Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centrs
Uzņēmumu izaugsmes cikla novērojumi
Iemesli uzņēmējdarbības pārtraukšanai Kompetence un vērtīgs padoms – veicina uzņēmumu ilgtspēju  <ul><li>Situācija ASV: </...
Uzņēmējdarbības vide Latvijā :  cik tā ir labvēlīga? <ul><li>Pēdējos gados Latvijas pozīcija Pasaules Bankas   Ease of doi...
Uzņēmējdarbības vide Latvijā :  cik konkurētspējīgi esam Baltijas jūras reģionā? <ul><li>Joprojām atpaliekam no Igaunijas ...
Jauno uzņēmēju vēlmes – mūsu uzmanības lokā *Jauno uzņēmēju aptauja par interesējošām tēmām uzņēmējdarbībā, kur vēlētos ie...
Resurss uzņēmēja ikdienai
www.manambiznesam.lv
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēja:  veicinošie un kavējošie faktori
M ikro, mazo un vidējo uzņēmumu eksporta konkurētspējas izpēte* *Swedbank pētījums sadarbībā ar GfK CR Baltic. Pētījums ve...
Ietekme (% neietekmē) Ietekme (Vidējais vērtējums, 1-5)* Labvēlīga Liela Nelabvēlīga Faktoru ietekmes labvēlīgums / ietekm...
TOP 5  labvēlīgi  ietekmējošie konkurētspējas faktori:  ko domā uzņēmēji? 1.  Vidējais 5  “ ļoti labvēlīgi; 1  “ ļoti nela...
TOP 5  nelabvēlīgi  ietekmējošie konkurētspējas faktori:  ko domā uzņēmēji? 1.  Vidējais 5  “ ļoti labvēlīgi; 1  “ ļoti ne...
Faktori, kas neietekmē uzņēmumu konkurētspēju:  ko domā uzņēmēji? 1.  Respondentu skaits, %
Ekonomikas ministra Arta Kampara vērtējums <ul><li>Uzņēmēju anketu par konkurētspēju veicinošiem un bremzējošiem </li></ul...
Secinājumi <ul><li>Laime pašu rokās  – uzņēmēji pozitīvāk vērtē tos konkuretspējas faktorus, ko paši spēj ietekmēt ( uzņēm...
Uzņēmējdarbības kompetences centra tuvākās aktivitātes <ul><li>Semināri grantu programmas  “ Atspēriens ”  ietvaros </li><...
www.manambiznesam.lv
Pētījuma galveno atziņu kopsavilkums  <ul><li>Latvijas eksportējošo mikro, mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji kā galvenos ko...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokās

2,055 views

Published on

Latvijas biznesa vidē aptuveni 50% jaundibināto uzņēmumu pārtrauc savu darbību jau pirmā gada laikā, kā iemeslu visbiežāk norādot nerentablu biznesu, ko novērst traucē zināšanu un padoma trūkums. Lai veicinātu Latvijas uzņēmējdarbības vides ilgtspēju, mazo un augošo uzņēmumu īpatsvara pieaugumu, kā arī pieredzes apmaiņu un konkurētspēju, Swedbank izveidojusi Uzņēmējdarbības kompetences centru.
Vairāk informācijas: http://www.buzzpodium.lv/swedbank/swedbank-atklaj-uznemejdarbibas-kompetences-centru

Published in: Economy & Finance, Business
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
2,055
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
41
Actions
Shares
0
Downloads
11
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • Atbildot uz jautājumu, kāpēc mēs veidojam šo centru – apskatot datus par uzņēmumu attīstības dinamiku, mēs redzam dažus skaitļus, kur starp dažādiem apgrozījuma pieauguma tempiem, - par lieliem Latvijā kļūst tikai 3%, sasniedzot apgrozījuma pieaugumu virs 1 miljona Eiro, bet savu uzņēmējdarbību Lavijā uz doto brīdi pārtrauc vidēji 65% uzņēmumu pret reģistrēto uzņēmumu skaitu gada laikā. Un te mums radās jautājums – kāpēc un kas ir tie iemesli, ka tik liels skaits uzņēmumu nespēj nostiprināties ilgākā laika periodā? Kas ir bijuši tie šķēršļi, kas liedzis viņiem attīstīties ilgtermiņā. Un kāpēc tikai 7% uzņēmumu panāk biznesa pieaugumu un attīstību tempu, bet Igaunijā divas reizes vairāk - 14%?
