Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Sarunasparaizliegtoaugliuncitipieredzesstāsti
PlatīnavirsotnēAldarimpievienojasLatvenergo
Vērtēpilsoņi:kurunozaruuzņēmumii...
2 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Žurnāla Ir speciālizdevums
Izdevējs: a/s Cits medijs
Reģistrācijas apliecība: nr.000703359
Iespiests ...
3ILGTSPĒJAS INDEKSS
Dace Helmane,
KorporatīvāS ilgtspējas un
atbildības institūta vadītāja
Latvijā veidojas arvien lielāka...
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Upcoming SlideShare
Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 32 Ad

More Related Content

Slideshows for you (13)

Similar to Ilgtspējas indekss 2013 (20)

Advertisement

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Recently uploaded (20)

Advertisement

Ilgtspējas indekss 2013

  1. 1. Sarunasparaizliegtoaugliuncitipieredzesstāsti PlatīnavirsotnēAldarimpievienojasLatvenergo Vērtēpilsoņi:kurunozaruuzņēmumiiratbildīgāki? PIELIKUMS Ilgtspējas indekss2013
  2. 2. 2 ILGTSPĒJAS INDEKSS Žurnāla Ir speciālizdevums Izdevējs: a/s Cits medijs Reģistrācijas apliecība: nr.000703359 Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala Galvenā redaktore: Nellija Ločmele Vāks: Frank&Stein SATURS A pritējis jau ceturtdaļ­ gadsimts, kopš apjē­ ga par to, cik bīstama pretruna pastāv starp cilvēces vajadzībām un pasaules resursu ierobe­ žotību, radīja ilgtspējas jēdzienu. Kad ANO veidotā Pasaules Vides un at­ tīstības komisija 1987.gadā definēja ilgtspē­ jīgas attīstības principus, mūsu valsts vēl nebija atjaunota, un tās ilgtspēja bija sāpīgs sapnis. Pat tikai ticību Latvijas neatkarībai padomju vara bargi sodīja — lai atceramies drosmīgo latvieti Gunāru Astru, kurš šajā laikā joprojām sēdēja cietumā par Džordža Orvela 1984 un Latvijas vēstures sējumu glabāšanu, kādi tagad brīvi pieejami katrā bibliotēkā. Pārmaiņas, ko esam piedzīvojuši šajā ceturtdaļgadsmitā, ir neticami vērienīgas. Mazāk pamanāma, taču ļoti būtiska attīstī­ ba Latvijā turpinās arī biznesa vidē. Atgūstot savu valsti un iedarbinot tirgus ratu, tā dunai ir viegli noslāpēt sirdsapziņas balsi, ko modernā menedžmenta valodā sauc par korporatīvo sociālo atbildību. Šajā sirdsapziņas balsī patiesībā saplūst daudzas balsis, kuras tālredzīgam saimniekam jāspēj sadzirdēt. Tās ir gan nākamās paaudzes, kuras grib piedzimt zaļā pasaulē, gan dar­ binieki, kas tepat blakus griež tirgus ratu jo dienas, jo straujāk. Tās ir aizvien prasīgā­ kas klientu balsis un partneri ik brīdi ciešāk satīklotā globālā tirgus placī. Modernajā pasaulē, kurā troksnis kļuvis par bīstamu piesārņojumu, gudru saimnie­ ku no viendienīga šeptētāja atšķir spēja ie­ klausīties. Ilgtspējas indekss trenē šo spēju, un četru gadu pieredze ļauj ar gandarījumu secināt — kļūstam dzirdīgāki! l — Nellija Ločmele, Ir galvenā redaktore Sirdsapziņas balss Dārgmetālu lietussargi Kas irIlgtspējas indekss? Pieredze: kāpēc uzņēmumi piedalās? Ilgtspējas indekss 2013 Galvenie secinājumi — klubs aug! Rezultātu tabula Stratēģija Tuvplānā: kā Latvija Statoil apvieno prasīgumu ardāsnumu Labā prakse: azartspēļu riski, bankas, elektrības ražošana Tendences un vērtējums: stratēģijas eksperts Jānis Andžāns Sabiedrība Tuvplānā: arko Cēsu alus kliedē tīņu garlaicību Labā prakse: sadzīves elektrotehnika, stipendijas studentiem, veselības dienas Tendences un vērtējums: korporatīvo attiecību konsultante Kitija Balcare Darba vide Tuvplānā: kā Draugiem.lv lutina savus talantus Labā prakse: parvelo, pret smēķiem un sacensības pie stūres Tendences un vērtējums: organizāciju attīstības eksperts Jānis Gredzens Tirgus attiecības Tuvplānā: kāpēc Exigen Services rūpējas parmatemātiku pamatskolā Labā prakse: drošība taksometros, nelegālais alkohols, invalīdi lidostā Tendences un vērtējums: advokāts Indriķis Liepa Vide Tuvplānā: kā apdrošinātājs Balta rūpējas parbaltajiem lāčiem ziemeļpolā Labā prakse: gudrās mājas, kāpnes nav jāgaida, taupām ūdeni Tendences un vērtējums: vides eksperte Laura Berga Nozaru attīstība Analīze: konkurencē noslāpētais koplabums Skaitļi un fakti: kā sociālo atbildību izprot sabiedrība 4 4 6 6 8 10 11 12 14 15 16 18 19 20 22 23 24 26 27 28 30 ŽURNĀLA IZNĀKŠANU NODROŠINA Ilgtspējas indeksa iniciatīva tiek īstenota ar Eiropas Savienības un Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08./IPIA/ NVA/001
  3. 3. 3ILGTSPĒJAS INDEKSS Dace Helmane, KorporatīvāS ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Latvijā veidojas arvien lielāka plaisa starp uzņēmumiem, kuri domā ilgtspējas un atbildības kategorijā, un «vidējiem» uzņēmu­ miem, kuri uzskata, ka to vienīgā atbildība ir godprātīgi maksāt nodokļus. Ilgtspējas indekss palīdz novērtēt savu sniegumu un iegūt pārskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem, tāpēc dalībnieku rezultāti ar katru gadu būtiski aug. Tieši šie uzņēmumi spēj ne tikai ietekmēt savas nozares attīstību, bet arī sekmēt valsts ilgtspēju. Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pirmais solis ceļā uz ilgtspējīgu, atbildīgu un konkurētspējīgu uzņēmēj­ darbību ir darba vides sakārtošana, padarot to saistošu gan esošajiem, gan potenciālajiem darbiniekiem. Iepriek­ šējo gadu ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka Latvijas uzņēmumi to sāk apzināties arvien vairāk, jo dialogs ar darbiniekiem tiek organizēts aizvien atbildīgāk. Šī pozitīvā tendence ap­ liecina, ka ilgtspējas indekss nav tikai vārdu salikums. Ka tas ir efektīvs ins­ truments ar augstu pievienoto vērtību ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdar­ bības vides attīstīšanai. Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētāja Piedaloties ilgtspējas indeksā, uzņē­ mumi demonstrē ne tikai spēju efektīvi komunicēt ar sabiedrību par stratēģis­ kajiem mērķiem, bet parāda — patiesi ilgtspējīga attīstība ir cieši saistīta ar brīvprātīgu iniciatīvu ieviešanu attiecību stiprināšanai ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem un sabiedrību kopumā. Pozitīvi, ka daudzi uzņēmumi piedalās atkārtoti, turklāt nozaru ietek­ mīgāko uzņēmumu iesaiste ilgtspējas indeksā un to sociāli atbildīgā darbība veicina arī viņu partneru, klientu un piegādātāju izpratni par ilgtspējīgu saimniekošanu un pārdomātu uzņē­ mējdarbības attīstību ilgtermiņā. Ilgtspējas indeksa partneri
  4. 4. 4 ILGTSPĒJAS INDEKSS I lgtspējas indeksu droši var salīdzināt ar sportistu treniņu. Tas vienlaikus gan attīsta, gan pārbauda varēšanu, ļaujot justies pārliecinoši īstajā uzņēmumu sa­ censību arēnā — tirgū. Šogad treniņā iesaistījušās 72 Latvijas uzņēmumu komandas. To biznesa prakse pēc starptautiski atzītas metodoloģijas tiek vērtēta piecās svarīgās jomās — stratēģijā, tirgus attiecībās, darba organizācijā, ietekmē uz vidi un sabiedrību. Process norit divos posmos — vispirms detalizētu pārskatu sniedz pats uz­ ņēmums, pēc tam to analizē eksperti, kuru uzdevums ir novērtēt uzņēmuma sniegumu 100 punktu skalā. Konkrētie rezultāti līdz ar rekomendācijām netiek atklāti, bet nodoti tieši uzņēmumam, taču publiski ir zināms, kurai ilgtspējas kategorijai uzņēmums ir kvalificējies — platīna, zel­ ta, sudraba vai bronzas līmenim. Par metodoloģiju un citiem indeksa aspektiem sīkāk var uzzināt mājaslapā Ilgtspejasindekss.lv. l STRATĒĢIJA. Šajā sadaļā noskaidro, kā uzņēmumi analizē un plāno savu darbību ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku lēmumu pieņemšanā iesaista darbiniekus, klientus un citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību par darbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. sabiedrība. Šajā sadaļā vērtē, vai un cik tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās kopienas izaugsmi: demogrāfijas un infrastruktūras attīstību, sabiedrības labklājības paaugstināšanu, veselības veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. darba vide. Te analizēts, kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu, kādā mērā sekmē darbinieku drošību un labsajūtu darba vietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. tirgus attiecības. Šie kritēriji palīdz noskaidrot, cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi pret saviem klientiem, piegādātājiem un uzņēmēj- darbības vidi kopumā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. vide. Šajā sadaļā vērtē, vai un kā uzņēmumi novērtē savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic, lai samazinātu izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. Sasniedzis platīna virsotni Piedalāmies ilgtspējas indeksā no 2010.gada, jo augstu vērtējam Latvenergo korporatī­ vo sociālo atbildību. Indeksa vajadzībām sniegtā informācija, ziņošanas veids daļēji sakrīt ar Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskatos sniegto infor­ māciju, kuru gatavo­ jam pēc starptautiska ziņošanas standarta (General Reporting Initiative, GRI) jau no 2009.gada. Katru gadu pilnveidojam un paplašinām atklātās informācijas apjomu. Jaunpienācējs RTU ir bijusi Latvijā 150 gadus un 150 gadus vēl būs, bet ilgtspē­ jas indekss ir stilīgs instruments, ar kuru palūkot, kā mēs izska­ tāmies salīdzinājumā ar citiem uzņēmu­ miem. Protams, arī labs treniņš. Pagāju­ šajā gadā RTU tika at­ zīta par darba devēju ieteiktāko augstākās izglītības iestādi, saņēmām arī balvu par elektronisko stu­ diju vidi ORTUS, kas tagad ir atzīta par Ilgtspējas treniņš Ilgtspējas pieci pamati Ingrīda Lāce, Latvenergo starptautisko attiecību un zīmolvadības direktore Modris Ozoliņš, RTU rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Četras atbildes uz jautājumu, kāpēc piedalīties ilgtspējas indeksā
  5. 5. 5ILGTSPĒJAS INDEKSS Pēc pauzes atgriezies Savus darbiniekus, darba vides aspektus un plašāku darbības kontekstu uzskatām par mijiedarbes sistēmu, kurai jābūt līdzsvarā un jāredz attīstības perspektīvas. RBSSKALS darbības virziens ir ilgtspējīga būvniecība, tāpāt vei­ dojam atbildīgu politiku sociālā atbalsta un vides jomā. Ilgtspējas indekss dod objektīvu iespēju palūkoties uz sevi kā uz dzīvu daudzšūnu organismu no malas — citu biznesa kompāniju kontekstā. Krīzes smagākajā laikā bijām paņē­ muši pārtraukumu, jo uzņēmuma kapa­ citāte tika koncentrēta dzīvībai svarīgā­ kajos punktos. Esam pārliecinājušies, ka ilgtermiņā nozīme ir visām indeksā iekļautajām jomām, tāpēc mūsu mērķis ir turpināt veiksmīgu atveseļošanās ceļu un rast jaunas pievienotās vērtības saviem darbiniekiem, realizētajiem projektiem un nozarei. Palūkojoties ar radošu un svaigu skatienu, var atrast izaugsmes iespējas, kas nepieciešamas uzņēmuma attīstī­ bai, sakārtotai biznesa videi un efek­ tīvas uzņēmējdarbības realizēšanai. Šī iniciatīva ir būtisks pienesums arī būvniecības nozares prestiža celšanai. Sākot no 2012.gada, gatavojam arī korporatīvās pārvaldības ziņojumu at­ bilstoši NASDAQ OMX Riga korporatīvās pārvaldības principiem. Uzņēmuma ieguvums ir laba prakse pilnveidot informācijas atklāšanas metodes, profesionālāk strukturējot in­ formāciju par koncernu. Vērtīgi ir katru gadu saņemtie ieteikumi. Latvenergo turpina pilnveidot korporatīvo pārvaldību, 2012.gada nogalē darbu sāka neatkarīga revīzijas komiteja, un pilnveidojam arī citus kontroles pasākumus. Dalība ilgtspē­ jas indeksā ir komandas darbs, kas dod iespēju analizēt nepilnības un reizē motivē sasniegt aizvien labākus rezultātus. Šogad ceram uz visaugstā­ ko novērtējumu. Panācis straujāko uzlabojumu Šis ir jau trešais gads, kad piedalāmies ilgtspējas indeksā, un tagad tas ir kopdarbs — katram uzņēmuma nodaļas vadītājam ir sava sadaļa, par ko viņš ir atbildīgs. Galve­ nā ir dalība, bet, līdzīgi kā sportistam, medaļa ir patīkama. Pagājušajā gadā izmantojām konsultācijas — pastrīdējā­ mies ar konsultantu, bet beigās pārlie­ cinājos par ieviešamajām aktivitātēm, piemēram, tagad mums ir sabiedrisko attiecību speciālists iekšējai un ārējai komunikācijai. Konkrēti definējamu rezultātu tam vēl nav, bet ir diezgan daudz iestrādņu — komunikācija tviterī, Draugiem.lv, mājaslapas uzlabojumi. Šis speciālists ir atbildīgs arī par uzņēmuma darbinieku apmierinātības anketām, tāpēc informācijas vākšana ir kvalitatī­ vāka, jo iepriekš to darīja finanšu daļas pārstāvji paralēli pamatdarbam. Konsul­ tācijā mums ieteica arī diezgan daudz ideju, ko var paveikt bez naudas. Ilgtspējas indeksā ir laba iespēja salikt kopā dažādus uzņēmumus un novērtēt to darbību. Mums patīk anketā redzēt kopsavilkumu par uzņēmumu — visa gada aktivitātes kopainā. Indeksa jautājumi ir uzvedinoši, līdz ar to pie kaut kā jauna padomājam, kāpēc mēs vēl to nedarām. Esmu aicinājis arī kolē­ ģus no citiem uzņēmumiem piedalīties. Edgars Štrauss, RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis, Valmieras ūdens direktors labāko Latvijā. Tā kā mums tik labi veicās iepriekš, domājām — varbūt veiksies arī ilgtspējas indeksā. Anketas aizpildīšanas laikā sēdējām darba grupiņās, un bija pārsteidzoši at­ klāt, cik daudz dažādu lietu mēs darām. Bija jomas, kur mums īsti nebija ko teikt, jo tās tieši neattiecas uz augstskolas darba specifiku, piemēram, «zaļums», izmešu daudzums un tamlīdzīgi. Tomēr arī mēs domājam par «zaļumu» — nule nosvinējām spāru svētkus Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātei, kurai ir, piemēram, siltumizolējoši logi un būs arī saules baterijas. Mūsu mērķis ir tādā pašā veidā turpināt veidot universitātes pilsētiņu.
