Autori: Jūlija Gornika, Madara Cīrule

1. ODONTOGĒNS SINUSĪTS
Jūlija Gornika MF4
Madara Cīrule SF V

2. INFEKCIJAS MUTES DOBUMĀ
• Izraisītāji:
– Stafilokoki
– Streptokoki
– Candida
– Kombinācijas
– Baktērijas
– Vīrusi
– Citi mikroorganismi

3. MUTES DOBUMA INFEKCIJAS
• Mutes dobuma infekcijas
(īpaši periodontīts)
ietekmē daudzu
sistēmisku slimību
patoģenēzi un norisi:
– Kardiovaskulāras slimības
(MI, ateroskleroze)
– Bakteriāla pneimonija
– Infekciozais endokardīts
– CD
– Samazināts zīdaiņa svars

4. INFEKCIJAS IZPLATĪŠANĀS
• Infekcijas izplatīšanās kā īslaicīgas bakteriēmijas
rezultāts-m/o no asinsrites tiek izvadīti minūšu
laikā pateicoties retikuloendoteliālajai sistēmai;
• Mutes dobuma m/o (gr+;gr-) pēcsabrukšanas
endotoksīnu un izdalīto eksotoksīnu rezultātā
rodas bojājums
• M/o Ag var iekļūt asinsritē veidojot Ag-Av
kompleksu un izsaucot akūtu/hronisku iekaisuma
procesu

5. • 1 mg aplikuma= 1011 m/o
• Apikālā peridontītā >200 sugu
• Marginālā periodontītā > 500 sugu
• Lielākoties gr- anaerobi
• Nereti m/o, to komponenti, imunokompleksi
nokļūstot asinsritē var radīt bakteriēmiju
• Bakteriēmija:
– 100% pēc zobu Ex;
– 70% pēc saknes pulēšanas;
– 55% pēc 3 molāru Ex;
– 20% pēc endodontiskas ārstēšanas;
– Ķirurģisku procedūru laikā pieaug no 15-97%
– Zobu tīrīšanas laikā no 17-40%
• < 1 min laikā pēc procedūrām mutes dobumā
m/o var sasniegt sirdi, plaušas u.c. orgānus

6. ODONTOGĒNS SINUSĪTS
• Bakteriāla infekcija, kas izplatās no
zoba un/vai tā apņemošiem
audiem
• Parasti unilaterāls
• 10-12% no maksilāriem sinusītiem
• Infekcijas līmeņi-
– Zobs (kariess, periodontīts)
– Žoklis (periodontīts,
periostīts,osteomielīts)
– Sejas/ kakla mīkstie audi (abscesi,
flegmonas u.c.)
– Intrakraniāli/ intratorakāli
– Ģeneralizēti (odontogēns sepsis)

7. ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA
• Sinus maxillaris sāk attīstīties 3. mēnesī intrauterīni
• No paranazāliem dobumiem attīstas pirmais,
dzimstot pildīts ar šķidrumu
• Sākotnējā pneimatizācija horizontālā, posteriorā
virzienā, vēlāk inferiorā
• Attīstību beidz 12-14 g. (pastāvīgais sakodiens,
maxillas alveolāro izaugumu augšana)
• Bērniem attālums starp sin. maxillaris pamatni un
zobu saknēm ir lielāks
• Pieaugušam cilvēkam sin. maxillaris = 15-20 ml

8. ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA

9. ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA
• Tuvas anatomiskās attiecības starp maksilāro
sīnusu un dentoalveolāro kompleksu

10. ANATOMISKĀS ATTIECĪBAS
• Dažiem indivīdiem dobuma pneimatizācija un
izplešanās notiek uz pamatnes rēķina. Zobu saknes-
sin. maxillaris, klātas ar mukoperiostu
• Pacientiem, kuri zaudē augšžokļa zobu/-us sinus
pneimatizējas, veidojot padziļinājumu trūkstošā zoba
vietā

11. ANATOMIJA, FIZIOLOĢIJA
• Totāla zobu zuduma gadījumā sinusu no mutes
dobuma atdala vien plāna kaula plātnīte.
• Apgrūtina implantu ievietošanu -sinusa
dobuma augmentācija, sinuslifts

12. ETIOLOĢIJA
• Odontogēnas patoloģijas izraisīts Šnaidera jeb
sinusa membrānas ievainojums
• Infekcijas izplatīšanās no augšžokļa zobiem (reti-
apikāli blīvāks kortikālā kaula slānis nekā
vestibulāri) d14,24,16,26,17,27 (apikāls osteīts
u.c.)
• Jatrogēnie fakroti:
– zoba ekstrakcija (apikāla kustība, zobu saknes sinusā,
diverģē)
– endodontijas laikā periapikāli izgrūzti materiāli/
instrumenti
– Implanti (periimplantīts)
– maksilārā osteotomija

