Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs

1,435 views

Published on

Gata Litvina prezentācija "Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs" konferencē ”Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai” 2011.gada 23.martā.

Published in: News & Politics
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
1,435
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
6
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs

  1. 1. Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēma Eiropas valstīs Gatis Litvins, PROVIDUS pētnieks 23.03.2011. Projektu finansē Open Society Institute
  2. 2. Pētniecības robežas <ul><li>Analizētas valsts uzņēmumu pārvaldīšanas sistēmas kopumā 10 Eiropas valstīs: Francijā, Igaunijā, Īrijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Somijā un Zviedrijā </li></ul><ul><li>OECD vadlīnijas un rekomendācijas: Accountability and Transparency: a Guide for State Ownership (2010) un Corporate Governance of State-Owned Enterprises: A Survey of OECD Countries ) (2005) . </li></ul>
  3. 3. Plānošana un efektivitātes nodrošināšana <ul><li>Politikas plānošanas dokuments + rīcības plāns </li></ul><ul><li>Ikgadējie un ilgtermiņa mērķi un uzdevumi, kā atbilstoši kvalitatīvie un kvantitatīvie rezultatīvie radītāji divos līmeņos: </li></ul><ul><ul><li>valstij kā īpašniecei un </li></ul></ul><ul><ul><li>katram uzņēmumam atsevišķi. </li></ul></ul><ul><li>Francijā: Ikgadējais darba rezultātu plāns (Annual Performance Plan ) + Ikgadēja atskaite par valsts uzņēmumu darba rezultātiem ( Annual Performance Report ). </li></ul><ul><li>Lielbritānijā: plāns, kā palielināt uzņēmuma vērtību ( Value Creation Plan ). Valsts uzņēmumu vērtība tiek vērtēta ik pēc diviem gadiem. </li></ul>
  4. 4. Pamatojums valsts īpašumtiesībām uzņēmumos <ul><li>The state has no business in businness </li></ul><ul><li>Valsts īpašumtiesībām katrā uzņēmumā jābūt aktuālam, skaidram un precīzam pamatojumam, ar noteiktu mērķi: </li></ul><ul><ul><li>ekonomiski, politiski un sociāli stratēģiski svarīgi (regulāra pārvērtēšana); </li></ul></ul><ul><ul><li>ienākumu gūšana (uzņēmums darbojas brīvas konkurences apstākļos/ “starptautiskošanās”) - pragmātiska dividenžu politika; </li></ul></ul><ul><ul><li>nodarbinātības nodrošināšana (Somijas prakse 2009. gadā ekonomiskās krīzes apstākļos). </li></ul></ul>
  5. 5. Valsts uzņēmumu priekšrocības salīdzinājumā ar privātuzņēmumiem <ul><li>Uzņēmumam nedrīkst būt priekšrocības tikai tāpēc, ka tā īpašnieks ir valsts. </li></ul><ul><li>Neskatoties uz to katrā valstī pastāv īpatnības, kuras tiešā veidā nav vērstas uz nevienlīdzīgu noteikumu radīšanu un konkurences kropļošanu: </li></ul><ul><li>Lielbritānijā: valsts uzņēmumi nevar ņemt kredītus no privātā sektora, jo tiek uzskatīts, ka valsts var aizņemties par zemākiem procentiem nekā atsevišķs uzņēmums individuāli. Izņēmums ir īstermiņa un maza apmēra kredīti.   </li></ul><ul><li>Norvēģijā: atsevišķos gadījumos nozares politikas mērķu sasniegšanai valsts izmanto tikai valsts uzņēmumus. </li></ul><ul><li>Īrijā: valsts uzņēmumi nevar būt maksātnespējas subjekti, tādējādi tos nevar pārņemt konkurējošais uzņēmums un tas mazina konkurences spēku salīdzinājumā ar privātpersonu uzņēmumiem. </li></ul>