  6. 6. 6 ILGTSPĒJAS INDEKSS Indekss 2013 Cemex cementa ražošana Cēsu alus dzērienu ražošana Electrolux Latvia Ltd.sadzīves tehnikas tirdzniecība Grifs AG apsardze Neste Latvija degvielas mazumtirdzniecība Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle finanšu pakalpojumi Olympic Casino Latvia azartspēles un derības Rimi Latvia mazumtirdzniecība SEB banka finanšu pakalpojumi Statoil Fuel and Retail Latvija degvielas mazumtirdzniecība Swedbank finanšu pakalpojumi Valmieras stikla šķiedra ķīmiskā un tekstila rūpniecība ZELTA GRUPA Jau ceturto pavasari ilgtspējas indekss vērtē Latvijas atbildīgos uzņē­ mumus. Šajā laikā izveido­ jies uzņēmumu «klubiņš», kas regulāri veic pašvēr­ tējumu, izmanto izglītības iespējas un pilnveido savu risku un procesu vadību. Pateicoties tam, dalībnieku sniegums ik gadu turpina augt, tomēr dati liek izdarīt arī dažus satraucošus secinājumus. Uzņēmumi, kas pie­ dalās indeksā, demonstrē drosmi, atklātību un ap­ ņemšanos pilnveidot savu sniegumu. Diemžēl jau ceturto gadu viskūtrākās ir valsts kapitālsabiedrības, kaut tām būtu jākalpo kā labās prakses piemēriem privātajam sektoram. Prieks, ka uzņēmumi ir kļuvuši atklātāki un aktī­ vāk sāk dalīties savā labajā praksē. Īpašs lepnums par tiem, kas sākuši nefinanšu ziņošanas praksi, publis­ kojot darbības rezultātus ilgtspējas pārskatos. Uzņēmumiem jo­ projām ir plašas iespējas pilnveidot komunikāciju, it īpaši ar darbiniekiem, tajā skaitā izglītojot par uzņēmuma mērķiem un vērtībām. Pirms pāris gadiem Eiropā veiktā pē­ tījumā tikai trešā daļa no visiem darbiniekiem zināja sava darba devēja mērķus, lai gan visi apgalvoja, ka uzņēmuma mērķu sasnieg­ šanai velta 90% sava darba laika. Tas liek jautāt — cik efektīvi ir šādi uzņēmumi? Darba vidē, kas ir kat­ ras organizācijas ilgtspējas pamatā, diemžēl jau otro gadu ir zemākie rezultāti. Viens no galvenajiem klup­ šanas akmeņiem — infor­ mēšanas un konsultēšanās trūkums ar darbiniekiem. Biznesa vides attīstības būtisks priekšnoteikums ir arī aktīva uzņēmumu iesaiste nozares attīstībā, tāpēc eksperti šogad tam veltīja īpašu uzmanību. Ilgtspējas indeksā var piedalīties jebkurš Latvijā reģistrēts uzņēmums, tāpēc bieži šo instrumentu izmanto arī mazie un pat mikrouzņēmumi, kuriem prasības lielākoties izrādās pārāk augstas. Lai dotu iespēju arī tiem gūt ob­ jektīvu pārskatu par savu darbu, jau šogad tiem pie­ dāvāsim «mikroindeksu». Latvijā aug plaisa starp uzņēmumiem, kuri domā ilgtspējas katego­ rijās un kuri to nedara. Situāciju var mainīt valdības atbalsts atbildī­ gajiem uzņēmumiem, kā arī mūsu kā klientu, darbinieku un iedzīvotāju pieprasījums pēc patiesi tālredzīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības. l Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Klubs aug! EKSPERTA VIEDOKLIS Aldaris dzērienu ražošana Latvenergo enerģētika PLATĪNA GRUPA Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% un tie korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, netiek publicēti. Uzlabojies Pasliktinājies Palicis nemainīgs Jaunpienācējs
  7. 7. 7ILGTSPĒJAS INDEKSS Platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtē­ šana, kas norāda uz 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un atskaitās par savu darbību ar augstu caurskatāmības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtis­ kākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus. Sudraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietek­ mes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā. Bronzas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums. AGA SIA Gāzes produktu ražošana un tirdzniecība Balta apdrošināšana CSDD transportlīdzekļu un vadītāju reģistra uzturēšana Daugavpils siltumtīkli siltumapgāde Exigen Services Latvia IT pakalpojumi FortumJelgava siltumapgāde G4S Latvia apsardze GlaxoSmithKline Latvia SIA farmācija Latvijas balzams alkoholisko dzērienu ražošana Latvijas loto azartspēles un derības PricewaterhouseCoopers SIA auditoru pakalpojumi RBSSKALS būvniecība RE&RE būvniecība Rīgas siltums siltumapgāde Siemens tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumi Siguldas būvmeistars būvniecība, tirdzniecība un karjeru izstrāde Starptautiskā lidosta «Rīga» lidostas pakalpojumi United Oils naftas un ķīmijas produktu ražošana Valmieras piens piena pārstrāde Valmieras ūdens pilsētas ūdensapgāde «Ventspils nafta» termināls naftas uzglabāšana un pārkraušana Ventpils reiss auto pasažieru pārvadājumi VTU Valmiera auto pasažieru pārvadājumi Ziemelvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija atkritumu apsaimniekošana SUDRABA GRUPA Danske Bank finanšu pakalpojumi DHL Latvia kurjeru darbība Draugiem IT PAKALPOJUMI Eversheds Bitāns JURIDISKIE PAKALPOJUMI If P&C Insurance apdrošināšana Konekesko Latvija lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība Latvijas gaisa satiksme gaisa satiksmes vadība Liepājas RAS atkritumu apsaimniekošana Merks būvniecība Poligrāfijas grupa Mūkusala iespieddarbi Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola augstākā izglītība Rīgas Tehniskā universitāte izglītība Vidzemes slimnīca veselības aprūpe BRONZAS GRUPA UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS 66,4%Pērn 62%
  8. 8. 8 ILGTSPĒJAS INDEKSS STRATĒĢIJA Lai vienmēr atrastos cilvēku gaitu epicentrā, Latvija Statoil prasīgumu pret sevi un partneriem prot apvienot ar gādību par tiem, kuru dzīvi piemeklējušas bedres, gluži kā mūsu lielceļus Būt pa ceļam M ēs esam pie cil­ vēkiem. Uz šīs vienkāršās atziņas degvielas mazum­ tirgotājs Latvija Statoil ir uzbūvējis sava uzņēmuma stratēģiju. Rūpīgi izstrādātajā uz­ ņēmuma misijā, vīzijā un vērtībās galve­ nais fokuss vienmēr ir un paliek uz klien­ tu, kuram Statoil sola dzīvi padarīt ērtāku gan ikdienā, iepērkoties degvielas uzpildes stacijā, gan ilgtermiņā — uzņēmumam īste­ nojot savu sociālās atbildības stratēģiju. Tā izstrādāta 2012.—2015.gadam, un ilgtspējas indeksa eksperti to uzteic par precīzu mēr­ ķu un uzdevumu definēšanu gan attiecībā uz pašu uzņēmumu, gan uz tā piegādātā­ jiem un klientiem. Mērķu piramīda «Mēs parasti sākam ar misiju, vīziju un vērtībām,» Latvija Statoil mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis stāsta, uz kā balstās uzņēmuma ilgtermiņa korpo­ ratīvās atbildības ieceres. Statoil grupā ir stratēģiskie mērķi, kas tiek definēti kopīgi visām valstīm. Taču nav tā, ka «centrs» pa­ saka stratēģiskos virzienus — tos formulē paši, iniciatīvu uzņemoties Statoil Eiropas organizācijai, kas sadarbojas ar valstu va­ dības grupām. Pēc tam katra valsts nosaka savus stratēģisko plānus. Statoil vīzija, misija un vērtības ir vei­ dotas piramīdas formā. Pašā augšā — uz­ ņēmuma ilgtermiņa mērķi. Statoil savu vīziju definējis kā «būt cilvēku notikumu epicentrā» jeb vienmēr būt klāt cilvēkam svarīgos mirkļos. «Mēs cilvēkam neesam pati svarīgākā lieta pasaulē, bet tajā brīdī, kad cilvēks lemj, kur iepildīt degvielu, mēs esam viņa dzīves epicentrā,» skaidro Eglī­ tis. Nākamais piramīdas posms — misija, kas nosaka ikdienā darāmo, lai uzņēmums sasniegtu savu ilgtermiņa vīziju. Statoil mi­ sija skan: iesaistīt klientus un padarīt viņu ikdienas dzīvi ērtāku. Misijas un vīzijas definēšanā nav iesais­ tīti visi darbinieki, bet notikušas klasiskās klientu aptaujas, kurās jautāts, ar ko cil­ vēkiem asociējas Statoil. Balstoties uz šīm atziņām, uzņēmums arī sapratis, ka ir mazs epicentrs cilvēku dzīvē. Četras izraudzītās vērtības gan uzņēmu­ mam nāk no senākiem laikiem, kad Statoil vēl tirgū darbojās kā naftas ieguvējs. Tagad degvielas mazumtirdzniecība ir atdalīta no naftas ieguves biznesa, tāpēc svarīga ir orientēšanās uz klientu. Drosmīgi, atklāti, iejūtīgi un aizrautīgi — tā uzņēmums apņē­ mies īstenot savu saimniecisko darbību. Līdzcilvēkiem un videi Pati uzņēmuma ilgtspējas stratēģija gan ir tikai un vienīgi Latvijas «produkts», kas ta­ pināts, iesaistoties ne tikai vadībai, bet da­ žādu līmeņu Latvija Statoil darbiniekiem. Latvija Statoil īpaši uzsver, ka uzņēmuma korporatīvās atbildības aktiviātes sniedzas pāri sponsorēšanas un labdarības projek­ tiem. Šis aspekts Latvijas uzņēmējiem ir viens no klupšanas akmeņiem, jo, kā lieci­ na ilgtspējas indeksa dati, daļa uzņēmumu sociālo atbildību saprot nevis kā ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības labā, bet gan kā īstermiņa sponsorēšanas projektus — iedod naudu kādai aktivitātei un pēc tam par to aizmirst. Interesants ir projekts, kad kolēģi var mainīties darba vietām — Dita Arāja FOTO—emīlsDesjatņikovs,f64
  9. 9. 9ILGTSPĒJAS INDEKSS Latvija Statoil mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis
  10. 10. 10 ILGTSPĒJAS INDEKSS STRATĒĢIJA CITI LABI PIEMĒRI Latvija Statoil mērķis ir ilgtspējīga uzņēmēj­ darbība, kas apzinās gan savas un partne­ru, gan klientu darbības sekas, izprot kopējo situāciju un rīkojas tā, lai pēc iespējas ma­ zāk negatīvi ietekmētu vidi, kā arī veido at­ tīstītu un savstarpēji izprotošu sabiedrību. Tāpēc Latvija Statoil ilgtermiņa stratēģija balstās uz trim dimensijām: sociā­lo, ekono­ misko un ekoloģisko. Sabiedrības jeb sociālajā sadaļā Latvija Statoil iegulda gan izglītībā, gan atbalstā mazāk aizsargātajām un riska grupām. Pie­ mēram, kopš 2002.gada uzņēmums katru gadu sadarbībā ar Vītolu fondu sagādā sti­ pendiju vairāk nekā desmit spējīgiem un centīgiem maznodrošinātajiem jauniešiem, lai viņi varētu studēt kādā no Latvijas augst­ skolām. Vītolu fonda stipendiātiem arī tiek organizētas iepazīšanās vizītes uzņēmu­ mā, kur speciālisti dalās savās zināšanās ar jauniešiem. Tāpat Latvija Statoil atbalsta Dziesmusvētkus un Iespējamo misiju, kā arī kopā ar CSDD veido kampaņas, lai vei­ cinātu autovadītāju ieradumu maiņu un paaugstinātu satiksmes drošību. Kampaņu laikā Latvija Statoil piedāvā savu degvielas uzpildes staciju tīklu kā informācijas izpla­ tīšanas kanālu autovadītājiem. Taču ir vēl kāda sirsnīga tradīcija, ko brīvprātīgi un pēc pašiniciatīvas īsteno Lat­ vija Statoil darbinieki. Tas ir atbalsts Auces krīžu centram, kur ikdienā uzturas maztu­ rīgo un riska ģimeņu bērni. Kad radusies ideja par palīdzību bērniem, uzņēmums konsultējies ar Ziedot.lv, kas ieteikuši šo centru. Tagad darbinieki paši organizē­ joties, meklējot sadarbības partnerus un braucot pie bērniem gan vienkārši tāpat parunāties, gan aizvedot līdzi pazīstamus mūziķus. Latvija Statoil divreiz gadā atved bērnus uz Rīgu — uz pašu uzņēmumu, kā arī kādu kultūras pasākumu. Bet uz Zie­ massvētkiem degvielas uzpildes stacijas izvēloties konkrētus centra bērnus, kuriem pērk dāvanas un sūta uz Auci. Maināmies ar darbiem! Stratēģijā Latvija Statoil ir akcentējis, ka savā darbībā stingri īsteno antikorupcijas un ētikas politiku. Te spēkā ir uzņēmēj­ darbības prakses kodekss, kurā ietverti gan godīgas konkurences noteikumi, gan cīņa ar korupciju, gan attiecības ar valsts ierēdņiem, piegādātājiem, partneriem un klientiem, gan arī lobēšanas pamatprincipi un uzņēmuma attiecības ar politisko vidi. Piemēram, kodeksā noteikts, ka uzņēmums neatbalsta konkrētas partijas vai politiķus, bet darbinieki drīkst piedalīties politiskās darbībās, ja tas neietekmē viņu attiecības ar Statoil. Īpašas attiecības uzņēmumam veidojas ar piegādātājiem, pret kuriem tam ir ļoti augstas prasības. «Viss sākas ar risku analī­ zi — izanalizējam, kas ir mūsu lielākie riski, ar ko varam saskarties. Piemēram, pārtikas drošība, jo