Darba autors - Elza Apeināne

1. Sejas nerva paralīze LOR praksē.
Diferenciāldiagnostika
Elza Apeināne
MF 5
3. grupa
2015

2. Centrāla vai perifēra paralīze?
G.Eniņa, M.Godļevska, E.Smeltere.Neiroloģiskie sindromi:
Kraniālās inervācijas traucējumi. Rīga: Zvaigzne, 1986. 104. –
116.lpp.
Mīmikas muskulatūras centrāla
paralīze rodas sakarā ar sejas
nerva supranukleārās saistības,
t.i. tractus corticonuclearis
bojājumu
Perifēra paralīze rodas n. facialis,
tā kodola vai saknītes bojājuma
dēļ
Centrāla paralīze sejas augšējās
daļas muskuļus gandrīz neskar
Sejas augšējās un apakšējās
mīmikas muskulatūras vienlaicīga
paralīze bojājuma pusē
http://www.aafp.org/afp/2007/1001/p997.html

3. Nozīme?
• Klīniskā aina visiem pacientiem ar perifēru
sejas nerva paralīzi ir vienāda, tāpēc viņi bieži
tikuši nepareizi diagnosticēti un ārstēti kā Bella
paralīzes gadījumā.
• Ja netiek atpazīti 7. nerva strukturāli, infekciozi
vai vaskulāri bojājumi, tas var izraisīt turpmāku
pacienta stāvokļa pasliktināšanos.
• Pacientiem ar progresējošu sejas nerva
paralīzi, kas ilgst vairāk par 3 nedēļām, būtu
jāizslēdz neoplazma.
http://emedicine.medscape.com/article/1146903-overview
http://accessmedicine.mhmedical.com/searchResults.as
px?q=facial+nerve+diseases&f_SemanticFilterTopics=faci
al+nerve+diseases&fl_SiteID=53&fl_TopLevelContentDis
playName=Images&adv=True

4. Testi sejas muskuļu inervācijas pārbaudei
• Pieres saraukšana (m. frontalis)
• Acu aizvēršana (m. orbicularis oculi)
• Plats smaids
• Svilpošana
• Vaigu piepūšana (m. buccinator,
m. orbicularis oris,
m. zygomaticus)
http://emedicine.medscape.com/article/1290547-
overview#aw2aab6b7
http://www.icare-cro.com/Paralisifaciale.html

5. Pieres saraukšana
http://epomedicine.com/wp-content/uploads/2014/05/facial-
nerve-examination.png
http://en.wikipedia.org/wiki/Bell's_palsy

6. Acu aizvēršana
http://epomedicine.com/wp-
content/uploads/2014/05/facial-nerve-
examination.png
http://www.mrcophth.com/cranialnerveexamination/facialn
erve.html

7. Plats smaids
http://epomedicine.com/wp-
content/uploads/2014/05/facial-nerve-
examination.png
http://www.mrcophth.com/cranialnerveexamination/facialnerve
.html

8. Vaigu piepūšana
http://epomedicine.com/wp-
content/uploads/2014/05/facial-nerve-examination.png

9. Sejas nerva paralīze LOR
patoloģiju gadījumā.
Diferenciāldiagnostika

10. Akūts vidusauss iekaisums
• Mūsdienās antibiotiku lietošana ir samazinājusi
perifēra sejas serva paralīzes incidenci, kas
asociēta ar akūtu vidusauss iekaisumu.
• 1 - 4% no visiem sejas nerva paralīzes gadījumiem.
• Bērniem šāda asociācija sastopama biežāk,
incidence – 0,004%.
• Pieaugušajiem akūts vidusauss iekaisums
sastopams retāk, bet 10 reizes lielāka iespējamība,
ka attīstīsies sejas nerva paralīze kā komplikācija.
YONAMINE, Fernando Kaoru et al . Facial paralysis associated with acute otitis media.Rev. Bras.
Otorrinolaringol., São Paulo , v. 75, n. 2, Apr. 2009 . Pieejams:
http://www.scielo.br/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S0034-72992009000200011&lng=en&nrm=iso.
http://www.clinicaladvisor.com/diagnosing-
acute-otitis-media/slideshow/1160/#0

