 39 Rezultāts: Kopš norisinās akcija, būtiski ir palielinājusies jauniešu izpratne par atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, ko sekmē iespēja parādīt, kā radoši var izmantot nolietoto sadzīves tehniku. Situācija: Attīstoties tehnoloģijām, arvien vairāk cilvēku nonāk situācijā, kad īsti nezina, ko darīt ar nolietoto elektrotehniku. Neapzinīgākie to vienkārši izmet atkritumos, bet tie, kuriem rūp vide, meklē iespējas nodot. Lai pievērstu uzmanību problēmai un aicinātu Liepājas iedzīvotājus nemest vecos mobilos telefonus, radio aparātus un citas elektropreces atkritumu urnās, SIA “Liepājas RAS” organizē dažādas izglītošanas akcijas, kā arī tika izveidots īpašs “Nenovērtēto lietu muzejs”. Iniciatīva: Šī gada maijā noslēdzās kārtējā “Liepājas RAS” rīkotā ikgadējā nolietoto elektropreču vākšanas akcija “Štepseles ceļojums”, un tajā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, piedalījās skolēni no Liepājas un tās tuvākās apkaimes. Mērķis ir jauniešiem parādīt, ka savu mūžu nokalpojušas lietas nebūt nav vienkārši atkritumi, bet atkārtoti izmantojami resursi, kas nevis nonāk kopējā atkritumu plūsmā, bet gan tiek pārstrādāti un iekļauti jaunu lietu ražošanā. Visas akcijas laikā savāktās mantas tiks izmantotas tieši šādā veidā – taupot resursus un nevajadzīgi nepiesārņojot vidi. Nākotnes izaicinājumi: Meklējot sadarbības partnerus, veicināt izpratnes padziļināšanu par videi draudzīgu un atbildīgu dzīvesveidu. Ar atbildību pret vidi – nolietoto elektropreču vākšanas akcija Inese Brūdere, “Liepājas RAS” personāla speciāliste Rezultāts: Interesi un izpratni par energoefektivitāti apliecina Latvenergo koncerna Korporatīvās reputācijas pētījuma rezultāti – 2014. gadā par 9% ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri zina un kuriem ir priekšstats par energoefektivitāti. Energoefektivitātes centra klientu apmeklējumu skaits 2014. gadā pieauga par 30%, un tas arī ir kļuvis par otro populārāko apmeklējuma objektu Latvenergo koncerna 75 gadu jubilejas projektā “Atvērto durvju diena”. Nākotnes izaicinājumi: Palielinoties Energoefektivitātes centra apmeklētāju skaitam, saglabāt esošo kvalitāti un nodrošināt iespēju klientiem padomus par energoefektivitāti saņemt attālināti, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, tajā skaitā interaktīvas aplikācijas viedierīcēs. Klientu paradumu pilnveidošana efektīvai enerģijas izmantošanai Situācija: Apzinoties savu kā Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus līdera lomu, Latvenergo koncerns investē gan savu speciālistu zināšanas un laiku, gan arī finanšu resursus, lai izglītotu iedzīvotājus par efektīvu elektroenerģijas izmantošanu. Iniciatīva: Jau 18 gadus AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centrs ikvienam piedāvā bez maksas apmeklēt pasākumus un izglītojošos seminārus, piedalīties ekskursijās, kā arī konsultēties ar centra speciālistiem par efektīvu enerģijas izmantošanu sadzīvē un uzņēmējdarbībā, jaunākajām elektroierīcēm, to izvēles kritērijiem un energoefektīvu lietošanu. Centra auto stāvvietā elektromobiļu īpašniekiem ir iespēja visu diennakti bez maksas uzlādēt savus spēkratus. Biruta Ģine, AS “Latvenergo” energoefektivitātes speciāliste
