1. Ilze Āboliņa, MF VI

2.  Rinosinusīts – deguna un deguna blakusdobumu
gļotādas iekaisums.
 Akūts rinsinusīts var ilgt līdz 4 nedēļām, kad
simptomi izzūd pilnībā.
 Atgriezenisks - >4 epizodēm, kuras ilgst 7-10
dienas
 Akūts <4nedēļas
 Subakūts 4-12 ned
 Hronisks >12 nedēļas
 Sinusīta komplikācijas:
 Orbitālās (60-75%)
 Intrakraniālās (15-20%)
 Kaulu (5-10%)
Orbitālās komplikācijas labāk diagnosticēt CT

3. Riska faktori orbitālo komplikāciju attīstībā:
 Acu vēnu sistēmā nav vārstuļu
 Venozā un limfātiskā “komunikācija” starp
deguna blakusdobumu un apkārtējām
struktūrām-jebkurā virzienā  infekcijas
izplatīšanās; atpakaļejošs tromboflebīts
 Tuvumā esošās cellulae ethmoidales
 Orbīta ir atdalīta no etmoidālām šūnām un augšžokļa
sinusa ar plānām kaulu plātnītēm (lamina papyracea).

4.  Bērni uzņēmīgāki:
 Plāna kaulu barjera un sinusa sienas
 Kauliem lielāka porainība
 Atvērtas šuvju līnijas
 Lielāks asinsvadu atvērums
 Dif.dg.:
 bakterēmija (H.influenze, Str.pneumoniae), sejas
infekcijas, traumas, jatrogēns iemesls, audzējs,
dakriocistīts.
 Tomēr sinusīts 75% gadījumos.

6.  Bērniem:
 Staphylococcus aureus
 Anaerobie (Bacteroides un Fusobacterium
species)
 Gram-negatīvās baktērijas
 Staphylococcus epidermidis
 Pieaugušajiem:
 Streptococcus pneumoniae
 Hemophilus influenzae
 Moraxella catarrhalis
 Staphylococcus aureus
 Anaerobie

7.  Chanders klasifikācija:
 I grupa – preseptāls celulīts
 II grupa– orbitāls celulīts
 III grupa – subperiostāls abscess
 IV grupa– orbitāls abscess
 V grupa– kavernozo sīnusu tromboze
I II III IV V

9.  Iekaisuma tūska.
 Izraisa ierobežota venozā plūsma
 Simptomi:
 pietūcis un apsārtis plakstiņš
 tā kā nav ietvertas postseptālas struktūras nav-
hemozes, ekstraokulāro mm kustības traucējumi,
redzes traucējumi.
 vidēji smags eksoftalms.
 Terapija:
 Amoksicilīns/klavulānskābe vai i/m ceftriaksons
 2.vai 3. paaudzes cefalosporīni – iespējami
empīriskai th
 Penicilināzes rezistenti sintētiskie penicilīni
(nafcilīns, oksacilīns)- S.Aureus
 Nazālie dekongestanti, mukolītiķi.
 Gultas galvgaļa pacelšana uz augšu

10.  tūska
 eksoftalms
 Ierobežotas acu kustības
 Hemoze
 Redzes zudums reti
 Terapija:
 Nazāli dekongestanti
 Mukolītiķi
 i/v a/b
 Gultas galvgaļa pacelšana
 Var būt nepieciešama ķirurģiska drenāža:
ja redzes pasliktināšanās. a/b th pēc 48
h nav devusi uzlabojumu

11.  Abscess attīstās telpā starp kaulu
un periostu.
 Orbītas saturs var tikt pārvietoti uz
inferolateralo pusi
 eksoftalms, hemoze, oftalmoplēģija
 redzes zudums ir retums šajā
grupā

12.  Terapija:
 Ķirurģiskā drenāža:
 Samazinās redzes asums vai acu
kustības
 Nepietiekmi uzlabošanās pēc 48 h
(a/b)
 Atver etmoīdu un izņem lamina
papyracea
 Pieejas
 Ārēja etmoīdektomija (Linč grieziens)
 Endoskopiski
 Transkarunkulāra
 Transkonjuktivāla
 Mediāli paplašināt ap lacrimal caruncle

13.  Transkarunkulārā pieeja
 Transkonjuktivāla

14.  strutojoša materiāla kolekcijas
orbītā
 Smags eksoftalms un hemoze
 pilnīga oftalmoplēģija
 Redzes zudums
 Risks neatgriezeniskam redzes
zudumam
 Strutas var spontāni drenēties caur
plakstiņu
 Th: abscesa un
sinusa drenāža

15.  Bilaterāli acu simptomi
 Drudzis
 Galvassāpes
 Fotofobija
 Proptoze un hemoze
 Oftalmoplēģija
 Redzes zudums
 Var būt sasitība ar sepsi un meningītu
 Mirstība līdz 30%
 Terapija:
 Ķirurģiski drenāža
 Antikoagulantu lietošana ???
 +novērstu trombu veidošanos
 -risks intrakraniālai vai intraorbitālai asiņošanai
 i/v a/b, kas šķērso hematoencefalisko barjeru
 Lielā devā

16.  http://lv.swewe.com/word_show.htm/?
158707_1&Sinus%C4%ABts
 Akūts rinosinusīts.Diagnostikas un ārstēšanas
vadlīnijas
 http://sinusitisunderstood.blogspot.com/p/c
omplications-and-referal.html
 http://emedicine.medscape.com/article/12
18009-medication#2