11. Simptomi
• Atšķiras dažādos vecumos
• Vecākiem bērniem un pieaugušajiem raksturīgs dzirdes zudums
• Auss aizkrišana tiek atzīmēta vēl pirms šķidruma atklāšanas vidusausī
• Auss sāpes
• Drudzis
http://emedicine.medscape.com/article/859316-overview
http://www.genericviagra123.com/blog/acute-
otitis-media-an-ear-infection.aspx

12. Diagnostika
• Pneimatiskā otoskopija ir standarta izmeklēšanas metode:
• Iekaisuma pazīmes bungplēvītē
• Izspīlēts bungplēvītes mugurējais kvadrants, virspusējais epitēlija slānis
izskatās ’’applaucēts’’
• Opaliscējošs eksudāts redzams cauri bungplēvītei
• Bungplēvītes perforācija
• Sāpīga otoreja ar vai bez pulsācijas
http://emedicine.medscape.com/article/859316-overview
http://www.earatlas.co.uk/4250big.htm

13. Diagnostika
• Nekomplicētam vidusauss iekaisumam nav nepieciešami radioloģiski
izmeklējumi
• CT – komplikāciju gadījumā
• MR - aizdomas par intrakraniālām komplikācijām
• Timpanocentēzi veic, ja ir atbilstošas indikācijas
http://emedicine.medscape.com/article/859316-overview

14. Hronisks vidusauss iekaisums
• Sejas nerva paralīze ir nozīmīga hroniska vidusauss iekaisuma
komplikācija.
• Biežums – 0,16 – 5,1%
• Var parādīties pēkšņi vai pakāpeniski.
• Pēkšņs sākums, ja ir akūts, infekciozs hroniska vidusauss iekaisuma
paasinājums.
• Pakāpenisks sākums, ja nerva kompresiju izraisa holesteatoma vai
granulācijas audi.
• Visbiežāk ir holesteatomas izraisīta – 67-80%.
Kim J, Jung G-H, Park S-Y, Lee WS. Facial Nerve Paralysis due to
Chronic Otitis Media: Prognosis in Restoration of Facial
Function after Surgical Intervention. Yonsei Medical

15. Holesteatoma
• Sejas nerva paralīze ir rets holesteatomas prezentācijas veids
• Paralīze parasti attīstās pakāpeniski
• Holesteatoma izraisa tiešus kaulu bojājumus un provocē iekaisumu
vai arī izraisa nerva kompresiju
M A Siddiq, L M Hanu-Cernat and R M Irving (2007). Facial palsy secondary to cholesteatoma: analysis of outcome following surgery. The Journal of Laryngology &
Otology, 121, pp 114-117. doi:10.1017/S0022215106003227.
http://www.chicagoear.com/Medical%20Info/cholesteatoma.html

16. Simptomi
• Raksturīga pazīme - sāpīga otoreja (nepārtraukta vai bieži atkārtojas)
• Citi simptomi:
• Konduktīvs dzirdes zudums
• Reibonis
• Granulācijas audi ārējā auss ejā un vidusausī
• Antibakteriāla terapija nedod efektu
• Reizēm sākotnēji prezentējas ar CNS komplikāciju simptomiem – sigmoīdā sinusa
tromboze, epidurāls abscess, meningīts
• Iedzimtas holesteatomas parasti atrodas aiz neskartas bungplēvītes
http://emedicine.medscape.com/article/860080-overview

17. Diagnostika
• Fizikālie un radioloģiskie izmeklējumi
• CT - izvēles metode (spēj noteikt sīkus kaulu defektus)
• MR - ja aizdomas par specifiskām komplikācijām:
• Sejas nerva vai membranozā labirinta bojājums
• Smadzeņu cieto apvalku bojājumi vai invāzija
• Subdurāls vai epidurāls abscess
• Sigmoīdā sīnusa tromboze
• Meningīts
• Audiometrija
• Ķirurģiski izņemtai holesteatomai histoloģiski raksturīgs tipisks skvamozs
epitēlijs
http://emedicine.medscape.com/article/860080-overview
http://me.hawkelibrary.com/ne
w/main.php?g2_itemId=1550