  6. 6. Valsts uzņēmumu pārvaldības modeļi <ul><li>Kolīzija starp valsts dažādām lomām: </li></ul><ul><ul><li>tautsaimniecības nozaru politikas veidotāja, </li></ul></ul><ul><ul><li>r egulētāja, </li></ul></ul><ul><ul><li>valsts īpašuma un uzņēmumu īpašniece. </li></ul></ul><ul><li>Valsts uzņēmumu pārvaldības modeļi: </li></ul><ul><ul><li>sektorālais ( sectoral ), </li></ul></ul><ul><ul><li>jauktais ( dual ), </li></ul></ul><ul><ul><li>centralizētais ( centralised ). </li></ul></ul><ul><li>OECD un lielākā daļa apskatīto valstu kā labāko uzskata centralizēto modeli , jo tas nodrošina pārskatāmāku, skaidrāku un atklātāku valsts uzņēmumu pārvaldīšanu. </li></ul>
  7. 7. Centralizētais pārvaldības modelis <ul><li>Viena institūcija koordinē kopējo valsts uzņēmumu politiku + pārvalda uzņēmumus, kuri darbojas tirgus konkurences apstākļos un galvenais mērķis ir peļņas gūšana. </li></ul><ul><li>Nozaru ministrijas turpina pārvaldīt atsevišķus uzņēmumus, ja tie nodarbojas ar kādu specifisku darbību vai izpilda kādu sociālu funkciju, kā arī, kuru galvenais mērķis nav peļņas gūšana. </li></ul><ul><li>Centralizētā institūcija: </li></ul><ul><ul><li>patstāvīga iestāde (piem., Francijā, Slovēnijā) vai </li></ul></ul><ul><ul><li>atsevišķs departaments, visbiežāk Finanšu ministrijā vai Rūpniecības ministrijā (piem., Zviedrijā, Somijā). </li></ul></ul><ul><li>Centralizētā pārvaldes institūcija - profesionāļu komanda ar finanšu, juridiskām, īpašuma pārvaldīšanas un attīstītāja iemaņām + apkopti valsts uzņēmumu pārvaldes ekspertīzes resursi („ know how” ) </li></ul><ul><ul><li>Francijā un Lielbritānijā: lielākas dividendes valsts budžetā. </li></ul></ul><ul><ul><li>Lielbritānijā: uzņēmuma Westinghouse veiksmīgā pārdošana. </li></ul></ul>
  8. 8. Valsts uzņēmuma padomes sastāvs <ul><li>Stratēģiski svarīgos un lielos uzņēmumos padome - uzņēmuma īpašnieku iecelti pārstāvj - veic patstāvīgu uzņēmuma uzraudzību. </li></ul><ul><li>Padomes sastāvs: 3-10 locekļi. </li></ul><ul><li>Ierēdņu līdzdalība valsts uzņēmumu padomēs : Polijas un Francijas v s . Slovēnijas prakse. </li></ul><ul><li>Padomes locekļi - profesionāļi un uzņēmumu darbības nozares pārzinātāji, ar redzējumu kā uzlabot uzņēmuma darbu. </li></ul><ul><li>Galvenie atlases kritēriji ir pieredze, daudzpusējas zināšanas un ekspertīze, ka arī sadarbības un komunikācijas spējas. </li></ul><ul><li>Padomes lovekļu atlase atbilstoši taisnīgai un skaidrai procedūrai pēc iepriekš definētiem kvalitātes kritērijiem : īpaša atlases komisija nosaka kandidātu kvalitātes prasības  publisks konkurss vai īpaša ekspertu datu bāze  dalībnieku (akcionāru) kopsapulce apstiprina (piem., Zviedrija, Norvēģija, Polija). </li></ul>
  9. 9. Valsts uzņēmuma padomes atbildība un atlīdzība <ul><li>Atbildīga ne tikai par finansiālu, bet arī ētikas, vides un sociāli ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību ( sustainable development ) (piem., Zviedrija). </li></ul><ul><li>Padomes un tās locekļu darba rezultātu regulāra vērtēšana. </li></ul><ul><li>Polijā: katru gadu veic centralizētā institūcija, negatīvs vērtējums par pamatu nomaiņai + reģistrēšana padomes locekļu kandidātu datu bāzē. </li></ul><ul><li>Zviedrijā: katru gadu veic pati padome, informē Nominēšanas komiteju un Zviedrijas valdību + negatīvs vērtējums par pamatu nomaiņai. </li></ul><ul><li>Lielbritānijā : katru gadu vai pēc cita noteikta perioda padomes locekļu pārvēlēšana. </li></ul><ul><li>Atlīdzības sistēma: </li></ul><ul><ul><li>skaidra, atklāta, konkurētspējīga un motivējoša, ņemot vērā katra padomes locekļa ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un uzņēmuma darba rezultātus; </li></ul></ul><ul><ul><li>a tlīdzības apmērs: nemainīgā un mainīgā daļa + konkurētspējīga, bet ne līdere darba tirgū. </li></ul></ul>