  20. 20. 40 41 Rezultāts: Pašvaldību darbinieki, tai skaitā policisti, izglītoti par IT risinājumu izmantošanu, kā pilnīgi jaunā un daudz efektīvākā veidā sasniegt mērķi, veicinot videi draudzīgu rīcību. Veiksmīga sadarbība notiek arī ar izglītības iestādēm. 2014./2015. mācību gadā projektu konkursos piedalījās 81 skola un 55 pirmsskolas izglītības iestādes no “ZAAO” darbības reģiona, iesaistoties dažādos radošajos konkursos. Nākotnes izaicinājumi: Panākt, lai izglītošanas darbs, tai skaitā mērķgrupām – pašvaldību darbinieki, bērni, jaunieši, pašvaldības policisti, tiktu īstenots un lai savā ikdienā ikviens cilvēks pret vidi izturētos daudz atbildīgāk. Atbildības inovācija – cilvēkam un videi! Ingrīda Gubernatorova, “ZAAO” Attīstības daļas vadītāja Situācija: Ik gadu Lielās talkas laikā tiek savākti pāris tūkstoši tonnu atkritumu. Lai mainītu sabiedrības attieksmi un motivētu cilvēkus dzīvot tīrā un sakoptā vidē katru dienu, ne tikai vienreiz gadā talkojot, SIA “ZAAO” investē izglītošanā. Ar informēšanu un izglītošanu tiek izskausti dažādi sabiedrībā pastāvoši mīti saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu. Piemēram, nereti nākas dzirdēt, ka šķirot atkritumus nav vērts, jo tāpat visu savāks viena mašīna. Iedzīvotāju bažas ir nepamatotas, katra atkritumu savācējmašīna dodas tikai pēc konkrēta atkritumu veida. Iniciatīva: “ZAAO” savā kvalitātes un vides pārvaldības politikā bez atkritumu apsaimniekošanas kā savu darbības virzienu ir definējis sabiedrības izglītošanu un to veic jau 14 gadus. Uzņēmums kā izaicinājumu ir sācis jaunu sadarbības veidu ar pašvaldībām – izglītošanu un profesionālo zināšanu pārnesi pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem. Iniciatīvas pirmsākums ir atvērto durvju dienas, kas noritēja RAAC “Daibe” Tur uzņēmuma organizētā pasākumā piedalījās pašvaldību izpilddirektori, par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti, pašvaldības policisti, sabiedrisko attiecību speciālisti un mediju pārstāvji no vairāk nekā 25 pašvaldībām. Rezultāts: Kampaņa tika izmantota kā instruments videi draudzīgas domāšanas veicināšanai darbinieku vidū, tādējādi aktualizējot ilgtspējīgas pieejas nozīmi augstskolas darbā. Iniciatīva tika īstenota ar RSU vadības atbalstu un aktīvu struktūrvienību iesaisti. Kā liecina aptauja, vairāk nekā 90% respondentu pozitīvi vērtē piedāvātās aktivitātes un paši tajās arī iesaistījušies. Nākotnes izaicinājumi: Organizēt kampaņu vismaz reizi gadā, piedāvājot arvien vairāk ne tikai informatīvo, bet arī iesaistes aktivitāšu, kas palīdzētu ikvienam kolēģim domāt un rīkoties videi draudzīgāk. Videi draudzīgas domāšanas kampaņa “Domā citādāk. Domā zaļāk!” Situācija: Viens no RSU attīstības stratēģijas mērķiem ir kļūt par ilgtspējīgu augstskolu, kas darbojas, apzinoties savu ietekmi uz studentiem, darbiniekiem, sabiedrību, izglītības nozari un apkārtējo vidi. RSU veica darbinieku aptauju par to, kas, viņuprāt, būtu jādara, lai universitāte kļūtu ilgtspējīgāka. Aptaujā tika secināts, ka virziens, kurā augstskola varētu darīt vairāk, ir videi draudzīgāka domāšana. Darbinieki bija arī atzīmējuši, ka paši labprāt iesaistītos zaļajās aktivitātēs. Iniciatīva: Iniciatīvas autore ir Rīgas Stradiņa universitātes sabiedrisko attiecību studente Linda Andersone, kura saistībā ar savu bakalaura darbu izstrādāja un īstenoja kampaņu “Domā citādāk. Domā zaļāk!”. Kampaņa norisinājās 2015. gada pavasarī un ilga vienu mēnesi. Katra nedēļa tika veltīta kādai tēmai, piemēram, papīra un elektroenerģijas patēriņa samazināšanai, plastmasas atkritumu apjoma ierobežošanai. Papildus informatīvo materiālu pakai par videi draudzīgu rīcību tika izveidoti pieci video padomi, kuros darbinieki aicināja kolēģus rīkoties videi draudzīgāk.Elīna Harčenko, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
