14. Dakriocistorinostomija DCR
Tiešas atveres (anastamozes) veidošana no
asaru maisiņa uz deguna dobumu
Veidi:
Atvērta – no ārpuses veido ādas griezienu
starp degunu un acs mediālo kaktiņu,
identificē asaru maisiņu un nodrošina tā
komunikāciju ar deguna dobumu ar šuvju vai
stentu palīdzību.
16. Atvērtas DCR komplikācijas
Rēta
Hematoma (pārejoša)
Stenta prolapss (stenta noslīdēšana uz
deguna dobumu vai orbītu) → nepieciešama
reoperācija.
Izteiktākas sāpes nekā endoskopiska DCR
gadījumā
17. Dakriocistorinostomija DCR
Endoskopiska – atveres izveidošana starp
asaru maisiņu un deguna dobumu, kas tiek
veikta no deguna dobuma puses, lietojot
optiskos instrumentus.
Atvere tiek nodrošināta izgriežot kaula daļiņu
asaru maisiņa apvidū → rezultātā asaru
maisiņš atveras uz deguna dobumu.
Uz laiku var tikt ievietots stents.
21. Endoskopiskas DCR priekšrocības
Nav rētas uz sejas
Vienlaicīgi var veikt nazālu
patoloģiju korekciju
Īsāks operācijas laiks,
īsāks atveseļošanās periods
Mazāks asiņošanas risks
Netiek izjaukta acs mediālā kaktiņa apvidus
anatomija
Var veikt arī akūta dakriocistīta laikā
Vienas operācijas laikā var izoperēt abas puses
24. Jautājumi
1. Dakriocistīts anatomisku īpatnību dēļ biežāk
sastopams:
a) Labajā pusē
b) Kreisajā pusē
c) Abās pusēs vienādi
2. Akūta dakriocistīta ārstēšanai sākotnēji pielieto:
a) Ķirurģisku terapiju – dakriocistorinostomiju
b) Antibakteriālu terapiju
c) Ķirurģisku terapiju - dakriocistektomiju
25. Jautājumi
3) Endoskopiska dakriocistorinostomijas priekšrocība, kas
atšķir to no atvērtas dakriocistorinostomijas:
a) Var veikt arī akūta dakriocistīta laikā
b) Var veikt lietojot lokālu vai vispārējo anestēziju
Šeit ir redzama asaru aparāta anatomija.
Asaras ražo asaru dziedzeris.
Asaras pēc tā, kad tās noskalo radzeni un samitrina konjunktīvu nonāk asaru strautiņā (rivus lacrimalis), tad acs mediālajā kaktiņā veido asaru ezeru (lacus lacrimalis), tad pa asaru kanāliņiem un tālāk pa kopēju asaru kanāliņu (10% neveidojas kopējais asaru kanāliņš) nonāk asaru maisiņā (in fossa lacrimalis, kas atrodas starp processus frontalis osiss maxillae un os lacrimale) no kura pa nazolakrimālo vadu (aptuveni 12-18 mm garš) (atrodas nazolakrimālā kanālā) nonāk deguna apakšējā ejā (in meatus nasi inferior).
Asaru aparātā ir vārstuļi, kas nodrošina šķidruma vienvirziena plūsmu un viens no būtiskākajiem vārstuļiem ir Hasnera vārstulis, kas atrodas nazolakrimālā kanāla galā, nosedzot atveri uz meatus nasi inferior.
Dakriocistīts ir sastopams jaundzimušajiem un pieaugušajiem 40-60g.v.
Biežāk sievietēm (postmenopauzāli), jo nazolakrimālais kanāls sievietēm ir šaurāks.
Biežāk tas ir vērojamas kreisajā pusē, jo tur ir šaurāks leņķis starp nazolakrimālo kanālu un fossa lacrimalis, kur atrodas asaru maisiņš.
Asaru novadceļu veidošanās notiek līdz 8.embrioģenēzes mēnesim un līdz dzimšanai nazolakrimālais vads ir slēgts ar Hasnera membrānu, kas perforējas piedzimstot, veidojot Hasnera vārstuli.
Ja tas nenotiek, tad attīstās veidojas dažādas oftalmoloģiskas patoloģijas, kurām pievienojoties infekcijai attīstās dakriocistīts.
Dakriostenoze (Hasnera membrāna pilnīgi slēdz nazilakrimālā vada atveri deguna dobumā) – sastopams līdz 10% bērnu, ’80% notiek spontāna perforācija 1 dzīves gada laikā.
Dakriocistocēle (Slēgta Rozenmillera membrāna un Hasnera membrāna).
Akūts:
Akūts peridakriocistīts- blakusesošo struktūru/audu iekaisums, kā rezultātā infekcija izplatās uz asaru maisiņu.
