SlideShare a Scribd company logo
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
ilgtspējas indekss




                                                                                                                  Inga Latkovska,
                                     Indra Lazdiņa,                                                               Latvijas Sabiedrisko
                                     laikraksta                                                                   attiecību kompāniju
                                     «Dienas Bizness»                                                             asociācijas (LSAKA)
                                     galvenā redaktore                                                            prezidente

        Ļoti iespējams, no šī brīža Latvijā uzņēmumi tiks vērtēti ne                   Līdzšinējie uzņēmumu topi nereti līdzinās
    tikai pēc to lieluma – lieli, vidēji un mazi, reputācijas vai kā citā-         skaistumkonkursiem, kuros visu izšķir mārketin-
    di, bet arī pēc tā, kādu no Ilgtspējas indeksa kategorijām – platīna,          ga, atpazīstamības vai apgrozījuma rādītāji. Tātad
    zelta, sudraba vai bronzas – uzņēmums ieguvis. Tas nenozīmē,                   vērtēts tiek rezultāts. Ilgtspējas indekss vērtē uzņē-
    ka uzņēmumi automātiski tiek sadalīti starp «pelēko un balto»                  mumu praksi – to, kas reāli notiek uzņēmumā, arī
    uzņēmējdarbību vai arī saimnieciskās darbības veicējos, kurus                  komunikācijas procesu kontekstā.
    pastiprināti turpmāk kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests vai arī                    Nav mazums uzņēmumu, kuri savu darbību uz-
    nekontrolēs vispār, jo valsts «represīvie orgāni» nemaz nezinās                skata un dēvē par atbildīgu un ilgtspējīgu, un tāda tā
    par šādu uzņēmumu eksistenci. Protams, vienmēr pastāv zinā-                    arī ir, bet, dīvainā kārtā, uzņēmumi to nekomunicē
    mas bažas, ka būs tirgus dalībnieki, kas nevēlēsies par sevi runāt,            – informācija nav atrodama pat mājaslapā. Kāpēc?
    baidīsies atklāt savu ekonomisko potenciālu vai kā citādi sevi                 No malas raugoties, šādu rīcību var vērtēt kā vēlmi
    «izgaismot». Tomēr ilgtermiņā šādi uzņēmumi nebūs ieguvēji,                    atstāt vaļā sētas durvis, jo publiska apņemšanās
    jo starptautiskā uzņēmējdarbības prakse liecina, ka uzņēmuma                   tomēr ir atbildīgs solis – uz to var atsaukties gan
    atrašanās Ilgtspējas indeksa «listē» ir signāls godprātīgiem inves-            darbinieks, gan klients, gan mediju pārstāvis. Tāpēc
    toriem uzlūkot to kā vērtīgu ieguldījumu objektu.                              var droši apgalvot, ka visi ilgtspējīgie uzņēmumi ir
        Ilgtspējas indekss tiek veidots, lai sekmētu atbildīga biznesa             labi saziņas veidotāji, kas komunicē pārdomāti.
    attīstību, vienlaikus publiskojot Latvijas uzņēmumus, kas atbilst                  Indeksa reģistrācijas dati liecina, ka lielākajā daļā
    šādiem starptautiski atzītiem kritērijiem. Turklāt tā ir iespēja bez           gadījumu pienākums nodrošināt uzņēmuma piedalī-
    maksas, piesaistot ekspertus, novērtēt uzņēmumu un izmantot                    šanos Ilgtspējas indeksā, vismaz pirmajā gadā, ir uzti-
    Ilgtspējas indeksu kā mārketinga instrumentu biznesa attiecību                 cēts tieši sabiedrisko attiecību vai komunikācijas spe-
    dibināšanā vai nostiprināšanā.                                                 ciālistiem, retāk kvalitātes un personāla vadītājiem
        Nav noslēpums, ka pie pašreizējām pasaules ekonomiskajām                   vai valdes locekļiem. Tas mums nav pārsteigums, jo
    nedienām lielā mērā ir vainojama vērtību erozija uzņēmējdar-                   komunikācijas speciālistiem piemīt profesionālās
    bībā. Tāpēc arvien skaļāki kļūst aicinājumi par biznesa modeļa                 spējas būt informācijas plūsmas centrā, ātri apkopot
    pārdomāšanu, institūciju pārveidošanu un uzticības un pār-                     datus no dažādiem avotiem un iedvesmot kolēģus
    liecības atjaunošanu, citiem vārdiem sakot – par korporatīvo                   līdzdalībai kopējā rezultāta sasniegšanā.
    sociālo atbildību.                                                                 Sociāli atbildīga un ilgtspējīga attīstība nav «izre-
        Ilgtspējas indeksa ieviešanu kā vienu no kritērijiem uz-                   dzēto» priekšrocība, tā ir nopietna biznesa ikdiena,
    ņēmuma vērtēšanā atbalsta arī Diena un Dienas Bizness, jo                      viens no uzņēmuma būtiskiem vadības instrumen-
    vienmēr esam iestājušies par godīgu un atbildīgu uzņēmēj-                      tiem. Iesaistoties Ilgtspējas indeksa ieviešanā, LSAKA
    darbību, kas ilgtermiņā vairo gan paša uzņēmuma, gan valsts                    uzņēmās daļu atbildības par līdzšinējo salīdzinoši
    labklājību, nevis «vienas dienas» biznesu. Mēs visi esam ie-                   zemo korporatīvās atbildības un ilgtspējas jēdzienu
    interesēti uzņēmumu rūpēs par zaļāku dzīvesveidu, veselīgu                     izpratni Latvijā. Mēs uzskatījām par savu pienākumu
    darba vidi, kā arī godprātīgām tirgus attiecībām un atbildību                  atbalstīt uzņēmumu iedrošināšanu piedalīties indek-
    pret sabiedrību kopumā.                                                        sā. Darījām to un turpināsim. Darāmā vēl daudz!



        Žurnāls «Ilgtspējas indekss»                                                             Žurnāla iznākšanu nodrošina:
        Speciālpielikums laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» abonentiem
        Redaktore: Dace Skreija
        Lapu redaktore: Ilze Zalcmane
        Korektūra: Anita Inte
        Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Ritvars Skuja, Eva Šavdine
        Žurnāls iespiests: Poligrāfijas grupa Mūkusala, tirāža 21 500 eksemplāru
ilgtspējas indekss


                                                                  Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā ir daudz sociāli atbil-
                                                               dīgu uzņēmumu gan starp lieliem, gan vidējiem un maziem
                                                               uzņēmumiem, taču šai praksei nav tendence izplatīties.
                                                               Indekss ir radīts, lai atbildīgie uzņēmumi gūtu priekšrocības
                                                               konkurences cīņā un dalītos ar labas pārvaldības principiem.
                                                               Pārņemot pieredzi no citām valstīm, kā arī apvienojot spē-
                                                               kus ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām,
                                                               esam atraduši veidu, kā ar nelieliem līdzekļiem izveidot
                            Pēteris Krīgers,                   instrumentu, kurš šogad un turpmāk kalpos par mērauklu
                            Latvijas Brīvo arodbiedrību        uzņēmumu atbildībai un ilgtspējai.
                            savienības priekšsēdētājs             Esam gandarīti, ka Ekspertu padome, balstoties uz citu
                                                               valstu pieredzi un lokālo problemātiku, par būtiskāko Ilgt-
                                                               spējas indeksa kritēriju atzinusi darba vidi. Ņemot vērā, ka
    Latvijā dažādas organizācijas jau vairāku gadu garumā      indeksā piedalās virkne lielo uzņēmumu, kuriem Latvijas
centušās atrast, izcelt un godināt labāko praksi uzņēmējdar-   mērogā ir liela ietekme gan uz nodarbinātību, gan daudziem
bībā. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ik      ekonomiskiem rādītājiem, to īstenotā prakse attiecībās ar
gadu godina sadarbības partnerus, kuri uzrādījuši pārāku       darbiniekiem rada kopējo noskaņu biznesa vidē.
sniegumu sociālajā dialogā ar saviem darbiniekiem. Tomēr          Darba vides eksperti katram Ilgtspējas indeksa dalībnie-
jāatzīst, ka gan mūsu apbalvojumu, gan vairums citu ir bals-   kam sniegs individuālus ieteikumus par ieteicamajiem
tīti uz viedokļu apkopojumu, nevis stingru metodoloģiju,       uzlabojumiem, taču ikvienam uzņēmumam Latvijā vēlos
kādu sniedz Ilgtspējas indekss.                                atgādināt – jūsu darbinieki ir jūsu lielākā vērtība.




                                                               darba devējus Latvijas reģionos. Pēc pieciem gadiem,
                                                               2010. gada 10. februārī LDDK un vairāk nekā 22 publiskā,
                                                               privātā un NVO sektora organizācijas noslēdza Memoran-
                                                               du par KSA principiem Latvijā (Memorands) un vienojās
                                                               par KSA platformas izveidi, apliecinot savu gatavību būt
                                                               par neatņemamu sabiedrības sastāvdaļu un rūpēties par
                                                               saviem cilvēkiem, apkārtējo vidi un valsti kopumā, nerau-
                              Elīna Egle,                      goties uz ekonomisko situāciju. Memorands šodien kalpo
                              Latvijas Darba devēju            par pamatu LDDK darbam, aizstāvot godīgu uzņēmējdar-
                              konfederācijas                   bību, kā arī kļūs par praktisku instrumentu KSA biznesa
                              ģenerāldirektore                 atbalstam, nodrošinot šo uzņēmumu konkurētspēju caur
                                                               labās prakses pārņemšanu un sabiedrības iesaistīšanu.
                                                               Balstoties uz Memoranda principiem, LDDK biedri un
   Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas aprit divdes-        sadarbības partneri ir uzsākuši darbu pie rekomendācijām
mit gadi. Tas ir atskaites punkts ne tikai valsts un tās       publiskajam sektoram par nepieciešamību atbalstīt sociāli
demokrātijas pastāvēšanai, bet arī sabiedrisko procesu         atbildīgu biznesu.
izvērtēšanai. Aktīvākā sabiedrības daļa un ekonomikas              KSA ietver sevī godprātīgu attieksmi pret tiesisko re-
virzītājspēks ir uzņēmēji, kas ar savu darbinieku atbalstu     gulējumu valstī, kurā darbojas uzņēmums, un brīvprātīgu
rada finanšu un ekonomisko vērtību valstij, rada darba         sociālo programmu integrāciju biznesa stratēģijā. KSA
vietas iedzīvotājiem un ietekmē sabiedriskos procesus.         arvien vairāk atspoguļo uzņēmuma «racionālo emociona-
Pārejot no plānveida ekonomikas, Latvijas uzņēmējiem           litāti», piemēram, uzņēmums, kas orientē KSA praksi uz
bija jārada pamati tautsaimniecībai, jāintegrējas Eiropas      patērētājiem, kļūst par patērētāju izvēli Nr.1, personāla
Savienībā un jāsāk konkurēt starptautiskajos tirgos.           vadībā tiek izmantota emocionālās inteliģences metode,
Divdesmit gadu laikā uzņēmējiem ir bijis daudz jāmācās,        lai kāpinātu darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet, sadar-
lai izveidotu Latvijas biznesa kultūru, apzinoties savu        bojoties ar pašvaldību un valsti, tiek veicināta atbalstoša
ietekmi uz sabiedrības attīstību un vidi.                      uzņēmējdarbības vide.
   2005. gadā Latvijas Darba devēju konfederācija                  LDDK vārdā vēlos pateikt paldies tiem pirmajiem,
(LDDK) kļuva par ANO Globālā līguma kustības nacio-            drosmīgajiem uzņēmumiem, kas ir apliecinājuši KSA
nālo kontaktpunktu, sniedzot atbalstu uzņēmējiem korpo-        lomu uzņēmuma stratēģijā un ilgtspējā. Novēlu katram
ratīvās sociālās atbildības (KSA) ziņojumu sagatavošanā.       uzņēmumam spēku domāt un pilnveidoties, sasniegt
Tas deva impulsu LDDK vērtēt uzņēmumu labo praksi              atbildīgus un ambiciozus mērķus, sniedzot ieguldījumu
inovācijās, efektīvā pārvaldībā un KSA, apzināt labākos        Latvijas tautsaimniecībā un kopējā labklājībā!
metodoloģija



kas ir ilgtspējas indekss?
   Pirmo reizi Latvijā izveidotais Ilgt-
spējas indekss ir sistemātisks vadības rīks
uzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai,
pārraudzībai un komunikācijai jomās,
kurās uzņēmums ietekmē citus – vide,
darba vide, tirgus attiecības un atbildība
pret sabiedrību. Indekss tiek veidots,
lai ar starptautiski atzītu metodoloģiju
sekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesu
Latvijā, vienlaicīgi popularizējot labāko
praksi Latvijas uzņēmumos.

Kāpēc tagad?
    Laikā, kad ekonomika sarūk, visspilg-
tāk parādās atšķirības starp uzņēmumiem
ar «vienas dienas» stratēģiju un ilgtspējī-
giem biznesiem. Turklāt šādā laikā arvien
krasāk iezīmējas plaisa starp pelēko un
atbildīgo uzņēmējdarbību. Novērojumi
liecina, ka Latvijā ir gana daudz atbildīgu
uzņēmumu, tomēr šī prakse netiek pienā-
cīgi novērtēta, jo nav vienota standarta.       dukts, tomēr tā ir balstīta uz korpora-      galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešami
Nereti globālajā biznesa apritē Latvija         tīvās sociālās atbildības teoriju, līdzīgu   stimuli no malas. Uz šī fona pozitīvi
joprojām tiek uzskatīta par «Sūnu ciemu»        indeksu ieviešanu Latvijai līdzīgās          vērtējams fakts, ka katrs piektais no
tikai tāpēc, ka neprotam runāt «viņu valo-      ekonomikās – Igaunijā un Horvātijā,          Latvijas lielajiem uzņēmumiem jau
dā» – sistemātiski parādīt, ka esam sociāli     kā arī uz nozīmīgākajiem globālajiem         pirmajā gadā reģistrējies dalībai Ilgt-
atbildīgi un no tā izrietoši – arī ilgtspējī-   indeksiem – Dow Jones Sustainability         spējas indeksā.
gi. Kā pierādījums šai problēmai ir fakts,      Index, kurš orientēts uz investoriem, un        Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējas
ka neviens vietējā kapitāla uzņēmums            Business in the Community veidoto Cor-       indeksā no uzņēmuma prasa ne vien
Baltijā vēl nav izdevis ilgtspējas pārska-      porate Responsibility Index, kurš, līdzīgi   nomaksātus nodokļus, bet arī patiesu
tu saskaņā ar starptautiski pieņemtām           Latvijas indeksam, orientēts uz atbal-       vēlmi saņemt objektīvu novērtējumu
vadlīnijām (Global Reporting Initiative         stu uzņēmumu vadībai. Tāpēc katrs            un izmantot to savas attīstības plāno-
G3). Ar līdzīgām problēmām saskārušās           Latvijas Ilgtspējas indeksa dalībnieks       šanai. Katram dalībniekam nācās veltīt
arī citas Eiropas jaunās ekonomikas,            saziņā ar ārvalstu biznesa cilvēkiem var     zināmu laiku apmācībai un anketas
tāpēc pēdējo gadu laikā ilgtspējas vai          atsaukties uz saviem Sustainability Index    aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistīt
korporatīvās sociālās atbildības indeksi        rezultātiem, un šis kalpos kā nozīmīgs       uzņēmuma augstāko vadību un pla-
parādījušies Igaunijā, Horvātijā, Polijā,       atbalsts biznesa attiecību dibināšanai       šu kolēģu loku. Dalība mazāk laika
Ungārijā, Čehijā u.c.                           globālajā telpā.                             aizņēma tiem uzņēmumiem, kuri jau
    Tāpat krīzes laiks ir saasinājis vajadzī-                                                līdz šim bija stāstījuši par savu prak-
bu pēc uzticama avota drošu piegādātā-          Piedalās kā lieli, tā mazi                   si uzņēmuma ietekmes auditorijām
ju meklēšanai. Ilgtspējas indekss uzliek           Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātī-   ar gada pārskata, interneta vietnes,
augstu latiņu uzņēmuma sakārtotībai             ga, bez maksas un pieejama jebkuram          iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņas
un risku vadībai, tāpēc kompānijas at-          Latvijā reģistrētam uzņēmumam. To-           līdzekļu vai citu komunikācijas kanālu
rašanās indeksā jau ir zināma garantija,        mēr indeksa veidotāji nosūtīja uzaici-       starpniecību.
ka ar šādu piegādātāju nevar rasties tādi       nājuma vēstules 500 pēc apgrozījuma             Cik daudz katrs uzņēmums iegūst
«nepatīkami pārsteigumi» kā nelegāla no-        lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai         no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgs
darbinātība, būtiski drošības pārkāpumi         neviens no tiem nepalaistu garām ie-         no tā atvērtības. Tomēr kā lielākos
u.tml. Šādā aspektā indeksu ļoti gaida          spēju pieteikt savu dalību. Šo TOP uz-       ieguvumus uzņēmumu pārstāvji vis-
iepirkumu speciālisti gan valsts pārvaldē,      ņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem,         biežāk min iespēju saņemt individuālo
gan starptautiskos uzņēmumos.                   ekonomiskajiem un vides jautājumiem          vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu
                                                uzliek tiem morālu pienākumu publiski        rekomendācijām par uzlabojumu ie-
Novērtēs arī partneri ārvalstīs                 komunicēt par savu īstenoto praksi,          spējām, iespēju izmantot rezultātus kā
   Kaut arī Ilgtspējas indeksa metodo-          taču atbilstošu tradīciju trūkums un         indikatoru mērķiem un vadības sistē-
loģija ir Latvijas zinošāko galvu pro-          salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir     mām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.),
metodoloģija


kā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai          ar tikpat augstu datu aizsardzības līme-           Iespējamie atbilžu variantu svari:
komunikācijai un kā argumentu saru-            ni kā internetbankas, un ievadītajiem              100 – norāda uz pilnīgu uzņēmu-
nās ar partneriem un investoriem ār-           datiem pieeja ir tikai indeksa koordina-        ma sniegumu attiecīgajā jautājumā;
valstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt     toriem un Ekspertu padomes locekļiem            norādīta atsauce uz publiski pieejamu
plašākas zināšanas, saņemt publisku            atsauču pārbaudei.                              informāciju
atzinību par atbildīgu darbu, kā arī               Ikviena atbilde uzņēmumam jāap-                25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikai
iespēja izvēlēties savam uzņēmumam             liecina ar atsauci uz publiski pieejamu         daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes,
drošus piegādātājus.                           informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis      attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts
                                               iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes       katrai no tām; norādīta atsauce uz pub-
Indeksa ilgtspēja                              auditorijām. Piemēram, informācijai par         liski pieejamu informāciju
   Saprotama ir interese par paša Ilgt-        uzņēmuma politiku attiecībā uz darbi-              0 – uzņēmums atbildējis noraidoši;
spējas indeksa ilgtspēju. Tās pamatā           nieku apmācību jābūt komunicētai vai            nav sniegta atbilde uz jautājumu; nav
ir stingra stratēģija – nekomerciāls           nu iekštīklā, darbinieku avīzē, vai inter-      norādīta atsauce uz publiski pieejamu
ikgadējs uzņēmumu vadības pašno-               neta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta           informāciju
vērtējuma modelis, kura metodoloģija           vietne ir visbiežāk minētais informācijas
balstīta uz starptautisko praksi un            avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kā
lokālo ekspertīzi un kurš dod iespēju          komunikācijas kanālu izmantojuši arī            Vērtējuma aprēķināšana
uzņēmumiem novērtēt savu izaugsmi              iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jau-
un attīstību, vienlaikus saņemot par           numu lapas, gada pārskatus, darbinieku          Kritērijs	              Svars	%	   Koeficients
to publisku atzinību un konkurences            un klientu avīzes.
                                                                                               Profils un stratēģija     10          0.10
priekšrocības.                                     Ilgtspējas indeksa anketā ir 93 jautājumi
                                                                                               Tirgus attiecības         15          0.15
   Ilgtspējas indeksa iniciatori un orga-      5 sadaļās – profils un stratēģija, darba
nizatori ir Latvijas Brīvo arodbiedrību        vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide.      Sabiedrība                15          0.15
savienība (LBAS), Latvijas Darba               Katrai sadaļai un katram jautājumam             Vide                      25          0.25
devēju konfederācija (LDDK) un Lat-            ir savs svars (sk. tabulu) atbilstoši jautā-    Darba vide                35          0.35
vijas Sabiedrisko attiecību kompāniju          jumu skaitam sadaļā un kritērija lomai
asociācija (LSAKA), kuri rūpēsies par          uzņēmuma ilgtspējas kopvērtējumā.                  Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A,
tā ikgadējas norises nodrošināšanu, kā             Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā,       šī jautājuma vērtējums tiek aprēķināts
arī sekos, lai indekss tiktu uzskatīts par     jautājumi konstatē faktu – ir vai nav           šādi:
nopietnu arī valdības gaiteņos.                konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus               100 X 0.05 X 0.10 = 0.50
   Metodoloģiskās bāzes izstrādē, ap-          automātiski apkopo sistēma, Ekspertu
kopojot pieredzi no visas pasaules,            padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās        Rezultāti
divu gadu garumā iesaistījušies savas          atsauces pēc būtības atbilst jautājumam.           Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek pa-
jomas eksperti no LBAS, LDDK,                                                                  ziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā,
LSAKA, Pasaules dabas fonda Latvijas                                                           publicēti interneta vietnē ilgtspejasin-
nodaļas, Ideju partneru fonda, Latvijas                                                        dekss.lv un īpaši veidotā pārskatā, kurš
                                               Ilgtspējas indeksa svēršanas principi
Kvalitātes asociācijas, Latvijas Uni-                                                          2010. gadā tiek izdots sadarbībā ar laik-
versitātes, Sabiedrības par atklātību                                                          rakstiem Diena un Dienas Bizness. Tā kā
DELNA, Lursoft un NASDAQ OMX                   Atbilde	        Punkti	 Jautājuma		 Kritērija   indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu
                                               	                  	       svars	    svars
Riga. Šo organizāciju pārstāvji veido                                                          izaugsmi, nevis sāncensību, publiskots
Ekspertu padomi, kuras darbs balstīts          Atbilde A        100       0.05        0.10     tiek tikai uzņēmumu dalījums katego-
uz sabiedriskā labuma principiem. Par          Atbilde B        25                             rijās atkarībā no to indeksa rādītājiem:
metodoloģijas uzturētāju un indeksa            Atbilde C         0                             platīna, zelta, sudraba un bronzas.
koordinatoru izraudzīta starptautiskā                                                             Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks
                                               Nav atsauces      0
komunikācijas konsultāciju kompānija                                                           saņem Ekspertu padomes sagatavotu
Hauska  Partner, kurai ir līdzīgu pro-        Nav atbildēts     0                             individuālu vērtējumu, kurā norādīts
jektu vadības pieredze arī citās Centrā-                                                       uzņēmuma iegūtais summārais rezul-
lās un Austrumeiropas valstīs.                                                                 tāts un katras sadaļas ietekme uz to,
                                               Jautājumu svars. Vērtēšana                      uzskaitīti pasākumi, ko uzņēmums
Metodoloģija                                      Katra jautājuma svaru nosaka attiecī-        apņēmies īstenot 2010. gada laikā,
   Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas         gās jomas eksperts, balstoties uz starptau-     kā arī sniegti ekspertu komentāri un
indeksa rezultātu, tam bija jāreģistrējas      tisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena     ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētu
interneta vietnē ilgtspejasindekss.lv, jāpa-   kritērija visu jautājumu kopējais svars         uzņēmumam pilnveidot savu devumu
raksta apliecinājums par maksātnespējas        ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00          katrā no sadaļām.
statusa un nodokļu parādu neesamību un         tiek piešķirts statistikas jautājumiem,
jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā      piemēram, «Norādiet darbinieku skaitu                                           Dace Avena,
bāzētā informācijas ievades forma veidota      Jūsu uzņēmumā».                                              Ilgtspējas indeksa koordinatore
ilgtspējas indekss

                                             Uzņēmumi sarindoti alfabēta kārtībā četrās grupās atbilstoši kopējam
                                          indeksa rezultātam. Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas
     PLATĪNS                              indekss pārsniedz 90%, zelta – no 80 līdz 89,9%, sudraba – no 60 līdz
                                          79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%.
                                             2010. gadā, kad Latvijā pirmo reizi noteikts uzņēmumu ilgtspējas
                                          līmenis, zelta un platīna grupās nav iekļuvis neviens no indeksa dalīb-
                                          niekiem. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%,
      ZELTS                               netiek publicēti, tomēr tie tāpat kā pārējie uzņēmumi saņem ekspertu
                                          rekomendācijas savas ilgtspējas uzlabošanai, kas dod iespēju atkārtoti
                                          piedalīties nākamajā gadā.