  21. 21. 42 43 Rezultāts: Uzņēmumā nav cilvēku, kam būtu neskaidrības par vides aizsardzības pamatlietām, un darbinieku vides saglabāšanas apziņa ir augusi. Tā kā neesam savā ēkā vienīgais uzņēmums, ir skaidri izstrādātas vadlīnijas, kā rīkoties situācijā, ja tiek novērota kāda darbība vai notikums, kas var kaitēt videi. Uz ceļojošo izstādi darbinieki var atvest arī savus bērnus. DHL bērni jau aug ar pavisam citu vides saglabāšanas apziņu. Nākotnes izaicinājumi: Saglabāt darbinieku ieinteresētību un atrast jauno, lai cilvēkiem rastos interese par vides saglabāšanu. Svarīgi gan no darbinieku, gan uzņēmuma skatpunkta, lai zaļais dzīvesveids un dabas saglabāšanas apziņa aug un pilnveidojas. Veicināt darbinieku vides saglabāšanas apziņu Situācija: Vēloties attīstīt zaļā dzīvesveida un vides saglabāšanas apziņu DHL darbiniekos, jau vairāk nekā piecus gadus tiek svinēta Vides diena. Sākumā tā bija tikai viena diena, vēlāk izvērtās par Vides nedēļu, un no pagājušā gada tiek rīkots Vides mēnesis. Iniciatīva: Vides mēneša laikā uzņēmuma telpās tiek organizētas gan informatīvas, gan interaktīvas Latvijas Dabas muzeja ceļojošās izstādes. Tāpat tiek organizēts “Office Green Check” pasākums jeb zaļais audits. Pa uzņēmumu staigā žūrija un vērtē enerģijas taupīšanas efektivitāti, papīra patēriņu un pat zaļo augu skaitu. Viens no svarīgākajiem Vides mēneša notikumiem ir apmācības, kurās lekciju veidā darbinieki vai pieaicināti lektori stāsta, piemēram, par kaitējumu, ko dabai nodara dzīvnieku nogalināšana dažādu preču izgatavošanas dēļ, un kā šīs preces atšķirt. Tā ir funkcionāla informācija darbiniekiem. Linda Liepiņa, DHL Kvalitātes un vides struktūrvienības vadītāja Zaļās ekonomikas jēdziens Latvijas uzņēmējiem Meklējot ilgtspējīgus risinājumus pieaugošajai atkritumu problēmai, “Latvijas Zaļais punkts” palīdz uzņēmumiem organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Strādājot šajā jomā, ļoti skaidri iespējams noteikt gan uzņēmumu attīstības tendences, gan mērķus. Pirms dažiem gadiem novērojām, ka vides saudzēšana ir kļuvusi par kompāniju modes tendenci. Agrāk preces tika iepakotas kastē, aptītas ar plēvi un tad vēl ieliktas plastmasas maisiņā, bet tad uzņēmumi sāka izmantot arvien mazāk iepakojamā materiāla, veikalos parādījās papīra maisiņi, iepakojumu sāka izgatavot no bioloģiskiem materiāliem. Diemžēl pašlaik šķiet, ka vides saglabāšana ir bijusi pārejoša tendence. Daudzas kompānijas, gribēdamas izcelties, ievēroja ilgtspējību dabas saudzēšanā un attīstībā, taču, sapratušas, ka tā dara arī citi un rezultāti nav sasniedzami vienas dienas laikā, šķiet, aizvien vairāk no šīs pārliecības attālinās. Nav redzams sistēmisks uzņēmumu progress tieši rūpēs par vidi. Uzņēmumi, jo īpaši ražojošie, izpilda normatīvo aktu prasības un uzdod tās par sasniegumu. Bieži arī to darbinieki nav informēti par mazajām lietām, ko ikdienā var darīt vides labā, piemēram, šķirot atkritumus un izslēgt gaismu, izejot no telpas. Nemaz nerunājot par brīvprātīgo darbu apkārtējās vides uzturēšanā, dot uzņēmuma ieguldījumu sabiedrībā un apkārtnes attīstībā. Par vidi jādomā ilgtermiņā. Eiropas Savienībā aktualizējies aprites ekonomikas jēdziens. Šādā ekonomikas modelī pastāv uzstādījums, ka izlietotie materiāli pēc iespējas vairāk jāpārstrādā un jāizmanto atkārtoti, lai patērētu mazāk dabas resursu un radītu mazāk oglekļa dioksīda. Protams, var argumentēt, ka dabai draudzīgākas metodes un materiāli sadārdzina izmaksas. Bet kas ir dārgāk ilgtermiņā: bioplastmasas iepakojums vai uzņēmuma radītas dabas kataklizmas un piesārņojuma novēršana? Sigita Namatēva, “Latvijas Zaļais punkts” valdes priekšsēdētāja
