2. Akūts vidusauss iekaisums (AVI)
• AVI ir akūts vidusauss sistēmas - dzirdes kanāla,
bungdobuma un aizauss paugura - šūnu mukoperiosta
iekaisums
• AVI ir izplatīta slimība, no visām LOR - orgānu
patoloģijām to diagnosticē ~ 30% gadījumos
• Ieņem otru vietu komplikāciju attīstības ziņā starp
visām auss slimībām
2
4. Etiopatoģenēze (II)
• Galvenā nozīme ir iekaisuma izplatībai no
nasopharynx uz vidusauss gļotādu caur ostium
pharyngeum tubae auditivae
• Tuba auditiva obturācijas dēļ bungdobumā
krasi samazinās spiediens
• Bungdobumā veidojas izsvīdums, kurš vēlāk tiek
inficēts nasopharynx mikrofloras invāzijas dēļ
4
5. Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas
izraisa akūtu vidusauss iekaisumu:
No vīrusiem vidusauss iekaisumu var izraisīt:
• Respiratori sincitiālais vīruss (RSV),
• Rinovīruss,
• Gripas vīrusa A un B tips,
• Paragripas vīruss,
• Adenovīruss.
Baktērijas:
• Streptococcus pneumoniae (40-50%),
• Haemofhilus influenzae (30-40%),
• Moraxella catharalis (10%),
• Retāk vidusauss iekaisumu izraisa: Staphylococcus
aureus (10-20%), Pseudomona aeruginosa, Neisseria
meningitidis, Streptococcus pyogenes . Varbūt trīs vai
vairāku patogēnu kombinācija.
5
6. • Nav stingras korelācijas starp klīnisku ainu un
patogēnu, bet novērots, ka pneimokoku infekcija
parasti noris smagāk, biežāk attīstās
komplikācijas, un reti pašlimitējas.
6
7. Riska faktori
• Īsie/iztaisnoti/atvērti dzirdes kanāli bērniem
• Dzirdes kanāla funkcijas traucējumi vai anatomiskās
īpatnības (aukslēju šķeltne, šķelta ūka, zemgļotādas šķeltne)
• Aizdegunes mandeļu hipertrofija, alerģisks rinīts
• Aizauss paugura pneimatizācijas pakāpe
• Patogēnas baktērijas vai vīrusi aizdegunē
• Infekcija bungdobumā
• Deguna blakusdobumu iekaisums
• Pacienta vispārējais stāvoklis un novājināta imūnsistēma
• Alerģija
• Nelabvēlīgi vides faktori (pasīvā smēķēšana, nepilnīga krūts
ēdināšana )
• Ģenētiska predispozīcija
• Bērnudārza apmeklēšana.
7
8. Akūta
vidusauss
iekaisuma
stadijas
Slimības simptomi
Sāpes Izdalījumi Dzirde Membrana tympani Ķermeņa
temperatūra
I. Akūts
Tuba
auditiva
iekaisums
NAV NAV Neliels dzirdes ↓ pēc
konduktīva tipa; troksnis
ausī; autofonija
Ievilkta, gaismas
konuss samazināts
N
II. Akūts
katarāls
iekaisums
Mērenas NAV Vājdzirdība pēc konduktīva
tipa; troksnis ausī;
autofonija
Hiperemēta;
sabiezēta; gaismas
reflekss izzudis
Subfebrila
III. Akūts
strutains
iekaisums
(pirms
perforācijas)
Stipras,
sāpju
irradiācija pa
n.trigeminus
gaitu
NAV Izteiktāka vājdzirdība pēc
konduktīva tipa; +
neirosensorais komponents;
troknis
Hiperemēta;
sabiezēta; izspīlēta,
izzudis gaismas
reflekss
Febrila
IV. Pēc
perforācijas
Mērenas
vai NAV
Strutaini Vājdzirdība pēc konduktīva
tipa; troknis
Perforācija; strutaini
izdalījumi
Febrila, tad
subfebrila
V.
Reparācijas
stadija
NAV NAV Mērena vājdzirdība pēc
konduktīva tipa vai dzirde -
N
Pelēka, perforācija ir
piesegta ar rētu
Stabila perforācija?
Holeasteatoma?