  • Ar Rīgas domi sadarbības granta programmas Atspēriens, starp citu, kur mēs aicinām pieteikties uzņēmējus līdz 15.martam, ietvaros mēs pajautājām – uzņēmējietm, kas tomēr nāk uz konkursu ar zināmu priekšstatu un zināšanām par savu Biznesa projektu , - kādas zināšanās Jums šķistu vissaistošakās. un rezultāts parādīja to, ka neskatoties uz to, ka viņiem lielākā vai mazākā mērā tomēr ir kādas priekšzināšanas, apņēmība un viedoklis par to, ko viņi vēlas radīt un cik nopelnīt, un cik daudz naudas viņiem būs nepieciešams – joprojām aktuāls ir jautājums par galvenajiem biznesa stūrakmeņiem – finanšu plūsmas lietām. Un šeit mēs atradām sinerģiju starp mūsu finanšu ikdienu un uzņēmēju vēlmēm. Lai ietērptu mūsu iespējas taustāmās aktivitātēs, mēs esam izdalījuši 3 darbības zonas.
  • Mēs ticam, ka ar Uzņēmējdarbības kompetences centru mēs varam kļūt par vienu no biznesa pieredzes un zināšanu pārneses punktiem, lai veicinātu dialogu, rosinātu interesi un diskusijas uzņēmēju vidū. Tas, ko mēs varam dot uzņēmējiem – ir izmantot mūsu pieredzi un daudzos finanšu scnenārijus, ar kuriem mēs kā baņķieri esam saskārušies gadiem ilgi, lai izprastu finanšu scenāriju komponentes, gan izprotot biznesa vides norises, gan vērojot makroenomiskās norises. Caur centru mēs vēlamies dalīties ar uzņēmējiem šajā praksē ne tikai par norisēm Latvijā, bet arī par norisēm Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā, kas ir mūsu mājas tirgi.
  • Kur tad šie resursi un aktivitātes dzīvos. Mēs gribētu Jums prezentēt jauno interneta vietni manambiznesam.lv , kur uzņēmēji var meklēt sev nepieciešamo ifnormāciju, iegūt aprēķinu plānošanas paraugus u.c. Ikdienai derīgus intrumentus. Liela daļa sākotnējo aktivitāšu mēs vērsīsim tieši uz mazo,vidējo uzņēmumu ikdienu, bet mēs ceram būt interesanti arī lielajiem uzņēmējiem ar prognozēm un nozaru komentāriem. Par lapu jāmin – ka tā ir veidota pēc bloga principa – kur mēs centīsimies ieturēt noti, lai raksti ir īsi un kodolīgi. Mēs pavisam noteikti aicinām uzņēmējus izmantot, vērtēt, dalīties ar savām pārdomām, iesaistīties un jautāt. Mēs atšķirsimies ar to, ka izmantojot mums pieejamos kompetenču resursus, dalīsimies ar pieredzi, apskatīsim piemērus par to kā un ko darīt ikdienā, lai uzņēmums būtu veiksmīgs ilgtermiņā.
  • Lielākie īpatsvari atbilžu pienesumam ir maziem uzņēmumiem – ar apgrozījumu līzd 700 tk latu un vidējiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 3 miljoniem Latu. Ja nozaru griezumā, tad lielākais īpatsvars ir ražošanas nozares uzņēmumiem un vairum un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Ja pēc vecuma, tad lielākoties vecumā no 5-10 gadiem un vēcāki uzņēmumi un tādi, kas nodarbina 10-49 darbiniekus (gandrīz puse no visu respondentu skaita).
  • Kopumā uzņēmēji novērtēja 31 faktora labvēlīguma vai nelabvēlīguma ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju. Šeit mēs redzam pilno izklājumu, kur augšpusē pa labi izkārtojas tie faktori, kuriem liela un Labvēlīga ietekme, Savukārt pa kreisi Liela un Nelabvēlīga ietekme.