               Uzņēmums                                      Darbības joma
               ABB SIA                                       elektroiekārtu vairumtirdzniecība
               Aldaris AS                                    alus ražošana
               Arčers SIA                                    būvniecība
               Balticovo AS                                  olu ražošana
               Ceļu satiksmes drošības direkcija VAS         valsts dienestu darbība
               Cemex SIA                                     cementa ražošana
    SUDRABS    Cēsu alus AS                                  alus ražošana
               Electrolux Latvia Ltd SIA                     elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība
               Latvenergo VAS                                enerģētika
               Latvija Statoil SIA                           degvielas mazumtirdzniecība
               Latvijas Finieris AS                          kokapstrāde
               Latvijas Gāze AS                              enerģētika
               Rimi Latvia SIA                               mazumtirdzniecība
               Rīgas siltums AS                              siltumapgāde
               SEB banka AS                                  banku darbība
               Swedbank AS                                   banku darbība
               TNT Latvia SIA                                starptautiskie pārvadājumi
               Valmieras Piens AS                            piena pārstrāde
               Valmieras stikla šķiedra AS                   ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija
               VTU Valmiera SIA                              pasažieru sauszemes pārvadājumi



               Uzņēmums                                      Darbības joma
               Binders SIA                                   ceļu būve
               Brīvais Vilnis AS                             zivju pārstrāde
               Daugavpils siltumtīkli AS                     siltumapgāde
               DHL Latvia AS                                 loģistikas pakalpojumi
               Elsana SIA                                    elektromontāža, elektroinstalācija
               Fazer maiznīcas SIA                           maizes un mīklas izstrādājumu ražošana
               Fortum Jelgava SIA                            siltumapgāde
    BRONZA     Grifs AG SIA                                  apsardze
               Konekesko Latvija SIA                         lauksaimniecības tehnikas vairumtirdzniecība
               Latsin SIA                                    mežsaimniecība, kokmateriālu tirdzniecība
               Latvijas Balzams AS                           alkoholisko dzērienu ražošana
               Latvijas Pasts VAS                            pasta pakalpojumi
               MAXIMA Latvija SIA                            mazumtirdzniecība
               Merks SIA                                     būvniecība
               Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle      banku darbība
               Olimps SIA                                    būvprojektu vadība
               Olympic Casino Latvia SIA                     azartspēles un derības
               RBSSKALS AS                                   būvniecība
               Rīgas Satiksme SIA                            pasažieru sauszemes pārvadājumi
               Siguldas Būvmeistars AS                       būvniecība, tirdzniecība, grants un smilts karjeru izstrāde
               Skonto būve SIA                               būvniecība
               Skrivanek Baltic SIA                          tulkošanas pakalpojumi, apmācība
               Tele2 SIA                                     bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi
               Veolia vides serviss SIA                      atkritumu apsaimniekošana
               Vidzemes slimnīca SIA                         slimnīcas
ilgtspējas indekss


Platīna grupa
   Kompānijas, kuras sasniedz
                                      Uzsvars Uz pašiniciatīvU
                                      Un pašorganizēšanos
Ilgtspējas indeksa Platīna līmeni,
korporatīvo atbildību ir pilnībā
integrējušas savā darbībā un tajās
ir noteikti atbildīgie gan valdes,
gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņē-
mumos notiek sistemātiska datu
vākšana un ietekmes novērtēšana,
kas norāda uz 3-4 gadu stabilu
snieguma uzlabojumu visās jomās,
kurās uzņēmumam ir ietekme.
Tie darbojas un atskaitās par savu
darbību ar augstu caurspīdības
un ietekmes auditoriju iesaistes
līmeni, bet to publiskotos datus ir
apstiprinājis ārējs auditors.

Zelta grupa
   Uzņēmumi ar Zelta statusu
demonstrē atklātību un caurspī-
dību, visus būtiskākos ilgtspējas
aspektus komunicējot publiski. Tie
tiecas paplašināt un pielāgot savus
riska vadības procesus, iekļaujot             Roberts Ķīlis,
tajos būtiskākos korporatīvās at-         sociālantropologs,
bildības aspektus. Šo uzņēmumu            Rīgas Ekonomikas
korporatīvās atbildības stratēģi-                augstskolas
ja ietver skaidrus un izmērāmus          asociētais profesors
mērķus.
                                         Ilgtspējas indekss ir ļoti apsveicama   uzņēmumu sabiedrisko stāju, līdztekus
Sudraba grupa                         iniciatīva un vairākās nozīmēs tā pa-      reputācijas topam, kas ir vairāk pētnie-
   Sudraba līmeņa uzņēmumi            tiesībā īsteno vēl Saeimas līdz galam      cisks, jo neiekļauj apmācību kā daļu no
mērķtiecīgi darbojas, lai īsteno-     nepieņemto Latvija 2030. Indeksa iz-       indeksa radīšanas. Šādi divi mērījumi
tu efektīvu ietekmes auditoriju       veidē ir uzsvars uz lielu pašiniciatīvu    ļauj arī labāk izvērtēt dažādas uzņēmu-
iesaisti un ieviestu procesus, ar     un pašorganizēšanos – bizness pats         mu darbības puses un, kā pareizi apgal-
kuriem identificēt un vadīt riskus    apņemas standartizēt savas darbības.       vo Ilgtspējas indeksa radītāji, izcelt pašu
un iespējas. Šīm kompānijām ir arī    Otrkārt, ilgtspēja šeit tiek skaidri pa-   jautājumu dienas gaismā. Ir jāapsveic,
apkopoti dati, kuri uzrāda sniegu-    rādīta nevis kā rūpes par dabu, bet kā     ka ilgtspēja tiek mērīta un veicināta arī
ma uzlabojumus galvenajās jomās       principu īstenošana, kas ļauj biznesam     vai it īpaši krīzes laikā.
pēdējā gada vai divu laikā.           sekmīgi darboties ilgākā laika posmā.
                                                                                 Jālatvisko jēdzieni
Bronzas grupa                         Ne tikai finanses                             Ilgtspējas indeksā, līdzīgi kā citos,
   Uzņēmumi, kuri iekļauti bron-         Tiek uzsvērts, ka biznesa sekmīgums     ir problēmas ar terminu latvisku un
zas grupā, ir spēruši pirmos soļus,   noteikti nav tikai peļņas vai apgrozīju-   pieņemamu atveidošanu. Korporatīvā
lai publiski komunicētu par savu      ma rādītāji. Bizness tiek apmācīts aiz-    pilsonība, piemēram, būs ļoti grūti sa-
praksi būtiskākajos jautājumos        pildīt anketu, bet reizē apmācībā apgūst   protama. Proti, ja ir vēlme, lai Ilgtspējas
par ietekmi uz vidi, sabiedrību,      ilgtspējīgas darbības pamatprincipus;      indekss «ietu tautās», izplatītos, nepie-
darba vidi un kopējo tirgu, tomēr     bizness tiek mudināts uzlūkot savas        ciešams veltīt papildu pūles, latviskojot
rezultāti nav viendabīgi augsti       ikdienas darbības, piemēram, ofisā kā      jēdzienus.
visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir      tādas, kas var tieši nest zaudējumus          Domāju, ka arī konkrēti piemēri,
noteikuši savu vīziju, misiju un      vai ieguvumus pie saprātīgas resursu       kas raksturo kompāniju ar augstiem
vērtības, kā arī publiskojuši savus   izmantošanas. No otras puses, tiek sa-     ilgtspējas rādītājiem, panākumiem no
korporatīvās atbildības principus,    asināta interese un uzmanība uz apkār-     citām valstīm, būtu jauki un iedvesmo-
kuru īstenošanā iesaistīts viss uz-   tējās sabiedrības viedokļu dažādību.       joši. Tāpat noderīgs ir konkrētu rīcību
ņēmums.                                  No metodoloģiskā viedokļa, patī-        ieteikums tām organizācijām, kas vēlas
                                      kami redzēt vēl vienu mērījumu par         kļūt ilgtspējīgākas.
ilgtspējas indekss


līdz zeltam nedaUdz pietrŪkst
                                                                                       nav nozīmes, ja tas netiek attiecināts
                                                                                       uz Latvijas specifiku. Šajā kategori-
                                                                                       jā ietilpst tādi pazīstami uzņēmumi
                                                                                       kā SIA Rimi Latvia, AS Aldaris, AS
                                                                                       Latvijas Gāze, SIA Latvija Statoil, AS
                                                                                       Swedbank, SIA Electrolux Latvia Ltd
                                                                                       u.c. Jāatzīmē, ka dažiem uzņēmumiem
                                                                                       pietrūka tikai pāris punktu, lai iekļūtu
                                                                                       augstākā kategorijā.
                                                                                          Sudraba līmeni sasniedza gan valsts,
                                                                                       gan pašvaldību, gan arī vietējā kapitāla
                                                                                       uzņēmumi, piemēram, AS Latvenergo,
                                                                                       AS Rīgas siltums, AS Latvijas Finieris,
                                                                                       u.c., kas norāda uz Latvijas uzņēmumu
                                                                                       attīstības progresu pēdējos gados.

                                                                                       Savējiem bronza
                                                                                          Bronzas līmeni sasniedza 25 indeksa
                                                                                       dalībnieki, un lielākoties tie ir pašmāju
                                                                                       uzņēmumi. Jāatzīmē, ka te ir iespējas
                                                                                       izaugsmei vismaz 10 uzņēmumiem, ku-
                                                                                       riem pietrūka dažu punktu, lai iekļūtu
                                                                                       augstākā kategorijā.

                                                                                       Nespēj komunicēt
                                                                                          Lielākā daļa vērtējumu balstījās uz
                                                                                       publiski pieejamiem dokumentiem un
                                                                                       uz komunikāciju. Tā kā lielākā daļa
                                                                                       vērtēto uzņēmumu nevarēja uzrādīt
                                                                                       uz publiski pieejamu dokumentāciju,
                                                                                       kas atbalstītu viņu darbību, tas norāda
                                                                                       uz vāju spēju komunicēties ne tikai
                                                                                       ar sabiedrību vispār, bet arī ar saviem
                                                                                       darbiniekiem un klientiem. Šai aspektā
                                                                                       var minēt tādus kritērijus kā saturīgu
                                                                                       un labi noformētu interneta mājaslapu
                                                                                       u.c. komunikācijas veidus, kas varētu
                                                                                       ne tikai paaugstināt uzņēmuma publis-
                                                                                       ko redzamību, bet arī sakārtot iekšējās
                                                                                       komunikācijas politiku.

Viesturs Pauls Karnups, Dr. oec., Latvijas Universitātes Ekonomikas un                 Jātiecas uz platīnu
vadības fakultāte, Starptautisko ekonomisko attiecību katedra                             Latvijas uzņēmumiem ir jāstrādā un
                                                                                       jākonkurē vienotā ekonomiskā telpā ar
   Ir noslēdzies 2010. gada Ilgtspējas     dzēt, ka lielākā daļa ir uzņēmumi, kuri     citiem ES valstu uzņēmumiem. Latvi-
indeksa vērtējums un iegūti rezultāti.     vai nu ir ārzemju uzņēmuma filiāles, vai    jas Ilgtspējas indekss dod iespēju katram
Kaut gan visaugstākos iespējamos lī-       tieši pieder ārzemniekiem, kas ir galve-    Latvijas uzņēmumam sevi novērtēt pēc
meņus – Platīnu un Zeltu – nesasniedza     nie akciju turētāji. Tas norāda uz to, ka   tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēti
neviens no vairāk nekā 70 uzņēmumiem,      šie uzņēmumi ir lielā mērā pārņēmuši        arī citu ES valstu uzņēmumi. Katrs
kuri piedalījās vērtējumā, tomēr var uz-   (vismaz teorētiski) ārzemju praksi.         uzņēmums, kas piedalījās, saņems savu
skatīt, ka pasākums bijis veiksmīgs.       Arī šiem uzņēmumiem ir potenciāls           individuālo vērtējumu, kā arī norādes,
                                           izaugsmei, jo vairāki nebija adaptējuši     kas būtu jāuzlabo, lai iekļūtu augstākā
Sudrabs ārzemniekiem                       ārzemju praksi Latvijas apstākļiem un       kategorijā. Cerēsim, ka drīzumā lielākā
  Analizējot 20 uzņēmumu rezultātus,       samierinājušies ar atsauci uz mātes         daļa Latvijas uzņēmumu būs Platīna
kuri sasniedza Sudraba līmeni, var re-     uzņēmuma izstrādāto politiku, kam           līmenī.
stratēģija


Lai darbi saskan ar vārdiem                                           Stratēģijas sadaļa nebūtu pilnīga, ja uzņēmumiem nebūtu
                                                                   jānorāda, vai tiem ir noteikti skaidri, stratēģiski mērķi, kurus
                                                                   tie vēlas sasniegt attiecībā uz savas ilgtspējas būtiskākajiem
                                                                   elementiem – personāla un vides resursiem, korporatīvo
                                                                   pārvaldību, biznesa ētiku un sabiedrības attīstību. Jāsecina,
                                                                   ka kritiski mazs ir to uzņēmumu skaits, kuri ir noteikuši
                                                                   savus mērķus atsevišķās ilgtspējas disciplīnās. Tomēr esmu
                                                                   drošs, ka šajā jautājumā Ilgtspējas indekss būs īpaši noderīgs tā
                                                                   dalībniekiem – noteikt turpmāko gadu mērķus un prioritātes
                                                                   attiecībā uz uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību.

                                                                   Ievieš formāli
                                                                      Analizējot iesniegtos apliecinājumus, patīkami pārsteidza
                                                                   fakts, ka 84% uzņēmumu ir izstrādāta vīzija un vēl 7% to
                                                                   apņēmušies izdarīt šī gada laikā. Objektīvi priekšrocības
                                                                   stratēģijas sadaļā ir starptautisko koncernu meitas uzņē-
                                                                   mumiem, jo tiem ir iespēja (un nepieciešamība) mācīties
                                                                   no globālās pieredzes, pārņemot un adaptējot to vietējiem
                                                                   apstākļiem. Tomēr ir uzņēmumi, kuri savu mātes kompāniju
                                                                   politiku pārņēmuši tikai deklaratīvi. Viens no indikatoriem,
Māris Plūme,                                                       kas liecina par vāju globālo korporāciju stratēģiju ieviešanu
SIA Hauska  Partner vadošais partneris Latvijā                    Latvijā, ir netulkotie, nelokalizētie pamatdokumenti. Vēl
                                                                   vairāk tas attiecināms uz vērtībām, jo tām jābūt saskaņotām
   Ilgtspējas indeksa stratēģijas sadaļā galvenā uzmanība pie-     ar Latvijas iedzīvotāju mentalitāti un kultūras tradīcijām.
vērsta uzņēmuma sakārtotībai visaugstākajā – uzstādījumu              Pārsteidz indeksa dalībnieku salīdzinoši vājais sniegums at-
līmenī. Te raugāmies, lai uzņēmumam, tā darbiniekiem un            tiecībā uz darbinieku iesaisti stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
citām ietekmes auditorijām būtu skaidrs, kāda ir uzņēmuma          Kā vienīgais iesaistes veids tiek minētas darbinieku sapulces,
politika, un lai ikdienas darbi būtu saskaņā ar to, kas «uz        kuras faktiski var notikt tikai pēc vadītāja iniciatīvas. Tas
papīra». Pluss ir tiem uzņēmumiem, kuri ieviesuši kādu no          vedina domāt, ka arī bieži daudzinātie iekšējās komunikācijas
vadības sistēmām, jo tas nodrošina, ka būtiskākie procesi ir       labie piemēri Latvijā ir ar dubultdibenu – tie tiek izmantoti
aprakstīti. Latvijā lielākā daļa uzņēmumu cenšas «darīt kaut       tikai tad, kad vadītājiem tas ir vēlami. Kaut gan situācija
ko labu», tomēr, ja šīs labās gribas darbības īsākā vai garākā     ekonomikā prasa pretējo – uzņēmumam grūtos un pārmaiņu
termiņā neatbalsta biznesa mērķus, tad to nevar uzskatīt par       laikos jāstiprina saikne ar darbiniekiem un jāpanāk to atbalsts
ilgtspējīgu ieguldījumu.                                           grūtu lēmumu pieņemšanā, lai kopīgi pārvarētu grūtības.
                                                                   Darbinieki var sniegt daudz lielāku pienesumu pārmaiņu
Definē vīziju un misiju                                            vadībā nekā vairums vadītāju spēj iedomāties.
   Būtisks kritērijs uzņēmuma ilgtspējai ir fakts, vai uzņē-
mums vispār ir definējis pamatnostādnes – vīziju un misiju,
un vai tajos iespējams atrast norādes uz ilgtspējīgas attīstības   stratēģija. ekspertu izvēle
modeli. Ja ir noteikts un darbiniekiem izskaidrots uzņēmu-
ma lielais mērķis, tad ir sagaidāms, ka viss kolektīvs strādā      Uzņēmums	              Darbības	joma
vienā virzienā, nevis katra struktūrvienība savā. Tomēr ne
                                                                   Balticovo AS           olu ražošana
mazāk svarīgs ir jautājums, vai kāds uzņēmuma valdes līmenī
ir tieši atbildīgs par ilgtspējas jeb korporatīvās atbildības      Fazer maiznīcas SIA    maizes un mīklas izstrādājumu ražošana
jautājumiem un vai kādam no darbiniekiem tas atrodams              Latvenergo VAS         enerģētika
starp tiešajiem darba pienākumiem.                                 RBSSKALS AS            būvniecība
   Šī iemesla dēļ Ilgtspējas indekss pievērš uzmanību arī
veidam, kādā un cik sistemātiski uzņēmumi komunicē savu
praksi. Brīvprātīga ziņošana par savu korporatīvo sociālo          UzŅēmUmU vidējais sniegUms



                                                                     46,0%
atbildību un ilgtspējīgu attīstību pasaulē tiek vērtēta augstāk
                                                                                                                    tādā mērā
nekā sausi finanšu skaitļi. Ilgtspējas indeksā visaugstāk tiek                                                      visi uzņēmumi
vērtēti tie uzņēmumi, kuri izmanto starptautiskas ziņošanas                                                         kopā (vidēji)
vadlīnijas, piemēram, Global Reporting Initiative (GRI G3),                                                         apliecinājuši
tomēr par labu praksi uzskatāma arī sistemātiska komuni-                                                            kategorijas
                                                                                                                    kritēriju izpildi
kācija interneta vietnē un gada pārskata ietvaros.
stratēģija – labākā prakse