  22. 22. 44 45 Misija – strādāt gudri, nevis smagi Galveno domu par darba aizsardzības jautājumiem var izteikt šajā vienkāršajā parunā – “Work smart, not hard!” Ja nodarbinātie ir izglītoti darba aizsardzībā un uzņēmuma vadība ir radījusi viņiem labus apstākļus, darba efektivitāte ir augstāka, turklāt risks gūt traumas samazinās. Ilustrēšu šo situāciju ar pavisam vienkāršu piemēru. Rūpnīcā darbagaldi atrodas tālu no gatavās produkcijas uzglabāšanas vietas, un vadība nav padomājusi, kā saražoto nogādāt no vienas vietas līdz otrai. Nodarbinātie ir spiesti to nest paši. Iespējams, darba devējs ietaupa, jo nav jāpērk īpaša pārvadāšanas tehnika, taču ilgtermiņā viņš ir zaudētājs. Pirmkārt, laiks, kamēr kastes tiek nestas no punkta A uz punktu B, ir patērēts nelietderīgi, tāpat šajā laikā jāmaksā par apkuri, elektroenerģiju un uzturēšanu. Otrkārt, kastes pārvietojot šādā veidā, risks ciest nelaimes gadījumā vai sabojāt veselību ir krietni augstāks. Darba nespēja nav ekonomiski izdevīga nedz strādājošajiem, nedz uzņēmumam. Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus,EiropasSavienībātietieklēstividēji2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb 3,2% nodarbināto katru gadu cieš dažādos nelaimes gadījumos. Latvijā situācija nav precīzi apzināta, bet, ņemot vērā informāciju par darba vides stāvokli un smago nelaimes gadījumu skaitu, tā varētu būt dramatiskāka un pat sasniegt tādu zaudējumu līmeni, kāds aprēķināts Austrālijā – 4,8% iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 1,11 miljardi eiro. Galvenā problēma – Latvijā nodarbinātie joprojām netiek uzskatīti par uzņēmuma lielāko vērtību. Lai gan ir jomas, kurās situācija ir laba, tādās nozarēs kā, piemēram, būvniecība un mežsaimniecība, darba aizsardzība dažkārt ir teju vai viduslaiku līmenī. Lai situāciju uzlabotu, ir jāmainās gan darba devējiem, gan strādājošajiem. Pirmajiem ir jāapzinās, ka darba aizsardzības noteikumu ievērošana, kā arī ergonomiski pareizas darba vides radīšana ilgtermiņā atmaksājas, bet strādājošajiem ir jāpārstāj baidīties un jāpieprasa, lai viņu darba vietās tiktu domāts par šiem jautājumiem. Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors
  23. 23. 46 47 Tīklošana jeb “networking” uzņēmumu starpā ir ikdienas lieta, ar ko būs jārēķinās arvien vairāk. Mūsu sabiedrībā izpratne par tīklošanu mēdz aprobežoties ar vizītkaršu kolekcionēšanu. Pat Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībai veltītajā video latvieši ir raksturoti kā kokosrieksti – no ārpuses cieti, taču, ja izdodas pāršķelt čaulu, iekšpusē var sastapt patiesi draudzīgu sirsnību. Tīklošana mūsu atturīgajai sabiedrībai noteikti ir izaicinājums. Lai nodibinātu kontaktus, kas patiešām nākotnē palielinātu klientu skaitu vai dotu uzņēmumam pievienoto vērtību, pasākumos jāatbrīvojas no vidējā latvieša kautrības un jāiepazīstas ar nezināmiem cilvēkiem. Savas komunikācijas prasmes ir jāattīsta tiktāl, lai par sevi svarīgāko informāciju varētu izstāstīt 