18. Hronisks strutains vidusauss iekaisums
• Sejas nerva paralīze var būt neārstēta, hroniska strutaina vidusauss
iekaisuma komplikācija.
• Slimība var ilgt vairākus gadus, manifestējoties ar daļēju kurlumu un
izdalījumiem no auss, kas rezultējas ar paralīzi, kad patoloģiskais process
izplatās apkārt esošajās kraniālajās struktūrās.
• Iekaisīgo izmaiņu izplatīšanās izraisa osteītu, kas provocē invāziju un kaulu
destrukciju iekšējā ausī, smadzeņu cietajos apvalkos vai sejas nerva kanālā
un paralīzes attīstību.
• Pētījumos atklāts, ka pacienti cietuši no hroniska vidussauss iekaisuma
vairākus gadus (68%).
• Tas norāda uz slimības kluso gaitu.
Das AK, Sabarigirish K, Kashyap RC. Facial nerve paralysis: A three year retrospective
study. Indian Journal of Otolaryngology and Head & Neck Surgery 2006;58(3):225-228.
doi:10.1007/BF03050823.

19. Simptomi
• Izdalījumi no auss, dažāda ilguma (variē - smakojoši, strutaini līdz tīri
un serozi)
• Parasti noliedz sāpes vai diskomfortu
• Bieži prezentējas ar dzirdes zudumu skartajā ausī
• Anamnēzē - rekūrents akūts vidusauss iekaisums, traumatiska
perforācija vai ventilācijas caurulīšu ievietošana
• Sūdzības par drudzi, vertigo izraisa aizdomas par intrakraniālām
komplikācijām
• Ja persistē pēc adekvātas terapijas, jāapsver holesteatomas
iespējamība
http://emedicine.medscape.com/article/859501-overview

20. Diagnostika
• Fizikālā izmeklēšana:
• Ārejā auss eja var būt tūskaina un parasti nav cieta.
• Vidusauss gļotāda vizualizējot caur perforāciju var būt tūskaina, pat polipoīda,
bāla vai sārta.
• CT - ja neatbild uz terapiju vai aizdomas par komplikācijām.
• MR deniņu kaulam un smadzenēm – ja aizdomas par komplikācijām.
(Var atklāt durālu iekaisumu, sigmoīdā sinusa trombozi, labirintītu, abscesus, jo skaidri attēlo
mīkstos audus.)
http://emedicine.medscape.com/article/859501-overview

21. Diagnostika
• Pārbaude ar kamertoni 512 Hz - atklāj dzirdes zudumu.
• Hroniskam strutainam vidusauss iekaisumam raksturīgs konduktīvs
dzirdes zudums.
• Jaukts vai sensoneirāls dzirdes zudums var liecināt par plašāku
slimības izplatību un brīdināt ārstu par gaidāmām komplikācijām, kā
labirinta fistulas vai labirintīts.
http://emedicine.medscape.com/article/859501-overview

22. Ramsay-Hunt sindroms
• Ganglion geniculate infekcija, ko izraisa varicella zoster vīruss
• Akūta perifēra sejas nerva neiropātija
http://emedicine.medscape.com/article/1166804-clinical
https://rehabmed.wordpress.com/category/ramsay-hunt-syndrme/
http://emedicine.medscape.com/article/835286-
overview#aw2aab6b5

23. Simptomi
• Paroksizmālas sāpes dziļi ausī
• Klasiski asociēts ar:
• Vezikulāri izsitumi uz auss vai mutes gļotādā (80% gadījumu)
• Ipsilaterāla sejas nerva paralīze
• Vertigo
• Ispilaterāls dzirdes zudums
• Tinnīts
• Galvassāpes
• Cervikāla limfadenopātija
• Sejas muskuļu paralīze maksimālo smagumu sasniedz 1 nedēļu pēc
simptomu parādīšanās
• Var būt citas ipsilaterālas kraniālas neiropātijas, kas skar VIII, IX, X, V un
VI nervu
http://emedicine.medscape.com/article/1166804-clinical

24. Diagnostika
• Vispārējā fizikāla izmeklēšana, kas
iekļauj neiro-otoloģiskos izmeklējumus
un audiometriju
• Fizikālā izmeklēšana - perifēra sejas
nerva paralīze ar herpētiskām
vezīkulām n. facialis, n.
glossopharingeus un n. vagus
inervācijas zonās
• Ipsilaterāls dzirdes zudums
• Līdzsvara traucējumi
http://emedicine.medscape.com/article/1166804-clinical
http://jnnp.bmj.com/content/71/2/149/F1.expansion