 VAS Latvenergo                  dības politika, kurā noteikti
                                 galvenie darbības virzieni.
                                                                   uzskatām par lietderīgu un
                                                                   nepieciešamu apkopot līdz-
                                                                                                     zēšana, energoefektivitātes
                                                                                                     veicināšana (Energoefektivi-
 Ingrīda Lāce,                   Pēdējos trijos gados korpo-       šinējo korporatīvās sociālās      tātes centra bezmaksas kon-
 Komunikācijas un                ratīvās sociālās atbildības       atbildības praksi un izveidot     sultācijas), kultūras, vēstures
 starptautisko attiecību         sadaļa tiek iekļauta ikgadējā     nefinanšu pārskatu, ņemot         un sporta aktivitāšu atbalstī-
 direktore                       konsolidētajā gada pārskatā,      par pamatu Global Reporting       šana, darbinieku labklājības
                                 tomēr starptautiskās konku-       Initiative (GRI) vadlīnijas,      un lojalitātes stiprināšana.
 Pirmie Baltijā, kas gatavo      rences apstākļos Latvenergo       kuras ir vispiemērotākās              Realizējot uzņēmuma mi-
 Ilgtspējas pārskatu pēc         apzinās, ka nefinanšu pārska-     ražošanas un pakalpojumu          siju «Nodrošināt drošu, kva-
 GRI G3 vadlīnijām.              ta izstrāde kļūst par nepiecie-   sniegšanas uzņēmumam.             litatīvu un videi draudzīgu
                                 šamību uzņēmumiem, kuri               Saskaņā ar korporatīvās       enerģijas ražošanu un piegā-
    Latvenergo koncerns –        darbojas vai vēlas darboties      sociālās atbildības politiku,     di, kas veicina līdzsvarotu un
 viens no lielākajiem Latvijas   starptautiskajā tirgū, ekspor-    esam veikuši aktivitātes šādos    ilgtspējīgu tautsaimniecības
 uzņēmumiem jau vairākus         tējot produkciju vai veicot       virzienos: bērnu elektrodro-      attīstību», saskatām iespē-
 gadus darbojas korporatī-       ieguldījumus ārvalstīs. Šādi      šība, zinātnes un izglītības      jamo korporatīvās sociālās
 vās sociālās atbildības jomā.   pārskati dod iespēju novēr-       atbalstīšana (konkursi, sti-      atbildības nišu – «zaļās» ener-
 2009. gadā ir apkopota labākā   tēt organizācijas pašreizējo      pendijas, konferences, prak-      ģijas lietošanas popularizēša-
 uzņēmuma prakse un izstrā-      stāvokli nefinanšu griezumā.      ses u.tml.), vides aizsardzība,   na, «zaļās» domāšanas veici-
 dāta Latvenergo koncerna        Darbojoties elektroenerģi-        industriālā mantojuma izpē-       nāšana, klientu apkalpošanas
 korporatīvās sociālās atbil-    jas brīvā tirgus apstākļos,       te, saglabāšana un populari-      pilnveidošana.




strat‰Ìija
 AS Balticovo                                                      izmērīt uzņēmuma kopējo procesu rezultātus un veikt
                                                                   efektīvas uzlabošanas darbības.
 Arnis Veinbergs, valdes priekšsēdētājs                               Mums ir būtiski, lai visi uzņēmuma darbinieki strādā
                                                                   pēc vienotiem principiem un ar pārliecību, jo tad rezultāts
 Definēti un publiskoti uzņēmuma mērķi,                            tiek sasniegts ātrāk un ir stabilāks. Sadarbības partneri
 misija, vīzija un vērtības.                                       un klienti zina vai jebkurā brīdī var iegūt informāciju
                                                                   par mūsu mērķiem, vīziju un vērtībām, un tādēļ mūsu
    Mūsu uzņēmums kļūst lielāks, konkurences cīņā tas ir           sadarbība ir saskaņotāka un prognozējamāka.
 izdzīvojis un ieguvis stabilitāti, un tādēļ jābūt skaidram           Mums ir svarīga finanšu perspektīva, kuru uztveram caur
 nākotnes redzējumam, lai tikpat veiksmīgi turpinātu               saviem akcionāriem, klientu perspektīva – ar apmierinā-
 virzību. Jānodrošina pietiekoša procesu kontrole un               tiem klientiem, procesa perspektīva – ar pilnveidojamiem
 līdzsvarota attīstība.                                            procesiem, mācīšanās un jaunievedumu perspektīva – ar
    Skaidra misija, mērķi, vīzija un savu vērtību apzināšana       kompetentiem, motivētiem darbiniekiem un jauniem pro-
 mums palīdzējusi efektīvi organizēt savas darbības un             duktiem. Un visas šīs vērtības esam publiskojuši, formulējot
 resursus. Ja mums ir izvēlēts galamērķis, tad mēs zinām           misiju, vīziju, mērķus un politiku.
 vai uzzināsim ceļu, pa kuru iet. Mērķus formulējām tā, lai           Projektā Ilgtspējas indekss piedalījāmies tā nosaukumā
 tie būtu specifiski, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un         ieliktās idejas (ilgtspēja un indekss) ieinteresēti. Visa mūsu
 noteikti laikā. Uzskatām, ka mūsu vīzijai jābūt reālai un         līdzšinējā darbība un nākotnes plāni ir vērsti uz uzņēmu-
 saredzamai. Mums ir svarīgi skaidri saprast savas vērtības,       ma darbības nodrošināšanu ilgtspējā. Esam apmierināti,
 kuras varam izmantot mērķu sasniegšanai, tādēļ vērtības           ka piedalījāmies projektā – uzzinājām virzienus, kuros
 esam apzinājuši un publiskojuši.                                  būtu lietderīgi strādāt vairāk, t.i., darbs pie attiecībām
    Misijas, vīzijas, uzņēmuma kopējo mērķu un darbības            ar sabiedrību.
 politikas izstrādāšana ir valdes priekšsēdētāja pienākums.           Pēc anketas aizpildīšanas esam sapratuši, ka kopumā
 Līdz ar to katrs darbinieks savā atbildības līmenī var            mūsu idejas, darbs un nākotnes plāni ir pareizi vērsti.
 pildīt tam deleģētos un pakārtotos uzdevumus, vienlaikus          Tagad mums ir iespēja atkal pilnveidoties, papildinot
 ievērojot izpildes termiņus. Rezultātā augstākā vadība var        esošo sistēmu.


10
stratēģija – labākā prakse




strat‰Ìija
SIA Fazer                         mēs to konsekventi komu-          produktus, drošu darba vidi,     zultātiem, nozīmīgākajiem
maiznīcas                         nicējam mūsu ārējām un iek-
                                  šējām publikām. Komunikā-
                                                                    darbinieku attīstības iespējas
                                                                    un sociālo garantiju prog-
                                                                                                     projektiem u.c. uzņēmumam
                                                                                                     svarīgām lietām.
Ivars Skrebelis,                  cija ir būtisks mūsu darbības     rammu, kā arī ieguldījumu           Mums ir arī uzņēmuma
rīkotājdirektors                  elements, tas ir viens no         sabiedrībā – mēs atbalstām       žurnāls Fazer Way – drukāts
                                  mūsu veiksmes faktoriem.          daudz sociālos un labdarības     izdevums šodien tik ierastās
Starptautiskā stratēģija          Fazer uzņēmumu darbība            projektus. Piemēram, pagā-       elektroniskās komunikācijas
veiksmīgi lokalizēta un           balstās uz trim pamatvēr-         jušajā gadā, izprotot smago      vietā, pieejams visiem Fazer
izskaidrota darbiniekiem.         tībām – klients, kvalitātes       ekonomisko situāciju, dažā-      uzņēmumu darbiniekiem
                                  izcilība un komandas gars.        diem sociāliem projektiem        katras valsts nacionālajā va-
   No neliela uzņēmuma Fa-        Fazer pamatdokumenti ir           ziedojām vairāk nekā 85          lodā. Latvijā lasām žurnālu
zer maiznīcas septiņu gadu        sagatavoti nacionālajās valo-     tūkst. kukulīšu maizes.          latviski un krieviski. Fazer
laikā ir izaugušas par otro       dās katrā valstī un tos saņem        Darbinieki ir mūsu vērtī-     Way ir viens no informācijas
lielāko spēlētāju maizes tir-     katrs grupas darbinieks, ne-      ba! Tāpēc lielu uzmanību uz-     avotiem par uzņēmumā no-
gū Latvijā, ieņemot 23,2%         atkarīgi no tā, vai esi strād-    ņēmumā pievēršam iekšējās        tiekošo, un tas iepazīstina ar
tirgus daļas. Tas ir labākais     nieks maizes cehā vai struk-      komunikācijas nodrošinā-         dažādu valstu kolēģiem un
pierādījums tam, ka jau no        tūrvienības vadītājs.             šanai. Uzņēmumā ir darbi-        viņu sasniegumiem. Fazer
pirmsākumiem sekmīgi īs-             Korporatīvā sociālā atbil-     nieku pārstāvības institūci-     Way informāciju nostipri-
tenota sociāli atbildīga uz-      dība ir neatņemama uzņē-          ja, kas veicinājusi vadības      na citi komunikācijas ins-
ņēmējdarbība sniedz labus         muma darbības un attīstības       un darbinieku savstarpējo        trumenti – iekšējais tīkls,
rezultātus. Protams, tas nav      sastāvdaļa. Arī Latvijā so-       sapratni un komunikāciju.        sanāksmes, gada sanāksmes
nācis viegli un ir prasījis ne    ciālās atbildības program-        Darbinieki ievēl savus pār-      u.c. Fazer korporatīvā kultū-
mazums pūļu, taču viennozī-       mas ietver finansiālo atbil-      stāvjus vadības sapulcēm,        ra saka – ja Tev ir jautājums,
mīgi ieguldītais ir atmaksā-      dību – ilgtermiņa attīstības      pārstāvji informē par ak-        ierosinājums vai kritika, nāc
jies. To pierāda arī Ilgtspējas   stratēģiju, darbību saskaņā       tualitātēm ražotnē, nāk ar       un runā! Tāpēc attiecības
indeksa rezultāti.                ar likumdošanas prasībām;         priekšlikumiem darba vides       uzņēmumā ir demokrātis-
   Tas izdevies ar darbu, t.i.,   vides atbildību – attīstību,      sakārtošanā, rosina vadību       kas. Lai uzlabotu uzņēmu-
skaidri definētu uzņēmuma         nekaitējot videi, vides sakop-    risināt aktuālus jautājumus,     ma ilgtspēju, mēs ievērojam
darbības profilu, mērķtiecī-      šanu un vides projektu atbal-     pēc tam savukārt nodod ko-       sociālās atbildības principus
gu attīstības stratēģiju, un      stu; sociālo atbildību – drošus   lēģiem informāciju par re-       visās sava darba jomās.




                                                                    šādas rokasgrāmatas priekšrocības, jo tā sniedz atbildes uz
 AS RBSSKALS                                                        nozīmīgākajiem jautājumiem, un tas ir svarīgi ne tikai jauno,
 Edgars Štrauss, valdes priekšsēdētājs                              bet jau esošo darbinieku kontekstā, īpaši, ja vēlamies visu
                                                                    grupas uzņēmumu līmenī noturēt vienu kvalitātes latiņu.
 Katram darbiniekam rokasgrāmatā izskaidroti                           Uzņēmuma stratēģija un atbildība pret vidi ir svarīgā-
 uzņēmuma mērķi un īstenotā politika.                               kie no ilgtspēju raksturojošajiem aspektiem, jo no tiem
                                                                    izriet uzņēmuma darbības pārējās sfērās: sabiedrībā,
    RBSSKALS Darbinieka Rokasgrāmata ir kā ceļvedis                 darba vidē un citur. Ja mēs esam elastīgi un sekojam
 darbiniekam uzņēmuma «pasaules kārtībā». Rokasgrāmata              līdzi globālajām un vietējām tendencēm, definējam savu
 tiek izsniegta visiem jaunajiem darbiniekiem, un tajā ir ap-       darbību un attieksmi pret vidi, pārskatām to, koriģējam,
 kopota vērtīga informācija par uzņēmuma politiku, noteikto         tad attiecīgi arī mūsu saskarsme ar sabiedrību un mūsu
 kārtību, prasībām un citiem jautājumiem, kas ir saistoši           darbība konkrētajā uzņēmējdarbības telpā ir šim laikam
 ikvienam darbiniekam. Līdz šim mēs esam spējuši novērtēt           atbilstoša un atbildīga.


                                                                                                                                    11
darba vide



Neder formāla pieeja darba videi
                                                                     instruments jeb kontroljautājumu saraksts, kas palīdzējis
                                                                     apzināties turpmāk veicamās darbības.

                                                                     Veiksmīgāk ar arodbiedrībām
                                                                        Ja runājam par darbinieku pārstāvību, ir interesanti, ka
                                                                     tiem uzņēmumiem, kuros ir nodibinātas arodbiedrības vai
                                                                     iecelti darbinieku pārstāvji, ir mazāk tiesas procesu. Problē-
                                                                     mas un konflikta situācijas darbinieki var atrisināt ar arod-
                                                                     biedrību palīdzību, bet, ja tādu nav, tad nesaskaņu gadījumā
                                                                     bieži vien vienīgais risinājums darbiniekam ir tiesa.

                                                                     Trūkst komunikācijas
                                                                        Būtiska iezīme, kas bija vērojama lielā daļā uzņēmumu – ko-
                                                                     munikācijas trūkums ar darbiniekiem. Biju pārsteigts, cik kūtri
                                                                     uzņēmumi savus esošos un potenciālos darbiniekus informē,
                                                                     piemēram, par viņiem sniegtajām priekšrocībām, bieži vien pat
                                                                     sludinājumos darba meklētāji netiek informēti par papildu soci-
                                                                     ālajām garantijām. Tomēr, neskatoties uz to, esam novērojuši pir-
                                                                     mās pozitīvās izmaiņas – neilgi pēc Ilgtspējas indeksa uzsākšanas
                                                                     vairāki uzņēmumi ir būtiski papildinājuši savu interneta vietņu
                                                                     saturu, tādējādi paaugstinot ne tik daudz esošo darbinieku, kā
                                                                     potenciālo speciālistu zināšanas par uzņēmumu.

                                                                     Jānovērtē rezultāti
                                                                        Domājot par nākotni, uzņēmumos noteikti lielāka uzmanī-
Kaspars Rācenājs,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība,                               ba būtu jāpievērš ne tikai iekšējai komunikācijai, bet arī siste-
darba tiesību eksperts                                               mātiskai pieejai attiecībā uz darbinieku apmācību un rezultātu
                                                                     novērtēšanu. Skaidri izstrādāti principi ne tikai atvieglotu
    Darba vides sadaļai gan pasaulē, gan Latvijā ir bijis at-        apmācības organizēšanu, bet arī palīdzētu efektīvāk plānot un
vēlēts lielākais svars Ilgtspējas indeksa noteikšanā, kas vien-      izlietot darbinieku izaugsmei nepieciešamos resursus.
nozīmīgi skaidrojams ar darbinieku lielo ietekmi jebkura                Lai arī darba vides jomā uzņēmumiem būtu jābūt daudz
uzņēmuma darbībā, tāpēc, vērtējot uzņēmumu sniegumu,                 atklātākiem pret saviem esošajiem un potenciālajiem dar-
balstījāmies uz trīs galvenajiem pīlāriem, un tie bija darba         biniekiem, ir prieks, ka valstī ir uzņēmumi, no kuriem var
aizsardzība un darba tiesiskās attiecības, kā arī sociālais          iedvesmoties arī citi.
dialogs uzņēmuma līmenī.
    Darba aizsardzības jomā mums likās svarīgi vedināt uzņēmu-
mus aizdomāties, vai pasākumi tiek veikti tikai formāli vai arī
tie patiešām ir vērsti uz darba vides sakārtošanu un darbinieku      darba vide. ekspertu izvēle
izpratnes paaugstināšanu. Līdzīgi kā citos darba vides aspektos
arī darba aizsardzībā būtiska ir komunikācija ar darbiniekiem,       Uzņēmums	                     Darbības	joma
ir svarīgi ne tikai panākt parakstīšanos instruktāžas žurnālā, bet   Aldaris AS                    alus ražošana
pārliecināties par personāla izpratni un arī laikā starp obligāta-   Latvijas Balzams AS           alkoholisko dzērienu ražošana
jām apmācībām veicināt zināšanu pilnveidi.
                                                                     SEB banka AS                  banku darbība
Pozitīvāki ārvalstu uzņēmumi                                         Valmieras stikla šķiedra AS   ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija

   Jāsaka, ka pozitīvākie piemēri arī attiecībā uz darba vidi
saistās ar ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumiem Latvijā, jo
tajos ir gan skaidrāk izstrādāta atalgojuma sistēma, gan apmā-       UzŅēmUmU vidējais sniegUms



                                                                      54,3%
cību kārtība, diemžēl ne vienmēr šie dokumenti ir tulkoti un                                                          tādā mērā
pielāgoti vietējām vajadzībām, bet tā noteikti būs uzņēmumu                                                           visi uzņēmumi
iespēja uzlabot savu sniegumu turpmākajos gados.                                                                      kopā (vidēji)
   Pirmie uzņēmumu komentāri liecina, ka ir piepildījusies                                                            apliecinājuši
                                                                                                                      kategorijas
mūsu sākotnējā iecere – indeksa novērtējuma anketa dau-
                                                                                                                      kritēriju izpildi
dziem uzņēmumiem ir kalpojusi kā sava veida izglītojošs

1
darba vide – labākā prakse


AS Aldaris                        dzot ar darbinieku vadību u.c.
                                  Tostarp šogad nodrošinājām
                                                                    apmācības kursu «Iedvesmo-
                                                                    joša un iesaistoša vadība».
                                                                                                      biznesa lēmumi. Lai šīs Veik-
                                                                                                      smes Formulas iedzīvinātu
Pārsla Baško,                     Aldara kravas automobiļu va-      Visi Aldara nākotnes poten-       uzņēmumā, tika veikti vairāki
Personāla vadības                 dītāju un ekspeditoru apmācī-     ciālie vadītāji šobrīd strādā     praktiski apmācību mode-
un administratīvā                 bas, lai papildinātu zināšanas    pie projekta, lai efektivizētu    ļi visos Aldara darbinieku
departamenta direktore            gan par ekonomisku un drošu       pārmaiņu vadību uzņēmumā          līmeņos. Līdz ar jaunajām
                                  braukšanu, gan apgūtu Aldara      jaunu biznesa procesu ievie-      vērtībām uzņēmumā tika ie-
Moto: sniegt darbiniekiem         standartus klientu apkalpo-       šanas jomā.                       vēlēti arī to vēstnieki – dažādu
iespēju iesaistīties.             šanas jomā. Šādu apmācību             Maksimāli cenšamies           līmeņu darbinieki no visdažā-
                                  modeli izvēlējāmies, jo vie-      izmantot arī priekšrocības,       dākajām struktūrvienībām,
   Apmācības plānojam un          na no Aldara stratēģiskajām       ko mums sniedz dalība lielā       kuru uzdevums ir strādāt di-
veicam saskaņā ar AS Aldaris      prioritātēm ir būt par labāko     starptautiskā grupā (Aldaris ir   vos virzienos – gan izglītot
darbības stratēģiju, lai darbi-   servisa sniedzēju saviem sa-      Carlsberg Grupas uzņēmums),       kolēģus, stāstot, kas ir jau-
nieks iegūtu ne tikai zināša-     darbības partneriem.              piemēram, Mārketinga aka-         nās Veiksmes Formulas, gan
nas sev, bet arī izpratni par        Tāpat Aldarī norit regulā-     dēmija, Pārdošanas akadēmi-       sniegt vadībai atgriezenisko
uzņēmuma darbības stratēģi-       ras apmācības, kas paredzē-       ja, Ražošanas un Loģistikas       saiti par to, kāda ir atmosfēra
ju un prioritātēm. Galvenais      tas saskaņā ar likumdošanu        akadēmija, Vadības akadēmija      uzņēmumā.
moto: sniegt darbiniekiem         saistībā gan ar darba drošību,    u.c. Tā, piemēram, Latvijā nav        Izvēloties apmācību tema-
iespēju iesaistīties! Viens no    gan higiēnas prasībām. Tā         iespējams pilnībā apgūt alus      tiku un veidus, mēģinām, cik
jaunumiem apmācību jomā,          kā Aldarim ir ISO sertifikāts,    tehnologa zināšanas, tādēļ mū-    vien iespējams, «iet prom» no
ko ieviesām pagājušā gadā, ir     darbinieki no dažādiem uzņē-      su aldarus apmācām speciālā       akadēmiskajām apmācībām,
apmācību projekts «Iekšējais      muma līmeņiem ir apmācīti         akadēmijā Skandināvijā.           bet izmantojam darba sesijas,
treneris». Laikā, kad tiek sa-    par iekšējiem auditoriem.             Savu artavu iekšējās kul-     kurās tiek apvienotas teorētis-
mazinātas personālvadības            Mums ir arī pašiem sava        tūras un apmācību sistēmas        kās zināšanas ar praktiskām
izmaksas, šis bija labs veids,    degustatoru komanda. Tā-          mainīšanā deva arī 2008. gada     zināšanām. Vēl viens svarīgs
kā attīstīt savus talantīgos      dējādi mēs sniedzam iespēju       nogalē noformulētās Alda-         priekšnosacījums – apmācī-
darbiniekus, kā arī dot zināša-   darbiniekiem iesaistīties gan     ris Veiksmes Formulas, kas        bām jāsaskan ar uzņēmuma
nas citiem. Apmācību tēmas,       produktu jaunrades procesā,       ieviestas, lai ikvienam uzņē-     stratēģiskajām prioritātēm.
kuras šī projekta ietvaros ap-    gan kvalitātes uzlabošanā.        mumā būtu skaidrs, ar ko tas      Aldarī mēģinām veidot vidi,
guva mūsu iekšējie treneri,          Šobrīd izraudzīti arī vairā-   atšķiras no konkurentiem,         lai darbinieks varētu izmantot
bija visdažādākās, sākot no       ki potenciālie Aldara vadības     un lai darbinieki zinātu, uz      apmācībās iegūtās zināšanas
mārketinga, pārdošanas, bei-      talanti, kuri apgūst speciālu     ko balstoties tiek pieņemti       arī savā turpmākajā karjerā.




darba vide
AS Valmieras stikla šķiedra                                         smīgai komunikācijai uzņēmumā kalpo noslēgtais koplīgums.
                                                                    Valmieras stikla šķiedrā tas paredz būtiskas sociālās garantijas
Andris Oskars Brutāns, valdes priekšsēdētājs                        darbiniekiem. Patlaban noris aktīvs darbs pie darba koplī-
Mudīte Virza, arodbiedrības priekšsēdētāja                          guma izmaiņām, ko, strādājot darba grupās, ar vienlīdz lielu
                                                                    atbildību veic gan uzņēmuma administrācijas, gan arodbied-
Arodbiedrība un uzņēmuma vadība                                     rības pārstāvji.
strādā roku rokā                                                       Ikdienā uzņēmums organizē regulāras vadības un darbinie-
                                                                    ku tikšanās rūpnīcas komitejas sēdēs un darbinieku sanāks-
   AS Valmieras stikla šķiedra nepārtrauktu sociālo dialogu         mēs, kur tiek pārrunāti nodarbinātības, tehnisko jauninājumu,
starp uzņēmuma vadību, arodorganizāciju un darbiniekiem             investīciju un operatīvās darbības jautājumi. Tas ir laika un
uzskata par neatņemamu uzņēmuma ikdienas darba sastāv-              līdzekļu ieguldījums, kas uzlabo darba apstākļus uzņēmumā,
daļu. Veiksmīgas sadarbības pamatā ir partnerība. Nereti uz-        nodrošina uzņēmuma darbiniekiem sociālās garantijas un
ņēmumu vadības un arodorganizāciju starpā valda opozīcija,          kopumā veicina uzņēmuma darbinieku izpratni par situāciju.
un tas visbiežāk ir lielākais klupšanas akmens.                     Šāda ieguldījuma vērtība ne vienmēr parādās ikdienā, bet bieži
   Uzņēmuma veiksmīgai darbībai ir nepieciešama sadarbība           vien tieši krīzes situācijās tas palīdz nezaudēt perspektīvu un
visu iesaistīto pušu starpā. Par nozīmīgu apliecinājumu veik-       sadarboties.


