"Sinus lift" un tā komplikācijas
•Download as PPTX, PDF•
0 likes•1,708 views
Autori: Alberts Mhitarjans, Lana Mičko
Recommended
More Related Content
What's hot
What's hot (20)
Viewers also liked
Viewers also liked (20)
More from Marks Ronis
"Sinus lift" un tā komplikācijas
- 2. Sinus lift Pēc augšžokļa sānu zobu zaudēšanas sāk attīstīties: • alveolārā izauguma rezorbcija • augšžokļa dobuma pneimatizācija → nepietiekams kaulaudu daudzums, lai ievietotu atbilstoša garuma implantātu (Peterson L. J. et al, 2003)
- 3. Sinus lift Tiek pielietota, lai nodrošinātu nepieciešamo kaulaudu daudzumu implantātu ievietošanai. Metodes: 1) Netiešā - caur implantāta paredzēto urbuma vietu 2) Tiešā - caur mākslīgi radītu atveri augšžokļa dobuma laterālajā sienā. (Peterson L. J. et al, 2003)
- 4. Tiešā metode
- 6. Transplantātu veidi Autografts – (cilvēks) Allografts – (cilvēks-cilvēks) Ksenografts – (govs-cilvēks)
- 7. Komplikācijas I Operācijas laika II Agrīni postoperatīvas (7 – 10 dienas) III Vēlīni postoperatīvas ( 3 mēneši)
- 8. I Operācijas laikā Bukālā lēvera pārrāvums → OAF Infraorbitālā nerva un a/v kūlīša trauma → izpaužas agrīni postoperatīvi Asiņošana Osteomeatālā kompleksa obstrukcija Augšžokļa dobuma membrānas perforācija
- 9. Asiņošana Asiņošana var sākties no: mīkstajiem audiem (ekstraosālu a/v zaru bojājums) - veicot lēvera pacelšanu, mākslīgi veidotā kaula “lodziņa” (intraosālo a/v zaru bojājums) - veicot laterālās pieejas veidošanu. (Froum SJ, 2010) Asiņošana→ hematoma
- 10. Osteomeatālā kompleksa obstrukcija Var rasties : • ievietojot pārāk lielu transplantāta daudzumu (Ole T. Jensen, 2006) • asiņošanas rezultātā → dabīgās atveres nosprostošanās → sinusīta risks (Zijderveld et al, 2008) preoperatīvie apgrūtinošie faktori: deguna starpsienas deviācijas, deguna dobuma polipoze, OMK patoloģiski veidojumi un alerģijas. (Jensen J et al, 1994) (Kent J et al, 1993)
- 11. Augšžokļa dobuma membrānas perforācija Visbiežākā komplikācija pie “sinus lift” operācijas (Ole T. Jensen, 2006) Iespējamie perforāciju iemesli: membrānas bojāšana pieejas lodziņa veidošanas laikā membrānas bojāšana tās pacelšanas laikā dobuma pārpildīšana ar transplantāta materiālu. (Pikos M, 1999)
- 12. Augšžokļa dobuma membrānas perforācija Riska faktori: starpsienas klātbūtne sinusā sīnusa grīdas nelīdzenumi zobu sakņu formas iepriekšēja sīnusa ķirurģija (rētaudi) nepietiekams atlikušās alveolārās kores augstums (Pikos M, 1999) Sekas: sinusīts, transplantāta infekcija, dislokācija uz haimora dobumu (Barone A et al, 2006)
- 14. II Agrīni postoperatīvās komplikācijas (7 – 10 dienas) Asiņošana (no incīzijas vietas, no deguna) Brūces dehiscence → infekcija, transplantāta dislokācija, zaudēšana Barjermembrānas ekspozīcija – reti! Infekcija ( transplantāta infekcija, OP brūces infekcija, akūts sinusīts) Infraorbitālā nerva parestēzija (Ole T. Jensen, 2006)
- 16. Infekcija Operācijas brūces infekcija → Transplantāta infekcija (transplantāta zaudējums) → OAF, ONF, Akūts sinusīts • Pie transplantāta infekcijas ir nepieciešama transplantāta maiņa! (Ole T. Jensen, 2006).