25. Deniņu kaula lūzumi
• Sejas nerva paralīze – 25 - 70% deniņu kaula lūzumu gadījumos
• Biežāk izraisa transversāli lūzumi (50%) nekā longitudināli (15%)
• Posttraumatisks nerva bojājums
• Mehānismi:
• Tiešs nerva pārrāvums
• Hematoma vai kaulu fragmenti saspiež nervu
• Nervs tiek pārrauts formējoties intraneirālai hematomai vai tūskai
http://www.annals.edu.sg/pdf/34VolNo4200505/V34N4p322.p
df?itool=Abstract&db=pubmed&uid=15937573&PrId=4981&url
=http://www.annals.edu.sg%2Fpdf%2F34VolNo4200505%2FV3
4N4p322.pdf&nlmid=7503289

26. Klīniskās pazīmes
• Simptomi
• Bunglēvītes perforācija ar serozu vai asiņainu otoreju
• Heamothimpanum
• Battle`s simptoms
• Komplikācijas
• Sensoneirāls dzirdes zudums
• Konduktīvs dzirdes zudums
• Sejas nerva paralīze
• Likvoreja
• Perilimfātiskās fistulas
• Iekšējās auss un vidusauss struktūru bojājumi
• Vestibulokohleārā nerva bojājumi
Piya V. Saraiya, Nafi Aydun: Temporal bone fractures Emergency
Radiology. July 2009, Volume 16, Issue 4, pp 255-265
http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/3067.htm

27. Diagnostika
• Augstas izšķirtspējas CT – atklāj lūzuma līniju sejas nerva kanāla
kaulainajā daļā un asociētos bojājumus:
• Dzirdes kauliņu pārrāvums
• Haematotympanum
• Likvora izplūšanas vietu otorinolikvorejas gadījumā
• Sejas nervs nav redzams
• Ja lūzums HRCT nav identificējams, tik un tā jāapsver deniņu kaula
lūzums pacientiem ar posttraumatisku sejas nerva paralīzi
• Magnētiskā rezonanse – abi izmeklējumi ir līdzvērtīgi
http://www.annals.edu.sg/pdf/34VolNo4200505/V34N4p322.p
df?itool=Abstract&db=pubmed&uid=15937573&PrId=4981&url
=http://www.annals.edu.sg%2Fpdf%2F34VolNo4200505%2FV3

28. Auss operācijas komplikācija
• Antromastoidotomijas laikā nervs parasti
tiek bojāts sejas nerva kanāla otrā genu
rajonā, kā arī sejas nerva kanāla
vertikālajā daļā.
• Radikālas auss operācijas gaitā n. facialis
bojājums iespējams visā sejas nerva kanāla
labirintārās daļas garumā, kā arī otrā genu
un lejupejošās daļas rajonā.
• Sejas nerva funkcijas traucējumi nereti var
rasties pēc infiltrācijas anestēzijas.
G.Eniņa, M.Godļevska, E.Smeltere.Neiroloģiskie sindromi:
Kraniālās inervācijas traucējumi. Rīga: Zvaigzne, 1986. 104. –
116.lpp.
http://emedicine.medscape.com/article/1146903-overview

29. Sejas nerva paralīze pēc kohleārā implanta
ķirurģijas
Jose N. Fayad, Georges B. Wanna, Jennifer N. Micheletto, Simon C. Parisier
Laryngoscope, 113:1344 –1346, 2003
• Retrospektīvs pētījums
• 705 pacienti
• Sejas nerva paralīzes incidence – 0,71%
• Komplikācijas parādīšanās laiks – 18 stundas līdz 19 dienas pēc
operācijas
• Iespējamie mehānismi – karstuma trauma vai vīrusa reaktivācija