                                                                                                                                     1
darba vide – labākā prakse


 AS SEB banka                       saistīts ar SEB Mācību centra
                                    organizētajām apmācībām,
                                                                       visi SEB grupas darbinieki
                                                                       pasaulē un šīs apmācības ir
                                                                                                          tības pētījumus Voice, kurā
                                                                                                          aicināts piedalīties un sniegt
 Gunita Meiere,                     lai veicinātu finanšu pakal-       tulkotas katras SEB darbības       savu vērtējumu tiek ikviens
 Personāla pārvaldes                pojumu pārzināšanu un to           valsts valodā. SEB banka           darbinieks. 2009. gadā 91%
 vadītāja                           pārdošanu. Šīs apmācības           regulāri organizē arī līderī-      SEB grupas darbinieku Lat-
                                    parasti vada SEB bankas ek-        bas treniņus dažāda līmeņa         vijā sniedza savu vērtējumu
 Apmācību procesā                   sperti ar ievērojamu darba un      vadītājiem.                        par darba vidi. Šis ikgadē-
 iesaista iespējami daudz           zināšanu pieredzi.                    Šogad esam uzsākuši jau-        jais novērtējums ļauj gan
 darbinieku.                           Nu jau vairākus gadu SEB        nu pieeju apmācību proce-          starptautiski, gan arī Latvijas
                                    banka ir ieviesusi e-apmā-         sam – caur spēles prizmu.          līmenī novērtēt darbinieku
    Apmācību process SEB            cības, kad virkne svarīgu          «Vērtību spēli» izspēlējuši        viedokli un reaģēt uz būtis-
 bankā tiek veidots tā, lai tas     jautājumu, kas jāapgūst, tiek      augstākā līmeņa vadītāji, ta-      kām šī novērtējuma niansēm.
 aptvertu pēc iespējas lielāku      organizēti e-apmācību formā.       gad plānojam, lai spēli izspēlē-   Paralēli Voice novērtējumam
 darbinieku skaitu, jo neat-        E-apmācība nozīmē to, ka           tu visi SEB grupas darbinieki      SEB bankā 2009. gadā pir-
 karīgi no pienākumiem un           cilvēki pie saviem datoriem        Latvijā. Reizi gadā SEB banka      mo reizi veicām arī valdes
 atbildības cilvēki vēlas stipri-   sev ērtā laikā atbild uz saga-     lemj arī par augstākā līmeņa       jeb augstākā līmeņa vadības
 nāt savas zināšanas un apgūt       tavotajiem apmācību jautāju-       darbinieku mācībām Valen-          novērtējumu. Par tradīciju
 ko jaunu. Šobrīd darbinieku        miem. E-apmācības parasti          berga institūtā, kur augstā-       kļuvušas pusgada pārrunas
 apmācības SEB bankā tiek           tiek organizētas gadījumos,        kā līmeņa vadītāji no visām        ar darbiniekiem jeb darba iz-
 veidotas vairākos posmos.          kad jāpārbauda darbinieku          valstīm, kur pārstāvēta SEB        pildes un attīstības pārrunas.
 Uzsākot darbu bankā, rī-           zināšanas un izpratne, un          banka, apgūst vadības pras-        Visi šie pasākumi – gan novēr-
 kojam ievadapmācības, kur          caur dažādiem dzīves piemē-        mes, pilnveido savas zināša-       tēšanas, gan apmācību – ir ļoti
 jebkurš jaunais darbinieks         riem (case studies) tiek parādī-   nas cilvēku vadīšanā.              svarīgs SEB bankas iekšējās
 iegūst pamatinformāciju par        ta pareizā jeb vēlamā pieeja          Kas attiecas uz darbinieku      kultūras attīstību veicinošs
 SEB banku un tās struktūru.        noteiktam jautājumam. Tieši        apmierinātības vērtējumu,          process, jo esam pārliecinā-
 Darbinieki apgūst arī finanšu      šobrīd SEB bankā notiek            SEB grupa starptautiski, tai       jušies, ka tādus, kādi esam
 pakalpojumu nianses. Otrs          e-apmācības par informācijas       skaitā arī Latvijā, ik gadu        bankas iekšienē, mūs redz arī
 nozīmīgs apmācību bloks ir         sistēmu drošību, kuras iziet       veic darbinieku apmierinā-         mūsu klienti.




 darba vide
 AS Latvijas Balzams                                                   tas vietu un garderobju sakārtošanā. Remontus veic uzņēmuma
                                                                       remonta un celtniecības dienesta darbinieki, kuri regulāri seko
 Signe Bīdermane, valdes locekle                                       līdzi telpu kosmētiskā remonta nepieciešamībai.
                                                                           Uzņēmuma vadība apzinās, ka nepieciešami līdzekļu iegul-
 Drošības pasākumi pilnīgi novērsuši                                   dījumi darba vietu ergonomiskam iekārtojumam, un nākotnes
 negadījumus darbā.                                                    mērķos ir iekļauta datoru monitoru pakāpeniska nomaiņa un
                                                                       ergonomisku krēslu iegāde.
    Uzņēmums seko līdzi darba aizsardzības jautājumiem gan                 Pērn nenotika neviens nelaimes gadījums darbā, par ko
 tehnoloģiskas nepieciešamības dēļ, gan lai nodrošinātu darbi-         būtu jāziņo Valsts darba inspekcijai. Atsevišķi incidenti darba
 niekiem atbilstošus darba apstākļus. Līdzīgi kā citi, darba vides     vietā ir bijuši, bet bez nopietnām sekām darbinieku veselībai.
 risku novērtēšanas rezultātā esam izstrādājuši pasākumu plānu         Nepieciešams mainīt darbinieku attieksmi pret darba drošību,
 darba aizsardzības jomā un, pamatojoties uz katrai darba vietai       lai viņi nebaidītos norādīt darba devējam par iespējamiem
 noteiktajiem darba vides riskiem, noteiktas profesijas, kurās         riskiem darba vietā un notikušajiem nelielajiem incidentiem.
 strādājošo veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie           Īpaša uzmanība drošas darba vides garantēšanā tiek pievērsta
 darba vides faktori un jāveic obligātās veselības pārbaudes,          speciālām apmācībām. Neviens jauns darbinieks neuzsāk darbu
 ko uzņēmums saviem darbiniekiem regulāri organizē. Risku              bez nepieciešamās sākotnējās apmācības un darba drošības ins-
 vērtējums nosaka arī darba apģērba un individuālo darba aiz-          truktāžas. Ražošanas līniju jaunie darbinieki pirmos mēnešus
 sardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību.                         strādā pieredzējuša darbinieka vadībā un patstāvīgi sāk strādāt
    Pēdējo gadu laikā ir paaugstināta ventilācijas sistēmas            tikai pēc zināšanu un iemaņu pārbaudes sekmīgas nokārto-
 efektivitāte, kas ir uzlabojusi gaisa apmaiņu, kā arī palielināta     šanas. Regulāri tiek organizēta darbinieku apmācība darba
 apgaismojuma intensitāte. Daudz ir paveikts darbinieku atpū-          aizsardzībā, ugunsdrošībā un darbā ar bīstamām iekārtām.


1
tirgUs attiecības



svarīgi iegūt partneru uzticību
   Lai uzņēmums strādātu ilgi un veiksmīgi, tam jāstrādā ar
peļņu. Tāpēc svarīga ir sadarbības partneru, klientu uzticība,
tāpat arī uzņēmuma spēja gan labos laikos, gan grūtos brīžos
piesaistīt papildu finansējumu – banku aizdevuma, obligāci-
ju vai akciju emisijas veidā. Finanšu investoru – vietējo un
starptautisko pensiju, ieguldījumu fondu un citu privāto in-
vestoru rīcībā ir neierobežota apjoma finansējums; ieguvējs
ir uzņēmums, kurš spēj pārliecināt investorus tam uzticēt
kaut nelielu daļu no to rīcībā esošās naudas un izmantot to
savai attīstībai vai konkurētspējas nostiprināšanai.
   Biržas NASDAQ OMX Riga speciālisti ikdienā seko līdzi
biržā kotēto uzņēmumu paziņojumiem, vietējo un starptau-
tisko investoru reakcijām un darījumiem, tiekas ar biržā
nekotētiem uzņēmumiem, apspriež tiem pieejamos kapitāla
piesaistes veidus, un redz gan labos piemērus, gan pastāvošās
problēmas. Biržas speciālistu zināšanas deva iespēju iekļaut
projektā arī vairākus svarīgus kritērijus uzņēmumu finan-
siālās ilgtspējas noteikšanai.

Svarīga caurskatāmība
   Potenciālo investoru acīs obligāta, bet bieži arī daudz
plašākām interešu grupām svarīga ir uzņēmuma caurskatāmī-
ba – zināt, kas ir uzņēmuma vadītāji, vai uzņēmuma darbība
ir īpaši atkarīga no kāda konkrēta īpašnieka. Uzņēmuma                                              Āris Dreimanis,
caurskatāmību un pārliecību par tā vadības profesionalitāti un
                                                                    Biržas NASDAQ OMX Riga Komunikāciju daļas vadītājs
neatkarību finanšu investori min kā vienu no būtiskākajiem
faktoriem lēmumu pieņemšanā, līdzās tādiem kritērijiem kā
uzņēmuma darbības veiksme un finanšu rezultāti.                    iespējas un riskus un rezultātā paaugstinātu uzņēmuma
                                                                   gatavību iespējas izmantot, bet riskus samazināt. Nākamais
Definē rakstiski                                                   solis ir šos kodeksus un normas skaidri komunicēt darbinie-
   Savukārt ētikas kodeksa, produktu un citu politiku un           kiem un publiskot. Indeksa dalībnieku vidū redzami daudzi
normu rakstiska definēšana liecina, ka uzņēmums ir veltījis        labi piemēri, kā uzņēmumi veidojuši tieši savai darbības
laiku un resursus, lai saskatītu un aprakstītu potenciālās         specifikai atbilstošas un konkrētas vadlīnijas, bet daļa ār-
                                                                   valstu uzņēmumu grupas ietvaros izstrādātos dokumentus ir
                                                                   iztulkojuši latviešu valodā. It kā sīkums, bet svarīgs sīkums.
                                                                   Vienoti un katram uzņēmuma darbiniekam saistoši standarti
tirgUs attiecības. ekspertu izvēle                                 efektīvi uzliek visiem uzņēmuma darbiniekiem pienākumu
                                                                   ievērot šīs normas un sniedz pašiem darbiniekiem, kā arī sa-
Uzņēmums	                 Darbības	joma                            darbības partneriem un klientiem zināmas garantijas, ka tas
Konekesko Latvija SIA     lauksaimniecības tehnikas                tā arī notiks. Savukārt gadījumiem, kad tas nenotiek, ir dots
                          vairumtirdzniecība
                                                                   atskaites punkts, lai situāciju risinātu. Šo pasākumu kopums
                                                                   padara uzņēmumus stiprākus un prognozējamākus darbībā,
Latvijas Gāze AS          enerģētika
                                                                   labāk pasargātus no negaidītiem pārsteigumiem.
Rīgas siltums AS          siltumapgāde
VTU Valmiera SIA          pasažieru sauszemes pārvadājumi          Jāsaredz iespējas
                                                                      Daudzi Latvijas izcelsmes uzņēmumi sliecas uztvert šīs
                                                                   lietas kā apgrūtinājumu un risku, taču vērts ir padomāt arī
UzŅēmUmU vidējais sniegUms                                         par iespējām. Var paraudzīties uz veiksmīgiem, ilgtermiņā




 37,3%
                                               tādā mērā           darbojošamies uzņēmumiem, kas to uztvēruši kā iespēju
                                               visi uzņēmumi       un pratuši izmantot biznesa attīstībai. Daudzi no tiem kotē
                                               kopā (vidēji)       savas akcijas biržās vai ir biržās kotētu uzņēmumu meitas
                                               apliecinājuši       sabiedrības, kam šo normu ievērošana ir nodrošinājusi vieg-
                                               kategorijas
                                                                   lāku un lētāku pieeju finansējumam vai lielāku akcionāru
                                               kritēriju izpildi
                                                                   atbalstu grūtos laikos.

                                                                                                                              1
tirgUs attiecības – labākā prakse



 AS Rīgas siltums                             SIA VTU Valmiera
 Linda Rence,                                 Ineta Kļaviņa, valdes priekšsēdētāja
 Informācijas daļas vadītāja
                                              Kvalitāti sekmē ar Darbinieku uzvedības noteikumu palīdzību.
 Ētikas kodeksā skaidrotas
 uzņēmuma pamatvērtības.                         SIA VTU Valmiera Darbinieku uzvedības noteikumi reglamentē
                                              vienotu darbinieku uzvedības standartu komercsabiedrībā un saskar-
    AS Rīgas siltums Ētikas kodekss tika      smē ar klientiem un trešajām personām, un tie ietver dažādas prasī-
 apstiprināts 2009. gadā. Tā mērķis – vei-    bas, kas darbiniekiem jāievēro darba procesā. Darbinieku uzvedības
 dot biznesa praksi, kas balstīta uz ētikas   noteikumu mērķis ir uzlabot komunikāciju starp darbiniekiem un
 pamatprincipiem un palīdz darbinie-          trešajām personām (klientiem), nepieļaut konflikta situācijas, kā arī
 kiem rast atbildes uz jautājumiem, kas       noteikt rīcību nestandarta situācijās. Vairākkārt esam pārliecinājušies,
 saistīti ar dažādām ētikas dilemmām.         ka noteikumi veicina darba pienākumu precīzu izpildi un korektu
 Ētikas kodekss skaidro tādas uzņēmuma        attiecību veidošanos ar klientiem.
 pamatvērtības kā godīgums, taisnīgums,          Uzņēmumam ir definēta arī misija un vīzija, noteikti stratēģiskie
 atbildība, lojalitāte, profesionalitāte un   mērķi darba vides, cilvēkresursu un vides aizsardzības jomās, ir
 cieņa. Kodeksā iztirzāta komunikācijas       sertificēta kvalitātes vadības sistēma ISO 9001:2000, notiek regulāri
 ētika ar mērķi izvairīties no viedokļu       auditi. Nākotnē plānojam noteikt stratēģiskos mērķus korporatīvajā
 nesakritības publiskajā telpā un nodro-      pārvaldībā un biznesa ētikā, izstrādāt korporatīvās sociālās atbildības
 šināt godīgas, precīzas un saprotamas        pārskatu, kā arī izvirzīt arvien jaunas kvalitātes prasības vadības un
 informācijas paušanu. Uzmanība pie-          darba procesiem un sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot klientu
 vērsta jautājumiem saistībā ar interešu      apmierinātību.
 konfliktu, kas palīdz izvairīties no ie-
 spējām nonākt personīgā vai uzņēmuma




                                              tirgus
 interešu konfliktā.
    Ētikas kodeksa pieņemšana ir svarīga
 nevis īstermiņā, bet gan ilgtermiņā. Tas
 skaidri pozicionē akciju sabiedrības
 viedokli aktuālos ētikas jautājumos, sek-
 mē pozitīvu mikroklimatu uzņēmumā,
 veicina godprātīgu darba pienākumu
 izpildi un nodrošina lietišķas attiecības
 ar siltumenerģijas lietotājiem.
    Centralizētās siltumapgādes ilgtspēju     AS Latvijas Gāze
 raksturo nemitīgas rūpes, lai nodrošinā-     Adrians Dāvis, valdes priekšsēdētājs
 tu viszemākās siltumenerģijas ražošanas
 izmaksas, efektīva, videi draudzīga kuri-    Īsteno atklātas tirgus attiecības.
 nāmā izmantošana, pastāvīgi paplašinot
 atjaunojamo energoresursu ieviešanu sil-        AS Latvijas Gāze ir starptautisks uzņēmums un tā akcionāri, kas
 tumenerģijas ražošanā, kā arī augsta sil-    ir būtiski enerģētikas uzņēmumi Eiropā un pasaulē, pret Latvijas
 tumapgādes drošība un siltumenerģijas        Gāzi izvirza augstus standartus gan finanšu pārvaldībā, gan citās
 lietotājiem pievilcīgs servisa līmenis.      uzņēmuma ikdienas jomās. Latvijas Gāze ir NASDAQ OMX biržas
    Akciju sabiedrība sekmē siltumener-       dalībnieks, kas papildus rada virkni nosacījumu ilgtspējīgai finanšu
 ģijas ražošanas apjomu no atjaunojamiem      caurspīdībai – uzņēmums ievēro ne vien starptautiskos un Latvijas
 energoresursiem palielināšanu, tādējādi      standartus finanšu pārvaldībā, bet ievēro arī «Korporatīvās pārvaldības
 mazinot Latvijas atkarību no primāro         principus», kas tiek veidoti sadarbībā ar biržu un tiek vērtēti gan no
 enerģijas resursu importa. AS Rīgas sil-     biržas, gan investoru puses. Vēsturiski Latvijas Gāzes atrašanās biržā ir
 tums siltumenerģijas ražošanai izmanto       saistīta ar uzņēmuma privatizāciju, tomēr, neskatoties uz mazo akciju
 Latvijā iegūto šķeldu siltumcentrālē         skaitu brīvā finanšu instrumentu tirgū šodien, Latvijas Gāze turpina
 Daugavgrīva. Šogad iecerēts šķeldu iz-       darbu biržā, jo tas padara uzņēmumu pieejamāku ne vien akcionāriem,
 mantot siltuma ražošanai siltumcentrālē      bet arī citām interešu grupām, piemēram, žurnālistiem, sabiedrībai un
 Vecmīlgrāvis, bet 2011. gadā – siltumcen-    valsts iestādēm. Latvijas Gāze ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs,
 trālē Ziepniekkalns. Tādējādi trīs gadu      tādēļ vēl viens faktors, kas ietekmē uzņēmuma caurspīdīgumu, ir pa-
 laikā šķeldas izmantošana siltumapgādē       tērētāju un uzņēmumu interešu starpnieks – Sabiedrisko pakalpojumu
 pieaugs līdz pat sešām reizēm.               regulēšanas komisija.