  • Sagrupējot atbilžu kopumu pēc skaita, izveidojas piecas visLabvēlīgāk ietekmējošās grupas, kas uzņēmējuprāt ļauj viņiem būt konkurētspējīgākiem savā darbībā Proti, es un mana pieredze, Tad mana atrašanās vieta un mani darbinieki, IT tehnoloģijas un inovācijas kopumā Mans produkts/pakalpojums tikai ceturtajā vietā Un izglītības kvalitāte un pieredze speciālistiem, kas vecāki par 30 gadiem. Ko mēs redzam? Ka labvēlīguma tops sastāv no iekšējiem faktoriem, - proti, tādiem, kas ir uzņēmēja kontrolē un izlemšanas varā. xxxxxx interesants viedoklis ir mazpilsētās dislocētiem uzņēmumiem, kuri izteiktāk par Rīgu un lielākajām Latvijas pilsētām, Izglītības kvaltiāte tika vērtēta kā faktors, kas konkurētspēju īpaši neietekmē...
  • Par nelabvēlīgiem faktoriem, varētu teikt, šeit lielu pārsteigumu nav. Un negatīvo faktoru topa augšgalā izvietojas Piemērotie nodokļi. Pie otrā faktora par Latvijas autoceļu kvalitāti – šeit liels pienesums atbildes īpatsvaram un jūtīgums ir vairāk reģionos strādājošiem uzņēmumiem. Runājot par korupciju, mēs izdalījām divus virzienus, kur tieši uzņēmumi izjūt šo ietekmi visvairāk: Valsts un pašvaldību sektorā Vai Uzņēmējdarbībā/nozarē kā tādā. Abos novirzienos Veselības un sociālās apūpes nozares uzņēmumi atzina visizteiktāk par šī faktora negatīvo ietekmi gan valsts un pašvaldību sektorā, gan pašā uzņēmējdarbībā. xxxxxx Savukārt par Latvijas patērētāju pirktspēju, kas interesanti, Ņemot vērā, ka visi aptaujātie uzņēmumi ir eksportējošie uzņēmumi, Latvijas patērētāju pirktspēju kā negatīvu faktoru tomēr turpina sāpīgi uzvert Mākslas, kultūras un izklaides nozares pārstāvētie uzņēmumi.
  • Interesanti mūsuprāt ir izdalīt arī faktorus, kas uzņēmēju prāt viņu uzņēmējdarbību īpaši neietekmē. Pieminēšanas vērts ir “ divu valodas kopienas ” faktors kā neietekmējošs, kas zināmā mērā norāda uz to, ka ir notikusi savstarpēja integrēšanās , un tas nav šķērslis veiksmīgai konkurētspējai, sastrādājoties gan iekšēji uzņēmumā, gan ārēji ar partneriem, klientiem. Runājot par mēdiju ietekmi kā neietekmējošu faktoru, šeit pamatojums dzīvo, iespējams, tajā apsvērumā, ka uzņēmums ir eksportējošs un viņu atpazīstamība vietējos mēdijos ir mazāk būtisks konkurētpsēju ietekmējošs elements.. Ārpus šī , interesants viedoklis ir mazpilsētās dislocētiem uzņēmumiem , kuri izteiktāk par Rīgu un lielākajām Latvijas pilsētām, Izglītības kvaltiāte tika vērtēta kā faktors, kas konkurētspēju arī īpaši neietekmē...
  • Ārpus uzņēmēju viedokļa, mēs palūdzām Ekonomikas Ministru Ati Kampara kungu sniegt savu vērtējumu. Jāatzīst, ka ekonomikas ministrijas un uzņēmēju viedoklis lielā mērā sakrīt. Tuvu vienādi labvēlīgs ar uzņēmējiem viedoklis ir par ES fondu pieejamību, Latvijas valūtas režīmu, komerclikuma regulējumu un par darbinieku svešvalodas zināšanām. Savukārt, par lietām, ko uzlabot arī ministrs redz iespēju, ārpus kopējiem pirktspējas uzlabojumiem un pašu līdzekļu pieejamībai uzņēmuma attīstībai, ir uzlabot nepieciešamo darbnieku un speciālistu izglītību. Ja par atšķirībām viedokļos, tad Ekonomikas ministrs saskata uzlabojumu iespējas produktu/pakalpojumu kvalitātē vairāk kā to vērtē paši uzņēmēji.
  • Uzņēmēji pozitīvi vērtē tos faktorus, kurus paši var ietekmēt Pašu kapitāla pietiekamība tiek vērtētā kā būtiski ietekmējošs bet labvēlīgs faktors šobrīd Un Mūsu retoriskais jautājums šeit būtu par to, ja katrs ceturtais uzņēmējs vēlas - kvalitatīvu - Pieredzējušu - Un zemu izmaksu darbinieku Vai tas nav mazliet pretrunīgs savienojums, uz kā būvēt savus konkurētspējas pamatus salīdznājumā ar fokusu uz produkta/pakalpojuma unikalitāti kā konkurētspējīgo priekšrocību?