nekad nevaram pieļaut, piemē­ ram, saindēšanos ar mūsu tirgotajiem pro­ duktiem,» stāsta Artūrs Eglītis. Tāpēc Latvi­ ja Statoil pārtikas piegādātājiem izvirzot vēl stingrākas prasības, nekā noteikusi valsts, un auditējot piegādātāja produkciju. Uzņēmumam, kurš pats jau sesto gadu ir pasludināts par lielāko nodokļu maksā­ tāju valstī, esot svarīgi arī tas, lai partneri godīgi maksā nodokļus un savā darbā ievē­ ro cilvēktiesības un darba drošību. Būdams degvielas pārdevējs, uzņēmums savā darbībā orientējas uz ilgtspējīgu attīstī­ bu un videi draudzīgiem risinājumiem, ne­ baidoties no augstām prasībām. Par savu mērķi izvirzot «nulles kaitējumu uz vidi», uzņēmums izveidojis īpašu programmu Vide. Veselība. Drošība, kurā definējis savu vides politiku. Piemēram, apņemšanos no­ vērst jebkādus negadījumus, samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu un at­ klāti runāt ar sabiedrību. Kopš 2003.gada uzņēmums arī pasniedz vides, veselības un drošības gada balvu, un to par ieguldījumu vides saudzēšanā saņēmuši gan paši uzņē­ muma darbinieki, gan sadarbības partneri. Arī klientiem Statoil sniedz padomus ekonomiskā braukšanā, kas ļauj ietaupīt degvielu un radīt mazāk kaitīgo izmešu. Piemēram, jumta bagāžnieki vai divriteņa Latvenergo patlaban ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kas sistemātiski seko līdzi saviem nefinanšu rādītājiem dažādās ilgtspējas jomās, balstoties uz starptautiski atzītajām globālās ziņošanas iniciatīvas vadlīnijām. Pievilcīgākie darba devēji*Kā, Jūsuprāt, varētu veicināt ilgtermiņa bezdarbnieku skaita samazināšanos un šo cilvēku atgriešanos aktīvajā nodarbinātībā? strādājošo uztverē studentu uztverē TNS, 2012. * Šos uzņēmumus kā pievilcīgākos nosaukuši vismaz 3% aptaujātoTNS, 2012.gada oktobris 29% 11% 4% 29% 10% 16% 5% 3% 2% 1% 2% Latvijas valsts meži Latvenergo Latvijas dzelzceļš Lidosta Rīga Grindeks SEB banka airBaltic Latvijas gāze NP Foods airBaltic Swedbank Lidosta Rīga Latvijas valsts meži SEB banka LMT Ventspils nafta Latvenergo Lauma Lingerie Statoil Lattelecom Siemens Nodarbinātības valsts aģentūrai aktīvāk jāstrādā ar šiem cilvēkiem Jāsamazina pabalsti, jāpārskata pabalstu sistēma Jāveicina jaunu darbavietu radīšana un jāattīsta uzņēmējdarbība Jāpārveido nodokļu politika Cits Jāiegulda papildu nauda šo cilvēku izglītības līmeņa paaugstināšanā Jāpaaugstina minimālās un vidējās algas valstī Nav nepieciešams neko darīt Nepieciešams ieviest «mobilitātes» pabalstu Šie cilvēki jāmotivē, jāpiedāvā psiholoģiska palīdzība Grūti pateikt
  11. 11. 11ILGTSPĒJAS INDEKSS Uzņēmumi ilgtspējas jautājumus integrē savās stratēģijās un labākajā gadījumā arī strādā, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus. Man patīk, ka arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu sāk pievērst uzmanību savas darbības vērtēšanai, jo viņi strādā konkrētā vidē, un, ja tā sabruks, tad sabruks arī uzņēmums. Taču lielākā problēma ir nevis mērķu definē­ šana, bet gan prioritāšu un sociālās atbildības īstenošana praktiskajā līmenī. To pašu var teikt par vērtībām, uzņēmu­ mu misiju un vīziju. Bet tajā pašā laikā negribētu zīmēt tikai melnu bildi, jo uzņēmumi ir sākuši mērīt savu sniegumu un skatās, kāds ir progress mērķu sasniegšanā. Viens no stratēģijas sadaļas jautājumiem — kā uzņēmumi savā dar­ bībā iesaista ietekmes puses — klientus, sadarbī­ bas partnerus, piegā­ dātājus — un ņem vērā viņu viedokli. Ieguvums ir risku monitorēšanas iespējas, piemēram, ja nerunā ar klientiem un neņem vērā viņu viedokli, tad uzņēmu­ mi nesaskata iespējas mainīgajā biznesa vidē. Ir uzņēmumi, kas definē, ka tiem visas ietekmes puses ir prioritāras, un bieži šādos gadījumos uzņēmumi nestrādā ne ar vienu pusi. Es ieteiktu skaidrāk definēt prioritā­ rās un kvalitatīvi strādāt ar tām. Protams, šis darbs prasa resursus — ja ir liels klientu skaits, viņu izzināšanai vajadzīgi diezgan lieli resursi. Vēl viens aspekts — jo atvēr­ tāks uzņēmums, jo vairāk tas ņem vērā darbinieku vēlmes. Šādam uzņēmu­ mam biznesa izdošanās ir daudz augstāka nekā tam, kas to nedara. Nākamgad es no uzņēmumiem gaidītu korektāk aizpildītas anketas un lai viņi vairāk strādātu ar prioritātēm, jo pat lielākie uzņēmu­ mi nespēs vērtēt savu ietekmi visos aspektos, tāpēc daudz kvalitatīvāk ir analizēt būtiskos jau­ tājumus. Vēl labāk būtu, ja uzņēmumi ņemtu vērā to, ko viņiem iesaka ietekmes puses un iesaistītu tās uzņēmuma attīstībā. l stiprinājumi degvielas patēriņu var palie­ lināt pat par 20%, tāpēc ieteicams tos no­ ņemt, ja netiek izmantoti. Kopā ar Drošas braukšanas skolu uzņēmums izstrādājis arī īpašu ekobraukšanas kursu. Iepriekšējās stratēģijas darbības termi­ ņā 2010. un 2011.gadā uzņēmums izvirzīja dažādus taupības mērķus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, un, kā liecina aprēķi­ ni, tos arī sasniedzis. Piemēram, elektro­ enerģijas patēriņš samazināts par aptuveni 15%, papīra izlietojums — par 10%, vairākās degvielas uzpildes stacijās ierīkoti siltum­ sūkņi, kā arī sākta ceturkšņa vides resursu patēriņa analīze degvielas uzpildes stacijās, tā ļaujot laikus konstatēt neatbilstoši lielu ūdens un elektrības patēriņu. Kā vēl vienu prioritāti Latvija Statoil iz­ virzījis darba vidi, ko uzskata par pamatu uzņēmuma vērtību iedzīvināšanai un efek­ tīvai darbībai. Uzņēmumā strādā ap 850 darbinieku, lielākā daļa — degvielas uzpil­ des stacijās. Latvijā ir 58 pilna servisa, sešas pašapkalpošanās un vēl 12 franšīzes stacijas. Darbiniekiem Latvija Statoil nodrošina ve­ selības apdrošināšanu, dāvanas bērna pie­ dzimšanas gadījumā un par nostrādāto stā­ žu uzņēmumā, kā arī brīvdienu 1.septembrī pamatskolēnu vecākiem. Darbiniekiem ir iespēja sportot un dziedāt uzņēmuma korī. Interesants ir projekts, kad kolēģi var mainīties darba vietām. Ideja aizgūta no biedrības JuniorAchievement organizētajām ēnu dienām vidusskolēniem, un pēc šāda paša principa Statoil darbinieki var mēģi­ nāt iejusties kolēģa ādā un izzināt dažādās darba iespējas savā uzņēmumā. Degvielas uzpildes staciju darbinieki var doties uz biroju, bet biroja darbinieki, kā arī vadības grupas pārstāvji — uz stacijām. Ik gadu šajā akcijā piedalās ap 100 uzņēmuma darbinie­ ku, un Latvija Statoil uzskata, ka tas veicina darbinieku karjeras izaugsmi. Pēc šiem pa­ sākumiem uzlabojas savstarpējā komunikā­ cija un sapratne starp struktūrvienībām, kā arī kolektīvs kļūst saliedētāks. Šie ir tikai daži piemēri no Latvija Stat­ oil korporatīvās atbildības aktivitāšu klās­ ta. Laika gaitā uzņēmums ir pārliecinājies — ilgtspējīga sociālā atbildība ir investīcija, kas nav pašmērķis, bet gan instruments uz­ ņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai, lai šodienas panākumus pārvērstu ilgtermi­ ņa nodrošinājumā. l UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS Tādā mērā visi uzņēmumi kopā (vidēji) apliecinājuši kategorijas kritēriju izpildi 68,8% Azartspēļu uzņēmums Olympic Casino veic analīzi par savas darbības potenciālo kaitējumu sabiedrībai. Piemēram, ir veikts pētījums par atkarības problēmām un par azartspēļu ietekmi uz ģimeni un vidi un veikti pasākumi šīs ietekmes mazināšanai. NordeA banka ieviesusi darbinieku apmierinātības indeksu. Daudziem uzņēmumiem ir prakse organizēt darbinieku aptaujas, taču šī banka to dara mērķtiecīgi, lai saprastu, kāds tieši ir darbinieku apmierinātības koeficients. Svarīgi, ka pēc aptaujas rezultātu noskaidrošanas uzņēmuma vadība tos pārrunā ar darbiniekiem. Jānis Andžāns, aģentūras McCann Consulting konsultants, lektors Rīgas Stradiņa universitātē Progresa mērīšana EKSPERTA VIEDOKLIS Pērn 58,7%
  12. 12. 12 ILGTSPĒJAS INDEKSS SABIEDRĪBA Cēsu alus ar vidusskolēniem atklāti runā par alkohola atkarību un izveido skeitparku, lai garlaicība neliktu jauniešiem sniegties pēc pudeles Sarunas par aizliegto augli D zer, bet ar mēru. Un nekļūsti atkarīgs. Uz šādu principu savus sociālās atbildības pa­ sākumus balsta vecā brāļa alutiņa darītājs Cēsu alus. Uzņēmums par savu izglītojošo pasākumu mērķgrupu izvēlējies vidusskolēnus un līdztekus se­ mināriem par alkohola atkarību piedāvā jauniešiem arī saturīgu laika pavadīšanas veidu, Cēsīs izbūvējot skeitparku. Klauvē pie tīņu prātiem Dzīve jau sen pierādījusi, ka aizraušanās ar alkoholu pie laba gala nenoved, tomēr neviena sabiedrība līdz šim nav pavisam iztikusi bez kādiem apreibinošiem dzērie­ niem. Un — kur pieprasījums, tur vienmēr būs arī dzērienu darītāji un tirgotāji. Tikai jautājums — cik atbildīgi šie uzņēmumi at­ tiecas pret savu sabiedrību? «Jaunieši nav mērķauditorija, lai pirktu mūsu produktus,» saka Cēsu alus sabiedris­ ko attiecību vadītāja Agita Baltbārde. Taču jauniešu izglītošanu par alkohola kaitīgu­ mu Cēsu alus ir izvirzījis kā savu galveno prioritāti sociālās atbildības jomā. Šis ir jau trešais gads, kopš uzņēmums strādā ar jauniešiem. Sākumā sadarbībā ar atkarību profilakses biedrības Esi brīvs! psihologiem definējuši mērķgrupu — vidusskolēni, kas uzskatāma par riska grupu attiecībā uz al­ kohola lietošanu, jo padsmitnieku gadi ir laiks, kad dzīvē gribas izmēģināt aizliegtos augļus un daudzi šajā vecumā jau ir izveido­ juši «attiecības» ar grādīgajiem dzērieniem. Tapa projekts Esi neatkarīgs! Vidusskolēni parasti grib būt neatkarīgi no vecākiem, skolas, skolotājiem — tad kāpēc būt atka­ rīgiem no alkohola? «Skaidrs, ka tas ir te­ mats, par ko viņiem īsti negribas runāt, bet mums jābūt godīgiem un jāsaprot, ka daļai jauniešu jau ir bijusi saskare ar alkoholu,» saka Baltbārde. Sākotnēji uzņēmums kopā ar psiholo­ giem rīkojis seminārus Latvijas vidusskolu audzēkņiem, bet kopš 2012.gada tie modi­ ficējušies, pārtopot interaktīvā pasākumā visas dienas garumā. Jaunieši izspēlē lomu spēles, diskutē par alkohola ietekmi, stāsta par savu pieredzi un uzklausa vietējā ko­ pienā pazīstamus cilvēkus, kuri ir lielisks piemērs tam, ka iespējams attīstīt savus talantus un veidot veiksmīgu karjeru. Pērn šādi pasākumi notikuši Cēsu skolu 10.klašu skolēniem, bet šogad — Daugavpils reģiona 10.—11.klašu skolēniem. Uzņēmuma mērķis ir aptvert visus Latvijas vidusskolēnus, taču Daugavpils izraudzīta kā viena no pirma­ jām, jo Latgales pusē alkohola problēmas šķiet akūtākas nekā citviet Latvijā. Cēsīs vidusskolēni stāstījuši, ka iedzer, garlaicības mākti, bet Daugavpils reģionā — ka piemēru ņem no vecākiem un apkārtējās vides — Dita Arāja FOTO—EMĪLSDESJATŅIKOVS,F64
  13. 13. 13ILGTSPĒJAS INDEKSS Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde
  14. 14. 14 ILGTSPĒJAS INDEKSS SABIEDRĪBA CITI LABI PIEMĒRI Interesanti bijis salīdzināt jauniešu mo­ tivāciju, kāpēc viņi pamēģina alkoholu. Cēsīs vidusskolēni stāstījuši, ka iedzer, garlaicības mākti, bet Daugavpils reģionā — ka piemēru ņem no vecākiem un apkār­ tējās vides. «Tur varēja just, ka strādājam pareizajā virzienā — ar zināšanu vairo­ šanu, jo izpratne par to, kas ir atbildīga un mērena alkohola lietošana, ir dažāda. Jaunieši nesaprot, ka, piemēram, noteikts daudzums alus pilnīgi citādi ietekmē jau­ nieša organismu un pilnīgi citādi — pieau­ gušo,» secina Baltbārde. Skeitparka atdzimšana Jauniešu diskusijas uzņēmuma Cēsu alus devušas ierosmi praktiskākiem sociāli at­ bildīgiem projektiem. Ja jau padsmitnieki atzīst, ka garlaicības dēļ ķeras pie pude­ les, tātad jāpalīdz noorganizēt brīvā laika aktivitātes! Viens virziens — uz jauniešu pasākumiem tiek uzaicināti pārstāvji no vietējo ielu vingrotāju kustības. Viņi pa­ rāda, ka fiziskām aktivitātēm nemaz nav nepieciešams dārgs aprīkojums un laba sporta zāle, bet pietiek ar improvizētām līdztekām pagalmā. Cita palīdzība — Cēsu alus par saviem līdzekļiem drīz pabeigs skeitparka izbūvi Cēsīs. Jauniešu iecienīts skeitparks sa­ vulaik pilsētā jau bijis, taču laika zobs to uzvarējis. Tagad atkal būs vieta, kur brī­ vo laiku pavadīt sportiskā garā. Izmak­ su summu Baltbārde gan nevēlas atklāt. Taču labprāt stāsta, ka Cēsu alus kopā ar pilsētas domi un Cēsu jauniešu domi jau plānojot arī to, kādus pasākumus nākotnē skeitparkā rīkot. Kopumā uzņēmumam, kurš dod dar­ bavietu aptuveni 220 vietējiem iedzīvo­ tājiem un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, ar pašvaldību izveidojusies laba sadarbība. Vietējā vara palīdzot iden­ tificēt mērķgrupas, kurām Cēsu alus varē­ tu palīdzēt. Piemēram, pašvaldība uzņē­ mumu savedusi ar dienas centru Saules taka, kurā brīvo laiku iespējams pavadīt nelabvēlīgo un riska ģimeņu bērniem. Kopš 2011.gada Cēsu alus uzņēmies rūpes par šo centru, un uzņēmuma darbinieki ieteikuši, kā savākt līdzekļus labdarības mērķiem. Katru gadu Cēsu alus rīko Ziemas­ svētku tirdziņu, kur darbinieki cits citam pārdod un pērk pašu darinātas lietas. Par ietirgoto naudu uzņēmums, iepriekš sa­ zinoties ar dienas centru un uzzinot akū­ tākās vajadzības, nopērk nepieciešamās lietas. Tad uzņēmuma pārstāvji dodas sveikt Saules takas bērnus un darbiniekus svētkos. Sociālās atbildības eksperti min pie­ mērus, ka daudzi uzņēmumi nereti atbil­ dību pret sabiedrību izprot tikai ar finan­ sējuma piešķiršanu kādam projektam vai aktivitātei — iedod naudu un pēc tam aiz­ mirst, nedomājot par ieguldījumu ilgter­ miņā. Cēsu alus uzsver, ka viņiem sponso­ rēšanas un sociālās atbildības projekti ir skaidri nošķirti. Domājot par sponsorēšanu, uzņē­ mums izsludinājis iespēju pieteikties vie­ tējām sporta komandām, lai izvērtētu, kuru komandu atbalstīt, turklāt ne tikai vienreizēji, bet veidojot sadarbību ilgter­ miņā. Taču uzņēmums nepiedalās, pie­ mēram, kampaņās, kas aicina autovadī­ tājus nebraukt dzērumā, to atstājot Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņā, kam jau ir liela pieredze, kā strādāt ar konkrē­ to mērķauditoriju. Kaut arī uz jauniešu mērķgrupu uzņē­ mums ilgtermiņā liek vislielāko akcentu, kā ikvienam ražotājam, tam ir arī zināma ietekme uz vidi, tāpēc nākas piedomāt arī par videi draudzīgu saimniekošanu. «Skaidrs, ka alus ražošanā galvenā sastāv­ daļa ir kvalitatīvs ūdens, un Cēsīs tāds ir. Mums gribas «atdot atpakaļ» tikpat tīru ūdeni, kā paņēmām,» stāsta Baltbārde. Tāpēc vislielākais vides projekts, ko Cēsu alus īstenojis, ir jaudīgu, modernu ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšana pirms pie­ ciem gadiem. Tas ir lielākais darītavas ie­ guldījums vides saimniecībā. Protams, ikdienā, tāpat kā tagad daudzos birojos, uzņēmuma darbinieki cenšas dzīvot zaļi. Izveidot «zaļo biroju» bijusi pašu darbinieku iniciatīva, un uzņē­ mumā apkopoti darbinieku ieteikumi, kā ikdienā samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Izveidojuši uzlīmes ar dažādiem atgādinā­ jumiem. Piemēram, pie printera lasāms, ka papīru var drukāt no abām pusēm, pie gaismas slēdžiem — ka elektrība jāizslēdz, e–pastos ieviesta parakstu josla, aicinot padomāt, vai dokumentu nepieciešams izdrukāt. Tāpat nevajadzīgais papīrs tiek Uzņēmumā Electrolux Latvia sabiedrības atbalsta principus un prioritātes definējuši paši uzņēmuma darbinieki un sadarbības partneri, nevis vadība vai komunikācijas aģentūra. Katru gadu atbalsta projektu izvēlē līdzās darbiniekiem piedalās arī uzņēmuma vadība un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti. Vai piekrītat apgalvojumam «Esmu gatavsziedot savu laiku cēlu mērķu labā»? TNS, 2012.gada pavasaris 27% Pilnībā piekrītu 27% Daļēji piekrītu 27% Pilnībā nepiekrītu 9% Daļēji nepiekrītu 20% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 2% Nav atbildes
  15. 15. 15ILGTSPĒJAS INDEKSS Lielākiem uzņēmumiem ar starptautisku piere­ dzi sociālās atbildības aktivitātes ir sakārtotā­ kas un mērķtiecīgākas, bet mazākie uzņēmumi pārsvarā koncentrējas uz gadījuma aktivitātēm — ja kāds palūdz atbalstu, to izvērtē, taču pietrūkst mērķtiecības. Latvijā sociālā atbildība ir jauns jēdziens, tāpēc starptau­ tiskās uzņēmumu ķēdes ieliek pamatus un liek vietējiem uzņēmumiem domāt šajā virzienā. Un mazie uzņēmumi mācās no lielajiem. Joprojām labdarī­ ba un sponsorēšana ir klasiskais priekšstats par sociālo atbildīgumu. Tā ir amerikāniskā pieeja, kad uzņēmumi līdz­ darbojas, mērķgrupām dodot naudu, produktus un sniedzot pakalpoju­ mus. Eiropas pieeja, kas arvien vairāk attīstās, ir vērsta uz investīcijām, tās sasaistot ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Piemēram, uzņēmums, kas nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, iesaistot darbiniekus, pēc iekšējas izvērtēšanas par prioritāti izvirza jauniešus. Tad naudu nevis vienkārši novirza, teiksim, bērnu­ namam, bet gan piedāvā savu darbinieku zināšanas un māca bērnunama audzēkņus rīkoties ar savu budžetu. Savukārt sensi­ tīvās nozares, piemēram, alkohola vai ne visai veselīgas pārtikas ražotāji, apzinoties savu ietekmi, var darboties preventīvi, izglītojot sabiedrību šo uz­ ņēmumu produkciju lietot atbildīgi. Šādas investīcijas atgriežas atpakaļ sabiedrī­ bā izglītotāku sabiedrības pārstāvju veidā. Vēl viena no prob­ lēmām — uzņēmumi neseko rezultātiem, un pietrūkst ieguldījuma izvērtējuma. Tā ir vien­ virziena darbība, taču būtu nepieciešams, lai uzņēmumi izvērtētu savu ieguldījumu un tālāk dalītos ar citiem savā pieredzē, kā arī izvirzītu nākamos mērķus, pilnvei­ dojot savu darbu sociālās atbildības jomā. Tāpat vajadzētu izvairīties no vientuļās salas sindroma, jo nav ieteicams paļauties tikai uz vienas reizes aktivitātēm, kas beidzas ar mazu projektu, kam pietrūkst pēctecības. l savākts vienkopus un aizceļo uz Līgatnes papīrfabriku, bet izlietotajām baterijām iekārtotas savākšanas kastes. Atbildība katram sava Sociālās atbildības jomā svarīgi, lai uz­ ņēmuma nostāju pret sabiedrību nevis izveidotu uzņēmuma vadība, bet gan viss kolektīvs izprastu, kāpēc viņu darbavie­ ta naudu, laiku un enerģiju iegulda tieši konkrētajos projektos. Baltbārde stāsta, ka pirms gada, pilnveidojot uzņēmuma definētās vērtības, tikušies ar visu līmeņu uzņēmuma darbiniekiem, lai izkristalizē­ tos vienota sapratne par tām: «Definējot, ka mūsu vērtības ir pozitīva attieksme vai atbildība, bieži vien katrs ar to saprot ko citu. Tāpēc izrunājām, ko saprotam ar vērtībām un kā ar tām varam dzīvot ikdie­ nas profesionālajā dzīvē.» Izvēlējušies arī «vērtību vēstnešus», kas tālāk informāci­ ju par uzņēmuma korporatīvo atbildību skaidrojuši savās struktūrvienībās. Jautājot, kā darbinieki izprot atbildību pret sabiedrību, iezīmējas tendence, ka to katrs vērtē caur savu konkrēto pienā­ kumu prizmu. Teiksim, tirdzniecības pār­ stāvji uzskata, ka viņu darbā atbildība iz­ paužas kā ierašanās laikus pie klienta vai dotā vārda turēšana, savukārt ražošanas ceha darbinieki atbilstoši savai pozīcijai par savu atbildību uzskata, piemēram, perfektu etiķetes uzlīmēšanu uz pudeles. «Gribētos domāt, ka sapratne par iegul­ dījumu sabiedrībā ir visā uzņēmumā, jo mums ir darbinieku iekšējā avīze, kurā ko­ municējam par prioritārajiem projektiem, ko darām sociālās atbildības jomā,» saka Baltbārde. Tāpat uzņēmumā esot regulā­ ras sanāksmes gan vadības līmenī, gan ar visiem darbiniekiem, kurās notiekot ne tikai informācijas nodošana, bet pašiem strādājošajiem esot iespējams izteikt vie­ dokli un priekšlikumus. Uz jautājumu, vai atbildība pret sa­ biedrību uzņēmumam «atmaksājas», Baltbārde atbild: nav iespējams runāt tā­ dos terminos, jo «mēs ticam, ka zināšanu vairošana un sapratnes radīšana veido nā­ kotnes sabiedrību». «Veido izpratni, kas ir atbildīga alkohola lietošana un mērens tā patēriņš. Tikai tad, ja to zini, vari būt at­ bildīgs par saviem lēmumiem un atbildēt arī par sekām.» l UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS Tādā mērā visi uzņēmumi kopā (vidēji) apliecinājuši kategorijas kritēriju izpildi 70,4% Tehnoloģiju kompānija Siemens Latvijā kopš 2000.gada rīko kompānijas dibinātāja Verne- ra fon Sīmensa Izcilības konkursu. Tā mērķis — atbalstīt Latvijas augstskolu studentu un jauno zinātnieku radošās spējas un veicināt to produktīvu izmantošanu valsts ekonomikai nozī- mīgās jomās. Šogad balvās sadalīti 5000 eiro. Farmācijas uzņēmums GlaxoSmithKline Latvia irnodibinājis mazo grantu programmu, lai atbals- tītu uzņēmumu darbinieku iniciatīvas kopienas ilgstpējīgai attīstībai.Pērn īstenoja piecus projektus, piemēram, organizēja veselības dienas, mācīja brīv- prātīgos darbam arcilvēkiem arīpašām vajadzībām un izveidoja mājaslapu parbērnu paliatīvo aprūpi. Kitija Balcare, aģentūras Hauska&partner korporatīvo attiecību konsultante Prom no vientuļās salas EKSPERTA VIEDOKLIS Pērn 69,5%
  16. 16. 16 ILGTSPĒJAS INDEKSS DARBA VIDE Draugiem.lv darbinieki tiek lutināti ar pusdienām un pat datorpele katram ir tieši tāda, kādu vēlas, ja tikai izpildīta uzņēmuma galvenā prasība — acis deg Mājīgā ligzdā M ums Tevis ļoti pie­ trūkst! Šādu īsziņu telefonā saņem ik­ viensportālaDrau­ giem.lv darbinieks, kurš slimības vai cita iemesla dēļ nav ieradies biro­ jā. Melots nav, jo uzņēmums, kuru savulaik radīja trīs šķieta­ mi neprātīgas idejas apsēsti jauni cilvēki, jau gandrīz desmit gadus virtuālām draudzības saitēm sien Latvijas iedzīvotājus un gluži ģi­ meniskā lokā iekļauj arī darbiniekus. Tāpēc ne bez pamata Draugiem.lv sevi pozicionē kā labāko darbavietu Latvijā, kur strādājoša­ jiem nodrošinātas nepieciešamās ērtības, lai viņi maksimāli varētu veltīt sevi darbam. Šāda attieksme dod augļus, kas atspo­ guļojas ne tikai uzņēmuma izaugsmes skaitļos, bet arī biroja vides uzlabošanā, jo Draugiem.lv komanda, izmantojot savas in­ formācijas tehnoloģiju zināšanas, turpina pilnveidot biroja aprīkojumu, lai pašiem darba vide ikdienā būtu draudzīgāka, ie­ kļaujošāka un ērtāka. Kā ģimene Ģimeniskuma sajūta uzņēmumā ielikta jau pirmsākumā, kad portāla idejas autori Lau­ ris Liberts, Agris Tamanis un pirmais pro­ grammētājs Mārtiņš Pikšs 2004.gadā radīja Draugiem.lv. «Kad strādā visi kopā, acis deg un ir viens mērķis, videi jābūt tādai, lai viss ir ērti, lai visi cits par citu rūpējas. Uz tā pa­ mata šī filozofija ir tālāk attīstījusies,» stāsta Draugiem.lv personāla un klientu attiecību vadītāja Santa Līce–Krūze. Tāpēc, definējot uzņēmuma vērtības, Draugiem.lv pašā pa­ matā licis draudzīgumu, kas uzņēmuma uz­ tverē nozīmē cienīt un būt atvērtiem citam pret citu — domubiedriem un citādi domājo­ šajiem. Vēl Draugiem.lv svarīgs ir godīgums, radošums, aizrautība, eksperimentu kāre, atvērtība zināšanām un globāla domāšana: «Mēs sapņojam lielus sapņus par visaug­ stāko virsotni, ceļā uz to sasniedzot daudzas mazākas.» Draugiem.lv radītāju galvās šis vērtību kopums bijis jau kopš uzņēmuma dzim­ šanas, taču uz papīra noformulēts pirms gadiem 4—5, aptaujājot arī darbiniekus un niansētāk izstrādājot vērtību definējumu. Tagad šis vērtību saraksts, glīti noformēts uz plastikāta plāksnes, piesaista aci, tiklīdz kāja sperta pāri biroja slieksnim Mārupes pievārtē. Turpat pie ieejas atnācējam par uzņē­ muma draudzīgumu vēstī «elektroniskā sekretāre» — planšetdators ar pašu pro­ grammētu sistēmu, kura, uzrakstot dar­ binieka vārdu, aizsūta viņam ziņu par atnākušo viesi, un jau pēc pāris minūtēm vajadzīgais cilvēks smaidīgs nāk apsveicinā­ ties ar savu ciemiņu. «Elektroniskā sekretā­ re» ir darbinieku pašiniciatīvas rezultāts, lai lieki pie durvīm nebūtu jādežūrē kādam administratīvajam darbiniekam, stāsta Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks. Un šis nav vienīgais pašu izgudrojums. Atvērtā tipa birojā pie sienas redzams tablo, kurā izlasāma sadzīvei nepieciešamā informā­ cija — sākot ar to, kuri darbinieki patlaban nav birojā, un beidzot ar to, kuras tualetes konkrētajā mirklī aizņemtas. Meklējam talantus Nāc un strādā! — aicina darba vide, un kopš sākuma 2004.gada martā Draugiem.lv izau­ guši par sazarotu uzņēmumu, kurā patlaban strādā aptuveni 120 darbinieku. Un nepavi­ sam nav tā, ka te strādā pārsvarā program­ mētāji. Nē, tie ir tikai trešā daļa no darbi­ niekiem, pārējie ir reklāmas pārdevēji un projektu vadītāji, grāmatvedība un māksli­ nieki, vadība un administratīvais personāls. Un arī stereotips par vīriešu kolektīvu nav pareizs — šogad 8.martā saskaitījuši, ka 40% no darbiniekiem ir sievietes. «Galvenais, lai talants atnāk pie mums, mēs darbu viņam atradīsim» — Dita Arāja FOTO—emīlsdesjatņikovs,F64