1
tirgUs attiecības – labākā prakse


 SIA Konekesko Latvija                                        ekonomisko atbildību, enerģijas, resursu, materiālu
                                                              izmantošanas efektivitāti, atbildīgu produktu klāstu,
 Antra Spickus, valdes priekšsēdētāja                         atbildīgu iepirkuma politiku, loģistiku un darījumu
                                                              braucienus, bet arī klimata pārmaiņas, veselīgu dzīves
 Ikvienam skaidras uzņēmuma darbības vadlīnijas.              veidu un darbinieku labklājību.
                                                                 Šīs stratēģijas realizācijas ietvaros notika uzņēmuma
    Kesko ir Somijas korporācijas uzņēmums ar vairākiem       strukturālā reorganizācija, nosakot prioritāros darbības
 darbības virzieniem – Kesko Food, apģērbi un mēbeles         virzienus – tehnikas tirdzniecība un tās pēcpārdošanas
 mājai (Anttila), celtniecības preces un preces mājai (Rau-   apkalpošana. Liels uzsvars tika likts uz pēcpārdošanas
 takesko uzņēmumi), tehnikas tirdzniecība – Konekesko         apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu, lai iegūtu ilgtermi-
 grupa, pie kuras pieder arī SIA Konekesko Latvija. Visi      ņā uzticamu un apmierinātu klientu. Tā rezultātā izvei-
 uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs un kat-      dota vienota Baltijas tehnikas rezerves daļu noliktava
 ram grupas uzņēmumam ir kopēja stratēģija, mērķi un          ar atrašanās vietu tirdzniecības centrā Jelgavā, nosakot
 uzdevumi, kurus katrs uzņēmums realizē, ņemot vērā           optimālo produktu klāstu, optimizējot izmaksas un lo-
 sava reģiona likumdošanas un tirgus īpatnības.               ģistiku, kā arī operatīvāk apmierinot klientu vajadzības
    Kesko korporācijas vadība ir pasludinājusi par mērķi      pēc tehnikas rezerves daļām un servisa.
 uzlabot klientu apmierinātību, darbinieku apmierinā-            Reorganizācijas rezultātā darbs tika uzteikts vairāku
 tību, konkurētspēju un efektivitāti, veicināt kopējus,       nodaļu darbiniekiem. Šiem darbiniekiem tika nodroši-
 atbildīgus darbības veidus un nodrošināt atbildīgu risku     nāts aprūpētais darba uzteikums, organizēta apmācība,
 vadību un to, ka Kesko ir pievilcīgs darba devējs. Dar-      izmantojot Komin Talantor pakalpojumus, kā arī pieai-
 bības pamatprincipi tika apstiprināti Kesko korporācijas     cināti speciālisti no Nodarbinātības valsts aģentūras, lai
 valdē. Visiem grupas uzņēmumiem bija jāizstrādā savs         palīdzētu iekļauties darba tirgū un atrast jaunu darbu.
 plāns, kā šīs pamata vadlīnijas tiek ieviestas uzņēmuma      Katru gadu notiek darbinieku apmierinātības pētījumi
 darbībā.                                                     katras valsts līmenī un salīdzināti rezultāti ar pārējiem
    2008. gada sākumā korporācijas vadībā tika izveidota      māsas uzņēmumiem. Katru gadu notiek visu darbinieku
 Baltijas Konekesko (agrāk Kesko Agro) uzņēmumu vadības       individuālās pārrunas ar savu vadītāju par iepriekšējā
 darba grupa, kura detalizēti izstrādāja «Mūsu darbības       gadā paveikto un nosprausti mērķi nākošajam gadam;
 vadlīnijas». Šāda dokumenta izstrādes nepieciešamību         gada pirmajos mēnešos uzņēmumā notiek Labo darbu
 noteica arī korporācijas definētā misija – izveidot labu     pasākums, kurā uzņēmuma vadība un korporācijas
 kolektīvu, pārspēt klientu vēlmes un kļūt par labāko         pārstāvji informē par iepriekšējā gada rezultātiem un
 operatoru savā tirdzniecības sektorā. Vadlīnijas nosaka      mērķiem pašreizējam gadam, uzņēmuma darbinieki
 to, ka mēs ievērojam normatīvos dokumentus un ik-            anonīmās anketās nominē aizvadītā gada labāko pār-
 dienā izvairāmies no interešu konfliktiem, mūs nevar         devēju, atbalsta un citu funkciju darbinieku, kuri tiek
 piekukuļot un veidojam kopā labu darba kolektīvu.            sveikti šajā pasākumā.
 Faktiski vadlīnijas ietver sevī visas uzņēmuma ietekmes         2009. gada beigās, reaģējot uz negatīvo ekonomisko
 auditorijas. Pamatojoties uz šīm uzņēmuma darbības           situāciju, kā arī vadītāju satraukumu par to, ka paslik-
 vadlīnijām tika izveidota Baltijas Konekesko uzņēmu-         tinoties ekonomiskajai situācijai var parādīties nozie-
 mu vadības darba grupa, kas 2008. gada laikā strādāja        dzīgas rīcības pret uzņēmumu, tika organizēta darba
 pie uzņēmumu stratēģijas 2008.-2012. gadam. 2008.            grupa par riska vadības politiku attiecībā uz iespēja-
 gada decembrī Kesko korporācijas valde apstiprināja          miem zagšanas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem
 Kesko Darbības (Responsibility) vadlīniju programmu          un pieņemti lēmumi par konkrētu procesu izstrādi un
 2008. – 2012. gadam. Šī programma sevī ietver ne tikai       kontroli.




attiecÈbas
                                                                                                                           1
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010

More Related Content

What's hot

Ben 10 ForçA AlieníGena
Ben 10 ForçA AlieníGenaBen 10 ForçA AlieníGena
Ben 10 ForçA AlieníGena
Jean Carvalho
 
Selection and Acquisition of Print / Electronic Serials
Selection and Acquisition of Print / Electronic SerialsSelection and Acquisition of Print / Electronic Serials
Selection and Acquisition of Print / Electronic Serials
Allana Delgado
 
Presentasi sputum kel 3 ia
Presentasi sputum kel 3 iaPresentasi sputum kel 3 ia
Presentasi sputum kel 3 ia
Ivan Hardivan
 
Generate schema using wcf sql adapter 
Generate schema using wcf sql adapter Generate schema using wcf sql adapter 
Generate schema using wcf sql adapter 
ahmed zewita
 
Zipf's law
Zipf's lawZipf's law
Zipf's law
Mayur Pakhale
 
Chapter 4 Notes
Chapter 4 NotesChapter 4 Notes
Chapter 4 Notes
petersbiology
 
What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03
What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03
What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03
Dennis Parrott
 
Treating Print in a Hybrid Library Environment
Treating Print in a Hybrid Library EnvironmentTreating Print in a Hybrid Library Environment
Treating Print in a Hybrid Library Environment
Philippine Association of Academic/Research Librarians
 
06 a tour of the cell
06 a tour of the cell06 a tour of the cell
06 a tour of the cell
kindarspirit
 

What's hot (9)

Ben 10 ForçA AlieníGena
Ben 10 ForçA AlieníGenaBen 10 ForçA AlieníGena
Ben 10 ForçA AlieníGena
 
Selection and Acquisition of Print / Electronic Serials
Selection and Acquisition of Print / Electronic SerialsSelection and Acquisition of Print / Electronic Serials
Selection and Acquisition of Print / Electronic Serials
 
Presentasi sputum kel 3 ia
Presentasi sputum kel 3 iaPresentasi sputum kel 3 ia
Presentasi sputum kel 3 ia
 
Generate schema using wcf sql adapter 
Generate schema using wcf sql adapter Generate schema using wcf sql adapter 
Generate schema using wcf sql adapter 
 
Zipf's law
Zipf's lawZipf's law
Zipf's law
 
Chapter 4 Notes
Chapter 4 NotesChapter 4 Notes
Chapter 4 Notes
 
What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03
What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03
What’s new in IBM BPM 8.5.7 CF2016.06 - CF2017.03
 
Treating Print in a Hybrid Library Environment
Treating Print in a Hybrid Library EnvironmentTreating Print in a Hybrid Library Environment
Treating Print in a Hybrid Library Environment
 
06 a tour of the cell
06 a tour of the cell06 a tour of the cell
06 a tour of the cell
 

Similar to Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010

Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Atbildīgu ideju katalogs 2016
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> IzaugsmeIlgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
AIESEC - Lotus project
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
AIESEC - Lotus project
 
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

Similar to Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010 (20)

Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
 
Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017
 
Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015
 
Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019
 
Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015
 
Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
 
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> IzaugsmeIlgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
 
CSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogsCSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogs
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
 
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
 
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
 
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
 

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņāmNākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ceļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo birojuCeļā uz zaļo biroju
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidiKā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvanaJēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Korporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likumsKorporatīvās dāvanas un likums
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskatsCoca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sustainability reporting that matters
Sustainability reporting that mattersSustainability reporting that matters
Sustainability reporting that matters
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskatsTrīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
 
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņāmNākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
 
Ceļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo birojuCeļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo biroju
 
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidiKā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
 
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvanaJēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
 
Korporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likumsKorporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likums
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
 
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
 
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskatsCoca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
 
Sustainability reporting that matters
Sustainability reporting that mattersSustainability reporting that matters
Sustainability reporting that matters
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
 
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
 
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskatsTrīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
 
Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.
 