Hronisks:
Nazolakrimālā vada obstrukcijas rezultātā akumulējas izdalītais sekrēts un asaras, kas var viegli tikt inficēts (→ izdalījumu stāze → infekcija)
Šaurs nazolakrimālais kanāls var veidoties sievietēm postmenopauzē, jo estrogēnu līmeņa samazināšanās dēļ attīstās osteoporotiskas pārmaiņas arī galvaskausa kaulos.
Svešķermenis – akmens (asaru dziedzerī radies)
Traumatiksi bojāto audu izraisīts iekaisums → infekcija
Granulomatozas slimības (sarkoidoze, Vēgnera granulomatoze)
LOR patoloģija
Ļoti reti arī metastāzes no krūts vēža un prostatas vēža.
Iegūtā dakriocistīta gadījumā biežākie ierosinātāji
Fistulas – komunikācija starp asaru maisiņu un ārvidi
Orbitāls celulīts (→ optisks neirīts, proptoze, acābola kustību traucējumi, aklums).
Proptoze – acābola izvirzīšanās uz priekšu.
Akūts dakriocistīts:
a/b terapija pamatā pret Gr + floru (lokāli, sistēmiski – p/o)
cēloņa likvidācija (skalošana, zobu kariesa ārstēšana)
90% gadījumu – pozitīvs rezultāts un ir zems komplikāciju attīstības risks.Biežākie šīs operācijas veidi: 1) Atvērta DCR – zelta standarts
2) Endoskopiska DCR – labāka metode, bet arvien vairāk veic LOR speciālisti
Veic incīziju
Atrod asaru maisiņu, veic osteotomiju, identificē deguna dobuma gļotādu
Sašuj asaru maisiņu kopā ar deguna gļotādu atstājot starp tiem atveri – komunikāciju
Slēdz ādas incīziju
Var atstāt arī stentu iekšā.
Konjunktivālā DCR princips ir tāds pats tikai grieziena pieeja ir: apakšējā plakstiņa konjunktīva mediālā kaktiņa apvidū (tiek ievietots stents).
Dakriocistektomiju radikālu – veic gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir grūtāk panesama garāka operācija, ir aspirācijas pneimonijas risks no iespējamās intraoperatīvas asiņošanas, kā arī ja ir hipertensijas uzliesmojuma risks pacientiem lietojot preoperatīvi un intraoperatīvi vazokonstriktīvas vielas, kurām ir vērojams arī sistēmisks efekts.
Rētas (hipertrofiska, hipotrofiska) un hematomas.
Ja stents tiek nolemts atstāt stentu, tad kā komplikācija var attīstīties stenta prolapss.
Endoskopisku DCR pamatā veic LOR speciālisti. Bieži pie LOR speciālistiem pacienti tiek nosūtīti no pašiem oftalmologiem ar šādām indikācijām endoskopiskai DCR:
Asaru maisiņa abscess
Akūts dakriocistīts , kas nereaģē uz konservatīvo terapiju
Pacients nepiekrīt atvērtai DCR rētas dēļ
Uzliek acij aizsargu/pārklāju un kanulē asaru kanāliņu caur punctum lacrimale
Taisa deguna dobumā gļotādas lēveri
Gļotādas lēvera elevācija-pacelšana
Kanulācija ar gaismas caurulīti, lai identificētu vietu, kur nepieciešams veikt osteotomiju
5) Osteotomija ar dimanta urbi
6) Identificē asaru maisiņu un to pārgriež, saturu kas izdalās no asaru maisiņa atsūc
7) Caur abiem punctum lacrimale pēc kārtas ievieto stentu
8) Lēvera repozīcija (nešuj, bet klāt pievieno dažādus materiālus: sietiņus, gelfoam u.c.)
Stentu šādā veidā atstāj aptuveni uz 6-8 nedēļām, pēc tam - stentu izņem.
Komplikācijas attīstās ļoti reti.
Komplikācijas endoskopiska DCR:
Infekcija (tāpēc ieteicama postoperatīva a/b lietošana) – ļoti reti
Asiņošana deguna dobumā (parasti ir minimāla, bet var būt arī izteikta)
Rētas izveidošanās deguna dobumā (→ obstrukcija) Ļoti reti var attīstīties:
Asiņošana orbitālā dobumā (orbitāla hematoma)
Acs muskuļu bojājums (dubultošanās, redzes zudums)
Nav rētas uz sejas – labāks kosmētisks efekts (attēlā: pacienti ar tieksmi uz rētu hipertrofiju un hipotrofiju – rodas patoloģiska komunikācija ar ādas virsmu)
Vienlaicīgi var veikt nazālu patoloģiju korekciju – P: polipu ekscīziju
Īsāks operācijas laiks, īsāks atveseļošanās periods
Mazāks asiņošanas risks
Netiek izjaukta acs mediālā kaktiņa apvidus anatomija (ar to bieži tiek saistīta komplikāciju attīstība)
Var veikt arī akūta dakriocistīta laikā (ārējā DCR veikšana tiek apgrūtināta)