- 17. Akūts sinusīts 20% gadījumu (Timmenga et al, 1997) Ierosinātāji: Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenza, Streptococcus pyogenes, Moraxella catarrhales (Schow SR, 1991) (Regev E et al, 1995) Cēloņi: • OP brūces infekcija, transplantāta infekcija • OAF • Membrānas perforācija (transplantāta nokļūšana haimora dobumā) • Sinus lift izraisīta OMK obstrukcija (↑transplantāta daudzums,asiņošana)
- 18. Infraorbitālā nerva parestēzija N.infraorbitalis bojājums – var rasties retraktora nepareiza novietojuma dēļ lēvera atvilkšanas laikā. Rodas: deguna laterālās, infraorbitālās vai augšlūpas zonas parestēzija Pamatā īslaicīga! (Ole T. Jensen, 2006)
- 19. III Vēlīni postoperatīvās komplikācijas (3 mēneši) Transplantāta zaudējums Implantāta migrācija ← stabilizācijas trūkums Oroantrāla fistula ← vēlīni iegūta tranplantāta infekcija Hroniskas sāpes (Ole T. Jensen, 2006)
- 20. III Vēlīni postoperatīvās komplikācijas (3 mēneši) Mīksto audu invāzija Cistas ← iesprostotas epitēliālo audu daļas pie OP brūces slēgšanas Implantāta neveiksme Hronisks sinusīts (Ole T. Jensen, 2006)
- 21. Hronisks sinusīts Akūta sinusīta hronizācija Transplantāta neveiksme – neveiksmīga osseointegrācija Riska faktori: Preoperatīvi OMK obstrukciju veicinošie faktori • deguna polipi • alerģiskas reakcijas • deguna starpsienas deviācijas • citas anatomiskas anomālijas (Jensen J et al, 1994) (Kent J et al, 1993)
- 22. Hronisks sinusīts Bieži seko OAF izveidošanās Specifiski: • Strutaini izdalījumi no OAF • Pārtikas, gaisa, fizioloģisku šķidrumu nokļūšana OAF (Anavi Y et al, 2008)
- 23. Izmantotā literatūra Jensen TO, “The Sinus Bone Graft”, 2006. Peterson LJ, Edward Ellis III, James R. Hupp, Myron R. Tucker. “Contemporary oral and maxillofacial surgery” 4th edition, 2003. Froum SJ, Dental Implants Complications, 2010. Zijderveld SA, van den Bergh JPA, Engelbert A.J.M. Schulten, Christiaan M. ten Bruggenkate, “Anatomical and Surgical Findings and Complications in 100 Consecutive Maxillary Sinus Floor Elevation Procedures”, Journal of Oral and Maxillofacial Surgery 2008; 66(7):1426 – 1438. Kent J, Block M: Discussion. J Oral Maxillofac Surg 51:1203,1993. Jensen J, Sindet-Pedersen S, Oliver A: Varying treatment strategies for reconstruction of maxillary atrophy with implants. J Oral Maxillofac Surg 52:219, 1994. Pikos M, Maxillary sinus membrane repair : Report of a technique for large perforations. Implant Dent 8:29, 1999. Schow SR. Infections of the maxillary sinus. Oral Maxillofac Surg Clin North Am 1991;3:343–353. Regev E, Smith RA, Perrott DH, Pogrel MA. Maxillary sinus complications related to endosseous implants. Int J Oral Maxil- lofac Implants 1995;10:451-61. Barone A, Santini S, Sbordone L, Crespi R, “A Clinical Study of the Outcomes and Complications Associated with Maxillary Sinus Augmentation”, Int J Oral Maxillofac Implants 2006;2:81- 85. Anavi Y, Allon DM, Avishai G, Calderon S, “Complication of maxillary sinus augmentations in a selective series of patients”, Oral Surgery, Oral Medicine, Oral Pathology, Oral Radiology, and Endodontology 2008;106(1):34-38.
Editor's Notes
- Pēc augšžokļa sānu zobu (premolāri, molāri) zaudēšanas sāk attīstīties: alveolārā izauguma rezorbcija, kam pievienojas augšžokļa dobuma pneimatizācija. Tas notiek, jo zaudējot zobus, kauls netiek noslogots (nenotiek okluzāls spiediens) → rezultātā kaulaudu daudzums samazinās un tas kļūst nepietiekams, lai ievietotu atbilstoša garuma implantātu (tas nozīmē - sinus grīda ir pārāk tuvu paredzētai implantāta ievietošanas vietai)
- Sinus lifta operācija – ir ķirurģiska procedūra, kuras mērķis ir palielināt kaulaudu apjomu aizmugurējā maksillas daļā – premolārā un molārā rajonā – uz augšžokļa dobuma rēķina. Galvenā indikācija šai operācijai ir nepietiekams kaulauda apjoms implantātu ievietošanai. Šo operāciju ir iespējams veikt, izmantojot netiešo un tiešo metodi. Netiešā metode – ir, kad transplantāts tiek ievietots caur implantāta paredzēto urbuma vietu. Tiešā metode – ir, kad transplantāts tiek ievietots caur mākslīgi radītu atveri augšžokļa dobuma laterālajā sienā (literatūrā saukts par ‘lodziņu’)
- Attēlā redzama notikusi alveolārā kaula rezorbcija un sīnusa pneimatizācija. Operācijas gaitā sākotnēji tiek izveidots bukāls lēvers kā arī kaulā tiek izurbts laterālais lodziņš 2. Attēlā redzam atbīdītu lēveri, izveidotu laterālo pieeju, kam seko sīnusa membrānas pacelšana. 3. Attēlā notiek transplantāta ievietošana iepriekš izveidotajā/atbrīvotajā vietā – vidēji 20-25mm no dobuma grīdas. 4. Attēlā redzam blīvi ievietotu transplantātu vietā, kur vēlamies panākt kaula reģenerāciju. Laterālais lodziņš tiek slēgts ar barjermembrānu. 5. Attēlā redzams reģenerētais kauls. Vidējs cieto audu izveidošanās ilgums – 6 mēneši. 6. Tālāk tūlītēji vai vēlīnāk (pēc 6 mēnešiem) tiek ievietots implantāts.