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
 
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
 
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
 

Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010

  • 2. ilgtspējas indekss Inga Latkovska, Indra Lazdiņa, Latvijas Sabiedrisko laikraksta attiecību kompāniju «Dienas Bizness» asociācijas (LSAKA) galvenā redaktore prezidente Ļoti iespējams, no šī brīža Latvijā uzņēmumi tiks vērtēti ne Līdzšinējie uzņēmumu topi nereti līdzinās tikai pēc to lieluma – lieli, vidēji un mazi, reputācijas vai kā citā- skaistumkonkursiem, kuros visu izšķir mārketin- di, bet arī pēc tā, kādu no Ilgtspējas indeksa kategorijām – platīna, ga, atpazīstamības vai apgrozījuma rādītāji. Tātad zelta, sudraba vai bronzas – uzņēmums ieguvis. Tas nenozīmē, vērtēts tiek rezultāts. Ilgtspējas indekss vērtē uzņē- ka uzņēmumi automātiski tiek sadalīti starp «pelēko un balto» mumu praksi – to, kas reāli notiek uzņēmumā, arī uzņēmējdarbību vai arī saimnieciskās darbības veicējos, kurus komunikācijas procesu kontekstā. pastiprināti turpmāk kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests vai arī Nav mazums uzņēmumu, kuri savu darbību uz- nekontrolēs vispār, jo valsts «represīvie orgāni» nemaz nezinās skata un dēvē par atbildīgu un ilgtspējīgu, un tāda tā par šādu uzņēmumu eksistenci. Protams, vienmēr pastāv zinā- arī ir, bet, dīvainā kārtā, uzņēmumi to nekomunicē mas bažas, ka būs tirgus dalībnieki, kas nevēlēsies par sevi runāt, – informācija nav atrodama pat mājaslapā. Kāpēc? baidīsies atklāt savu ekonomisko potenciālu vai kā citādi sevi No malas raugoties, šādu rīcību var vērtēt kā vēlmi «izgaismot». Tomēr ilgtermiņā šādi uzņēmumi nebūs ieguvēji, atstāt vaļā sētas durvis, jo publiska apņemšanās jo starptautiskā uzņēmējdarbības prakse liecina, ka uzņēmuma tomēr ir atbildīgs solis – uz to var atsaukties gan atrašanās Ilgtspējas indeksa «listē» ir signāls godprātīgiem inves- darbinieks, gan klients, gan mediju pārstāvis. Tāpēc toriem uzlūkot to kā vērtīgu ieguldījumu objektu. var droši apgalvot, ka visi ilgtspējīgie uzņēmumi ir Ilgtspējas indekss tiek veidots, lai sekmētu atbildīga biznesa labi saziņas veidotāji, kas komunicē pārdomāti. attīstību, vienlaikus publiskojot Latvijas uzņēmumus, kas atbilst Indeksa reģistrācijas dati liecina, ka lielākajā daļā šādiem starptautiski atzītiem kritērijiem. Turklāt tā ir iespēja bez gadījumu pienākums nodrošināt uzņēmuma piedalī- maksas, piesaistot ekspertus, novērtēt uzņēmumu un izmantot šanos Ilgtspējas indeksā, vismaz pirmajā gadā, ir uzti- Ilgtspējas indeksu kā mārketinga instrumentu biznesa attiecību cēts tieši sabiedrisko attiecību vai komunikācijas spe- dibināšanā vai nostiprināšanā. ciālistiem, retāk kvalitātes un personāla vadītājiem Nav noslēpums, ka pie pašreizējām pasaules ekonomiskajām vai valdes locekļiem. Tas mums nav pārsteigums, jo nedienām lielā mērā ir vainojama vērtību erozija uzņēmējdar- komunikācijas speciālistiem piemīt profesionālās bībā. Tāpēc arvien skaļāki kļūst aicinājumi par biznesa modeļa spējas būt informācijas plūsmas centrā, ātri apkopot pārdomāšanu, institūciju pārveidošanu un uzticības un pār- datus no dažādiem avotiem un iedvesmot kolēģus liecības atjaunošanu, citiem vārdiem sakot – par korporatīvo līdzdalībai kopējā rezultāta sasniegšanā. sociālo atbildību. Sociāli atbildīga un ilgtspējīga attīstība nav «izre- Ilgtspējas indeksa ieviešanu kā vienu no kritērijiem uz- dzēto» priekšrocība, tā ir nopietna biznesa ikdiena, ņēmuma vērtēšanā atbalsta arī Diena un Dienas Bizness, jo viens no uzņēmuma būtiskiem vadības instrumen- vienmēr esam iestājušies par godīgu un atbildīgu uzņēmēj- tiem. Iesaistoties Ilgtspējas indeksa ieviešanā, LSAKA darbību, kas ilgtermiņā vairo gan paša uzņēmuma, gan valsts uzņēmās daļu atbildības par līdzšinējo salīdzinoši labklājību, nevis «vienas dienas» biznesu. Mēs visi esam ie- zemo korporatīvās atbildības un ilgtspējas jēdzienu interesēti uzņēmumu rūpēs par zaļāku dzīvesveidu, veselīgu izpratni Latvijā. Mēs uzskatījām par savu pienākumu darba vidi, kā arī godprātīgām tirgus attiecībām un atbildību atbalstīt uzņēmumu iedrošināšanu piedalīties indek- pret sabiedrību kopumā. sā. Darījām to un turpināsim. Darāmā vēl daudz! Žurnāls «Ilgtspējas indekss» Žurnāla iznākšanu nodrošina: Speciālpielikums laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» abonentiem Redaktore: Dace Skreija Lapu redaktore: Ilze Zalcmane Korektūra: Anita Inte Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Ritvars Skuja, Eva Šavdine Žurnāls iespiests: Poligrāfijas grupa Mūkusala, tirāža 21 500 eksemplāru
  • 3. ilgtspējas indekss Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā ir daudz sociāli atbil- dīgu uzņēmumu gan starp lieliem, gan vidējiem un maziem uzņēmumiem, taču šai praksei nav tendence izplatīties. Indekss ir radīts, lai atbildīgie uzņēmumi gūtu priekšrocības konkurences cīņā un dalītos ar labas pārvaldības principiem. Pārņemot pieredzi no citām valstīm, kā arī apvienojot spē- kus ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām, esam atraduši veidu, kā ar nelieliem līdzekļiem izveidot Pēteris Krīgers, instrumentu, kurš šogad un turpmāk kalpos par mērauklu Latvijas Brīvo arodbiedrību uzņēmumu atbildībai un ilgtspējai. savienības priekšsēdētājs Esam gandarīti, ka Ekspertu padome, balstoties uz citu valstu pieredzi un lokālo problemātiku, par būtiskāko Ilgt- spējas indeksa kritēriju atzinusi darba vidi. Ņemot vērā, ka Latvijā dažādas organizācijas jau vairāku gadu garumā indeksā piedalās virkne lielo uzņēmumu, kuriem Latvijas centušās atrast, izcelt un godināt labāko praksi uzņēmējdar- mērogā ir liela ietekme gan uz nodarbinātību, gan daudziem bībā. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ik ekonomiskiem rādītājiem, to īstenotā prakse attiecībās ar gadu godina sadarbības partnerus, kuri uzrādījuši pārāku darbiniekiem rada kopējo noskaņu biznesa vidē. sniegumu sociālajā dialogā ar saviem darbiniekiem. Tomēr Darba vides eksperti katram Ilgtspējas indeksa dalībnie- jāatzīst, ka gan mūsu apbalvojumu, gan vairums citu ir bals- kam sniegs individuālus ieteikumus par ieteicamajiem tīti uz viedokļu apkopojumu, nevis stingru metodoloģiju, uzlabojumiem, taču ikvienam uzņēmumam Latvijā vēlos kādu sniedz Ilgtspējas indekss. atgādināt – jūsu darbinieki ir jūsu lielākā vērtība. darba devējus Latvijas reģionos. Pēc pieciem gadiem, 2010. gada 10. februārī LDDK un vairāk nekā 22 publiskā, privātā un NVO sektora organizācijas noslēdza Memoran- du par KSA principiem Latvijā (Memorands) un vienojās par KSA platformas izveidi, apliecinot savu gatavību būt par neatņemamu sabiedrības sastāvdaļu un rūpēties par saviem cilvēkiem, apkārtējo vidi un valsti kopumā, nerau- Elīna Egle, goties uz ekonomisko situāciju. Memorands šodien kalpo Latvijas Darba devēju par pamatu LDDK darbam, aizstāvot godīgu uzņēmējdar- konfederācijas bību, kā arī kļūs par praktisku instrumentu KSA biznesa ģenerāldirektore atbalstam, nodrošinot šo uzņēmumu konkurētspēju caur labās prakses pārņemšanu un sabiedrības iesaistīšanu. Balstoties uz Memoranda principiem, LDDK biedri un Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas aprit divdes- sadarbības partneri ir uzsākuši darbu pie rekomendācijām mit gadi. Tas ir atskaites punkts ne tikai valsts un tās publiskajam sektoram par nepieciešamību atbalstīt sociāli demokrātijas pastāvēšanai, bet arī sabiedrisko procesu atbildīgu biznesu. izvērtēšanai. Aktīvākā sabiedrības daļa un ekonomikas KSA ietver sevī godprātīgu attieksmi pret tiesisko re- virzītājspēks ir uzņēmēji, kas ar savu darbinieku atbalstu gulējumu valstī, kurā darbojas uzņēmums, un brīvprātīgu rada finanšu un ekonomisko vērtību valstij, rada darba sociālo programmu integrāciju biznesa stratēģijā. KSA vietas iedzīvotājiem un ietekmē sabiedriskos procesus. arvien vairāk atspoguļo uzņēmuma «racionālo emociona- Pārejot no plānveida ekonomikas, Latvijas uzņēmējiem litāti», piemēram, uzņēmums, kas orientē KSA praksi uz bija jārada pamati tautsaimniecībai, jāintegrējas Eiropas patērētājiem, kļūst par patērētāju izvēli Nr.1, personāla Savienībā un jāsāk konkurēt starptautiskajos tirgos. vadībā tiek izmantota emocionālās inteliģences metode, Divdesmit gadu laikā uzņēmējiem ir bijis daudz jāmācās, lai kāpinātu darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet, sadar- lai izveidotu Latvijas biznesa kultūru, apzinoties savu bojoties ar pašvaldību un valsti, tiek veicināta atbalstoša ietekmi uz sabiedrības attīstību un vidi. uzņēmējdarbības vide. 2005. gadā Latvijas Darba devēju konfederācija LDDK vārdā vēlos pateikt paldies tiem pirmajiem, (LDDK) kļuva par ANO Globālā līguma kustības nacio- drosmīgajiem uzņēmumiem, kas ir apliecinājuši KSA nālo kontaktpunktu, sniedzot atbalstu uzņēmējiem korpo- lomu uzņēmuma stratēģijā un ilgtspējā. Novēlu katram ratīvās sociālās atbildības (KSA) ziņojumu sagatavošanā. uzņēmumam spēku domāt un pilnveidoties, sasniegt Tas deva impulsu LDDK vērtēt uzņēmumu labo praksi atbildīgus un ambiciozus mērķus, sniedzot ieguldījumu inovācijās, efektīvā pārvaldībā un KSA, apzināt labākos Latvijas tautsaimniecībā un kopējā labklājībā!
  • 4. metodoloģija kas ir ilgtspējas indekss? Pirmo reizi Latvijā izveidotais Ilgt- spējas indekss ir sistemātisks vadības rīks uzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai, pārraudzībai un komunikācijai jomās, kurās uzņēmums ietekmē citus – vide, darba vide, tirgus attiecības un atbildība pret sabiedrību. Indekss tiek veidots, lai ar starptautiski atzītu metodoloģiju sekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesu Latvijā, vienlaicīgi popularizējot labāko praksi Latvijas uzņēmumos. Kāpēc tagad? Laikā, kad ekonomika sarūk, visspilg- tāk parādās atšķirības starp uzņēmumiem ar «vienas dienas» stratēģiju un ilgtspējī- giem biznesiem. Turklāt šādā laikā arvien krasāk iezīmējas plaisa starp pelēko un atbildīgo uzņēmējdarbību. Novērojumi liecina, ka Latvijā ir gana daudz atbildīgu uzņēmumu, tomēr šī prakse netiek pienā- cīgi novērtēta, jo nav vienota standarta. dukts, tomēr tā ir balstīta uz korpora- galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešami Nereti globālajā biznesa apritē Latvija tīvās sociālās atbildības teoriju, līdzīgu stimuli no malas. Uz šī fona pozitīvi joprojām tiek uzskatīta par «Sūnu ciemu» indeksu ieviešanu Latvijai līdzīgās vērtējams fakts, ka katrs piektais no tikai tāpēc, ka neprotam runāt «viņu valo- ekonomikās – Igaunijā un Horvātijā, Latvijas lielajiem uzņēmumiem jau dā» – sistemātiski parādīt, ka esam sociāli kā arī uz nozīmīgākajiem globālajiem pirmajā gadā reģistrējies dalībai Ilgt- atbildīgi un no tā izrietoši – arī ilgtspējī- indeksiem – Dow Jones Sustainability spējas indeksā. gi. Kā pierādījums šai problēmai ir fakts, Index, kurš orientēts uz investoriem, un Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējas ka neviens vietējā kapitāla uzņēmums Business in the Community veidoto Cor- indeksā no uzņēmuma prasa ne vien Baltijā vēl nav izdevis ilgtspējas pārska- porate Responsibility Index, kurš, līdzīgi nomaksātus nodokļus, bet arī patiesu tu saskaņā ar starptautiski pieņemtām Latvijas indeksam, orientēts uz atbal- vēlmi saņemt objektīvu novērtējumu vadlīnijām (Global Reporting Initiative stu uzņēmumu vadībai. Tāpēc katrs un izmantot to savas attīstības plāno- G3). Ar līdzīgām problēmām saskārušās Latvijas Ilgtspējas indeksa dalībnieks šanai. Katram dalībniekam nācās veltīt arī citas Eiropas jaunās ekonomikas, saziņā ar ārvalstu biznesa cilvēkiem var zināmu laiku apmācībai un anketas tāpēc pēdējo gadu laikā ilgtspējas vai atsaukties uz saviem Sustainability Index aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistīt korporatīvās sociālās atbildības indeksi rezultātiem, un šis kalpos kā nozīmīgs uzņēmuma augstāko vadību un pla- parādījušies Igaunijā, Horvātijā, Polijā, atbalsts biznesa attiecību dibināšanai šu kolēģu loku. Dalība mazāk laika Ungārijā, Čehijā u.c. globālajā telpā. aizņēma tiem uzņēmumiem, kuri jau Tāpat krīzes laiks ir saasinājis vajadzī- līdz šim bija stāstījuši par savu prak- bu pēc uzticama avota drošu piegādātā- Piedalās kā lieli, tā mazi si uzņēmuma ietekmes auditorijām ju meklēšanai. Ilgtspējas indekss uzliek Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātī- ar gada pārskata, interneta vietnes, augstu latiņu uzņēmuma sakārtotībai ga, bez maksas un pieejama jebkuram iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņas un risku vadībai, tāpēc kompānijas at- Latvijā reģistrētam uzņēmumam. To- līdzekļu vai citu komunikācijas kanālu rašanās indeksā jau ir zināma garantija, mēr indeksa veidotāji nosūtīja uzaici- starpniecību. ka ar šādu piegādātāju nevar rasties tādi nājuma vēstules 500 pēc apgrozījuma Cik daudz katrs uzņēmums iegūst «nepatīkami pārsteigumi» kā nelegāla no- lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgs darbinātība, būtiski drošības pārkāpumi neviens no tiem nepalaistu garām ie- no tā atvērtības. Tomēr kā lielākos u.tml. Šādā aspektā indeksu ļoti gaida spēju pieteikt savu dalību. Šo TOP uz- ieguvumus uzņēmumu pārstāvji vis- iepirkumu speciālisti gan valsts pārvaldē, ņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem, biežāk min iespēju saņemt individuālo gan starptautiskos uzņēmumos. ekonomiskajiem un vides jautājumiem vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu uzliek tiem morālu pienākumu publiski rekomendācijām par uzlabojumu ie- Novērtēs arī partneri ārvalstīs komunicēt par savu īstenoto praksi, spējām, iespēju izmantot rezultātus kā Kaut arī Ilgtspējas indeksa metodo- taču atbilstošu tradīciju trūkums un indikatoru mērķiem un vadības sistē- loģija ir Latvijas zinošāko galvu pro- salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir mām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.),
  • 5. metodoloģija kā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai ar tikpat augstu datu aizsardzības līme- Iespējamie atbilžu variantu svari: komunikācijai un kā argumentu saru- ni kā internetbankas, un ievadītajiem 100 – norāda uz pilnīgu uzņēmu- nās ar partneriem un investoriem ār- datiem pieeja ir tikai indeksa koordina- ma sniegumu attiecīgajā jautājumā; valstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt toriem un Ekspertu padomes locekļiem norādīta atsauce uz publiski pieejamu plašākas zināšanas, saņemt publisku atsauču pārbaudei. informāciju atzinību par atbildīgu darbu, kā arī Ikviena atbilde uzņēmumam jāap- 25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikai iespēja izvēlēties savam uzņēmumam liecina ar atsauci uz publiski pieejamu daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes, drošus piegādātājus. informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes katrai no tām; norādīta atsauce uz pub- Indeksa ilgtspēja auditorijām. Piemēram, informācijai par liski pieejamu informāciju Saprotama ir interese par paša Ilgt- uzņēmuma politiku attiecībā uz darbi- 0 – uzņēmums atbildējis noraidoši; spējas indeksa ilgtspēju. Tās pamatā nieku apmācību jābūt komunicētai vai nav sniegta atbilde uz jautājumu; nav ir stingra stratēģija – nekomerciāls nu iekštīklā, darbinieku avīzē, vai inter- norādīta atsauce uz publiski pieejamu ikgadējs uzņēmumu vadības pašno- neta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta informāciju vērtējuma modelis, kura metodoloģija vietne ir visbiežāk minētais informācijas balstīta uz starptautisko praksi un avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kā lokālo ekspertīzi un kurš dod iespēju komunikācijas kanālu izmantojuši arī Vērtējuma aprēķināšana uzņēmumiem novērtēt savu izaugsmi iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jau- un attīstību, vienlaikus saņemot par numu lapas, gada pārskatus, darbinieku Kritērijs Svars % Koeficients to publisku atzinību un konkurences un klientu avīzes. Profils un stratēģija 10 0.10 priekšrocības. Ilgtspējas indeksa anketā ir 93 jautājumi Tirgus attiecības 15 0.15 Ilgtspējas indeksa iniciatori un orga- 5 sadaļās – profils un stratēģija, darba nizatori ir Latvijas Brīvo arodbiedrību vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide. Sabiedrība 15 0.15 savienība (LBAS), Latvijas Darba Katrai sadaļai un katram jautājumam Vide 25 0.25 devēju konfederācija (LDDK) un Lat- ir savs svars (sk. tabulu) atbilstoši jautā- Darba vide 35 0.35 vijas Sabiedrisko attiecību kompāniju jumu skaitam sadaļā un kritērija lomai asociācija (LSAKA), kuri rūpēsies par uzņēmuma ilgtspējas kopvērtējumā. Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A, tā ikgadējas norises nodrošināšanu, kā Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā, šī jautājuma vērtējums tiek aprēķināts arī sekos, lai indekss tiktu uzskatīts par jautājumi konstatē faktu – ir vai nav šādi: nopietnu arī valdības gaiteņos. konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus 100 X 0.05 X 0.10 = 0.50 Metodoloģiskās bāzes izstrādē, ap- automātiski apkopo sistēma, Ekspertu kopojot pieredzi no visas pasaules, padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās Rezultāti divu gadu garumā iesaistījušies savas atsauces pēc būtības atbilst jautājumam. Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek pa- jomas eksperti no LBAS, LDDK, ziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā, LSAKA, Pasaules dabas fonda Latvijas publicēti interneta vietnē ilgtspejasin- nodaļas, Ideju partneru fonda, Latvijas dekss.lv un īpaši veidotā pārskatā, kurš Ilgtspējas indeksa svēršanas principi Kvalitātes asociācijas, Latvijas Uni- 2010. gadā tiek izdots sadarbībā ar laik- versitātes, Sabiedrības par atklātību rakstiem Diena un Dienas Bizness. Tā kā DELNA, Lursoft un NASDAQ OMX Atbilde Punkti Jautājuma Kritērija indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu svars svars Riga. Šo organizāciju pārstāvji veido izaugsmi, nevis sāncensību, publiskots Ekspertu padomi, kuras darbs balstīts Atbilde A 100 0.05 0.10 tiek tikai uzņēmumu dalījums katego- uz sabiedriskā labuma principiem. Par Atbilde B 25 rijās atkarībā no to indeksa rādītājiem: metodoloģijas uzturētāju un indeksa Atbilde C 0 platīna, zelta, sudraba un bronzas. koordinatoru izraudzīta starptautiskā Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks Nav atsauces 0 komunikācijas konsultāciju kompānija saņem Ekspertu padomes sagatavotu Hauska Partner, kurai ir līdzīgu pro- Nav atbildēts 0 individuālu vērtējumu, kurā norādīts jektu vadības pieredze arī citās Centrā- uzņēmuma iegūtais summārais rezul- lās un Austrumeiropas valstīs. tāts un katras sadaļas ietekme uz to, Jautājumu svars. Vērtēšana uzskaitīti pasākumi, ko uzņēmums Metodoloģija Katra jautājuma svaru nosaka attiecī- apņēmies īstenot 2010. gada laikā, Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas gās jomas eksperts, balstoties uz starptau- kā arī sniegti ekspertu komentāri un indeksa rezultātu, tam bija jāreģistrējas tisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētu interneta vietnē ilgtspejasindekss.lv, jāpa- kritērija visu jautājumu kopējais svars uzņēmumam pilnveidot savu devumu raksta apliecinājums par maksātnespējas ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00 katrā no sadaļām. statusa un nodokļu parādu neesamību un tiek piešķirts statistikas jautājumiem, jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā piemēram, «Norādiet darbinieku skaitu Dace Avena, bāzētā informācijas ievades forma veidota Jūsu uzņēmumā». Ilgtspējas indeksa koordinatore
  • 6. ilgtspējas indekss Uzņēmumi sarindoti alfabēta kārtībā četrās grupās atbilstoši kopējam indeksa rezultātam. Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas PLATĪNS indekss pārsniedz 90%, zelta – no 80 līdz 89,9%, sudraba – no 60 līdz 79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%. 2010. gadā, kad Latvijā pirmo reizi noteikts uzņēmumu ilgtspējas līmenis, zelta un platīna grupās nav iekļuvis neviens no indeksa dalīb- niekiem. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, ZELTS netiek publicēti, tomēr tie tāpat kā pārējie uzņēmumi saņem ekspertu rekomendācijas savas ilgtspējas uzlabošanai, kas dod iespēju atkārtoti piedalīties nākamajā gadā. Uzņēmums Darbības joma ABB SIA elektroiekārtu vairumtirdzniecība Aldaris AS alus ražošana Arčers SIA būvniecība Balticovo AS olu ražošana Ceļu satiksmes drošības direkcija VAS valsts dienestu darbība Cemex SIA cementa ražošana SUDRABS Cēsu alus AS alus ražošana Electrolux Latvia Ltd SIA elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība Latvenergo VAS enerģētika Latvija Statoil SIA degvielas mazumtirdzniecība Latvijas Finieris AS kokapstrāde Latvijas Gāze AS enerģētika Rimi Latvia SIA mazumtirdzniecība Rīgas siltums AS siltumapgāde SEB banka AS banku darbība Swedbank AS banku darbība TNT Latvia SIA starptautiskie pārvadājumi Valmieras Piens AS piena pārstrāde Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija VTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Uzņēmums Darbības joma Binders SIA ceļu būve Brīvais Vilnis AS zivju pārstrāde Daugavpils siltumtīkli AS siltumapgāde DHL Latvia AS loģistikas pakalpojumi Elsana SIA elektromontāža, elektroinstalācija Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošana Fortum Jelgava SIA siltumapgāde BRONZA Grifs AG SIA apsardze Konekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas vairumtirdzniecība Latsin SIA mežsaimniecība, kokmateriālu tirdzniecība Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošana Latvijas Pasts VAS pasta pakalpojumi MAXIMA Latvija SIA mazumtirdzniecība Merks SIA būvniecība Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle banku darbība Olimps SIA būvprojektu vadība Olympic Casino Latvia SIA azartspēles un derības RBSSKALS AS būvniecība Rīgas Satiksme SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Siguldas Būvmeistars AS būvniecība, tirdzniecība, grants un smilts karjeru izstrāde Skonto būve SIA būvniecība Skrivanek Baltic SIA tulkošanas pakalpojumi, apmācība Tele2 SIA bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi Veolia vides serviss SIA atkritumu apsaimniekošana Vidzemes slimnīca SIA slimnīcas