  17. 17. 17ILGTSPĒJAS INDEKSS Draugiem.lv personāla vadītāja Santa Līce–Krūze un sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Palkavnieks
  18. 18. 18 ILGTSPĒJAS INDEKSS DARBA VIDE CITI LABI PIEMĒRI Turklāt pats portāls, kaut arī joprojām cen­ trālais produkts, vairs nebūt nav vienīgais. Ap to laika gaitā, pateicoties informācijas tehnoloģiju iespējām un komandas radošu­ mam, sazēlusi virkne jaunu produktu. Pie­ mēram, vēl citas interneta vietnes: Mammām un tētiem, Pērkam kopā, bezmaksas sludinā­ jumu serviss Zip.lv, DraugiemTV. Uzņēmums piedāvā arī sociālo mediju monitoringa sistē­ mu, autoparka kontroles sistēmu, interneta lietotāju biznesa analīzes platformu un pat mājas siltuma taupīšanas rīkus. Lai šo darba apjomu varētu paveikt, Draugiem.lv faktiski visu laiku meklē darbi­ niekus. Pie vainas nav liela kadru mainība — tā ir pat ļoti zema, jo gadā uzņēmumu at­ stāj vidēji divi darbinieki —, bet gan vēlme piesaistīt jaunus kolēģus. «Divas program­ mētāju vakances mums vienmēr stāv vaļā — meklējam talantīgus programmētājus. Galvenais, lai talants atnāk pie mums, mēs darbu viņam atradīsim,» saka Santa. Draugiem.lv īpaši nesūdzas par Latvi­ jas informācijas tehnoloģiju videi patlaban samērā raksturīgo problēmu — augsti kvali­ ficētu, izcilu programmētāju trūkumu. San­ ta gan atzīst, ka izcilie IT speciālisti ir īpaši jāuzrunā. «Viņu personības introvertais tips neliek iet un izrādīt interesi par jaunu dar­ bu. Pat ja nav izcilu apstākļu, viņi sēdēs un strādās.» Vēl joprojām saglabājies stereotips, ka Draugiem.lv darbā ņem tikai savējos. Jā, pirmsākumos tā bijis, taču tagad gan vairs ne. Draugiem.lv darbiniekus atrodot ļoti da­ žādi — gan ar sludinājumu palīdzību, gan uz­ runājot konkrētus cilvēkus. Īpaša uzmanība tiek veltīta arī studentiem, kam dota iespēja gan savienot darbu ar studijām, gan arī iziet praksi uzņēmumā. Jaunākajam Draugiem.lv darbiniekam ir tikai 16 gadu, viņš mācās sko­ lā un uzņēmumā strādā tikai dažas stundas nedēļā. Viņam uzņēmums noteicis principu, ka darba dēļ sekmes nedrīkst pasliktināties. Centralizētutālākizglītošanāsiespējugan Draugiem.lv nepiedāvā cilvēku pārāk atšķirī­ go darba uzdevumu dēļ, tomēr noorganizē mācības, ja kādam darbiniekam vajag apgūt konkrētas jaunas zināšanas vai iemaņas. Arī paši strādājošie tiek aicināti meklēt papild­ izglītības vai pieredzes gūšanas iespējas, ko uzņēmums apmaksā, ja uzskata par darbam nepieciešamu. Draugiem.lv iespējamos kolēģus kārdina ar ērtiem darba apstākļiem, konkurētspējīgu atalgojumu, elastīgu darba laiku un atseviš­ ķām apmaksātām brīvdienām, piemēram, darbinieka dzimšanas dienā un 1.—4.klašu skolēnu vecākiem 1.septembrī. Komplektā nāk arī veselības apdrošināšana un kopēji pasākumi — laivošana, orientēšanās sacen­ sības, Ziemassvētku un uzņēmuma jubilejas ballītes. Kā arī Latvijas birojiem neraksturīga ekstra — uzņēmuma apmaksātas pusdienas. Krīzi nav izjutuši nekad «Zinot, kā programmētāji aizraujas ar dar­ bu, viņi aizmirstu paēst, un no veselības viedokļa tas būtu ļoti kaitīgi,» skaidro Santa. Tāpēc ikdienā uz ekrāna pie sienas pulksten 12 dienā iedegas zaļš gaismas signāls, aicinot visus «biznesa pusdienās», kuru laikā kolēģi saviesīgās sarunās ne tikai labāk iepazīst cits citu, bet nereti, saliekot prātus kopā, atrisina arī kādu darba problēmu. «Auklīte Ilzīte», kā kolēģi mīļi sauc saimniecības pārzini Ilzi Āze­ ri, katru dienu sarūpē ne tikai pusdienas, bet arī veselīgus našķus un gadalaikam atbilsto­ šus dzērienus — bērzu sulas pavasarī un tēju ar ingveru ziemā. Viņa ir tā, kas nodrošina «pasaulē mājīgāko biroju», lai kolēģi var no­ doties darbam. Draugiem.lv darbinieki krīzi izjutuši ne­ esot nekad. Pat ja bijušas kādas problēmas ar finansēm, uzņēmums atradis iespēju pa­ ņemt kredītlīniju, lai tikai darbinieku kontos noteiktajā dienā varētu pārskaitīt algu. Pat krīzes laikā Draugiem.lv, atrodoties vēl ie­ priekšējā birojā Sapņu fabrikā, raduši iespē­ ju paplašināties un aicinājuši darbā jaunus kolēģus. Vai tik labā maizē nerodas tieksme uz «aptaukošanos»? «Lai arī vide tik ļoti laba, mēs darbiniekus kontrolējam. Ja kādam pasliktinās darba rezultāti, tad runājam un meklējam atbildi — kāpēc? Ja ir darba problē­ ma, tad pieslēdzam kolēģus un to atrisinām, ja problēma skolā vai ģimenē, tad iesakām izmantot atvaļinājuma dienas un atpūsties,» stāsta Santa Līce–Krūze. Draugiem.lv darbi­ nieki tiek vērtēti gan pēc termiņu, gan pēc kvalitātes prasību ievērošanas. Uzņēmums izmanto pašu radīto darba uzskaites rīku Desk­Time, kas ļauj vadībai saprast, kā dar­ binieki organizē savu laiku, kā arī identificēt un novērst laika zudumus. Pārrunas un darbinieku vērtēšana Drau­ giem.lv notiek divas reizes gadā, taču tā ne­ esot domāta, lai savilktu treknus mīnusus un Nordea banka ir ieviesusi korporatīvo velosipēdu, un pagājušajā velosezonā kopā veikti aptuveni 1000 izbraucienu, bankas darbiniekiem dodoties pie klientiem vai kopējās pusdienās ar kolēģiem. Banka nodrošinājusi velosipēdu ērtu lietošanu — drošības aprīkojumu, velosipēdu novietnes un dušas darba telpās. Vai jŪs personīgi jūtaties drošs par savu darbavietu? Cik lielai, jūsuprāt, jābūt minimālajai algai pēc nodokļu nomaksas? Darbavieta: TNS, 2012.gada Februāris; alga: TNS, 2013.gada februāris 15% Noteikti jā 3% Līdz Ls 200 42% Ls 201—300 42% Ls 301—400 9% Noteikti ne 23% Drīzāk ne 2% Grūti pateikt 11% Vairāk nekā Ls 400 45% Drīzāk jā 8% Grūti pateikt
  19. 19. 19ILGTSPĒJAS INDEKSS Darbinieku iesaiste lēmumu pieņemšanā joprojām ir nepietiekama. Jautājumi par darba vidi un uzņēmuma stratēģiju tiek izlemti šaurā lokā, un darbinieki par to uzzina tikai pēc tam. Daļa uzņēmumu darbinieku atalgoju­ mu joprojām saista ar uzņēmuma mērķiem un ieņēmumiem. Tomēr maz uzņēmumu darbinieku sniegumu vērtē individu­ āli — vienalga, vai darbi­ nieks strādā labi vai slikti, ja uzņēmums mērķus sasniedz, tad visiem labi. Tas veicina situāciju, kad «teicamnieki» mazāk cen­ šas izcelties, bet tie, kas dara mazāk, tā turpina. Uzņēmumiem ir arī samērā vāja izpratne par tā dēvēto aprūpēto darba uzteikumu, kad būtu jāpalīdz aizejošajam darbi­ niekam sameklēt nākamo darbu. Arī elastīgais darba laiks nav dokumentēts, kaut principā elastība pastāv un darbinieks var sarunāt brīvu dienu, ja tas nepieciešams. Interesanta ir ten­ dence, ka uzņēmumu augstākā vadība netiek regulāri vērtēta. Ir apsveicami, ja vadī­ tāji ir aizrautīgi un strādā ne tikai naudas dēļ, bet ir gatavi domāt un ņemt vērā arī darbinieku idejas, jo kolektīvu satur radoša pieeja. Taču, ja darbinieks kļūst pārāk laimīgs, tad uzņēmumam vairs nav rentabilitātes. Latvijā gan darbinieki tiek gana presēti, tāpēc, ja ilgtspējas indekss uzņēmumiem liek par šiem jautājumiem aizdomāties, tad tas vien jau ir pozitīvs moments. Starp 20 labāka­ jiem uzņēmumiem 12 ir arodbiedrības, un noslēgti darba koplīgumi. Aktīvas arodbiedrības ir abos platīna uzņēmumos. Tas liecina, ka darba devēja un arodbiedrību auglīgā sadarbībā uzņēmums var pilnveidot darba vidi — sekmīgi attīstīties un celt kopējo labumu. Tādēļ nākotnē aicinām darbi­ niekus kļūt aktīvākiem un nebaidīties veidot arod­ biedrības, savukārt darba devējus uztvert arodbied­ rības nevis kā šķērsli, bet kā uzņēmumu ilgtspējas veicinātāju. l plusus darbinieku novērtējuma lapās, bet gan izzinātu viņu vēlmes — varbūt ir apnikusi pašreizējā darba pozīcija, varbūt gribas ap­ gūt ko jaunu. Draugiem.lv nav plašu iespēju kāpt pa vertikālām karjeras kāpnēm, no iz­ sūtāmā zēna uzkalpojoties līdz valdes priekš­ sēdētājam, taču ir iespēja iesaistīties jaunos projektos. Piemēram, kāds kolēģis izdomājis jaunu produktu uzņēmumam — sociālo me­ diju monitoringa rīku ProDesk — un kļuvis par tā vadītāju. Nepieciešama tikai ideja, un Draugiem.lv atbalsta un palīdz, ja redz, ka piedāvātais ir nozīmīgs ieguldījums uzņēmu­ ma attīstībā. «Mēs ņemam darbā cilvēkus, kuriem deg acis, tas nozīmē, ka viņiem jau ir iekšējā motivācija izdarīt darbu,» saka Santa. Prēmijas Draugiem.lv neuzskata par motivē­ jošu līdzekli, jo cilvēki pie tām pierodot. Tā­ pēc uzņēmums jau sākotnēji ar darbinieku vienojas par adekvātu samaksu un regulāri pārskata algu apjomu. Darba apstākļi arī nedod iespēju darbi­ niekiem aizbildināties, ja darbs nav pada­ rīts. «Vide sakārtota, tāpēc nav attaisnojuma teikt, ka darbu neizdarīja, jo vainīgi blakus­ apstākļi,» piebilst Jānis Palkavnieks. Drau­ giem.lv uzstādījums — darbiniekam, atnākot uz darbu, ne par ko citu nav jādomā, kā ti­ kai par darba uzdevumu, pārējo nodrošina uzņēmums. «Lai viņam ir iespējams iedzert kafiju, padzerties bērzu sulas, ir pusdienas, ērts krēsls un lai datora pele ir tāda, kādu vēlas,» saka Santa, kas laika gaitā pārliecinā­ jusies, ka ērtie darba apstākļi veicina kolēģu darba spējas, kas jau tālāk nodrošina uzņē­ muma attīstību. Tieši ģimeniskuma sajūtas dēļ cilvēki uzņēmumā jūtoties labi un jūtot atbildību arī pret savu darbu — to vadība no­ skaidrojusi darba pārrunās. Tā jūtas arī San­ ta pati, kas komandai pievienojusies pirms divarpus gadiem pēc dažu Draugiem.lv dar­ binieku ieteikuma. Ja cilvēks vairs nav motivēts palikt Drau­ giem.lv, viņu uzņēmums necenšas paturēt — lai iet! Taču šādu gadījumu neesot daudz. Nesenākais — kad darbinieks citā uzņēmumā saskatījis sev plašākas izaugsmes iespējas. Taču pamatā Draugiem.lv cenšas izvēlēties darbiniekus, kam līdzīga vērtību izpratne, un tad nav grūti, kā formulēts Draugiem.lv vērtību komplektā, kopīgi meklēt jaunus ap­ vāršņus, mācīties no kļūdām un kļūt gudrā­ kiem, lai sasniegtu rezultātu, kas aizrauj gan pašus, gan citus. l UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS Tādā mērā visi uzņēmumi kopā (vidēji) apliecinājuši kategorijas kritēriju izpildi 63,8% Degvielas tirgotājs Neste Oil atbalsta smēķēšanas ierobežošanu, tāpēc birojos ir likvidētas speciālās smēķēšanas telpas, kā arī pieņemts lēmums, ka elektroniskās cigaretes uzskatāmas par tikpat kaitīgām kā parastās, tāpēc arī to lietošana uzņēmuma birojos nav atļauta. Pasažieru pārvadātājs Ventspils reiss jau četrus gadus rīko autobusu vadītāju profesionālās meistarības konkursu, kurā nosaka satiksmes noteikumu zināšanas un drošas braukšanas iemaņas. Vadītāji, kuri gada laikā sasnieguši vislabākos rezultātus, pie algas iegūst piemaksu no Ls 25 līdz 100 mēnesī. Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra Spring Valley izpilddirektors Kaspars Rācenājs, darba vides eksperts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Starp laimi un peļņu EKSPERTA VIEDOKLIS Pērn 57,7%
