2. • Incidence ir būtiski mazinājusies saistībā ar aktīvu a/b lietošanu
• 5-10% ARV komplicējas par ABS
• 10-20% a/b ģimenes ārstu praksēs tiek izrakstītas ABS ārstēšanai
• Līdz 5% no stacionētiem pacientiem ar ABS novēro komplikācijas
• XX.gs. otrajā pusē akūts strutains rinosinusīts bērniem pieveda pie
orbitālām komplikācijām līdz 5-10 % gadījumu, XI gs. šie skaitļi ir
būtiski mazinājušies līdz 0,5-2 %.
• 3 kategorijas:
1. 60-75% orbitālās komplikācijas
2. 15-20% intrakraniālās komplikācijas
3. 5-10% kaulu komplikācijas
» Diagnostika:
o CT labāk priekš orbitālām komplikācjām
o MRI labāk priekš intrakraniālām komplikācijām

4. ORBITĀLĀS KOMPLIKĀCIJAS

6. MIKROBIOLOĢIJA
Bērni Pieaugušie
Streptococcus species Streptococcus pneumoniae
Staphylococcus aureus Hemophilus influenzae
Anaerobes (Bacteroides and Moraxella catarrhalis
Fusobacterium species) Staphylococcus aureus
Gram-negative bacilli Anaerobes
Staphylococcus epidermidis

7. Chandler
klasifikācija(1970):

8. Preseptāls celulīts

10. Preseptāls celulīts

11. » 3 simptomi, kas liecina,ka infekcija ir orbitālajos
audos rodas risks redzes zudumam
1. Proptoze
2. Oftalmoplēģija
3. Redzes asuma samazināšanās

12. Orbitāls celulīts

14. Subperiostāls abscess

18. Orbitāls abscess

19. Kavernozā sinusa tromboze

21. 1. vieta- frontīts, retāk etmoidīts un sfenoidīts
Biežāk pie hroniskiem sinusītiem un traumām.
Veicina:
 polipoze, gliemežnīcu hipertrofija, alergijas, gļotādas
sarētojumi, slēpti infekcijas pērekļi
 Jauniešiem biežāk par jaunietēm
 Izplatās:
1. Tiešā ceļā: sinusa sienas erozija, lūzuma līnija,
neirovaskulāras atveres
2. Hematogēna izplatība:vv. diploicae, os. ethmoidale

22. 5 grupas:
1. Meningīts
2. Epidurāls abscess
3. Subdurāls abscess
4. Intracerebrāls abscess
5. Venozo sinusu tromboze
Kopējie simptomi:
1. Drudzis- 92%
2. Galvas sāpes- 85%
3. Slikta dūša, vemšana- 62%
4. Apziņas traucējumi- 31%
5. Krampji- 31%
6. Hemiparēze-23%
7. Redzes traucējumi- 23%
8. Meningismus- 23%

23. » Visbiežāka i/c sinusītu komplikācija
» Biežāk cēlonis ir sfenoidīts vai etmoidīts
» Dianostiska lumbāla punkcija
» Simptomi:
Galvas sāpes,skausta rigiditāte, meningīta
simptomi poz., drudzis, krampji,apziņas
traucējumi

24. » 2. vieta pēc biežuma
» Biežākais cēlonis ir frontīts

25. » Lumbāla punkcija kontrindicēta
» a/b 4-8 nēd. (sākumā i/v, parasti 3-4
pāk.cefalosporīni, vankomīcins)
» Frontāla sinusa trepanācija, kraniolīze, drenāža

26. » 3. vieta pēc biežuma
» Biežāk frontīta un etmoidīta komplikācija
» Mirstība 25-35%
» Paliekošie neiroloģiskie traucējumi 35-55%
» Asociācija ar epidurālo abscesu 10%

27. » Agresīva konservatīva terapija:
o i/v a/b līdz 6 nēd.
o Antikonvulsanti
o Kortikosteroīdi
o Manitols
Konservatīva terapija līdz 1.5 cm
Kraniotomija, ārēja sinusu drenāža

28. » Biežāk pieres vai paura daivās
» Parasti kā frontīta komplikācija
» Mirstība 20-30%
» Neirologiskās komplikācijas 60%
» Konservatīva terapija kā pie subdurāla abscesa iespējama, ja
abscess ir <2,5 cm

29. » Biežāk sinus sagittalis
» Attīstas kā retrogrāds tromboflebīts no frontīta

30. » Frontāls sinusīts ar akūto ostiomielītu
» Subperiostāls abscess ar frontokutānam fistulām
» Ļoti reta komplikācija pēcantibiotiķu ērā
» 60% asociācija ar i/c abscesiem
» Kortikālo vēnu tromboze