  • 7. ilgtspējas indekss Platīna grupa Kompānijas, kuras sasniedz Uzsvars Uz pašiniciatīvU Un pašorganizēšanos Ilgtspējas indeksa Platīna līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņē- mumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz 3-4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un atskaitās par savu darbību ar augstu caurspīdības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. Zelta grupa Uzņēmumi ar Zelta statusu demonstrē atklātību un caurspī- dību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot Roberts Ķīlis, tajos būtiskākos korporatīvās at- sociālantropologs, bildības aspektus. Šo uzņēmumu Rīgas Ekonomikas korporatīvās atbildības stratēģi- augstskolas ja ietver skaidrus un izmērāmus asociētais profesors mērķus. Ilgtspējas indekss ir ļoti apsveicama uzņēmumu sabiedrisko stāju, līdztekus Sudraba grupa iniciatīva un vairākās nozīmēs tā pa- reputācijas topam, kas ir vairāk pētnie- Sudraba līmeņa uzņēmumi tiesībā īsteno vēl Saeimas līdz galam cisks, jo neiekļauj apmācību kā daļu no mērķtiecīgi darbojas, lai īsteno- nepieņemto Latvija 2030. Indeksa iz- indeksa radīšanas. Šādi divi mērījumi tu efektīvu ietekmes auditoriju veidē ir uzsvars uz lielu pašiniciatīvu ļauj arī labāk izvērtēt dažādas uzņēmu- iesaisti un ieviestu procesus, ar un pašorganizēšanos – bizness pats mu darbības puses un, kā pareizi apgal- kuriem identificēt un vadīt riskus apņemas standartizēt savas darbības. vo Ilgtspējas indeksa radītāji, izcelt pašu un iespējas. Šīm kompānijām ir arī Otrkārt, ilgtspēja šeit tiek skaidri pa- jautājumu dienas gaismā. Ir jāapsveic, apkopoti dati, kuri uzrāda sniegu- rādīta nevis kā rūpes par dabu, bet kā ka ilgtspēja tiek mērīta un veicināta arī ma uzlabojumus galvenajās jomās principu īstenošana, kas ļauj biznesam vai it īpaši krīzes laikā. pēdējā gada vai divu laikā. sekmīgi darboties ilgākā laika posmā. Jālatvisko jēdzieni Bronzas grupa Ne tikai finanses Ilgtspējas indeksā, līdzīgi kā citos, Uzņēmumi, kuri iekļauti bron- Tiek uzsvērts, ka biznesa sekmīgums ir problēmas ar terminu latvisku un zas grupā, ir spēruši pirmos soļus, noteikti nav tikai peļņas vai apgrozīju- pieņemamu atveidošanu. Korporatīvā lai publiski komunicētu par savu ma rādītāji. Bizness tiek apmācīts aiz- pilsonība, piemēram, būs ļoti grūti sa- praksi būtiskākajos jautājumos pildīt anketu, bet reizē apmācībā apgūst protama. Proti, ja ir vēlme, lai Ilgtspējas par ietekmi uz vidi, sabiedrību, ilgtspējīgas darbības pamatprincipus; indekss «ietu tautās», izplatītos, nepie- darba vidi un kopējo tirgu, tomēr bizness tiek mudināts uzlūkot savas ciešams veltīt papildu pūles, latviskojot rezultāti nav viendabīgi augsti ikdienas darbības, piemēram, ofisā kā jēdzienus. visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir tādas, kas var tieši nest zaudējumus Domāju, ka arī konkrēti piemēri, noteikuši savu vīziju, misiju un vai ieguvumus pie saprātīgas resursu kas raksturo kompāniju ar augstiem vērtības, kā arī publiskojuši savus izmantošanas. No otras puses, tiek sa- ilgtspējas rādītājiem, panākumiem no korporatīvās atbildības principus, asināta interese un uzmanība uz apkār- citām valstīm, būtu jauki un iedvesmo- kuru īstenošanā iesaistīts viss uz- tējās sabiedrības viedokļu dažādību. joši. Tāpat noderīgs ir konkrētu rīcību ņēmums. No metodoloģiskā viedokļa, patī- ieteikums tām organizācijām, kas vēlas kami redzēt vēl vienu mērījumu par kļūt ilgtspējīgākas.
  • 8. ilgtspējas indekss līdz zeltam nedaUdz pietrŪkst nav nozīmes, ja tas netiek attiecināts uz Latvijas specifiku. Šajā kategori- jā ietilpst tādi pazīstami uzņēmumi kā SIA Rimi Latvia, AS Aldaris, AS Latvijas Gāze, SIA Latvija Statoil, AS Swedbank, SIA Electrolux Latvia Ltd u.c. Jāatzīmē, ka dažiem uzņēmumiem pietrūka tikai pāris punktu, lai iekļūtu augstākā kategorijā. Sudraba līmeni sasniedza gan valsts, gan pašvaldību, gan arī vietējā kapitāla uzņēmumi, piemēram, AS Latvenergo, AS Rīgas siltums, AS Latvijas Finieris, u.c., kas norāda uz Latvijas uzņēmumu attīstības progresu pēdējos gados. Savējiem bronza Bronzas līmeni sasniedza 25 indeksa dalībnieki, un lielākoties tie ir pašmāju uzņēmumi. Jāatzīmē, ka te ir iespējas izaugsmei vismaz 10 uzņēmumiem, ku- riem pietrūka dažu punktu, lai iekļūtu augstākā kategorijā. Nespēj komunicēt Lielākā daļa vērtējumu balstījās uz publiski pieejamiem dokumentiem un uz komunikāciju. Tā kā lielākā daļa vērtēto uzņēmumu nevarēja uzrādīt uz publiski pieejamu dokumentāciju, kas atbalstītu viņu darbību, tas norāda uz vāju spēju komunicēties ne tikai ar sabiedrību vispār, bet arī ar saviem darbiniekiem un klientiem. Šai aspektā var minēt tādus kritērijus kā saturīgu un labi noformētu interneta mājaslapu u.c. komunikācijas veidus, kas varētu ne tikai paaugstināt uzņēmuma publis- ko redzamību, bet arī sakārtot iekšējās komunikācijas politiku. Viesturs Pauls Karnups, Dr. oec., Latvijas Universitātes Ekonomikas un Jātiecas uz platīnu vadības fakultāte, Starptautisko ekonomisko attiecību katedra Latvijas uzņēmumiem ir jāstrādā un jākonkurē vienotā ekonomiskā telpā ar Ir noslēdzies 2010. gada Ilgtspējas dzēt, ka lielākā daļa ir uzņēmumi, kuri citiem ES valstu uzņēmumiem. Latvi- indeksa vērtējums un iegūti rezultāti. vai nu ir ārzemju uzņēmuma filiāles, vai jas Ilgtspējas indekss dod iespēju katram Kaut gan visaugstākos iespējamos lī- tieši pieder ārzemniekiem, kas ir galve- Latvijas uzņēmumam sevi novērtēt pēc meņus – Platīnu un Zeltu – nesasniedza nie akciju turētāji. Tas norāda uz to, ka tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēti neviens no vairāk nekā 70 uzņēmumiem, šie uzņēmumi ir lielā mērā pārņēmuši arī citu ES valstu uzņēmumi. Katrs kuri piedalījās vērtējumā, tomēr var uz- (vismaz teorētiski) ārzemju praksi. uzņēmums, kas piedalījās, saņems savu skatīt, ka pasākums bijis veiksmīgs. Arī šiem uzņēmumiem ir potenciāls individuālo vērtējumu, kā arī norādes, izaugsmei, jo vairāki nebija adaptējuši kas būtu jāuzlabo, lai iekļūtu augstākā Sudrabs ārzemniekiem ārzemju praksi Latvijas apstākļiem un kategorijā. Cerēsim, ka drīzumā lielākā Analizējot 20 uzņēmumu rezultātus, samierinājušies ar atsauci uz mātes daļa Latvijas uzņēmumu būs Platīna kuri sasniedza Sudraba līmeni, var re- uzņēmuma izstrādāto politiku, kam līmenī.
  • 9. stratēģija Lai darbi saskan ar vārdiem Stratēģijas sadaļa nebūtu pilnīga, ja uzņēmumiem nebūtu jānorāda, vai tiem ir noteikti skaidri, stratēģiski mērķi, kurus tie vēlas sasniegt attiecībā uz savas ilgtspējas būtiskākajiem elementiem – personāla un vides resursiem, korporatīvo pārvaldību, biznesa ētiku un sabiedrības attīstību. Jāsecina, ka kritiski mazs ir to uzņēmumu skaits, kuri ir noteikuši savus mērķus atsevišķās ilgtspējas disciplīnās. Tomēr esmu drošs, ka šajā jautājumā Ilgtspējas indekss būs īpaši noderīgs tā dalībniekiem – noteikt turpmāko gadu mērķus un prioritātes attiecībā uz uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību. Ievieš formāli Analizējot iesniegtos apliecinājumus, patīkami pārsteidza fakts, ka 84% uzņēmumu ir izstrādāta vīzija un vēl 7% to apņēmušies izdarīt šī gada laikā. Objektīvi priekšrocības stratēģijas sadaļā ir starptautisko koncernu meitas uzņē- mumiem, jo tiem ir iespēja (un nepieciešamība) mācīties no globālās pieredzes, pārņemot un adaptējot to vietējiem apstākļiem. Tomēr ir uzņēmumi, kuri savu mātes kompāniju politiku pārņēmuši tikai deklaratīvi. Viens no indikatoriem, Māris Plūme, kas liecina par vāju globālo korporāciju stratēģiju ieviešanu SIA Hauska Partner vadošais partneris Latvijā Latvijā, ir netulkotie, nelokalizētie pamatdokumenti. Vēl vairāk tas attiecināms uz vērtībām, jo tām jābūt saskaņotām Ilgtspējas indeksa stratēģijas sadaļā galvenā uzmanība pie- ar Latvijas iedzīvotāju mentalitāti un kultūras tradīcijām. vērsta uzņēmuma sakārtotībai visaugstākajā – uzstādījumu Pārsteidz indeksa dalībnieku salīdzinoši vājais sniegums at- līmenī. Te raugāmies, lai uzņēmumam, tā darbiniekiem un tiecībā uz darbinieku iesaisti stratēģisku lēmumu pieņemšanā. citām ietekmes auditorijām būtu skaidrs, kāda ir uzņēmuma Kā vienīgais iesaistes veids tiek minētas darbinieku sapulces, politika, un lai ikdienas darbi būtu saskaņā ar to, kas «uz kuras faktiski var notikt tikai pēc vadītāja iniciatīvas. Tas papīra». Pluss ir tiem uzņēmumiem, kuri ieviesuši kādu no vedina domāt, ka arī bieži daudzinātie iekšējās komunikācijas vadības sistēmām, jo tas nodrošina, ka būtiskākie procesi ir labie piemēri Latvijā ir ar dubultdibenu – tie tiek izmantoti aprakstīti. Latvijā lielākā daļa uzņēmumu cenšas «darīt kaut tikai tad, kad vadītājiem tas ir vēlami. Kaut gan situācija ko labu», tomēr, ja šīs labās gribas darbības īsākā vai garākā ekonomikā prasa pretējo – uzņēmumam grūtos un pārmaiņu termiņā neatbalsta biznesa mērķus, tad to nevar uzskatīt par laikos jāstiprina saikne ar darbiniekiem un jāpanāk to atbalsts ilgtspējīgu ieguldījumu. grūtu lēmumu pieņemšanā, lai kopīgi pārvarētu grūtības. Darbinieki var sniegt daudz lielāku pienesumu pārmaiņu Definē vīziju un misiju vadībā nekā vairums vadītāju spēj iedomāties. Būtisks kritērijs uzņēmuma ilgtspējai ir fakts, vai uzņē- mums vispār ir definējis pamatnostādnes – vīziju un misiju, un vai tajos iespējams atrast norādes uz ilgtspējīgas attīstības stratēģija. ekspertu izvēle modeli. Ja ir noteikts un darbiniekiem izskaidrots uzņēmu- ma lielais mērķis, tad ir sagaidāms, ka viss kolektīvs strādā Uzņēmums Darbības joma vienā virzienā, nevis katra struktūrvienība savā. Tomēr ne Balticovo AS olu ražošana mazāk svarīgs ir jautājums, vai kāds uzņēmuma valdes līmenī ir tieši atbildīgs par ilgtspējas jeb korporatīvās atbildības Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošana jautājumiem un vai kādam no darbiniekiem tas atrodams Latvenergo VAS enerģētika starp tiešajiem darba pienākumiem. RBSSKALS AS būvniecība Šī iemesla dēļ Ilgtspējas indekss pievērš uzmanību arī veidam, kādā un cik sistemātiski uzņēmumi komunicē savu praksi. Brīvprātīga ziņošana par savu korporatīvo sociālo UzŅēmUmU vidējais sniegUms 46,0% atbildību un ilgtspējīgu attīstību pasaulē tiek vērtēta augstāk tādā mērā nekā sausi finanšu skaitļi. Ilgtspējas indeksā visaugstāk tiek visi uzņēmumi vērtēti tie uzņēmumi, kuri izmanto starptautiskas ziņošanas kopā (vidēji) vadlīnijas, piemēram, Global Reporting Initiative (GRI G3), apliecinājuši tomēr par labu praksi uzskatāma arī sistemātiska komuni- kategorijas kritēriju izpildi kācija interneta vietnē un gada pārskata ietvaros.
  • 10. stratēģija – labākā prakse VAS Latvenergo dības politika, kurā noteikti galvenie darbības virzieni. uzskatām par lietderīgu un nepieciešamu apkopot līdz- zēšana, energoefektivitātes veicināšana (Energoefektivi- Ingrīda Lāce, Pēdējos trijos gados korpo- šinējo korporatīvās sociālās tātes centra bezmaksas kon- Komunikācijas un ratīvās sociālās atbildības atbildības praksi un izveidot sultācijas), kultūras, vēstures starptautisko attiecību sadaļa tiek iekļauta ikgadējā nefinanšu pārskatu, ņemot un sporta aktivitāšu atbalstī- direktore konsolidētajā gada pārskatā, par pamatu Global Reporting šana, darbinieku labklājības tomēr starptautiskās konku- Initiative (GRI) vadlīnijas, un lojalitātes stiprināšana. Pirmie Baltijā, kas gatavo rences apstākļos Latvenergo kuras ir vispiemērotākās Realizējot uzņēmuma mi- Ilgtspējas pārskatu pēc apzinās, ka nefinanšu pārska- ražošanas un pakalpojumu siju «Nodrošināt drošu, kva- GRI G3 vadlīnijām. ta izstrāde kļūst par nepiecie- sniegšanas uzņēmumam. litatīvu un videi draudzīgu šamību uzņēmumiem, kuri Saskaņā ar korporatīvās enerģijas ražošanu un piegā- Latvenergo koncerns – darbojas vai vēlas darboties sociālās atbildības politiku, di, kas veicina līdzsvarotu un viens no lielākajiem Latvijas starptautiskajā tirgū, ekspor- esam veikuši aktivitātes šādos ilgtspējīgu tautsaimniecības uzņēmumiem jau vairākus tējot produkciju vai veicot virzienos: bērnu elektrodro- attīstību», saskatām iespē- gadus darbojas korporatī- ieguldījumus ārvalstīs. Šādi šība, zinātnes un izglītības jamo korporatīvās sociālās vās sociālās atbildības jomā. pārskati dod iespēju novēr- atbalstīšana (konkursi, sti- atbildības nišu – «zaļās» ener- 2009. gadā ir apkopota labākā tēt organizācijas pašreizējo pendijas, konferences, prak- ģijas lietošanas popularizēša- uzņēmuma prakse un izstrā- stāvokli nefinanšu griezumā. ses u.tml.), vides aizsardzība, na, «zaļās» domāšanas veici- dāta Latvenergo koncerna Darbojoties elektroenerģi- industriālā mantojuma izpē- nāšana, klientu apkalpošanas korporatīvās sociālās atbil- jas brīvā tirgus apstākļos, te, saglabāšana un populari- pilnveidošana. strat‰Ìija AS Balticovo izmērīt uzņēmuma kopējo procesu rezultātus un veikt efektīvas uzlabošanas darbības. Arnis Veinbergs, valdes priekšsēdētājs Mums ir būtiski, lai visi uzņēmuma darbinieki strādā pēc vienotiem principiem un ar pārliecību, jo tad rezultāts Definēti un publiskoti uzņēmuma mērķi, tiek sasniegts ātrāk un ir stabilāks. Sadarbības partneri misija, vīzija un vērtības. un klienti zina vai jebkurā brīdī var iegūt informāciju par mūsu mērķiem, vīziju un vērtībām, un tādēļ mūsu Mūsu uzņēmums kļūst lielāks, konkurences cīņā tas ir sadarbība ir saskaņotāka un prognozējamāka. izdzīvojis un ieguvis stabilitāti, un tādēļ jābūt skaidram Mums ir svarīga finanšu perspektīva, kuru uztveram caur nākotnes redzējumam, lai tikpat veiksmīgi turpinātu saviem akcionāriem, klientu perspektīva – ar apmierinā- virzību. Jānodrošina pietiekoša procesu kontrole un tiem klientiem, procesa perspektīva – ar pilnveidojamiem līdzsvarota attīstība. procesiem, mācīšanās un jaunievedumu perspektīva – ar Skaidra misija, mērķi, vīzija un savu vērtību apzināšana kompetentiem, motivētiem darbiniekiem un jauniem pro- mums palīdzējusi efektīvi organizēt savas darbības un duktiem. Un visas šīs vērtības esam publiskojuši, formulējot resursus. Ja mums ir izvēlēts galamērķis, tad mēs zinām misiju, vīziju, mērķus un politiku. vai uzzināsim ceļu, pa kuru iet. Mērķus formulējām tā, lai Projektā Ilgtspējas indekss piedalījāmies tā nosaukumā tie būtu specifiski, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un ieliktās idejas (ilgtspēja un indekss) ieinteresēti. Visa mūsu noteikti laikā. Uzskatām, ka mūsu vīzijai jābūt reālai un līdzšinējā darbība un nākotnes plāni ir vērsti uz uzņēmu- saredzamai. Mums ir svarīgi skaidri saprast savas vērtības, ma darbības nodrošināšanu ilgtspējā. Esam apmierināti, kuras varam izmantot mērķu sasniegšanai, tādēļ vērtības ka piedalījāmies projektā – uzzinājām virzienus, kuros esam apzinājuši un publiskojuši. būtu lietderīgi strādāt vairāk, t.i., darbs pie attiecībām Misijas, vīzijas, uzņēmuma kopējo mērķu un darbības ar sabiedrību. politikas izstrādāšana ir valdes priekšsēdētāja pienākums. Pēc anketas aizpildīšanas esam sapratuši, ka kopumā Līdz ar to katrs darbinieks savā atbildības līmenī var mūsu idejas, darbs un nākotnes plāni ir pareizi vērsti. pildīt tam deleģētos un pakārtotos uzdevumus, vienlaikus Tagad mums ir iespēja atkal pilnveidoties, papildinot ievērojot izpildes termiņus. Rezultātā augstākā vadība var esošo sistēmu. 10
  • 11. stratēģija – labākā prakse strat‰Ìija SIA Fazer mēs to konsekventi komu- produktus, drošu darba vidi, zultātiem, nozīmīgākajiem maiznīcas nicējam mūsu ārējām un iek- šējām publikām. Komunikā- darbinieku attīstības iespējas un sociālo garantiju prog- projektiem u.c. uzņēmumam svarīgām lietām. Ivars Skrebelis, cija ir būtisks mūsu darbības rammu, kā arī ieguldījumu Mums ir arī uzņēmuma rīkotājdirektors elements, tas ir viens no sabiedrībā – mēs atbalstām žurnāls Fazer Way – drukāts mūsu veiksmes faktoriem. daudz sociālos un labdarības izdevums šodien tik ierastās Starptautiskā stratēģija Fazer uzņēmumu darbība projektus. Piemēram, pagā- elektroniskās komunikācijas veiksmīgi lokalizēta un balstās uz trim pamatvēr- jušajā gadā, izprotot smago vietā, pieejams visiem Fazer izskaidrota darbiniekiem. tībām – klients, kvalitātes ekonomisko situāciju, dažā- uzņēmumu darbiniekiem izcilība un komandas gars. diem sociāliem projektiem katras valsts nacionālajā va- No neliela uzņēmuma Fa- Fazer pamatdokumenti ir ziedojām vairāk nekā 85 lodā. Latvijā lasām žurnālu zer maiznīcas septiņu gadu sagatavoti nacionālajās valo- tūkst. kukulīšu maizes. latviski un krieviski. Fazer laikā ir izaugušas par otro dās katrā valstī un tos saņem Darbinieki ir mūsu vērtī- Way ir viens no informācijas lielāko spēlētāju maizes tir- katrs grupas darbinieks, ne- ba! Tāpēc lielu uzmanību uz- avotiem par uzņēmumā no- gū Latvijā, ieņemot 23,2% atkarīgi no tā, vai esi strād- ņēmumā pievēršam iekšējās tiekošo, un tas iepazīstina ar tirgus daļas. Tas ir labākais nieks maizes cehā vai struk- komunikācijas nodrošinā- dažādu valstu kolēģiem un pierādījums tam, ka jau no tūrvienības vadītājs. šanai. Uzņēmumā ir darbi- viņu sasniegumiem. Fazer pirmsākumiem sekmīgi īs- Korporatīvā sociālā atbil- nieku pārstāvības institūci- Way informāciju nostipri- tenota sociāli atbildīga uz- dība ir neatņemama uzņē- ja, kas veicinājusi vadības na citi komunikācijas ins- ņēmējdarbība sniedz labus muma darbības un attīstības un darbinieku savstarpējo trumenti – iekšējais tīkls, rezultātus. Protams, tas nav sastāvdaļa. Arī Latvijā so- sapratni un komunikāciju. sanāksmes, gada sanāksmes nācis viegli un ir prasījis ne ciālās atbildības program- Darbinieki ievēl savus pār- u.c. Fazer korporatīvā kultū- mazums pūļu, taču viennozī- mas ietver finansiālo atbil- stāvjus vadības sapulcēm, ra saka – ja Tev ir jautājums, mīgi ieguldītais ir atmaksā- dību – ilgtermiņa attīstības pārstāvji informē par ak- ierosinājums vai kritika, nāc jies. To pierāda arī Ilgtspējas stratēģiju, darbību saskaņā tualitātēm ražotnē, nāk ar un runā! Tāpēc attiecības indeksa rezultāti. ar likumdošanas prasībām; priekšlikumiem darba vides uzņēmumā ir demokrātis- Tas izdevies ar darbu, t.i., vides atbildību – attīstību, sakārtošanā, rosina vadību kas. Lai uzlabotu uzņēmu- skaidri definētu uzņēmuma nekaitējot videi, vides sakop- risināt aktuālus jautājumus, ma ilgtspēju, mēs ievērojam darbības profilu, mērķtiecī- šanu un vides projektu atbal- pēc tam savukārt nodod ko- sociālās atbildības principus gu attīstības stratēģiju, un stu; sociālo atbildību – drošus lēģiem informāciju par re- visās sava darba jomās. šādas rokasgrāmatas priekšrocības, jo tā sniedz atbildes uz AS RBSSKALS nozīmīgākajiem jautājumiem, un tas ir svarīgi ne tikai jauno, Edgars Štrauss, valdes priekšsēdētājs bet jau esošo darbinieku kontekstā, īpaši, ja vēlamies visu grupas uzņēmumu līmenī noturēt vienu kvalitātes latiņu. Katram darbiniekam rokasgrāmatā izskaidroti Uzņēmuma stratēģija un atbildība pret vidi ir svarīgā- uzņēmuma mērķi un īstenotā politika. kie no ilgtspēju raksturojošajiem aspektiem, jo no tiem izriet uzņēmuma darbības pārējās sfērās: sabiedrībā, RBSSKALS Darbinieka Rokasgrāmata ir kā ceļvedis darba vidē un citur. Ja mēs esam elastīgi un sekojam darbiniekam uzņēmuma «pasaules kārtībā». Rokasgrāmata līdzi globālajām un vietējām tendencēm, definējam savu tiek izsniegta visiem jaunajiem darbiniekiem, un tajā ir ap- darbību un attieksmi pret vidi, pārskatām to, koriģējam, kopota vērtīga informācija par uzņēmuma politiku, noteikto tad attiecīgi arī mūsu saskarsme ar sabiedrību un mūsu kārtību, prasībām un citiem jautājumiem, kas ir saistoši darbība konkrētajā uzņēmējdarbības telpā ir šim laikam ikvienam darbiniekam. Līdz šim mēs esam spējuši novērtēt atbilstoša un atbildīga. 11
  • 12. darba vide Neder formāla pieeja darba videi instruments jeb kontroljautājumu saraksts, kas palīdzējis apzināties turpmāk veicamās darbības. Veiksmīgāk ar arodbiedrībām Ja runājam par darbinieku pārstāvību, ir interesanti, ka tiem uzņēmumiem, kuros ir nodibinātas arodbiedrības vai iecelti darbinieku pārstāvji, ir mazāk tiesas procesu. Problē- mas un konflikta situācijas darbinieki var atrisināt ar arod- biedrību palīdzību, bet, ja tādu nav, tad nesaskaņu gadījumā bieži vien vienīgais risinājums darbiniekam ir tiesa. Trūkst komunikācijas Būtiska iezīme, kas bija vērojama lielā daļā uzņēmumu – ko- munikācijas trūkums ar darbiniekiem. Biju pārsteigts, cik kūtri uzņēmumi savus esošos un potenciālos darbiniekus informē, piemēram, par viņiem sniegtajām priekšrocībām, bieži vien pat sludinājumos darba meklētāji netiek informēti par papildu soci- ālajām garantijām. Tomēr, neskatoties uz to, esam novērojuši pir- mās pozitīvās izmaiņas – neilgi pēc Ilgtspējas indeksa uzsākšanas vairāki uzņēmumi ir būtiski papildinājuši savu interneta vietņu saturu, tādējādi paaugstinot ne tik daudz esošo darbinieku, kā potenciālo speciālistu zināšanas par uzņēmumu. Jānovērtē rezultāti Domājot par nākotni, uzņēmumos noteikti lielāka uzmanī- Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ba būtu jāpievērš ne tikai iekšējai komunikācijai, bet arī siste- darba tiesību eksperts mātiskai pieejai attiecībā uz darbinieku apmācību un rezultātu novērtēšanu. Skaidri izstrādāti principi ne tikai atvieglotu Darba vides sadaļai gan pasaulē, gan Latvijā ir bijis at- apmācības organizēšanu, bet arī palīdzētu efektīvāk plānot un vēlēts lielākais svars Ilgtspējas indeksa noteikšanā, kas vien- izlietot darbinieku izaugsmei nepieciešamos resursus. nozīmīgi skaidrojams ar darbinieku lielo ietekmi jebkura Lai arī darba vides jomā uzņēmumiem būtu jābūt daudz uzņēmuma darbībā, tāpēc, vērtējot uzņēmumu sniegumu, atklātākiem pret saviem esošajiem un potenciālajiem dar- balstījāmies uz trīs galvenajiem pīlāriem, un tie bija darba biniekiem, ir prieks, ka valstī ir uzņēmumi, no kuriem var aizsardzība un darba tiesiskās attiecības, kā arī sociālais iedvesmoties arī citi. dialogs uzņēmuma līmenī. Darba aizsardzības jomā mums likās svarīgi vedināt uzņēmu- mus aizdomāties, vai pasākumi tiek veikti tikai formāli vai arī tie patiešām ir vērsti uz darba vides sakārtošanu un darbinieku darba vide. ekspertu izvēle izpratnes paaugstināšanu. Līdzīgi kā citos darba vides aspektos arī darba aizsardzībā būtiska ir komunikācija ar darbiniekiem, Uzņēmums Darbības joma ir svarīgi ne tikai panākt parakstīšanos instruktāžas žurnālā, bet Aldaris AS alus ražošana pārliecināties par personāla izpratni un arī laikā starp obligāta- Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošana jām apmācībām veicināt zināšanu pilnveidi. SEB banka AS banku darbība Pozitīvāki ārvalstu uzņēmumi Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija Jāsaka, ka pozitīvākie piemēri arī attiecībā uz darba vidi saistās ar ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumiem Latvijā, jo tajos ir gan skaidrāk izstrādāta atalgojuma sistēma, gan apmā- UzŅēmUmU vidējais sniegUms 54,3% cību kārtība, diemžēl ne vienmēr šie dokumenti ir tulkoti un tādā mērā pielāgoti vietējām vajadzībām, bet tā noteikti būs uzņēmumu visi uzņēmumi iespēja uzlabot savu sniegumu turpmākajos gados. kopā (vidēji) Pirmie uzņēmumu komentāri liecina, ka ir piepildījusies apliecinājuši kategorijas mūsu sākotnējā iecere – indeksa novērtējuma anketa dau- kritēriju izpildi dziem uzņēmumiem ir kalpojusi kā sava veida izglītojošs 1