  20. 20. 20 ILGTSPĒJAS INDEKSS TIRGUS ATTIECĪBAS IT nozare prasa tālredzīgumu, tāpēc Exigen Services rūp, lai pamatskolā vairāk mācītu matemātiku, bet vidusskolā — programmēšanu, jo drīz ES trūks jau 0,7 miljoni šīs nozares profesionāļu Nākotnes kods J o ciešāk ikdienā sevi sasais­ tām vadiem, jo vairāk dzīve piespiež draudzēties ar cilvē­ kiem, kas mūsu idejas pārvērš ciparos, programmās un sis­ tēmās, kas darba un ikdienas dzīvei piešķir pavisam jaunas aprises un kvalitāti. Sarunva­ lodā mēs viņus mīlīgi saucam par cipargalvām, bet patiesībā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare Latvi­ jā ir viena no visstraujāk augošajām un per­ spektīvākajām — tās uzņēmumi par klientu apsīkumu var nesatraukties, bet ar labu spe­ ciālistu trūkumu gan nākas pacīnīties. Infor­ mācijastehnoloģiju(IT)projektuizstrādātājs un īstenotājs Exigen Services atzīst, ka bizne­ sa vidē neviens nevar justies pašapmierināti un komfortabli, taču sajūt sevi kā stabilu uz­ ņēmumu, kurš redz nākotni saviem IT risi­ nājumiem un var balstīties uz plašu klientu loku un profesionālu komandu. Iegulda jaunajos «Krīzes sekas jutām un arī pašu krīzi pārdzī­ vojām — bijām spiesti samazināt strādājošo skaitu un šķirties arī no ļoti labiem speciā­ listiem,» Exigen Services biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika koriģē priekšstatu, ka IT nozare globālo ekonomisko krīzi vis­ pār nav pamanījusi. Taču uzņēmumam no ilgtspējas viedokļa satricinājumi nav bijuši īpaši dramatiski plašā klientu loka dēļ. Un arī tāpēc, ka vajadzība pēc IT pakalpoju­ miem nekur nepazūd, tikai jautājums — cik daudz konkrētajā brīdī klienti ir gatavi par tiem maksāt? Tā kā Exigen Services, Bibikas vārdiem runājot, ir uzņēmums — divdabis, jo tam ir klienti gan Latvijā un Baltijā, gan kā ASV kompānijas meitasuzņēmumam arī Amerikā, tad pasūtījumus saņēmuši no abiem tirgiem. Tas palīdzējis biznesu sabalansēt un nodrošināties ilgtermiņā. Patlaban uzņēmums, kura apgrozījums pērn pārsniedza 10 miljonus latu, kurā no­ darbināti vairāk nekā 300 darbinieku un ir divas reģionālās filiāles Liepājā un Jelgavā, investē savā komandā. Exigen Services au­ dzē klāt jaunos speciālistus, jo jebkuras tirgus attiecības vispirms balstās spēcīgā uzņēmuma komandā, kas var piedāvāt kva­ litatīvu produktu, to pielāgojot tieši klienta vajadzībām. «Trūkst labu speciālistu,» IT nozares vājo pusi atklāj Bibika. Exigen Services strā­ dā pēc projektu principa. Ja domā par di­ namisku attīstību un tirgiem ārpus Latvijas, tad nokomplektēt lielu projekta komandu, 20—30 cilvēkus, ar pašreizējiem uzņēmu­ ma resursiem nav iespējams, jo darbinieki ir jau noslogoti. Šādas komandas savākša­ nai nepieciešami 2—3 mēneši, un, ja vaja­ dzīgs, kā sadarbības partneri jāpiesaista arī apakšuzņēmēji. Tāpēc, lai risinātu speciā­ listu trūkuma problēmu, Exigen Services cenšas labus darbiniekus audzināt paši. «Mēs esam pievilcīga prakses vieta, kur ir faktiski visi programmatūras izstrādes posmi,» stāsta Bibika. Tikko studijas beigušais par kvalitatīvu speciālistu jāaudzina vismaz gadu — Dita Arāja FOTO—emīlsDesjatņikovs,f64
  21. 21. 21ILGTSPĒJAS INDEKSS Exigen Services biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika
  22. 22. 22 ILGTSPĒJAS INDEKSS TIRGUS ATTIECĪBAS CITI LABI PIEMĒRI Līdz ar to uzņēmumā praktizēties var da­ žādu specializāciju studenti, jo ir mānīgs priekšstats, ka IT uzņēmumā strādā tikai programmētāji. Nē, te nodarbināti arī testē­ tāji un tehniskās dokumentācijas rakstītāji, konsultanti un mācību speciālisti, analītiķi un projektu vadītāji. Vēl uzņēmums strādā­ jošajiem studentiem maksā stipendiju un piedāvā papildu mācību atvaļinājumu pie jau likumā noteiktajām piecām dienām, tā atbalstot mācību procesu. Sākot strādāt uzņēmumā, students tiek pietiekami no­ slogots, un nereti gadās, ka labi darbinieki kļūst par ne tiem labākajiem studentiem. Exigen Services dibināts 1995.gadā, un paaudžu maiņa pilnībā tajā vēl nav notiku­ si. «Nepieredzējušo speciālistu īpatsvars uz­ ņēmumā nedrīkstētu pārsniegt 10—15%. Ja studentu īpatsvars ir ļoti liels, mēs nevaram nodrošināt kvalitāti,» skaidro Bibika. Viens ir augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas, bet, sākot strādāt uzņēmumā, jaunais spe­ ciālists iziet «reālo skolu», un Bibika lēš — nule studijas beigušais par kvalitatīvu spe­ ciālistu jāaudzina vismaz gadu. Saķere ar klientu Exigen Services saka — nozares statistika lie­ cina, ka vairāk nekā 65% IT projektu izrādās neveiksmīgi vai pārlieku sarežģīti, turklāt daļā no veiksmīgajiem projektiem tomēr peļ­ ņa attiecībā pret kapitāla ieguldījumu ir salī­ dzinoši maza. Tāpēc sadarbībā ar klientiem IT uzņēmumam ir svarīgi izprast viņu vēlmes un piedāvāt kvalitatīvākos, progresīvākos un tālredzīgākos IT risinājumus pasūtītāju biz­ nesam. Lai to nodrošinātu, atkal ir jāiegulda darbinieku tālākizglītībā — jāorganizē kvali­ fikācijas celšanas mācības, jāsūta darbinieki uz starptautiskām konferencēm un seminā­ riem, lai uzzinātu aktualitātes nozarē. Tāpat jāattīsta darbinieku komunikāci­ jas prasmes, kas īpaši svarīgas sadarbībā ar klientiem, jo savstarpēja sapratne ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai IT pro­ dukts klientam nestu gaidītos augļus. «Uz­ programmēt, protams, ir viegli, bet — vai tas ir tas, kas vajadzīgs klientam? Vai viņš to lietos? Vai viņam tas patiks? Lai būtu saķe­ re ar klientu, ir vajadzīgas lietas, kas mūsu nozarē strādājošajiem klibo. Tā ir komuni­ kācija, atvērtība, prasme sadzirdēt klienta vēlmes un transformēt tās mūsu valodā — pārlikt kodā,» saka Bibika. Exigen Services sevi pozicionē kā uz­ ņēmumu, kura piedāvātie risinājumi dod biznesa ieguvumus klientiem, rodot iespē­ ju optimizēt rutīnas lietas un radoši attīs­ tīt biznesu ar lielāku pievienoto vērtību. «Partnerim ir jāzina, kādu mērķi viņš grib sasniegt ar sistēmas ieviešanu. Viņam būs jāatbild, cik ilgā laikā šī sistēma atmaksā­ sies, vai varbūt viņa bizness var eksistēt bez tās,» stāsta Bibika. Protams, Exigen Services piedāvā arī jau gatavus aprobētus produk­ tus, piemēram, dokumentu vai personālva­ dības sistēmas, kur klientu vajadzības jau ir konsolidētas vienā produktā un jauna izstrāde vairs nav nepieciešama. Gana dzīvs klientu prātos ir stereotips, ka ar programmētājiem kā ar bitēm nekad neko nevar zināt — projektu nodošanas termiņi ievelkas, budžeti aug un beigās vēl uzražotais neatbilst klienta iedomātajam. Exigen Services lepojas, ka savos projektos novērš visus būtiskākos programmnodro­ šinājuma defektus: kavētus termiņus, bu­ džeta robežu pārsniegšanu un izstrādāto projektu neatbilstību mainīgajām biznesa prasībām. Viens no veidiem, kas to palīdz nodrošināt, ir Agile metode — tas nozīmē, ka tiek veidots sistēmas prototips, kas nav produkta gala versija un kuru klients var «pataustīt». Tā uzņēmums saņem pirmās atsauksmes un saprot, kas klientam ir vai nav skaidrs — varbūt ir kaut kas jāmaina un produkta izstrādē jāiet cits ceļš. Savukārt klients šādā veidā ne tikai jau izstrādes gai­ tā iepazīstas ar produktu, bet pasargā sevi no situācijas, kad beigās ierauga pavisam ko citu, nekā bija domājis. Neo kā katalizators Pirms trim gadiem Exigen Services vārds īpaši skaļi tika piesaukts saistībā ar tā dēvē­ to Neo lietu. Par Neo sauktais LU pētnieks Ilmārs Poikāns, izmantojot «robu» Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarē­ šanas sistēmā (EDS), bija ieguvis lielu skaitu dokumentu, no kuriem daļu publiskoja, pa­ rādot valsts informācijas sistēmu drošības vājās vietas. EDS bija programmējis Exigen Services. «No šīs situācijas mēs izgājām stiprā­ ki, jo iekšēji pārvērtējām gan metodoloģi­ ju, gan testēšanas fāzi. Mums bija iespēja Alkoholisko dzērienu ražotājs Rīgas balzams aktīvi iesaistās nelegālā tirgus izpētes un apkarošanas aktivitātēs. 2012.gadā uzņē- mums ierosināja un veica pirmo pētījumu par nelegālā alkohola apriti Latvijā, un šā pētījuma rezultāti izraisīja interesi arī aiz Latvijas robežas. Vai piekrītat apgalvojumam «Esmu pārtraucis iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību neatbalstu»? Vai piekrītat apgalvojumam «Ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotos atbilstoši ētikas principiem»? TNS Atlas, 2012.gada pavasaris 41% Piekrītu 84% Piekrītu 25% Nepiekrītu 3% Nepiekrītu 33% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 11% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 1% Nav atbildes 1% Nav atbildes
  23. 23. 23ILGTSPĒJAS INDEKSS Uzņēmumi tirgus attiecī­ bu jomā kļūst atbildīgāki. Domāju, viņi saprot — ilgtspējas indeksa anketa palīdz pašiem iekšēji sakārtoties. Šogad anketu esam papildinājuši ar diviem būtiskiem jautā­ jumiem: kā uzņēmums rūpējas par industrijas attīstību, un vai seko līdzi, kādu kaitējumu uzņēmuma radītais pro­ dukts nodara sabiedrībai. Uz šiem jautājumiem uzņēmumi kopumā nav bijuši īsti gatavi atbildēt. Lielo uzņēmumu rūpes par industrijas attīstību izpaužas pētīju­ mos par tirgu vai tieši par jaunu produktu radīšanu, kā arī strādājot nozares asociācijās un ietekmējot likumdošanu. Savukārt mazajiem uzņēmumiem īsti nav resursu, lai paši domātu par industrijas attīstību, tāpēc viņi vai nu nedara neko, vai piedalās asociāciju darbā. Tomēr jebkurā industrijā darbs pie attīstības norit vairāk kampaņveidīgi, jo uzņēmumi spēj aizmirst konkurenci un vienoties vienīgi tad, kad jārisina kādi būtiski industriju ietekmējoši jautājumi. Par produkta iespēja­ mo kaitējumu sabiedrībai jautājām, lai saprastu, cik daudz uzņēmumi par to vispār domā. Liela daļa nav domājuši ne tāpēc, ka baidītos no atklātības, bet tāpēc, ka mēs vēl neesam pārdzīvojuši me­ žonīgā kapitālisma fāzi, kad produkts ātri jāpār­ dod, lai ātri nopelnītu. Ļoti daudzi norādījuši, ka uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi vai preces nenodara nekādu kaitēju­ mu, kas nevarētu būt tie­ sa. Viena lieta ir alkohols un azartspēles, kam ir tieša ietekme uz sabiedrī­ bu, bet par šo jautājumu jādomā plašāk. Man kā advokātam pirmajā brīdī šķiet, ka mani pakalpoju­ mi neko ļaunu nenodara, bet, ja, piemēram, pie­ tiekami neiedziļinoties, es publiski komentēju kādu jautājumu, tad radu nepareizu priekšstatu par konkrēto likuma normu. Ņemot vērā, ka ilgtspējas indeksam ir izglītojoša funkcija, mēs ceram, ka uzņēmumi turpmāk aizdomāsies, cik drošs ir viņu produkts. l paskatīties uz sevi, pārvērtēt, izanalizēt,» secina Bibika. Guvuši vairākas atziņas. Viena no tām — jebkurš projekta izstrādes posms ir svarīgs. Izanalizējuši, cik ļoti kva­ litātes sistēma atbalsta reālos projektus, un stiprinājuši iekšējo kvalitātes auditu. Vēl se­ cinājuši, ka svarīgi, kā pēc izstrādes sistēma tiek ekspluatēta. «Viens ir izstrādāt sistēmu un atdot to lietošanā, bet tālāk ir svarīgi, lai tā tiktu uzturēta un pārraudzīta atbilstoši labākās prakses standartiem,» saka biznesa attīstības direktore. Ir lielākas sistēmas, ko uztur paši izstrādātāji, bet citu uzturēšanā apmāca klientus. Bibika atzīst — pēc Neo lie­ tas uzņēmumam nācies