2. Asaru aparāts sastāv no:
sekretoriskā daļa:
asaru dziedzeris (glandula lacrimalis)
asaru papilddziedzeri (atrodas konjunktīvā)
asaru novadceļi:
asaru punkti (puncta lacrimalia superius et inferius)
asaru kanāliņi (canaliculi lacrimales)
asaru maiss (saccus lacrimalis)
deguna un asaru vads (ductus nasolacrimalis)
3. canaliculi lacrimales
puncta lacrimalia
saccus lacrimalis
ductus nasolacrimalis
Hasnera vārstulis
Ductus nasolacrimalis ir apmēram 12 mm garš, iet no asaru maisiņa
un atveras apakšējā deguna ejā (meatus nasi inferior) zem apakšējās
deguna gliemežnīcas (cocha nasalis inferior), kur atveri nosedz
gļotādas kroka (Hasnera vārstulis)
concha nasalis inferior
meatus nasi inferior
4.
5.
6. Primāra obstrukcija – iekaisums vai fibroze
nezināmu iemeslu dēļ
(Linberg, McCormick, 1986)
Sekundāra obstrukcija – ir zināms iemesls
(Bartley)
Funkcionāla obstrukcija – pasliktināta asaru
drenāžas funkcija, kas rodas nepareizi novietotu
asaru punktu, noslīdējušu plakstiņu, vāja
mm.orbicularis, VII nerva (n.facialis) paralīzes dēļ
Anatomiska obstrukcija – var skart jebkuru
“posmu” asaru novades ceļā:
iedzimta
iegūta
7. Biežāk sastop sievietēm, jo anatomiski
sievietēm ductus nasolacrimalis ir šaurāks
nekā vīriešiem
Biežāk pusmūžā
Menopauzē:
osteoporotiskas izmaiņas kaulos, tostarp
galvaskausa kaulos
de-epitelizācija visā organismā, tostarp saccus
lacrimalis un ductus nasolacrimalis hormonālu
izmaiņu dēļ
11. traumas
jatrogēnas:
pēc asaru novadceļu zondēšanas
pēc orbītas, deguna operācijām
ne-jatrogēnās:
svešķermeņi ductus naslolacrimalis
svešķermeņi blakus esošajās
struktūrās, piem., degunā
lauzti sejas kauli
12. Asaru novadceļu veidošanās notiek
intrauterīni līdz 8. gestācijas mēnesim
Asaru kanāla distālo galu šajā laikā slēdz
Hasnera membrāna, kas plīst bērnam
piedzimstot
Ja tas nenotiek, asaru maisa saturs deguna
dobumā nenokļūst un 2 – 4% jaundzimušo
novēro pastiprinātu asarošanu un
mukopurulentus izdalījumus
Iemesli:
iztrūkst puncta lacrimalia
šaurs ductus nasolacrimalis
deguna kaulu anomālijas
13. DAKRIOSTENOZE (obstrukcija) – ductus nasolacrimalis
distālais gals pilnībā slēgts ar Hasnera membrānu:
asarošana (epiphora)
periodiski mukopurulenti izdalījumi, kuru daudzums palielinās
uzspiežot asaru maisiņa apvidū
Dakriostenozes gadījumā parasti nenovēro akūtu
jaundzimušo dakriocistītu
80% gadījumu līdz 1 gada vecumam ir spontāna regresija
Ārstēšana:
masāža virzienā no asaru punktiem uz asaru maisiņu (tā
palielinot hidrostatiskā spiediena spēku uz slēgto membrānu)
vietēja pretiekaisuma terapija tad, ja palielinās izdalījumu
daudzums
asaru novadceļu zondēšana (no 3 – 4 mēn. vecuma)
14. AMNIOTOCĒLE (dacryocistocele, mukocele) –
slēgts ductus nasolacrimalis distālais gals
(Hasnera membrāna) un proksimālais gals
(Rozenmillera membrāna):
pastiprināta amniotiskā šķidruma uzkrāšanās
asaru maisiņā → asaru maisiņa izplešanās
pievienojoties sekundārai infekcijai, rodas
dakriocistīts, kas var izraisīt spontānu asaru
maisiņa plīsumu, ārēju fistulizāciju vai orbītas
abscesa veidošanos
Ārstēšana:
asaru novadceļu zondēšana
15.