  • 13. darba vide – labākā prakse AS Aldaris dzot ar darbinieku vadību u.c. Tostarp šogad nodrošinājām apmācības kursu «Iedvesmo- joša un iesaistoša vadība». biznesa lēmumi. Lai šīs Veik- smes Formulas iedzīvinātu Pārsla Baško, Aldara kravas automobiļu va- Visi Aldara nākotnes poten- uzņēmumā, tika veikti vairāki Personāla vadības dītāju un ekspeditoru apmācī- ciālie vadītāji šobrīd strādā praktiski apmācību mode- un administratīvā bas, lai papildinātu zināšanas pie projekta, lai efektivizētu ļi visos Aldara darbinieku departamenta direktore gan par ekonomisku un drošu pārmaiņu vadību uzņēmumā līmeņos. Līdz ar jaunajām braukšanu, gan apgūtu Aldara jaunu biznesa procesu ievie- vērtībām uzņēmumā tika ie- Moto: sniegt darbiniekiem standartus klientu apkalpo- šanas jomā. vēlēti arī to vēstnieki – dažādu iespēju iesaistīties. šanas jomā. Šādu apmācību Maksimāli cenšamies līmeņu darbinieki no visdažā- modeli izvēlējāmies, jo vie- izmantot arī priekšrocības, dākajām struktūrvienībām, Apmācības plānojam un na no Aldara stratēģiskajām ko mums sniedz dalība lielā kuru uzdevums ir strādāt di- veicam saskaņā ar AS Aldaris prioritātēm ir būt par labāko starptautiskā grupā (Aldaris ir vos virzienos – gan izglītot darbības stratēģiju, lai darbi- servisa sniedzēju saviem sa- Carlsberg Grupas uzņēmums), kolēģus, stāstot, kas ir jau- nieks iegūtu ne tikai zināša- darbības partneriem. piemēram, Mārketinga aka- nās Veiksmes Formulas, gan nas sev, bet arī izpratni par Tāpat Aldarī norit regulā- dēmija, Pārdošanas akadēmi- sniegt vadībai atgriezenisko uzņēmuma darbības stratēģi- ras apmācības, kas paredzē- ja, Ražošanas un Loģistikas saiti par to, kāda ir atmosfēra ju un prioritātēm. Galvenais tas saskaņā ar likumdošanu akadēmija, Vadības akadēmija uzņēmumā. moto: sniegt darbiniekiem saistībā gan ar darba drošību, u.c. Tā, piemēram, Latvijā nav Izvēloties apmācību tema- iespēju iesaistīties! Viens no gan higiēnas prasībām. Tā iespējams pilnībā apgūt alus tiku un veidus, mēģinām, cik jaunumiem apmācību jomā, kā Aldarim ir ISO sertifikāts, tehnologa zināšanas, tādēļ mū- vien iespējams, «iet prom» no ko ieviesām pagājušā gadā, ir darbinieki no dažādiem uzņē- su aldarus apmācām speciālā akadēmiskajām apmācībām, apmācību projekts «Iekšējais muma līmeņiem ir apmācīti akadēmijā Skandināvijā. bet izmantojam darba sesijas, treneris». Laikā, kad tiek sa- par iekšējiem auditoriem. Savu artavu iekšējās kul- kurās tiek apvienotas teorētis- mazinātas personālvadības Mums ir arī pašiem sava tūras un apmācību sistēmas kās zināšanas ar praktiskām izmaksas, šis bija labs veids, degustatoru komanda. Tā- mainīšanā deva arī 2008. gada zināšanām. Vēl viens svarīgs kā attīstīt savus talantīgos dējādi mēs sniedzam iespēju nogalē noformulētās Alda- priekšnosacījums – apmācī- darbiniekus, kā arī dot zināša- darbiniekiem iesaistīties gan ris Veiksmes Formulas, kas bām jāsaskan ar uzņēmuma nas citiem. Apmācību tēmas, produktu jaunrades procesā, ieviestas, lai ikvienam uzņē- stratēģiskajām prioritātēm. kuras šī projekta ietvaros ap- gan kvalitātes uzlabošanā. mumā būtu skaidrs, ar ko tas Aldarī mēģinām veidot vidi, guva mūsu iekšējie treneri, Šobrīd izraudzīti arī vairā- atšķiras no konkurentiem, lai darbinieks varētu izmantot bija visdažādākās, sākot no ki potenciālie Aldara vadības un lai darbinieki zinātu, uz apmācībās iegūtās zināšanas mārketinga, pārdošanas, bei- talanti, kuri apgūst speciālu ko balstoties tiek pieņemti arī savā turpmākajā karjerā. darba vide AS Valmieras stikla šķiedra smīgai komunikācijai uzņēmumā kalpo noslēgtais koplīgums. Valmieras stikla šķiedrā tas paredz būtiskas sociālās garantijas Andris Oskars Brutāns, valdes priekšsēdētājs darbiniekiem. Patlaban noris aktīvs darbs pie darba koplī- Mudīte Virza, arodbiedrības priekšsēdētāja guma izmaiņām, ko, strādājot darba grupās, ar vienlīdz lielu atbildību veic gan uzņēmuma administrācijas, gan arodbied- Arodbiedrība un uzņēmuma vadība rības pārstāvji. strādā roku rokā Ikdienā uzņēmums organizē regulāras vadības un darbinie- ku tikšanās rūpnīcas komitejas sēdēs un darbinieku sanāks- AS Valmieras stikla šķiedra nepārtrauktu sociālo dialogu mēs, kur tiek pārrunāti nodarbinātības, tehnisko jauninājumu, starp uzņēmuma vadību, arodorganizāciju un darbiniekiem investīciju un operatīvās darbības jautājumi. Tas ir laika un uzskata par neatņemamu uzņēmuma ikdienas darba sastāv- līdzekļu ieguldījums, kas uzlabo darba apstākļus uzņēmumā, daļu. Veiksmīgas sadarbības pamatā ir partnerība. Nereti uz- nodrošina uzņēmuma darbiniekiem sociālās garantijas un ņēmumu vadības un arodorganizāciju starpā valda opozīcija, kopumā veicina uzņēmuma darbinieku izpratni par situāciju. un tas visbiežāk ir lielākais klupšanas akmens. Šāda ieguldījuma vērtība ne vienmēr parādās ikdienā, bet bieži Uzņēmuma veiksmīgai darbībai ir nepieciešama sadarbība vien tieši krīzes situācijās tas palīdz nezaudēt perspektīvu un visu iesaistīto pušu starpā. Par nozīmīgu apliecinājumu veik- sadarboties. 1
  • 14. darba vide – labākā prakse AS SEB banka saistīts ar SEB Mācību centra organizētajām apmācībām, visi SEB grupas darbinieki pasaulē un šīs apmācības ir tības pētījumus Voice, kurā aicināts piedalīties un sniegt Gunita Meiere, lai veicinātu finanšu pakal- tulkotas katras SEB darbības savu vērtējumu tiek ikviens Personāla pārvaldes pojumu pārzināšanu un to valsts valodā. SEB banka darbinieks. 2009. gadā 91% vadītāja pārdošanu. Šīs apmācības regulāri organizē arī līderī- SEB grupas darbinieku Lat- parasti vada SEB bankas ek- bas treniņus dažāda līmeņa vijā sniedza savu vērtējumu Apmācību procesā sperti ar ievērojamu darba un vadītājiem. par darba vidi. Šis ikgadē- iesaista iespējami daudz zināšanu pieredzi. Šogad esam uzsākuši jau- jais novērtējums ļauj gan darbinieku. Nu jau vairākus gadu SEB nu pieeju apmācību proce- starptautiski, gan arī Latvijas banka ir ieviesusi e-apmā- sam – caur spēles prizmu. līmenī novērtēt darbinieku Apmācību process SEB cības, kad virkne svarīgu «Vērtību spēli» izspēlējuši viedokli un reaģēt uz būtis- bankā tiek veidots tā, lai tas jautājumu, kas jāapgūst, tiek augstākā līmeņa vadītāji, ta- kām šī novērtējuma niansēm. aptvertu pēc iespējas lielāku organizēti e-apmācību formā. gad plānojam, lai spēli izspēlē- Paralēli Voice novērtējumam darbinieku skaitu, jo neat- E-apmācība nozīmē to, ka tu visi SEB grupas darbinieki SEB bankā 2009. gadā pir- karīgi no pienākumiem un cilvēki pie saviem datoriem Latvijā. Reizi gadā SEB banka mo reizi veicām arī valdes atbildības cilvēki vēlas stipri- sev ērtā laikā atbild uz saga- lemj arī par augstākā līmeņa jeb augstākā līmeņa vadības nāt savas zināšanas un apgūt tavotajiem apmācību jautāju- darbinieku mācībām Valen- novērtējumu. Par tradīciju ko jaunu. Šobrīd darbinieku miem. E-apmācības parasti berga institūtā, kur augstā- kļuvušas pusgada pārrunas apmācības SEB bankā tiek tiek organizētas gadījumos, kā līmeņa vadītāji no visām ar darbiniekiem jeb darba iz- veidotas vairākos posmos. kad jāpārbauda darbinieku valstīm, kur pārstāvēta SEB pildes un attīstības pārrunas. Uzsākot darbu bankā, rī- zināšanas un izpratne, un banka, apgūst vadības pras- Visi šie pasākumi – gan novēr- kojam ievadapmācības, kur caur dažādiem dzīves piemē- mes, pilnveido savas zināša- tēšanas, gan apmācību – ir ļoti jebkurš jaunais darbinieks riem (case studies) tiek parādī- nas cilvēku vadīšanā. svarīgs SEB bankas iekšējās iegūst pamatinformāciju par ta pareizā jeb vēlamā pieeja Kas attiecas uz darbinieku kultūras attīstību veicinošs SEB banku un tās struktūru. noteiktam jautājumam. Tieši apmierinātības vērtējumu, process, jo esam pārliecinā- Darbinieki apgūst arī finanšu šobrīd SEB bankā notiek SEB grupa starptautiski, tai jušies, ka tādus, kādi esam pakalpojumu nianses. Otrs e-apmācības par informācijas skaitā arī Latvijā, ik gadu bankas iekšienē, mūs redz arī nozīmīgs apmācību bloks ir sistēmu drošību, kuras iziet veic darbinieku apmierinā- mūsu klienti. darba vide AS Latvijas Balzams tas vietu un garderobju sakārtošanā. Remontus veic uzņēmuma remonta un celtniecības dienesta darbinieki, kuri regulāri seko Signe Bīdermane, valdes locekle līdzi telpu kosmētiskā remonta nepieciešamībai. Uzņēmuma vadība apzinās, ka nepieciešami līdzekļu iegul- Drošības pasākumi pilnīgi novērsuši dījumi darba vietu ergonomiskam iekārtojumam, un nākotnes negadījumus darbā. mērķos ir iekļauta datoru monitoru pakāpeniska nomaiņa un ergonomisku krēslu iegāde. Uzņēmums seko līdzi darba aizsardzības jautājumiem gan Pērn nenotika neviens nelaimes gadījums darbā, par ko tehnoloģiskas nepieciešamības dēļ, gan lai nodrošinātu darbi- būtu jāziņo Valsts darba inspekcijai. Atsevišķi incidenti darba niekiem atbilstošus darba apstākļus. Līdzīgi kā citi, darba vides vietā ir bijuši, bet bez nopietnām sekām darbinieku veselībai. risku novērtēšanas rezultātā esam izstrādājuši pasākumu plānu Nepieciešams mainīt darbinieku attieksmi pret darba drošību, darba aizsardzības jomā un, pamatojoties uz katrai darba vietai lai viņi nebaidītos norādīt darba devējam par iespējamiem noteiktajiem darba vides riskiem, noteiktas profesijas, kurās riskiem darba vietā un notikušajiem nelielajiem incidentiem. strādājošo veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie Īpaša uzmanība drošas darba vides garantēšanā tiek pievērsta darba vides faktori un jāveic obligātās veselības pārbaudes, speciālām apmācībām. Neviens jauns darbinieks neuzsāk darbu ko uzņēmums saviem darbiniekiem regulāri organizē. Risku bez nepieciešamās sākotnējās apmācības un darba drošības ins- vērtējums nosaka arī darba apģērba un individuālo darba aiz- truktāžas. Ražošanas līniju jaunie darbinieki pirmos mēnešus sardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību. strādā pieredzējuša darbinieka vadībā un patstāvīgi sāk strādāt Pēdējo gadu laikā ir paaugstināta ventilācijas sistēmas tikai pēc zināšanu un iemaņu pārbaudes sekmīgas nokārto- efektivitāte, kas ir uzlabojusi gaisa apmaiņu, kā arī palielināta šanas. Regulāri tiek organizēta darbinieku apmācība darba apgaismojuma intensitāte. Daudz ir paveikts darbinieku atpū- aizsardzībā, ugunsdrošībā un darbā ar bīstamām iekārtām. 1
  • 15. tirgUs attiecības svarīgi iegūt partneru uzticību Lai uzņēmums strādātu ilgi un veiksmīgi, tam jāstrādā ar peļņu. Tāpēc svarīga ir sadarbības partneru, klientu uzticība, tāpat arī uzņēmuma spēja gan labos laikos, gan grūtos brīžos piesaistīt papildu finansējumu – banku aizdevuma, obligāci- ju vai akciju emisijas veidā. Finanšu investoru – vietējo un starptautisko pensiju, ieguldījumu fondu un citu privāto in- vestoru rīcībā ir neierobežota apjoma finansējums; ieguvējs ir uzņēmums, kurš spēj pārliecināt investorus tam uzticēt kaut nelielu daļu no to rīcībā esošās naudas un izmantot to savai attīstībai vai konkurētspējas nostiprināšanai. Biržas NASDAQ OMX Riga speciālisti ikdienā seko līdzi biržā kotēto uzņēmumu paziņojumiem, vietējo un starptau- tisko investoru reakcijām un darījumiem, tiekas ar biržā nekotētiem uzņēmumiem, apspriež tiem pieejamos kapitāla piesaistes veidus, un redz gan labos piemērus, gan pastāvošās problēmas. Biržas speciālistu zināšanas deva iespēju iekļaut projektā arī vairākus svarīgus kritērijus uzņēmumu finan- siālās ilgtspējas noteikšanai. Svarīga caurskatāmība Potenciālo investoru acīs obligāta, bet bieži arī daudz plašākām interešu grupām svarīga ir uzņēmuma caurskatāmī- ba – zināt, kas ir uzņēmuma vadītāji, vai uzņēmuma darbība ir īpaši atkarīga no kāda konkrēta īpašnieka. Uzņēmuma Āris Dreimanis, caurskatāmību un pārliecību par tā vadības profesionalitāti un Biržas NASDAQ OMX Riga Komunikāciju daļas vadītājs neatkarību finanšu investori min kā vienu no būtiskākajiem faktoriem lēmumu pieņemšanā, līdzās tādiem kritērijiem kā uzņēmuma darbības veiksme un finanšu rezultāti. iespējas un riskus un rezultātā paaugstinātu uzņēmuma gatavību iespējas izmantot, bet riskus samazināt. Nākamais Definē rakstiski solis ir šos kodeksus un normas skaidri komunicēt darbinie- Savukārt ētikas kodeksa, produktu un citu politiku un kiem un publiskot. Indeksa dalībnieku vidū redzami daudzi normu rakstiska definēšana liecina, ka uzņēmums ir veltījis labi piemēri, kā uzņēmumi veidojuši tieši savai darbības laiku un resursus, lai saskatītu un aprakstītu potenciālās specifikai atbilstošas un konkrētas vadlīnijas, bet daļa ār- valstu uzņēmumu grupas ietvaros izstrādātos dokumentus ir iztulkojuši latviešu valodā. It kā sīkums, bet svarīgs sīkums. Vienoti un katram uzņēmuma darbiniekam saistoši standarti tirgUs attiecības. ekspertu izvēle efektīvi uzliek visiem uzņēmuma darbiniekiem pienākumu ievērot šīs normas un sniedz pašiem darbiniekiem, kā arī sa- Uzņēmums Darbības joma darbības partneriem un klientiem zināmas garantijas, ka tas Konekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas tā arī notiks. Savukārt gadījumiem, kad tas nenotiek, ir dots vairumtirdzniecība atskaites punkts, lai situāciju risinātu. Šo pasākumu kopums padara uzņēmumus stiprākus un prognozējamākus darbībā, Latvijas Gāze AS enerģētika labāk pasargātus no negaidītiem pārsteigumiem. Rīgas siltums AS siltumapgāde VTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Jāsaredz iespējas Daudzi Latvijas izcelsmes uzņēmumi sliecas uztvert šīs lietas kā apgrūtinājumu un risku, taču vērts ir padomāt arī UzŅēmUmU vidējais sniegUms par iespējām. Var paraudzīties uz veiksmīgiem, ilgtermiņā 37,3% tādā mērā darbojošamies uzņēmumiem, kas to uztvēruši kā iespēju visi uzņēmumi un pratuši izmantot biznesa attīstībai. Daudzi no tiem kotē kopā (vidēji) savas akcijas biržās vai ir biržās kotētu uzņēmumu meitas apliecinājuši sabiedrības, kam šo normu ievērošana ir nodrošinājusi vieg- kategorijas lāku un lētāku pieeju finansējumam vai lielāku akcionāru kritēriju izpildi atbalstu grūtos laikos. 1
  • 16. tirgUs attiecības – labākā prakse AS Rīgas siltums SIA VTU Valmiera Linda Rence, Ineta Kļaviņa, valdes priekšsēdētāja Informācijas daļas vadītāja Kvalitāti sekmē ar Darbinieku uzvedības noteikumu palīdzību. Ētikas kodeksā skaidrotas uzņēmuma pamatvērtības. SIA VTU Valmiera Darbinieku uzvedības noteikumi reglamentē vienotu darbinieku uzvedības standartu komercsabiedrībā un saskar- AS Rīgas siltums Ētikas kodekss tika smē ar klientiem un trešajām personām, un tie ietver dažādas prasī- apstiprināts 2009. gadā. Tā mērķis – vei- bas, kas darbiniekiem jāievēro darba procesā. Darbinieku uzvedības dot biznesa praksi, kas balstīta uz ētikas noteikumu mērķis ir uzlabot komunikāciju starp darbiniekiem un pamatprincipiem un palīdz darbinie- trešajām personām (klientiem), nepieļaut konflikta situācijas, kā arī kiem rast atbildes uz jautājumiem, kas noteikt rīcību nestandarta situācijās. Vairākkārt esam pārliecinājušies, saistīti ar dažādām ētikas dilemmām. ka noteikumi veicina darba pienākumu precīzu izpildi un korektu Ētikas kodekss skaidro tādas uzņēmuma attiecību veidošanos ar klientiem. pamatvērtības kā godīgums, taisnīgums, Uzņēmumam ir definēta arī misija un vīzija, noteikti stratēģiskie atbildība, lojalitāte, profesionalitāte un mērķi darba vides, cilvēkresursu un vides aizsardzības jomās, ir cieņa. Kodeksā iztirzāta komunikācijas sertificēta kvalitātes vadības sistēma ISO 9001:2000, notiek regulāri ētika ar mērķi izvairīties no viedokļu auditi. Nākotnē plānojam noteikt stratēģiskos mērķus korporatīvajā nesakritības publiskajā telpā un nodro- pārvaldībā un biznesa ētikā, izstrādāt korporatīvās sociālās atbildības šināt godīgas, precīzas un saprotamas pārskatu, kā arī izvirzīt arvien jaunas kvalitātes prasības vadības un informācijas paušanu. Uzmanība pie- darba procesiem un sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot klientu vērsta jautājumiem saistībā ar interešu apmierinātību. konfliktu, kas palīdz izvairīties no ie- spējām nonākt personīgā vai uzņēmuma tirgus interešu konfliktā. Ētikas kodeksa pieņemšana ir svarīga nevis īstermiņā, bet gan ilgtermiņā. Tas skaidri pozicionē akciju sabiedrības viedokli aktuālos ētikas jautājumos, sek- mē pozitīvu mikroklimatu uzņēmumā, veicina godprātīgu darba pienākumu izpildi un nodrošina lietišķas attiecības ar siltumenerģijas lietotājiem. Centralizētās siltumapgādes ilgtspēju AS Latvijas Gāze raksturo nemitīgas rūpes, lai nodrošinā- Adrians Dāvis, valdes priekšsēdētājs tu viszemākās siltumenerģijas ražošanas izmaksas, efektīva, videi draudzīga kuri- Īsteno atklātas tirgus attiecības. nāmā izmantošana, pastāvīgi paplašinot atjaunojamo energoresursu ieviešanu sil- AS Latvijas Gāze ir starptautisks uzņēmums un tā akcionāri, kas tumenerģijas ražošanā, kā arī augsta sil- ir būtiski enerģētikas uzņēmumi Eiropā un pasaulē, pret Latvijas tumapgādes drošība un siltumenerģijas Gāzi izvirza augstus standartus gan finanšu pārvaldībā, gan citās lietotājiem pievilcīgs servisa līmenis. uzņēmuma ikdienas jomās. Latvijas Gāze ir NASDAQ OMX biržas Akciju sabiedrība sekmē siltumener- dalībnieks, kas papildus rada virkni nosacījumu ilgtspējīgai finanšu ģijas ražošanas apjomu no atjaunojamiem caurspīdībai – uzņēmums ievēro ne vien starptautiskos un Latvijas energoresursiem palielināšanu, tādējādi standartus finanšu pārvaldībā, bet ievēro arī «Korporatīvās pārvaldības mazinot Latvijas atkarību no primāro principus», kas tiek veidoti sadarbībā ar biržu un tiek vērtēti gan no enerģijas resursu importa. AS Rīgas sil- biržas, gan investoru puses. Vēsturiski Latvijas Gāzes atrašanās biržā ir tums siltumenerģijas ražošanai izmanto saistīta ar uzņēmuma privatizāciju, tomēr, neskatoties uz mazo akciju Latvijā iegūto šķeldu siltumcentrālē skaitu brīvā finanšu instrumentu tirgū šodien, Latvijas Gāze turpina Daugavgrīva. Šogad iecerēts šķeldu iz- darbu biržā, jo tas padara uzņēmumu pieejamāku ne vien akcionāriem, mantot siltuma ražošanai siltumcentrālē bet arī citām interešu grupām, piemēram, žurnālistiem, sabiedrībai un Vecmīlgrāvis, bet 2011. gadā – siltumcen- valsts iestādēm. Latvijas Gāze ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, trālē Ziepniekkalns. Tādējādi trīs gadu tādēļ vēl viens faktors, kas ietekmē uzņēmuma caurspīdīgumu, ir pa- laikā šķeldas izmantošana siltumapgādē tērētāju un uzņēmumu interešu starpnieks – Sabiedrisko pakalpojumu pieaugs līdz pat sešām reizēm. regulēšanas komisija. 1
  • 17. tirgUs attiecības – labākā prakse SIA Konekesko Latvija ekonomisko atbildību, enerģijas, resursu, materiālu izmantošanas efektivitāti, atbildīgu produktu klāstu, Antra Spickus, valdes priekšsēdētāja atbildīgu iepirkuma politiku, loģistiku un darījumu braucienus, bet arī klimata pārmaiņas, veselīgu dzīves Ikvienam skaidras uzņēmuma darbības vadlīnijas. veidu un darbinieku labklājību. Šīs stratēģijas realizācijas ietvaros notika uzņēmuma Kesko ir Somijas korporācijas uzņēmums ar vairākiem strukturālā reorganizācija, nosakot prioritāros darbības darbības virzieniem – Kesko Food, apģērbi un mēbeles virzienus – tehnikas tirdzniecība un tās pēcpārdošanas mājai (Anttila), celtniecības preces un preces mājai (Rau- apkalpošana. Liels uzsvars tika likts uz pēcpārdošanas takesko uzņēmumi), tehnikas tirdzniecība – Konekesko apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu, lai iegūtu ilgtermi- grupa, pie kuras pieder arī SIA Konekesko Latvija. Visi ņā uzticamu un apmierinātu klientu. Tā rezultātā izvei- uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs un kat- dota vienota Baltijas tehnikas rezerves daļu noliktava ram grupas uzņēmumam ir kopēja stratēģija, mērķi un ar atrašanās vietu tirdzniecības centrā Jelgavā, nosakot uzdevumi, kurus katrs uzņēmums realizē, ņemot vērā optimālo produktu klāstu, optimizējot izmaksas un lo- sava reģiona likumdošanas un tirgus īpatnības. ģistiku, kā arī operatīvāk apmierinot klientu vajadzības Kesko korporācijas vadība ir pasludinājusi par mērķi pēc tehnikas rezerves daļām un servisa. uzlabot klientu apmierinātību, darbinieku apmierinā- Reorganizācijas rezultātā darbs tika uzteikts vairāku tību, konkurētspēju un efektivitāti, veicināt kopējus, nodaļu darbiniekiem. Šiem darbiniekiem tika nodroši- atbildīgus darbības veidus un nodrošināt atbildīgu risku nāts aprūpētais darba uzteikums, organizēta apmācība, vadību un to, ka Kesko ir pievilcīgs darba devējs. Dar- izmantojot Komin Talantor pakalpojumus, kā arī pieai- bības pamatprincipi tika apstiprināti Kesko korporācijas cināti speciālisti no Nodarbinātības valsts aģentūras, lai valdē. Visiem grupas uzņēmumiem bija jāizstrādā savs palīdzētu iekļauties darba tirgū un atrast jaunu darbu. plāns, kā šīs pamata vadlīnijas tiek ieviestas uzņēmuma Katru gadu notiek darbinieku apmierinātības pētījumi darbībā. katras valsts līmenī un salīdzināti rezultāti ar pārējiem 2008. gada sākumā korporācijas vadībā tika izveidota māsas uzņēmumiem. Katru gadu notiek visu darbinieku Baltijas Konekesko (agrāk Kesko Agro) uzņēmumu vadības individuālās pārrunas ar savu vadītāju par iepriekšējā darba grupa, kura detalizēti izstrādāja «Mūsu darbības gadā paveikto un nosprausti mērķi nākošajam gadam; vadlīnijas». Šāda dokumenta izstrādes nepieciešamību gada pirmajos mēnešos uzņēmumā notiek Labo darbu noteica arī korporācijas definētā misija – izveidot labu pasākums, kurā uzņēmuma vadība un korporācijas kolektīvu, pārspēt klientu vēlmes un kļūt par labāko pārstāvji informē par iepriekšējā gada rezultātiem un operatoru savā tirdzniecības sektorā. Vadlīnijas nosaka mērķiem pašreizējam gadam, uzņēmuma darbinieki to, ka mēs ievērojam normatīvos dokumentus un ik- anonīmās anketās nominē aizvadītā gada labāko pār- dienā izvairāmies no interešu konfliktiem, mūs nevar devēju, atbalsta un citu funkciju darbinieku, kuri tiek piekukuļot un veidojam kopā labu darba kolektīvu. sveikti šajā pasākumā. Faktiski vadlīnijas ietver sevī visas uzņēmuma ietekmes 2009. gada beigās, reaģējot uz negatīvo ekonomisko auditorijas. Pamatojoties uz šīm uzņēmuma darbības situāciju, kā arī vadītāju satraukumu par to, ka paslik- vadlīnijām tika izveidota Baltijas Konekesko uzņēmu- tinoties ekonomiskajai situācijai var parādīties nozie- mu vadības darba grupa, kas 2008. gada laikā strādāja dzīgas rīcības pret uzņēmumu, tika organizēta darba pie uzņēmumu stratēģijas 2008.-2012. gadam. 2008. grupa par riska vadības politiku attiecībā uz iespēja- gada decembrī Kesko korporācijas valde apstiprināja miem zagšanas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem Kesko Darbības (Responsibility) vadlīniju programmu un pieņemti lēmumi par konkrētu procesu izstrādi un 2008. – 2012. gadam. Šī programma sevī ietver ne tikai kontroli. attiecÈbas 1