  10. 10. Valsts uzņēmumu pārvaldībā iesaistāmās personas <ul><li>Valsts uzņēmumu īpašnieki - nodokļu maksātāji , tādējādi par maksimāli efektīvu pārvaldi atbildīgs plašs subjektu loks: </li></ul><ul><li>Valdība - tieši un galvenokārt ir atbildīga par valsts uzņēmumu pārvaldību. </li></ul><ul><li>Parlaments – izdod darbību regulējošos ārējos normatīvo aktus + veic valdības un valsts uzņēmumu darbības uzraudzību. </li></ul><ul><li>Sabiedrība – piedalās uzņēmumu dalībnieku (akcionāru) kopsapulcēs + forumos + tiesības saņemt ziņojumus viegli saprotamā valodā (Zviedrija). </li></ul><ul><li>Līdzīpašnieki un investori - godīga un atklāta uzņēmējdarbība + piesaistīt privātos investorus valsts uzņēmumu attīstībai. </li></ul><ul><li>Valsts uzņēmumu darbinieki - stimulē darbinieku motivāciju strādāt uzņēmuma interesēs (piem., Francija). </li></ul>
  11. 11. Audits un cita veida kontrole <ul><li>Dažāda veida auditi palīdz precīzi novērtēt uzņēmuma darbība efektivitāti : </li></ul><ul><ul><li>uzņēmumu iekšējā audita institūcija, </li></ul></ul><ul><ul><li>padomes Audita komiteja, </li></ul></ul><ul><ul><li>Valsts kontrole un </li></ul></ul><ul><ul><li>neatkarīgs auditoros. </li></ul></ul><ul><li>Zviedrijā: Valsts kontrole var nozīmēt vienu vai divus savus auditorus, kas piedalās valsts uzņēmuma ikgadējā auditā. </li></ul><ul><li>Auditu var veikt ne tikai regulāri, bet arī kā ad hoc kāda konkrēta jautājuma noskaidrošanai ( Destia gadījums). </li></ul><ul><li>Īrijā: kontroles mehānisms pār biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem - tirgus dalībnieki. </li></ul>
  12. 12. Atklātība <ul><li>Informācijas pieejamība un tās precizitāte - priekšnoteikums valsts uzņēmumu efektīvai pārvaldībai un uzraudzībai, nodrošina valsts uzņēmumu rīcības leģitimāciju. </li></ul><ul><li>Valsts uzņēmumi - ne mazāk atklāti kā biržā kotētie uzņēmumi. </li></ul><ul><li>Vadlīnijas par valsts uzņēmumu ārējo ziņojumu izstrādāšanu un publicēšanas kārtību. </li></ul><ul><li>Ziņojums parlamentam un regulārie ziņojumi valdībai (pārraudzības institūcijai). </li></ul><ul><li>Ziņojumos ietver salīdzinošu analīzi par uzņēmuma biznesa aktivitātēm, t.sk. vērtējumu par aktivitātāšu, mērķu un uzdevumu sasniegšanu atbilstoši rezultatīviem rādītājiem. </li></ul><ul><li>Ziņojumus veido ņemot vērā to auditoriju + publiski pieejami Internetā. </li></ul><ul><li>Polijā: IT sistēma, kura Īpašumu ministrijai ļauj tieši piekļūt datiem, kuri saistīti ar valsts uzņēmumu finanšu darbību. </li></ul>
  13. 13. Valsts uzņēmumu pārvaldības politizēšana <ul><li>Uzņēmumu vadība (padome un valde) - neatkarīga no politiķiem, lai maksimāli nodrošinātu uzņēmumu efektivitāti. </li></ul><ul><li>Eiropas valstīs cenšas veidot pārvaldības sistēmu, ar kuras palīdzību politisko ietekmi minimizētu vai pat izslēgtu. </li></ul><ul><li>Conseil d'Etat (Valsts padome) tiesnesis Marks Dandelo ( Marc Dandelot) : lai Farncijā valsts būtu laba īpašniece, uzņēmumu vadībai jābūt neatkarīgai no politiķiem. </li></ul><ul><li>Slovēnija : valdība 2009. gada jūlijā pieņem ziņojumu par valsts uzņēmumu pārvaldes reformu, lai t. sk. novērtu politisko ietekmi valsts uzņēmumu pārvaldīšanā un izveidot valsts uzņēmumu pārvaldes modeli sabiedrības, nevis politisko partiju, koalīciju vai uzraugošo institūciju interesēs. </li></ul><ul><li>Lietuva: politiskā ietekme mazināma ar skaidru valsts politiku attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību un valsts uzņēmumu darba organizācijas uzticēšana profesionālām un neatkarīgām valsts uzņēmumu pārvaldes institūcijām. </li></ul>
  14. 14. Ejot uz to, ko citi gāja un iet, tu stāvi uz vietas Paldies!

×