- 1. Attēlā redzama notikusi alveolārā kaula rezorbcija un sīnusa pneimatizācija. 2. Attēlā redzam primāro urbumu vietā, pa kuru tiks iepildīts transplantāts. 3. Tālāk veido sekundāro urbumu, kur izņem daļu kaula. 4. Ar speciālo instrumentu atlikušā kaula daļa tiek ienesta sīnusā (paceļot sīnusa membrānu), kā arī sānu sienas tiek sablīvētas. 5. Tālāk tiek iepildīts transplantāts. 6. Pēc kā seko tūlītēja vai vēlīnāka implantu ievietošana
- Tiek pielietoti 3 transplantātu veidi: Autografts – ņemts no tā paša indivīda – biežākās vietas, no kurām tiek ņemts transplantāts – zarnkauls, apakšžokļa simfīze (zoda rajons), processus coronoideus (apakšžokļa daļa) Allografts – ņemts no cita indivīda vienas sugas ietvaros -‘’- Ksenografts – ņemts no citas sugas pārstājva – govs, cūkas kauli (sasaldēti, izkaltēti, demineralizēti, deproteinizēti), koraļļi Vislabākā prognoze ir autograftam, taču visbiežāk tiek izmantoti ksenografti, lai operācija būtu pēc iespējas mazāk traumatiska pacientam.
- Komplikācijas ir iespējamas........
- Operācijas laikā iespējamās komplikācijas ir: Jāuzmanās no bukālā lēvera pārplēšanas, tas var novest pie oroantrālās fistulas izveidošanās. 2) Infraorbitālā nervu – asinsvadu kūlīša bojājums var notikt pie centieniem pagarināt bukālo lēveri, kā arī novietojot pret to smaganu lēvera retraktoru.
- Asiņošana var sākties no: - mīkstajiem audiem (ekstraosālu a/v zaru bojājums) - veicot lēvera pacelšanu, - mākslīgi veidotā kaula “lodziņa” (intraosālo a/v zaru bojājums) - veicot laterālās pieejas veidošanu. Operācijas laikā var tikt bojāti sinusu apasiņojošie a/v, vislielākā iespējamība ir bojāt: posterioro superioro alveolāro artēriju, posterioro laterālo deguna artēriju, infraprbitālo artēriju, kas visi ir a.maxillaris zari (a.carotis externa) Asiņošana var rezultēties hematomā.
- OMK obstrukcija var rasties : - ievietojot pārāk lielu transplantāta daudzumu (vidējais kaula augstums, ko cenšas iegūt ir 20 – 25 mm) - asiņošanas rezultātā → dabīgās atveres nosprostošanās → sinusīta risks OMK obstrukcijas risku operācijas laikā paaugstina jau pirms operācijas esoši drenāžu apgrūtinošie faktori: deguna starpsienas deviācijas, deguna dobuma polipoze, OMK patoloģiski veidojumi un alerģijas.
- Augšžokļa dobuma membrānas perforācija ir visbiežākā komplikācija. Atgadās 20% gadījumu. Iespējamie perforāciju iemesli: membrānas bojāšana pieejas lodziņa veidošanas laikā membrānas bojāšana tās pacelšanas laikā dobuma pārpildīšana ar transplantāta materiālu
- Perforācijas riska faktori: - starpsienas klātbūtne sinusā - sīnusa grīdas nelīdzenumi - zobu sakņu formas - iepriekšēja sīnusa ķirurģija (rētaudi) - nepietiekams atlikušās alveolārās kores augstums Lielas perforācijas var izraisīt sinusītu, transplantāta infekciju vai tā dislokāciju uz haimora dobumu, kā arī tam var sekot sliktāka kaulaudu veidošanās, palielināta mīksto audu veidošanās un samazināts implantātu veiksmes faktors, salīdzinot ar vietām, kur sīnusa membrāna netika perforēta.