16.
17. DAKRIOCISTĪTS – slēgts ductus nasolacrimalis
proksimālais gals (Rozenmillera membrāna):
iekaisums asaru maisa zonā
asaru maisa apvidus pietūcis, apsārtis
plakstu tūskas dēļ acs spraugas ir slēgtas
infekcija no asaru maisa strauji izplatās uz blakus
esošiem audiem → orbitocelulīts, smadzeņu
abscess, meningīts, sepse
Ārstēšana:
asaru novadceļu zondēšana
vispārēja a/b terapija (II paaudzes penicilīni,
piem., sol. Oxacillinum i/v)
18. Iemesli:
nazoorbitālas traumas
hroniskas deguna blakusdobumu slimības
dakriocistīts
granulomatozas slimības (sarkoidoze, Vegenera
granulomatoze) u.c.
Ārstēšana:
pilnas stenozes gadījumā – dakriocistorinostomija
daļējas obstrukcijas gadījumā – ieliek silikona
caurulītes, stentus vai veic
dakriocistorinostomiju
19. Ductus nasolacrimalis obstrukcija ir bieži
sastopama, taču precīzu datu par izplatītbu
nav
*Jaundzimušajiem 2 – 4% gadījumu
*Dauna sindroma gadījumā sastop 22 – 36%
gadījumu
Nav dominējoša rase, kurai būtu šī slimība
Dzimums un vecums:
sievietēm pusmūžā – biežāk primārā ductus
nasolacrimalis obstrukcija
datu par dzimumu, vecumu sekundārai ductus
nasolacrimalis obstrukcijai nav
25. Akūts:
LOR patoloģija (deguna un deguna
blakusdobumu iekaisums, deguna
gļotādas hiperplāzija, atrofisks
process deguna gļotādā, deguna
starpsienas patoloģija, adenoīdi)
Hronisks:
Ductus nasolacrimalis stenoze, kas
rada asaru un gļotu stāzi asaru
maisiņā → asaru maisiņa siena
pakāpeniski izstiepjas, tā saturs kļūst
par labvēlīgu vidi patogēnai
mikroflorai
(Streptococcus, Pneumococcus, bērnie
m – H.influensae) → sākas gļēvi
norisošs iekaisums
26. Akūta dakriocistīta gadījumā:
sāpes, apsārtums, tūska mediālā kaktiņa (asaru
maisiņa lokalizācijas) apvidū
asarošana
Hroniska dakriocistīta gadījumā:
asarošana, strutaini izdalījumi
asaru maisiņa apvidū veidojas neliels nesāpīgs
pacēlums, tam uzspiežot, no asaru punkta izdalās
gļotaini strutaini izdalījumi
var būt vienpusējs hronisks konjunktivīts
27. Ar laiku asaru maisiņš var ievērojami
paplašināties (ectasia sacci lacrimalis)
Asaru maisiņa gļotāda atrofējas un ieeja
kanāliņos slēdzas, maisiņš piepildās ar
šķidrumu, veidojot hydrops sacci lacrimalis
(caur ādu pelēcīgi zila nokrāsa)
28. Ķirurģiska:
veic dakriocistorinostomiju, veidojot anastomozi
starp asaru maisu un deguna dobumu
dakriocistorinostomiju var veikt no
ārpuses, veidojot ādas griezienu (praksē pielieto
90% gadījumu)
no deguna puses, veicot transnazālu
lāzerdakriocistorinostomiju
pēdējos gados tiek veikta endoskopiska nazāla
dakriocistorinostomija