  • Veicināt intensīvāku komunikāciju ar uzņēmējiem un valsts uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām, lai atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un ilgtspēju Veicināt pieredzes apmaiņu starp Swedbank un uzņēmumiem Izglītot uzņēmējus finanšu un uzņēmējdarbības vadības jautājumos ilgtspējīgai un stabilai darbībai Rast iespēju uzņēmumu biznesa sinerģijai Swedbank mājas tirgos – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā
  • Un noslēdzot, tad vēlreiz 7 galvenie akcenti: - pozitīvs uzņēmēju vērtējums par savu pieredzi, izveidoto zīmolu, darbiniekiem un ģeogrāfisko atrašanās vietu Pretēji ražotājiem, Medicīnas un sociālās aprūpes nozares uzņēmumi atzīst, ka ar izglītības kvalitāti viss ir labi. Savukārt izglītība kā kompetence neko neietekmē tirgotājiem. Bremzējošie faktori – nodokļi un birokrātija un korupcija 2valodu kopiena, kultūras mantojums un atspoguļojums vietējos medijos ir maz ietekmējošs faktors uz uzņēmuma konkurētspēju Vēlas lētu, bet kvalitatīvu darba spēku Māksla, izklaide un atpūta jūtīgākā nozare uz iedzīvotāju centralizāciju Rīgā asāk izjūt patērētāju pirktspējas kritumu... Tas no manas puses būtu viss, bet par to, ko par uzņēmēju viedokli saka sociologs Au
  • Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokās

    1. 1. Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centrs
    2. 2. Uzņēmumu izaugsmes cikla novērojumi
    3. 3. Iemesli uzņēmējdarbības pārtraukšanai Kompetence un vērtīgs padoms – veicina uzņēmumu ilgtspēju <ul><li>Situācija ASV: </li></ul><ul><li>Tikai 2/3 jaundibināto uzņēmumu izdzīvo 2 gadus </li></ul><ul><li>37% uzņēmumu izdzīvo ilgāk par četriem gadiem, un tikai 9% noturās ilgāk par 10 gadiem.* </li></ul><ul><li>Iemesli uzņēmējdarbības pārtraukšanai: </li></ul><ul><li>Latvijā – galvenais iemesls ir nerentabls bizness (48%)** </li></ul>* Dun & Bradstreet reports (ASV), 2003 ** Global Entrepreneurship Monitor, Latvijas Ziņojums. 2009
    4. 4. Uzņēmējdarbības vide Latvijā : cik tā ir labvēlīga? <ul><li>Pēdējos gados Latvijas pozīcija Pasaules Bankas Ease of doing business indeksā uzlabojusies </li></ul><ul><ul><li>2011.gada reitingā Latvijai 2 4 .pozīcija no 18 3 pasaules valstīm </li></ul></ul><ul><ul><li>Īpaši labas pozīcijas komerclīgumu izpildē un ārējā tirdzniecībā </li></ul></ul><ul><ul><li>Salīdzinājumā ar 2010.g. esam uzlabojuši pozīcijas biznesa slēgšanā un īpašuma reģistrēšanā </li></ul></ul><ul><li>Joprojām atpaliekam no Igaunijas (17.vieta) un Lietuvas (23.vieta) </li></ul><ul><ul><li>Labāki nekā kaimiņi esam tikai komerclīgumu izpildē un kredītinformācijas pieejamībā </li></ul></ul>
    5. 5. Uzņēmējdarbības vide Latvijā : cik konkurētspējīgi esam Baltijas jūras reģionā? <ul><li>Joprojām atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas </li></ul><ul><ul><li>Swedbank indekss liecina, ka Latvijas rādītājs ir zem vidējā reģionā tādās jomās kā uzņēmējdarbība, darba tirgus, nodokļu politika, finanšu sektors, ārējā tirdzniecība, loģistika, izglītība, inovācijas, pārvaldība, infrastruktūra. </li></ul></ul><ul><li>Pēdējo divu gadu laikā Latvijas indeksam bijusi negatīva dinamika (-0.04). </li></ul>Avoti : World Bank, Transparency International, World Economic Forum, Milken Institute un Swedbank. Piezīme: Indekss raksturo Baltijas jūras reģionu un atspoguļo 11 valstis, salīdzinājumā ar pārējo pasauli konkurētspējas un strukturālo rādītāju novērtēšanā. Detalizētākā informācija pieejama Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā (2010.g. jūnijs)