skaidrot klientiem savu iesaisti tajā, tomēr VID datu noplūdes dēļ klienti un projekti neesot zaudēti. Sekmīgs bizness nav iespējams nesakār­ totos tirgus apstākļos, tāpēc Exigen Services ir aktīvs nozares organizāciju biedrs un caur tām sniedz savu ieguldījumu nozares sakārtošanā. Piemēram, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts ir Latvijas Tirdz­ niecības un rūpniecības kameras padomē. Bibika stāsta, ka caur nozares organizāci­ jām snieguši rekomendācijas Iepirkumu li­ kumam par iepirkumu kritēriju pamatotību — nozarē vērojama tendence, ka neatkarīgi no projekta rakstura pasūtītājs nosakot ne­ adekvāti augstas nefunkcionālās izmaksas, piemēram, veiktspēju vai pieejamību, tā nepamatoti sadārdzinot budžetu. Taču īpaši IT uzņēmumiem sāp paš­ reizējā izglītības sistēma. Caur Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģi­ jas asociāciju arī Exigen Services atbalstījis priekšlikumu Izglītības un zinātnes minis­ trijai pamatskolās nodrošināt vismaz pie­ cas matemātikas stundas nedēļā, ieviest jaunu mācību priekšmetu — datoriku — un vidusskolā mācīt programmēšanas pa­ matus, jo ES prognozes liecina, ka 2015. gadā Eiropā varētu trūkt 700 000 nozares profesionāļu. «IT nozare ir viena no lielākajām no­ dokļu maksātājām valstī. Ja mēs valsts lī­ menī cērtam šo koku nost, tad mums būs mazāk labi apmaksātu darbavietu ar lielu intelektuālo pievienoto vērtību,» skaidro Bibika. Bet patlaban, ņemot vērā IT indus­ trijas attīstību kopumā, Exigen Services sevi sajūt kā stabilu uzņēmumu, kuram norises un konkurence nozarē ir motīvs rosīties un neatslābt. l UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS Tādā mērā visi uzņēmumi kopā (vidēji) apliecinājuši kategorijas kritēriju izpildi 66,7% Apzinoties, ka uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus bieži izmanto ģimenes ar bērniem, pasažieru pārvadātājuzņēmums VTU Valmiera bērnu drošībai taksometros piedāvā gan bērnu sēdeklīšus, gan paliktņus. Lidosta Rīga rūpējas ne tikai parklientiem, kas atrodas gaisā, bet arī partiem, kas vēl iruz zemes.Lidosta sniedz bezmaksas palīdzību pasažieriem arkustību traucēju- miem, redzes vai citām problēmām, kas liedz patstāvīgi pārvietoties. Pakalpojums iepriekš jāpiesaka. Pie ieejas lid- ostā ierīkotas pogas ļaus izsaukt darbiniekus, kuri palīdzēs reģistrēties, iziet drošības kontroli un tikt līdz lidmašīnai. Indriķis Liepa, zvērināts advokāts, advokātu biroja Borenius partneris Mežonīgais kapitālisms turpinās EKSPERTA VIEDOKLIS Pērn 63,5%
  24. 24. 24 ILGTSPĒJAS INDEKSS VIDE Komandējumu un papīra kalnu vietā — interneta risinājumi palīdz Baltas apdrošinātājiem kaut mazliet parūpēties arī par baltajiem lāčiem ziemeļpolā Zaļā drošība U zņēmumi, kuru dar­ ba dzīve galvenokārt norit pilsētas birojos, nereti rausta plecus — kāda gan mūsu uzņē­ mējdarbībai ietekme uz vidi? Tomēr, skato­ ties plašāk, vai ikviena rīcība un izvēle ietek­ mē to, cik liels ir mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Vairāki Latvijas uzņēmumi, galvenokārt tie, kas pieder lielām starptau­ tiskām ķēdēm, ir sākuši mērīt savu ietekmi uz vidi un cenšas dzīvot zaļāk. Apdrošinā­ šanas kompānija Balta vidi ir izvirzījusi par vienu no korporatīvās atbildības pīlāriem, un uzņēmuma rūpes par to atspoguļojas gan biznesā, gan biroja ikdienas dzīvē. Papīra patēriņu rēķina kokos Balta ietilpst Lielbritānijā bāzētajā starptau­ tiskajā apdrošināšanas kompāniju RSA gru­ pā, kurai meitasuzņēmumi ir 140 valstīs visā pasaulē un kas par savu prioritāti sociālajā at­ bildībā izvirzījusi trīs jomas: drošību, vidi un sociālo integrāciju. Balta no mātesuzņēmu­ ma ir pārņēmusi šīs prioritātes, pielāgojot ie­ cerētās aktivitātes vietējiem apstākļiem. Uz­ ņēmumā ir izveidota korporatīvās atbildības darba grupa, kura izskata dažādas iespējas, kā, izmantojot gan Baltas pakalpojumus, gan strādājot ar piegādātājiem un klientiem, samazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi. «Nav tā, ka paķeram kaut ko no vides viedokļa, bet darām, lai vides aktivitātes būtu saistītas ar biznesu un tām būtu arī finansiāla ietekme,» uzņēmuma zaļo filozofiju skaidro Baltas ko­ munikācijas vadītāja Ilze Rassa. Apdrošināšana pēc būtības ir pa­ pīrs. Klients saņem dokumentu mapīti, kurā ietilpst prāva kaudze ar papīriem — apdrošināšanas polise un nosacījumi par atlīdzības atmaksu. Taču papīra kalni nozīmē nocirstus kokus, tāpēc Balta, pie­ mērojoties 21.gadsimta elektroniskajām ie­ spējām, ir radījusi klientu pašapkalpošanās interneta portālu, kur klienti var apskatīties savu apdrošināšanas vēsturi, pieteikt atlī­ dzības, samaksāt prēmijas, saņemt no ap­ drošinātāja turpmākos sūtījumus, kas tad vairs nekrājas papīra mapē, bet gan elek­ troniski. «Protams, tas prasa lielus resursus gan no darba, gan no IT sistēmas izstrādes viedokļa, bet tas palīdz kļūt draudzīgākiem gan pret klientiem, gan pret vidi,» uzskata Ilze Rassa. Baltai ir 800 000 klientu datubāze, un viņi visi kopš februāra var izmantot šo por­ tālu — klientam tikai pašam jāapliecina, ka viņš to vēlas, un tad uzņēmums viņa datus ievada sistēmā. Ņemot vērā, ka kompānijai daudz klientu ir reģionos un arī vecāka gada­ gājuma ļaudis, kas internetu izmanto mazāk, uzņēmums rēķinās, ka daļa klientu joprojām priekšroku dos mapītēm. Pirmajos četros mēnešos elektronisko iespēju pieteikušies izmantot 4% no Baltas klientiem, taču uzņē­ mums uzstādījis izaicinošu mērķi — šāgada laikā reģistrēt 20%, bet piecu gadu laikā jau pusi klientu. Gadā no cirvja tiks paglābti 16 koki. «Tas ir daudz. Papīra patēriņš ir jāsamazina par 136 436 lapām» — Dita Arāja FOTO—emīlsDesjatņikovs,f64
  25. 25. 25ILGTSPĒJAS INDEKSS Baltas komunikācijas vadītāja Ilze Rassa
  26. 26. 26 ILGTSPĒJAS INDEKSS VIDE CITI LABI PIEMĒRI Balta savu papīra patēriņu ir sākusi rēķināt kokos un aplēsusi, ka, vēršot plašumā klien­ tu aktivitāti portālā, gadā no cirvja tiks pa­ glābti 16 koki. «Tas ir daudz. Lai nosargātu 16 kokus, papīra patēriņš ir jāsamazina par 136 436 lapām. Ir citi biznesi, kur pat divus kokus paglābt būtu grūti,» saka Rassa. Bal­ ta iecerējusi ar citām aktivitātēm šogad no­ sargāt vēl sešus kokus — uzņēmums ir pār­ skatījis klientiem mapītēs izsniegto papīru apjomu un turpmāk samazinās arī to. Tāpat samazināts poligrāfijas materiālu, piemē­ ram, produktu reklāmas bukletu apjoms, un tagad aģenti bukletus drukā tikai tad, ja klients to vēlas, jo visi apraksti par piedāvā­ tajiem produktiem atrodami uzņēmuma mā­ jaslapā internetā. Lai īstenotu programmu 0 ietekmes uz kokiem, Baltas darbiniekiem papildus jau biznesā veiktajām papīra taupīšanas aktivitā­ tēm ik gadu būtu jāiestāda 517 koki. Šo akci­ ju gribējuši sākt jau šogad Lielajā talkā, taču aukstais laiks plānus daļēji izjaucis. Kolēģi Liepājā iestādījuši 100 priedītes, bet pārējie gaida nākamo pavasari. Uzņēmumam arī esot plāns pakāpeniski nomainīt neefektīvos kopētājus un drukātā­ jus, lai materiālus varētu drukāt un pavairot uz abām lapas pusēm. Savukārt izlietoto pa­ pīru Balta nodod otrreizējai pārstrādei Līgat­ nes papīrfabrikai, taču paši birojā otrreizējo papīru izmantot nevar — tas bojā printerus. Samazina izmešus Kaut arī apdrošināšanas lielajā ķēdē uzņē­ mumi darbojas līdzīgi, vides aktivitātes to­ mēr nākas piemērot atbilstoši katras valsts tirgus īpatnībām. Piemēram, Polijā apdroši­ nāšanas bizness balstoties tikai uz pārdoša­ nu pa telefonu vai internetā, bet Latvijā jop­ rojām ar klientu klātienē strādā aģenti. Esot daļa klientu, kam ar komunikāciju virtuālajā pasaulē nepietiek un nepieciešams personis­ kais kontakts — lai aģents izskaidro visus daž­ kārt krietni sarežģītos apdrošināšanas aspek­ tus. Baltai reģionos ir 51 filiāle, un kādreiz esot bijis ļoti populāri, ka filiāļu darbinieki regulāri brauc uz Rīgu uz sanāksmēm. Tagad, domājot par CO2 izmešu sama­ zināšanu, Balta ieviesusi vebinārus — sa­ nāksmes internetā. «Tas nāk ar RSA grupas kultūru, jo mums grupā arī ir daudz vebinā­ ru, lai samazinātu lidojumus. Pēdējā gada laikā visos līmeņos komandējumu skaits ir samazinājies, tā ietaupot gan laiku, gan re­ sursus,» stāsta Ilze Rassa. Protams, bez cil­ vēciskā kontakta jau neiztikt, ja grib saglabāt komandas sajūtu, tāpēc ir lielāki pasākumi, kur uzņēmuma cilvēki tomēr pulcējas vien­ kopus, taču ikdienas jautājumus nokārto ar interneta starpniecību. Daļu no «biznesa zaļuma» nosaka arī uz­ ņēmējdarbības profils — ja ir filiāļu bizness, tad ir arī autoparks un jārēķinās, ka laukos aģentiem, dodoties pie klientiem, bieži vien nākas nobraukt vairākus desmitus kilomet­ ru. Tāpēc, izvērtējot finansiālo efektivitāti un ietekmi uz vidi, Balta pērn decembrī au­ toparkam uzstādījusi gāzes iekārtas, kas ma­ zāk patērē degvielu un līdz ar to arī samazina CO2 izmešus, šāgada sākumā automašīnām uzstādītas GPS navigācijas iekārtas, tā sa­ mazinot nobraukto kilometru skaitu. Uzņē­ mums rēķinās, ka šādi 2013.gadā samazinās degvielas patēriņu par 5%. Birojā veikti vēl dažādi zaļie pasākumi. Piemēram, parastās lampas tiek pakāpenis­ ki nomainītas ar videi draudzīgajām LED spuldzēm, tā par 10% samazinot elektrības patēriņu uz izgaismoto kvadrātmetru. Arī dzeramo ūdeni Baltai vairs nepiegādā no Cēsīm — uzņēmums uzstādījis ūdens filtru aparātus, un, veicot ķīmiskās analīzes, ap­ stiprinājies, ka veselībai nav kaitīgs arī pa­ rastais krāna ūdens. Darbinieki vienojušies, ka dzers to. Uzņēmums regulāri piedalās arī Dienā bez auto, taču arī ikdienā vismaz 20— 30 strādājošo no aptuveni 200 darbinieku lielā Baltas Rīgas biroja kolektīva uz darbu braucot ar velosipēdiem. Pagalmā izveidotas novietnes aptuveni 30 riteņiem, bet birojā — dušas. Pieradina klientus domāt zaļi Apdrošināšanas bizness pēc būtības pārdod drošību, un, piemērojoties savam profilam, Balta arī biznesa piedāvājumos klientiem ir iekļāvusi ar vidi saistītus aspektus. Piemē­ ram, lai samazinātu atkritumu kalnus un arī lai saglabātu sabojātās vērtības, Balta klientiem piedāvā ķīmisko tīrīšanu mantai, kas cietusi no uguns un ūdens. «Klients var izvēlēties — atlīdzību saņemt naudā vai veikt tīrīšanu, jo mums ir sadarbības partneris, kas to nodrošina, un māja pēc nelaimes pa­ liek tāda, kā bijusi — bez dūmu smakas un Jaunā CSDD ēka Talsos irviena no videi draudzīgā- kajām un mūsdienīgākajām publiskajām celtnēm Latvijā.Apkurei turizmanto zemes dzīļu resursus no ģeotermāliem urbumiem, savukārt saules enerģija kalpo gan ūdens uzsildīšanai, gan kā atbalsts apku- res sistēmai. Rezultātā — zems energopatēriņš un izmaksas ilgtermiņā. Vai piekrītat apgalvojumam «Esmu gatavs maksāt vairāk par ekoloģiski tīriem produktiem»? Vai piekrītat apgalvojumam «Es apzināti šķiroju atkritumus»? TNS Atlas, 2012.gada pavasaris 33% Piekrītu 33% Piekrītu 41% Nepiekrītu 47% Nepiekrītu 24% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 19% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 2% Nav atbildes 1% Nav atbildes