30 sekundēs. Protams, sevi jāprezentē interesantā veidā, lai tas neizklausītos pēc skaista pārdošanas stāsta. Labās prakses pieredzes apmaiņa Atbildīgu ideju tirgū Ingrīda Lāce, “Latvenergo” starptautisko attiecību un zīmolvadības direktore Atbildīgu ideju tirgus ir iespēja ilgtspējīgas uzņēmējdarbības ekspertiem un uzņēmumu vadītājiem dalīties pieredzē korporatīvās sociālās atbildības aktivitāšu plānošanā un ieviešanā, pārņemt labo praksi savā uzņēmumā, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu uzņēmējdarbību un tās ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā. Sarunas par biznesa iespējām “Swedbank Business Network” Evita Jansone, “Swedbank Business Network” vadītāja Tīklošana ir lielisks veids, kā dalīties ar idejām un zināšanām. Pateicoties iespējai komunicēt ar līdzīgi domājošiem, šādi var saņemt gan padomus, kas var noderēt saistībā ar biznesu vai personīgi, gan zināšanas, kurām citā veidā piekļūt nebūtu iespējams. Iemesls, kāpēc tīklošana kļūst arvien populārāka uzņēmēju vidū, ir vēlme rast jaunus biznesa attīstības ceļus. “Swedbank” digitālā platforma “Business Network” ir vienīgais uzņēmēju sociālais tīkls Latvijā, kas apvieno biznesa ikdienas pārvaldības rīkus un tīklošanas funkcionalitāti. Šis katalogs ir drukāts uz FSC ® sertificēta papīra. Tā ražošanā izmantota koksne no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Šī informācija publicēta projekta “Dažādi cilvēki. Atšķirīga pieredze. Viena Latvija II” Nr. JUST/2013/ PROG/AG/4978/AD ietvaros, kurš saņēmis Eiropas Savienības PROGRESS programmas finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds, un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis. Dažādības vadība – izaugsmes atslēga Sabiedrība ir dažāda, un tā kļūst arvien daudzveidīgāka. Svarīga mūsdienīga uzņēmuma kvalitāte ir spēja apzināties un vadīt šo dažādību gan iekšējā vidē, gan darbā ar dažādiem klientiem, pakalpojumu sniedzējiem, kā arī apgūstot eksporta tirgus un sadarbību ar citu valstu uzņēmumiem. Kas ir dažādības vadība? Dažādības vadība ir uz nākotni orientēta, uz vērtībām balstītastratēģija,saziņasunvadībasprocess,kaspieņem noteiktus dažādības veidus un atšķirības un izmanto tos kā organizācijas potenciālu. Ko uzņēmums iegūst, īstenojot dažādības vadības iniciatīvas? - Uzlabojas darbinieku motivācija un produktivitāte - Veidojas darba vide, kurā cilvēki spēj viens otru sadzirdēt, jūtas droši jaunu ideju attīstīšanā - Tas palīdz piesaistīt un ilgstoši noturēt talantīgus darbiniekus - Uzlabojas uzņēmuma biznesa reputācija - Rodas iespēja labāk saprast dažādus klientus un to vajadzības - Paveras iespējas attīstīt biznesu, aptvert jaunus iekšējos un eksporta tirgus - Uzlabojas spēja reaģēt un pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem Kādi ir galvenie soļi, lai to ieviestu? - Uzņēmumam ir jāzina, vai un kāpēc tā stratēģijā ir svarīgi integrēt dažādības aspektus - Jāizvērtē uzņēmuma iekšējā vide un savas iespējas, jo, lai vienkopus varētu būt pārstāvētas dažādas grupas, uzņēmumam ir jāatzīst un jāciena tās - Jābūt gatavam vadīt pārmaiņu procesu, kurā uzņēmums mainīsies līdz ar tā darbiniekiem un klientiem Arina Bogdzeviča, Sabiedrības integrācijas fonda dažādības vadības eksperte, “FedEx Trade Networks”, apmācību un attīstības padomdevēja (Eiropa, Tuvie Austrumi, Indija, Āfrika) Amsterdamā, Nīderlandē No rokasspiediena līdz attiecībām ar pievienoto vērtību

×