    6. 6. Jauno uzņēmēju vēlmes – mūsu uzmanības lokā *Jauno uzņēmēju aptauja par interesējošām tēmām uzņēmējdarbībā, kur vēlētos iegūt papildu zināšanas, 2010. gada janvāris. Vairāk nekā 150 respondentu
    7. 7. Resurss uzņēmēja ikdienai
    8. 8. www.manambiznesam.lv
    9. 9. Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēja: veicinošie un kavējošie faktori
    10. 10. M ikro, mazo un vidējo uzņēmumu eksporta konkurētspējas izpēte* *Swedbank pētījums sadarbībā ar GfK CR Baltic. Pētījums veikts: janvāris – februāris, 2011. Aptaujāti 200 Latvijas eksportējošo uzņēmumu augst ākā līmeņa vadītāji
    11. 11. Ietekme (% neietekmē) Ietekme (Vidējais vērtējums, 1-5)* Labvēlīga Liela Nelabvēlīga Faktoru ietekmes labvēlīgums / ietekmes lielums Maza Bāze: n=200; visi, kas snieguši konkrētu vērtējumu Jūsu uzņēmuma pieredze biznesā LV ģeogrāfiskā atrašanās Darbinieku darba spējas un lojalitāte Darbinieku svešvalodu zināšanas IT attīstība un inovācijas Uzņēmuma produkta/ pakalpojuma zīmola pievienotā vērtība Izglītības kvalitāte speciālistiem, kuri ir vecāki par 30 g. Uzņēmuma līdzekļi attīstībai Divu valodu kopiena Konkurences līmenis Uzņēmuma atspoguļojums vietējos medijos Latvijas mākslas un kultūras vērtības un to mantojums Iedzīvotāju centralizācija Rīgā LV valūtas režīms LV attiecības ar Krieviju Komerclikums un uzņēmējdarbības regulējums ES fondu pieejamība Ārējā finansējuma pieejamība LV klimatiskie apstākļi Reliģisko vērtību izplatība Vēlēšanu sistēma Latvijā Izglītības kvalitāte jaunajiem speciālistiem, LV pozicionējums ES tirgū Ārkārtas klimatiskie apstākļi LV Nepieciešamo speciālistu pieejamība Korupcijas līmenis uzņēmējdarbībā LV patērētāju pirktspēja Korupcijas līmenis valsts iestādēs Birokrātiskais slogs LV autoceļu kvalitāte Piemērotie nodokļi uzņēmumam Piemērotie nodokļi darbiniekiem * Vidējais vērtējums: 5&quot;Ļoti labvēlīgi&quot; - 1&quot;Ļoti nelabvēlīgi&quot;
    12. 12. TOP 5 labvēlīgi ietekmējošie konkurētspējas faktori: ko domā uzņēmēji? 1. Vidējais 5 “ ļoti labvēlīgi; 1 “ ļoti nelabvēlīgi ”
    13. 13. TOP 5 nelabvēlīgi ietekmējošie konkurētspējas faktori: ko domā uzņēmēji? 1. Vidējais 5 “ ļoti labvēlīgi; 1 “ ļoti nelabvēlīgi ”
    14. 14. Faktori, kas neietekmē uzņēmumu konkurētspēju: ko domā uzņēmēji? 1. Respondentu skaits, %
    15. 15. Ekonomikas ministra Arta Kampara vērtējums <ul><li>Uzņēmēju anketu par konkurētspēju veicinošiem un bremzējošiem </li></ul><ul><li>faktoriem aizpildīja arī LR ekonomikas ministrs Artis Kampars: </li></ul><ul><li>Uzņēmumu konkurētspēju labvēlīgi veicina ES fondu pieejamība, Latvijas valūtas režīms, komerclikums un uzņēmējdarbības regulējums, kā arī uzņēmumu darbinieku svešvalodu zināšanas </li></ul><ul><li>Ministrs, līdzīgi kā uzņēmēji, redz iespēju uzlabot tādas konkurētspējas jomas kā nepieciešamo darbinieku un speciālistu pieejamība, patērētāju pirktspēja, kā arī pašu uzņēmumu līdzekļu pieejamībai savai attīstībai </li></ul>