N
8
13. Konservatīva terapija
Pieaugušājiem: Bērniem:
1) Antibiotikas
• Amoksicilīns 750mg - 1,5g p/o x
d
• 1-2 g eritromicīns p/o vai i/v x d
2) Pretsāpju medikamenti
• Paracetamols
• Ibuprofēns
• 75-100 mg diklofenaks p/o vai
per rectum
3) Dekongestanti (deguna
pilieni)
• 0,1% ksilometazolīns x 3d
4) 2.paaudz. antihistamīni
• Ceftirizīns, loratadīns
• 1) Antibiotikas
• Amoksicilīns 50-100 mg/kg p/o
• Eritromicīns 30-50 mg/kg p/o vai
i/v
• Novērošanas periods 48-72 st.
(vecuma grupā > 2gadi, vieglas
sāpes, t°-a <39°C, vecāki, kuriem
var uzticēties)
2) Pretsāpju medikamenti
• Paracetamols 10-15 mg/kg
• Ibuprofēns 5-10 mg/kg
• 2mg/kg diklofenaks p/o vai per
rectum
• Nelietot aspirīnu!
3) Dekongestanti (deguna pilieni)
• 0,05% ksilometazolīns x 3d
4) 2.paaudz. antihistamīni
• Ceftirizīns, loratadīns
13
14. Terapijas neveiksme
• Simptomi neuzlabojas 48-72 stundu laikā pēc
a/b ordinēšanas
• Amoksicilīns → amoksicilīns + klavulānskābe
• Amoksicilīns + klavulānskābe → i/v ceftriaksons x
3d
• Timpanocentēze + mikrobioloģiskā analīze (kad otras
kārtas medikamenti nelīdz)
14
15. • Auss pilieni, kuri satur antibiotikas???
• Auss pilieni, kuri satur anestētiķus → samazina
sāpes, bet var izraisīt alerģiskās reakcijas.
Kontrindicēti otorejas vai perforācijas gadījumā.
15
16. Ķirurģiska terapija
• Timpanocentēze (paracentēze) indicēta, kad MT
izspilēta, lai ātri samazinātu sāpes
• Adenoīdektomija (pie recidivējošiem AVI). Bieži
kombinē ar timpanocentēzi un ventilācijas trubu ievietošanu
• Antrotomija/mastoīdektomija (mastoidītis,
labirintītis, sinus sigmoideus tromboze u.c. komplikācijas)
16
17. Timpanocentēze jāizdara sekojošām
pacientu grupām ar AVI:
• Jaundzimušiem, kuri jaunāki par 6 nedēļām (jo lielāka
iespēja, ka būs atipisks vai ļoti patogēns izsaucējs);
• Immunosupresētiem/ immunokompromitētiem
pacientiem;
• Pacientiem, kuriem adekvāta antibakteriāla terapija nav
devusi uzlabojumu, un kuriem joprojām novēro lokāla vai
sistēmiska iekaisuma pazīmes;
• Pacientiem ar komplikācijām vai smagām
blakusslimībām, kuriem nepieciešams bakteriāls
uzsējums, lai nozīmētu adekvātu terapiju.
17
20. Akūts mastoidīts (I)
• Mastoidītu biežums, kas prasīja ķirurģisku
iejaukšanos, pirms antibiotiku ērās bija 25-50%.
1980. gados šis skaitlis ↓ līdz 0,02%. [1.]
• Etioloģija. Var būt kā komplikācija akūtam vidusauss
iekaisumam. Infekcija persistē gaisa - šūnu sistēmā.
• Klīniskās pazīmes. Sāpes ausī pasliktinās, palielinās
jutīgums/ sapīgums aizauss paugura rajonā. Ārējā
auss ejā varbūt tūska mugurēji-augšēja sienā.
• Subperiostāls abscess var izvirzīt auss gliemežnīcu uz
priekšu.
1. Thorne MC, Chewaproug L, Elden LM. Suppurative complications of acute otitis media: changes in
frequency over time. Arch Otolaryngol Head Neck Surg. Jul 2009; 135(7): 638-641.
20
21. Akūts mastoidīts (II)
• Diagnozi var noteikt pēc DT datiem – cavum
mastoideum šūnu necaurredzamība.
• Terapija. Parenterāli antibiotikas lielās devās.
• Ja nav atbildes uz antibakteriālo terapiju vai,
kad ir noformējis subperiostāls abscess →
ķirurģiskā drenāža+ kortikāla mastoīdektomija
21
22. Sekretors vidusauss iekaisums (Otitis media
with effusion) (I)
• Sinonīmi: serozs VI, mukoīds VI, adhezīvs
VI, “glue ear”
• Vislielākā incidence vecumu grupā no 2
līdz 5 gadiem (20%). Hroniska forma
attīstās 3-4% bērnu.