30. Vestibulāra švannoma un tās ķirurģiska
rezekcija
• Visbiežāk no visiem intrakraniālajiem audzējiem
izraisa sejas nerva bojājuma sindromu
• Audzējam augot rodas n. facialis saspiedums un
nobīde
• Pēc operācijas:
• Sejas nerva paralīze – 4,8%
• Paralīzes attīsība pēc 4 - 30 dienām
• Intraoperatīvi lieto sejas nerva neirofizioloģisku
monitorēšanu
• Mazāks audzēja diametrs korelē ar pilnīgāku sejas nerva
funkciju atjaunošanos
• Ķirurģiskās pieejas ceļa izvēle neietekmē paralīzes
rašanās biežumu
Gerald A. Grant, M.D., Robert R. Rostomily, M.D., D. Kyle Kim, M.D., Ph.D., Marc R. Mayberg, M.D., DonaldFarrell, M.D.,Anthony Avellino, M.D., Larry G. Duckert, M.D., George
A. Gates, M.D., H. Richard Winn,M.D.:Delayed facial palsy after resection of vestibular schwannoma. Journal of Neurosurgery July 2002 / Vol. 97 / No. 1 / Pages 93-96
http://anworld.com/

31. Nazofaringeāla karcinoma
• Reti tiek atklāta pirms izplatīšanās uz reģionālajiem limfmezgliem.
• Audzēja palielināšanās un izplatība aizdegunē var izraisīt nazālas
obstrukcijas simptomus.
• Dzirdes izmaiņas, kraniālo nervu paralīzes parasti asociētas ar
audzēja izplatīšanos galvaskausa pamatnē.
• Nazālie simptomi: asiņošana, obstrukcija, izdalījumi (78%)
• Ausu simptomi: infekcija, kurlums, tinnīts (73%)
• Galvassāpes (61%)
• Kakla pietūkums (63%)
http://emedicine.medscape.com/article/988165-clinical

32. Diagnostika
• Sāpīga, cieta kakla limfmezglu palielināšanās
• Kraniālo nervu paralīze kā sākotnējā izpausme novērota
25 % pacientu
• Nazofaringoskopijā var novērot masu, kas lokalizēta
aizdegunē
• CT galvai un kaklam - nosaka audzēja izplatību,
galvaskausa pamatnes eroziju un kakla limfadenopātiju.
• MR – labāk atklāj intrakraniālu izplatību.
http://emedicine.medscape.com/article/988165-clinical
http://www.ghorayeb.com/
NasopharyngealSquamousC
ellCarcinoma.html

33. Bella paralīze
• Sejas nerva apakšējā motorneirona slimība
• Idiopātiska (etiopatoģenēzes teorijas iekļauj virālu infekciju, ko izraisa herpesvīrusi vai
autoimūnu šūnu-mediētu reakciju pret perifēro nervu mielīnu)
• Incidence: 20 gadījumi uz 100 000 cilvēkiem gadā
• Tā ir biežākais cēlonis sejas nerva paralīzei, bet tie nav sinonīmi
http://www.ccjm.org/fileadmin/content_pdf/ccjm/content_72
_398.pdf

34. Bella paralīze
• Izslēgšanas diagnoze!
• Raksturīgas pazīmes slimības anamnēzē un fizikālajā izmeklēšanā
palīdz to diferencēt no sejas nerva paralīzes, ko izraisījušas citas
saslimšanas:
http://www.ccjm.org/fileadmin/content_pdf/ccjm/content_72_398.pdf
http://uhealthsystem.com/health-library/neuro/disorder/bells

35. Klīniskās izpausmes
• Iekļauj visus nerva distālos zarus
• Pēkšņs sākums
• Maksimālais sejas muskuļu vājums pēc 24 – 72h
• Unilaterāls sejas muskuļu vājums vairumā gadījumu pilnīgs
• Nejutīgums vai sāpes auss apvidū skartajā pusē
• Paaugstināta jutība pret skaņām skartajā pusē
• Vairumā gadījumu spontāna uzlabošanās 6 mēnešu laikā
• Nepilnīga atveseļošanās 15% gadījumu, kas rezultējas ar reziduālu nerva
disfunkciju, iekļaujot daļēju paralīzi un motorās sinkinēzes
• Anamnēzē nav traumas, lokālas infekcijas, audzēja vai CNS slimības
http://www.ccjm.org/fileadmin/content_pdf/ccjm/content_72
_398.pdf

36. Paldies par uzmanību!
http://www.bbc.com/news/magazine-20123449