  27. 27. 27ILGTSPĒJAS INDEKSS Daļa uzņēmumu vides jautājumiem uzmanību pievērš aiz pārliecības, taču daļa ir tādi, kas to dara bez dziļākas izprat­ nes — tikai tāpēc, ka tas ir moderni. Piemēram, uzņēmums uzskata, ka ir pietiekami «zaļš», ja tam ir piešķirta atļauja veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārtas funkcionē atbilstoši vides aizsardzības regu­ lējumam, bet vairāk tas neko praktiski nedara, lai uzlabotu apkārtējo vidi. Indeksa pašos pirm­ sākumos pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas un apdrošināšanas kompānijas, uzskatīja, ka viņu darbā nav nekādas ietekmes uz vidi. Šāgada pozitīvā iezīme — šāda veida uzņēmumi ir sapratuši, ka viņu uzņē­ mējdarbība vidi ietekmē. Viņi ir iedziļinājušies šajos jautājumos, lūguši eksper­ tu konsultācijas un cenšas ļoti nopietni pievērsties vides jautājumiem, jo uzskata, ka tas ir viens no konkurētspējas aspek­ tiem. Tomēr vēl joprojām ir ļoti maz zaļo publisko iepirkumu, kuros integrēti vides nosacījumi. Tāpat vēl neliels skaits uzņēmu­ mu nodarbojas ar piegāžu analīzi — kā sadarbības partneri ražo produktus, un kas ar tiem notiek pēc izlietošanas. Nākamgad no uzņēmumiem gribētu sagaidīt labāku iekšējo komunikāciju un skaid­ rāku izpratni par vides jautājumiem. Papīra un izlietoto bateriju nodoša­ na otrreizējai pārstrādei ir pats vienkāršākais veids, kā mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Tomēr patlaban trūkst radošuma, tāpēc uzņēmumiem jāstāsta par saviem veiksmīgajiem un inovatīvajiem piemēriem, jo tas rosina aizdomāties arī pārējos. Protams, ir jautājums, vai uzņēmums ir gatavs investēt vides uz­ labošanā, jo šie ieguldīju­ mi neatmaksāsies uzreiz, taču tas ir jautājums par gribu. Galvenais — neskatīt sevi atrauti no globālajām norisēm. Ja ir ausis, acis un veselais saprāts, tad cilvēks spēj sevi sasaistīt ar uzņēmumu un saskatīt tā ietekmi uz vidi visplašā­ kajā izpratnē. l sodrējiem,» stāsta Ilze Rassa. Pērn šo pakal­ pojumu izvēlējusies trešdaļa klientu, kuru mantu vēl bijis iepējams glābt iztīrot. Savukārt, ja apdrošināta krava un notiek satiksmes negadījums, tad kompānija no­ drošina arī kravas drupu savākšanu. Tas gan neattiecas, piemēram, uz bīstamo atkritumu savākšanu, kam nepieciešamas īpašas tehno­ loģijas, bet gan uz parastām kravām, piemē­ ram, gaļas vai dzērienu, kas pēdējā laikā itin bieži apgāžas uz Latvijas ceļiem. Lai samazinātu CO2 izmešus un arī klienta laika un naudas tēriņus, Balta kā pirmā kompānija Latvijā ieviesusi atlīdzību pieteikšanu telefoniski vai internetā. Tāpat satiksmes negadījumā cietušo transportlī­ dzekli vairs nevajag vest atrādīt apdrošinā­ tāju tehniskajam darbiniekam, bet klients pa taisno var doties uz servisu, kur notiek pārbaude. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, tā gadā ietaupīti 330  000 kilometru. Savu­ kārt, reaģējot uz globālo sasilšanu un tās izraisītajām dabas stihijām, kam pamatā ir cilvēka radītā kaitīgā ietekme uz dabu un ko pēdējos gados izjūtam arī Latvijā, kompānija piedāvā apdrošināt elektroierī­ ces pret zibens spērieniem. Gada laikā šajā segmentā Balta izmaksājusi vairāk nekā 10 000 latu. Protams, zaļi dzīvot ir dārgāk nekā tad, ja nedomājam par ietekmi uz vidi. Ilze Ras­ sa atzīst — klientiem, izvēloties apdrošinā­ šanas kompāniju, pagaidām pirmajā vietā vēl nepavisam nav kritērijs, cik atbildīga ir uzņēmuma vides politika. «Vairāk noteikti ir finansiālais un ērtību rakurss. Ja mēs pa­ skatītos kopumā, vai patērētāji, piemēram, izvēlas ekoloģisko bieti, kas dārgāka, vai parasto, tad arī redzētu, ka vairākumā ga­ dījumu atbalsts tomēr tiek lētākajai.» Taču tas jau nav šķērslis, lai uzņēmums soli pa solim klientus nepieradinātu domāt zaļi. Arī pašus darbiniekus mātesuzņēmums rosina aizdomāties par kompānijas ietekmi uz vidi, jo ik gadu visi ķēdes uzņēmumos strādājošie ir aicināti iesniegt savus priekš­ likumus vides projektiem. Konkursa uz­ varētāji vienugad braukuši uz ziemeļpolu skatīt, kā klimata pārmaiņas ietekmē balto lāču dzīvi, bet citugad — uz Brazīlijas lietus mežiem. Latvijas pārstāvji gan pagaidām palikuši bez balvām, taču, kas zina, kā būs citugad, jo Baltas darbinieki zaļajam izaici­ nājumam jau atdevuši mazo pirkstiņu. l UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS Tādā mērā visi uzņēmumi kopā (vidēji) apliecinājuši kategorijas kritēriju izpildi 64,8% SEB bankā pērn bija Zaļais gads — īstenoti dažādi pasākumi, lai mazinātu uzņēmuma ietekmi uz vidi.Piemēram, pie printeriem pielīmētas uzlīmes «Kociņš Tevi vēro, drukā atbildīgi!», bet izvēlēties kāpnes, nevis liftus, mudināja pamācība «Kāpnes nekad nav jāgaida». Lai ekoloģiskās pēdas nospiedums saruktu, cementa ra- žošanas uzņēmums Cemex samazinājis ražošanā patē- rēto enerģiju un ūdeni uz produkcijas vienību. Tāpat fosilo kurināmo aizvieto aralternatīvajiem kurināmajiem, kas ražoti no atkritumiem, bet dažus izejmateriālus aizvieto ar citās rūpniecības nozarēs radītajiem atkritumiem, piemē- ram, granulētajiem domnu sārņiem un filtru putekļiem. Laura Berga, Latvijas Zaļā punkta vides pārvaldības vadītāja Zaļš — mode vai pārliecība EKSPERTA VIEDOKLIS Pērn 62,5%
  28. 28. 28 ILGTSPĒJAS INDEKSS NOZARU ATTĪSTĪBA V airāk konkurenti, ne­ vis sabiedrotie — tā ne tikai biznesā, bet arī darbojoties nozares attīstībā, jūtas Latvijas uzņēmumi. Rezultātā tie apvienojas galve­ nokārt tikai kampaņ­ veidīgi, lai reaģētu uz kādām nozīmīgām izmaiņām likumos, bet mazāk rūpējas par biznesa vides sakārtoša­ nu ikdienā. Kaut arī tieši skaidri biznesa ēti­ kas principi ļautu izvairīties no strīdus situā­ cijām un palīdzētu uzņēmumiem ieguldīt sabiedrības attīstībā, saka ilgtspējas attīstī­ bas indeksa tirgus attiecību sadaļas eksperte Elīna Dobulāne, kas ikdienā ir aģentūras Mc­ Cann Consulting klientu servisa direktore. Pēc ilgtspējas indeksa statistikas da­ tiem, lielākā daļa jeb 87% uzņēmumu veic ieguldījumus savas nozares attīstībā. To­ mēr Elīna Dobulāne saka: šie dati jāvērtē kritiski, jo uzņēmumu izpratne par savu ieguldījumu nozares attīstībā un formas, kā viņi to dara, ir dažādas. Piemēram, 45% uzņēmumu atzīst, ka veic ieguldījumus no­ zares zinātniskajā attīstībā, tomēr katrs ar šiem ieguldījumiem saprot ko savu. Kāds par investīciju zinātnē uzskata interviju sniegšanu studentiem viņu mācību darbu izstrādes laikā, bet citi patiešām veic no­ pietnus pētījumus. Pamatā, protams, ir iz­ pratne par to, kādi ilgtermiņa ieguldījumi ir jāveic nozares attīstībā. Taču šo izpratni varētu panākt vai vismaz veicināt, ja uzņē­ mumi savstarpēji sadarbotos. Reaģē uz likumu grozījumiem Dobulāne uzskata — ļoti labs piemērs sav­ starpējas sadarbības trūkumam ir teleko­ munikāciju nozare, gan skatoties televīzijas pakalpojumu sniedzēju, gan mobilo sakaru nodrošinātāju jomā, jo tur konkurentu kari ir bijuši ļoti spilgti. «Protams, tirgus ekono­ mikas pamati noteic, ka konkurence veicina pakalpojumu kvalitāti, bet Latvijas ekono­ mika ir pietiekami šaura un maza. Ja gri­ bam skatīties tālāk un plašākā mērogā ieiet Savstarpējos cīkstiņos Latvijas uzņēmumi palaiž garām iespējas, ko dod nozares pārstāvju vienošanās par kopējiem mērķiem Koplabums noslīkst konkurencē Telekomunikāciju nozarē konkurentu kari ir bijuši ļoti spilgti — Dita Arāja Zīmējums—Ernests
  29. 29. 29ILGTSPĒJAS INDEKSS tirgū, tad sadarbība ir atslēgas vārds,» saka Dobulāne. Patlaban viņas novērojumi, analizējot ilgtspējas indeksa anketas, liecina — uzņē­ mumi ir pietiekami noslēgti un neizmanto savu potenciālu, lai radītu kopējas vērtības, kas būtu vērstas uz nozares attīstību vai ino­ vāciju radīšanu. Uzņēmumi pārsvarā sāk sa­ darboties tikai tajā brīdī, ja kādi ārēji faktori, piemēram, likumu izmaiņas, ietekmē viņu biznesu. Tad viņi ir spiesti apvienoties, lai kopīgi veidotu dialogu ar valsti un norādītu uz konkrētiem riskiem un ietekmēm noza­ rē, un skaidrotu savu argumentāciju, kā un kāpēc konkrēto jautājumu risināt. Ilgtspējas indekss arī parāda, ka uzņē­ mumi reti definē savu pozīciju pret izmai­ ņām tiesību aktos, kuru izstrādē viņi paši ir ieinteresēti. Lielākoties viņi uzskata, ka pietiek ar viedokļa paušanu medijos. Kāds ir bijis uzņēmuma ieguldījums nozares attīstībā? Stipendijas studentiem ar nozari saistītās studiju programmās Tirgus un līdzīgi pētījumi, kas padarīti publiski Nozares produktu attīstībai noderīgi pētījumi Atbalsts zinātniskai darbībai, izpētei Diskusiju, konferenču organizēšana par nozares attīstību Cits variants Respondenti — visi 2013.gada Ilgtspējas indeksa dalībnieki, kuri pilnībā aizpildīja anketu 41% 45% 52% 32% 43% 29%
  30. 30. 30 ILGTSPĒJAS INDEKSS Taču indeksa eksperti aicina uzņēmumus pirmām kārtām definēt iekšēji, kuru tiesību aktu izstrādē viņi ir ieinteresēti un kāda ir viņu pozīcija, un šo informāciju ievietot arī uzņēmuma interneta mājaslapā. Kā pozitīvo piemēru viņa min Aldari, kura mājaslapā minēts, kādās pārmaiņās uzņēmums ir ie­ interesēts. Tas esot progress salīdzinājumā ar pērno gadu — Aldaris ir izpildījis indeksā sniegtās ekspertu rekomendācijas. Pozitīvā prakse būtu, ja uzņēmumi skatī­ tos ilgtermiņā, nevis rosītos kampaņveidīgi. Taču te ir jautājums, cik aktīvas un spēcīgas ir nozares asociācijas. Lielākoties gan tās vēr­ stas uz lobēšanu, taču Dobulāne kā piemē­ ru, no kura aizgūt labo praksi, min Latvijas Komercbanku asociāciju. Tā ne tikai aktīvi reaģē uz likumdošanas procesu, bet arī strā­ dā, lai nozare attīstītos, iegulda zināšanās, pasniedz nozares balvu. Piemēram, Komerc­ banku asociācija ir sākusi finanšu pratības projektu, kura laikā asociācija sadarbojas ar Latvijas izglītības iestādēm, palīdzot tām veikt mācību programmu un satura izvērtē­ jumu, lai piedāvātu satura papildinājumus par finanšu izglītību. Aizmirsts sabiedriskais labums Ilgtermiņa ieguldījumi nozarē augļus nes­ tu arī tad, ja uzņēmumi atbildīgi ieguldītu augstskolu zināšanu attīstībā. Spriežot pēc anketām, augstskolas diezgan proaktīvi do­ das pie biznesa pārstāvjiem, tos aicinot uz sadarbību un rosinot dažādus nozaru pētī­ jumus. Tomēr liela daļa uzņēmumu šajā sa­ darbībā aprobežojas ar stipendiju un balvu piešķiršanu, bet viņus neinteresē kvalitatīvi pētījumi, ko augstskolas tiem var piedāvāt un kas pašiem uzņēmumiem, visticamāk, palīdzētu attīstīt biznesu. Ja arī tiek veikti pētījumi, tā biežāk ir tirgus izpēte — patērē­ tāju paradumu analīze, sabiedriskās domas aptaujas, kam ir īstermiņa raksturs, nevis ie­ guldījums nozares ilgtermiņa attīstībā. «Mēs visi esam audzināti, lai savstarpēji sacen­ stos, nevis kopīgi veidotu un uzlabotu vidi, kurā dzīvojam. Atceros no savas augstskolas NOZARU ATTĪSTĪBA Kā uzņēmumi ietekmē sabiedrību? FOTO—emīlsdesjatņikovs,F64 Aģentūras McCann Consulting klientu servisa direktore Elīna Dobulāne Darbavietu radīšana Nodokļu maksāšana Ekonomiskās izaugsmes veicināšana Mācības saviem darbiniekiem Finansiāla atbalsta sniegšana vietējiem iedzīvotājiem Inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstība Atdeves sniegšana investoriem Korupcija Darbinieku skaita samazināšana Vides piesārņošana Slikti darba apstākļi, darba standartu neievērošana Slikta produktu vai pakalpojumu kvalitāte Pārmērīga ietekme uz valsts politiku Pārlieku liela patēriņa veicināšana 62% 45% 33% 31% 24% 18% 7% 52% 48% 37% 37% 25% 23% 11% JŪSUPRĀT, KURAS NO ŠĪM IR GALVENĀS POZITĪVĀS SEKAS, KO UZŅĒMUMI ATSTĀJ UZ LATVIJAS SABIEDRĪBU? JŪSUPRĀT, KURAS NO ŠĪM IR GALVENĀS NEGATĪVĀS SEKAS, KO UZŅĒMUMI ATSTĀJ UZ LATVIJAS SABIEDRĪBU? CIK CILVĒKU UZSKATA, KA KOPUMĀ UZŅĒMUMU IETEKME UZ SABIEDRĪBU IR POZITĪVA? CIK CILVĒKU UZSKATA, KA DAŽĀDU NOZARU UZŅĒM CENŠAS BŪT SOCIĀLI ATBILDĪGI? (VIDĒJI ES) BRAZĪLIJA INDIJA IGAUNIJA LATVIJA ASV ĶĪNA TURCIJA VIDĒJI ES LIETUVA 79% 73% 70% 60% 60% 59% 56% 52% 52% Pārtikas ražošana un lauksaimniecība Tirdzniecība un lielveikali IT un telekomunikācijas a Farmācijas kompānijas Būvniecība Ķīmijas preču ražotāji ba 70% 67% 62% 50% 49% 40%

×