• Patoģenēzes pamatā ir dzirdes kanāla
disfunkcija. To raksturo negatīvs spiediens
un neinfekciozs šķidruma izsvīdums
vidusausī.
22
23. Sekretors vidusauss iekaisums (Otitis media
with effusion) (II)
• Otoskopiski bungplēvītes krāsa iedzeltena vai viegli
iesārta, novēro bungplēvītes retrakciju vai neitrālo
pozīciju, gaismas reflekss novirzīts. Dažreiz redz
gaisa pūslīšus zem bungplēvītes
• Diagnostikai veic dzirdes testus. Timpanometrija ir
96% jutīga metode. Šīs patoloģijas gadījumā iegūst
B tipa līkni un negatīvo spiedienu slimajā pusē.
23
24. Etioloģija:
• Recidivējošas ARVI
• Adenoīdu iekaisumi
• Nasofaringeāli tumori
• Vegenera granulomatoze
• Cistas
• Alerģijas
• Hronisks rinosinusīts
• Vilka rīkle
• Galvaskausa kaulu lūzumi
• Transnazāla intubācija
• Nazogastrāla zonde
• Radioterapija auss/rīkles
rajonā
• Aktīva/pasīva smēķēšana
• Kaitīgie arodfaktori
Simptomi:
•Spiediena sajūta
•Īsas auss sāpju epizodes
•Dzirdes pasliktināšanas pēc
konduktīva tipa
•Tinnitus
•Bieži norise asimptomātiska
Terapijas principi:
•A/b th nav indicēta
•Tuba auditiva funkciju atjaunošana
•Timpanopunkcija ar šķidruma
evakuāciju
•Ventilācijas cauruļu ievietošana
•Adenoīdektomija
•Tumoru ķirurģiska/staru/ķīmijterapija
Sekretors vidusauss iekaisums (Otitis media
with effusion) (III)
24
26. A Placebo-Controlled Trial of Antimicrobial
Treatment for Acute Otitis Media
• Metodes: randomizēts, dubult-akls pētījums.
Tika izmeklēti pacienti vecuma grupā no 6 līdz
35 mēnešiem ar AVI. Viena grupa (161)
saņēma amoksicilīnu/klavulānskābi, otra grupa
(158) – placebo 7 dienas.
Paula A. Tähtinen, M.D., Miia K. Laine, M.D., Pentti Huovinen, M.D., Ph.D., Jari Jalava, Ph.D., Olli Ruuskanen,
M.D., Ph.D., and Aino Ruohola, M.D., Ph.D.
N Engl J Med 2011; 364:116-126January 13, 2011DOI: 10.1056/NEJMoa1007174
26
27. Rezultāti:
• Terapijas neveiksme 18.6% 1. grupā salīdzinot
ar terapijas neveiksmi 44.9% 2. grupā
(P<0.001).
• Analģētiķus/antipirētiķus saņēma 84.2% -
pirmajā grupā un 85.9% - otrajā.
• Blakusparādības: pirmajā grupā 47.8% -
diareja, 8.7% - ekzēma, salīdzinot ar otro
grupu: 26.6% un 3.2% atbilstoši.
27
28. Literatūras sarakts:
1. Otorhinolaryngology, Head & Neck Surgery. W. Arnold, U. Ganzer.
2009. (57-64lpp.)
2. Essential Otolaryngology. Head & Neck Surgery. K.J. Lee’s 10th edition.
2012. (308-314lpp., 319-327lpp.)
3. ENT in focus. Robin Youngs, Nicholas D Stafford. 2005. (16-27 lpp.)
4. Paula A. Tähtinen, M.D., Miia K. Laine, M.D., Pentti Huovinen, M.D.,
Ph.D., Jari Jalava, Ph.D., Olli Ruuskanen, M.D., Ph.D., and Aino
Ruohola, M.D., Ph.D. N Engl J Med 2011; 364:116-126 January 13,
2011DOI: 10.1056/NEJMoa1007174
5. From the American Academy of Pediatrics. Clinical Practice Guideline.
The Diagnosis and Management of Acute Otitis Media
http://pediatrics.aappublications.org/content/131/3/e964
6. http://pedmedicine.blogspot.com/2011/01/is-acute-otitis-media-treatable-
disease.html
7. http://www.doctus.lv/2011/4/otitis-media#_=_
28