- 1. Agrīna postoperatīva asiņošana ir iespējama no incīzijas vietas vai iekšā dobumā, kas izpaužas kā deguna asiņošana. 2. Operācijas brūces dehiscence var rezultēties ar infekciju, transplantāta dislokāciju vai pat tā zaudēšanu. 3. Barjermembrānas ekspozīcija ir lodziņu slēdzošas membrānas novirzīšanās no sākotnējās pozīcijas, kā rezultātā organisms to izstumj ekstraorāli.
- Sākotnēji infekcija var skart operācijas brūci, no kuras tā var izplatīties tālāk uz transplantātu, kā arī vēlāk var rezultēties OAF, ONF un/vai akūtā sinusītā. - Ja infekcija ir ierobežota, tad jāveic nekrotisko audu iztīrīšanu. - Ja infekcija ir iepenetrējusies visā transplantātā, tad nepieciešams to izņemt, iespējams, atsevišķos gadījumos ietverot arī sīnusa membrānu.
- Iepriekš veiktie pētījumi ziņo, ka akūts sinusīts vidēji ir 20% gadījumos pēc “sinus lift” operācijas. Kā galvenie sinusīta ierosinātāji pēc sinus lifta operācijas tiek minēti: Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenza, Streptococcus pyogenes, Moraxella catarrhales. Akūtā sinusīta cēloņi ir: - OP brūces infekcija, transplantāta infekcija - OAF - Membrānas perforācija (un tai iespējama sekojoša transplantāta nokļūšana haimora dobumā) - Sinus lift izraisīta OMK obstrukcija (↑transplantāta daudzuma, asiņošanas dēļ), kas ir gan izraisošs, gan pastiprinošs faktors.
- Infraorbitālā nerva parestēziju izraisa - N.infraorbitalis bojājums – tas var rasties retraktora nepareiza novietojuma dēļ lēvera atvilkšanas laikā. Bojājuma rezultātā rodas: deguna laterālās, infraorbitālās vai augšlūpas zonas parestēzija, kas pamatā īslaicīga (pāriet dažu nedēļu laikā),bet var būt ilgstošāka (vairāku mēnešu garumā).
- Transplantāta zaudējums – kā jau iepriekš minēts, attīstās infekcijas dēļ. Implantāta migrācija – rodas implantāta stabilizācijas trūkuma dēļ sakarā ar nepietiekamu kaula daudzumu/blīvumu. Kā sekundāra komplikācija pie vēlīni iegūtās transplantāta infekcijas ir oroantrālā fistula. Hroniskas sāpes
- Mīksto audu invāzija – kas ir epitēlija ieaugšana mākslīgi izveidotajā pieejas “lodziņā” Cistas - rodas no epiteliālajām audu daļām, kuras tiek iesprostotas pie brūces slēgšanas. Implantāta neveiksme, kas rodas dēļ: 1) neveiksmīga transplantāta osseointegrācija 2) ja ir iepildīts nepietiekams transplantāta daudzums (sakarā: ar nepietiekamu membrānas pacelšanu vai nepietiekamu blīvēšanu) Hronisks sinusīts
- Hronisks sinusīts var rasties kā: Akūta sinusīta hrozinācija Transplantāta neveiksmīga osseointegrācija, pārveidojot to par hroniskā iekaisuma perēkli HS attīstības riska faktori: preoperatīvi OMK obstrukciju veicinošie faktori (deguna polipi, alerģiskas reakcijas, deguna starpsienas deviācija, citas anatomiskas anomālijas)
- Hroniskam sinusītam, kas rodas kā komplikācija sinus liftam, kā viena no specifiskām izpausmēm ir OAF izveide. Kas simptomātikā atspoguļojas: ar strutainiem izdalījumiem no OAF, ar pārtikas, gaisa, fizioloģisku šķidrumu nokļūšanu tajā
- MUMS: Jābūt 2 no: biezi, dzelteni, zaļgani izdalījumi no deguna vai uz rīkli Deguna obstrukcija, apgrūtinot elpošanu Sāpes, jutīgums, pietūkums sinusu projekcijas vietā. Traucētas garšas un smaržas sajūtas Citi simptomi ietver: Ausu sāpes Īdoša sajūta augšžoklī un augšžokļa zobiem – sinusa pusē Kakla sāpes, klepus (pasliktinās naktī) Halitoze Nogurums, aizkaitināmība Slikta dūša Th: augmentin or cephalosporins served as first-line empiric medication.