    16. 16. Secinājumi <ul><li>Laime pašu rokās – uzņēmēji pozitīvāk vērtē tos konkuretspējas faktorus, ko paši spēj ietekmēt ( uzņēmuma pieredze un zīmola vērtība, cilvēkresursi, IT attīstība un inovācijas ) </li></ul><ul><li>Labs rādītājs sabalansētai finanšu vadībai – pēc uzņēmēju vērtējuma sava kapitāla pietiekamība uzņēmuma attīstībai ir pašsaprotama konkurētspējas virzībai </li></ul><ul><li>Fokuss uz produkta unikalitāti, ne lētāku darbaspēku kā galveno </li></ul><ul><li>  konkurētspējas virzītāj u ilgtspējīgai izaugsmei </li></ul><ul><ul><li>Katrs ceturtais uzņēmējs vēlētos kvalitatīvu, pieredzējušu un “ zemu izmaksu darbaspēku ” , bet katrs piektais uzņēmējs “ produkta unikalitāti, īpašības ” un “ pirkuma pēcapkalpošanu ” nosauc kā svarīgu konkurētspēju ietekmējošu faktoru. Jautājums – vai lēts darbaspēks bez produkta unikalitātes var būt galvenā konkurētspējas priekšrocība ilgtermiņā? </li></ul></ul>
    17. 17. Uzņēmējdarbības kompetences centra tuvākās aktivitātes <ul><li>Semināri grantu programmas “ Atspēriens ” ietvaros </li></ul><ul><li>Semināru cikls par finanšu plānošanu Rīgā un reģionos </li></ul><ul><li>Tematiskas lekcijas par finanšu un efektivitātes jautājumiem sadarbībā ar Biznesa inkubatoriem </li></ul>
    18. 18. www.manambiznesam.lv
    19. 19. Pētījuma galveno atziņu kopsavilkums <ul><li>Latvijas eksportējošo mikro, mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji kā galvenos konkurētspēju pozitīvi ietekmējošos faktorus nosauc uzņēmuma pieredzi un zīmola vērtību, cilvēkresursus un valsts ģeogrāfiskos faktorus </li></ul><ul><li>Medicīnas, sociālās aprūpes nozares uzņēmēji “ darbaspēka pietiekamību un kompetenci ” vērtē kā labvēlīgu konkurētspējas faktoru, savukārt tirgotājiem tas ir nesvarīgi </li></ul><ul><li>Pēc uzņēmēju domām eksporta konkurētspēju bremzē tādi uzņēmumu darbību regulējošie faktori kā nodokļu slogs, birokrātiskais slogs kopā ar lēmumu izskatīšanas ātrumu un arī korupcija </li></ul><ul><li>Tādi faktori kā divu valodu kopiena, Latvijas mākslas un kultūras mantojums un uzņēmuma atspoguļojums vietējos medijos ir pozitīvi novērtēti, tomēr tiem nav lielas ietekmes uz uzņēmuma eksporta konkurētspēju </li></ul><ul><li>Atbildot uz atvērto jautājumu par labvēlīgiem faktoriem, kas vēl ietekmē uzņēmumu eksporta konkurētspēju, katrs ceturtais uzņēmējs ir minējis kvalitatīva, pieredzējuša, operatīvi strādājoša un zemu izmaksu darbaspēka nozīmi (24%). Kā pozitīvi ir minēti dažādi makroekonomiskie faktori (19%), eksportējamā produkta īpašības un pēcapkalpošana (17%) </li></ul><ul><li>Pretstatā citu nozaru uzņēmējiem mākslas, izklaides un atpūtas pārstāvji uzskata “ iedzīvotāju centralizāciju Rīgā ” un “ Latvijas patērētāju pirktspēju ” kā faktorus, kas visnelabvēlīgāk ietekmē uzņēmumu konkurētspēju. Atzīst, ka “ piemērotie nodokļi uzņēmumam ” viņu konkurētspēju neietekmē </li></ul><ul><li>Pozitīvs signāls – mikrouzņēmumi “ iedzīvotāju centralizāciju Rīgā ” atzīmē kā uzņēmuma konkurētspēju neietekmējošu faktoru. Ļauj secināt, ka, iespējams, mikrouzņēmumi varētu vairāk veidoties reģionos </li></ul>

    ×