13. ETIOLOĢIJA
– atsevišķi stāvoša molāra ekstrakcija
– Ortognātiskā ķirurģija
– Impaktētu zobu izņemšana
– preprotētiska ķirurģija
– sinuslifts
• Periapikāli, periodontāli bojājumi (40%) –
periapikālais abscess(15-20%), granulomas,
cistas (6,66%)( radikulāras, reziduālas),
pseidocistas, mukocēles

14. http://www.slideshare.net/JansenCalibo/maxillary-sinusitis-odontogenic-
origin?qid=08c06b2c-7ccc-480e-97f3-bc258e8c65d9&v=qf1&b=&from_search=2
Med Oral Patol Oral Cir Bucal. 2010
Jan 1;15(1):e70-3. Meta-analysis of
the etiology of odontogenic
maxillary sinusitis. Arias-Irimia O,
Barona-Dorado C, Santos - Marino,
Natalia Martínez-Rodríguez,
José Mª Martínez-González

15. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PM
C2995970/

16. ETIOLOĢIJA
• Oroantrālā fistula –sin. maxillaris membrānas perforācija (ja
<5 mm slēdzas spontāni, ja > 5mm-slēdz ar mukoperiostālu
lēveri)
– 50% prem, mol, Ex
– 18,5% audzēju gadījumā
– 11% osteomielīts
– 7,5% Caldwell-Luc op.
– 7,5% trauma
– 3,7% folikulāras cistas
• Svešķermeņi
• Sinuslifts
• Zobu traumas

17. ETIOLOĢIJA
• Odontogēnas šūnas-
– Odontogēna keratocista (no lamina dentalis)
– Radikulāra cista (visbiežāk, bez perforācijas)
– Odontoma
– Cementoma
– Kalcificējoša odontogēna cista
– Osificējoša fibroma
• Ļaundabīgi:
– Odontogēna keratocista
– Ameloblastoma (1-5%, augsts recidīvu risks, var būt folikulāras
cistas malignizācijas rezultāts)
– Odontogēna miksoma
– Adenomatoīdais odontogēnais audzējs
– Kalcificējošs epiteliāls odontogēns audzējs
– Plakanšūnu odontogēns audzējs

18. http://www.slideshare.net/Eman.Qahtani/max
illary-sinus-31657083

19. SINUSĪTS
• Akūts:
– palielināta orālo baktēriju invāzija
– dentālās infekcijas izplatīšanās (premolāri, molāri)
• Hronisks:
– antrālās gļotādas ilgstošs iekaisums
– Recidīvs-akūts sinusīts

20. Rida Waseem (1 SlideShare) , Demonstrator at CMH Lahore Medical College /
Institute of Dentistry

21. MIKROBIOLOĢIJA
• Uzskats, ka sīnusi ir sterili ir maldīgs
• Ir izolēti:
– Streptococcus viridans,
– β hemolītiskais streptokoks,
– A grupas streptokoki,
– S. Pneumonia,
– Staphylococcus aureus,
– Hemophillus parainfluena,
– enterobacteria,
– anaerobi,
– Gr+ un Gr- koki un baciļi (Brook et al)
• Respiratorā trakta vīrusinfekcijas predisponē sinusītiem
• Sēnīšinfekcijas izraisīts sinusīts imunosupresētiem pacientiem
(nekontrolēts CD, HIV/AIDS)

22. MIKROBIOLOĢIJA
• Tā pati mikroflora, kas ir atbildīga par odontogēnām
infekcijām, ir sastopama arī odontogēna sinusīta gadījumā:
– Streptococci spp.
– Bacteroides
– Viellonella
– Corynebacterium
– Fusobacterium,
– Eikenella
•Pamatā pieņemti trīs biežākie patogēni
– S.pneumonia
– H.influenza,
– Moraxella catarrhalis
• Orālā flora!

23. AKŪTS SINUSĪTS
Aerobie un fakultatīvi anaerobie
• alfa-hemolītiskais streptokoks (5),
• mikroaerofiliskais streptokoks (4),
• Staf.aureus (2)
Anaerobie
• Gram-negatīvie baciļi (22),
• Peptostreptokoki (12),
• Fusobacterium (9)
• Propionibacterium acnes (2)
+Beta laktamāzi producējošās baktērijas
Microbiology of Acute and Chronic Maxillary Sinusitis Associated with an Odontogenic
Origin, Itzhak Brook, MD, MSc

24. HRONISKS SINUSĪTS
•Daudz vairāk anaerobi
Aerobie un fakultatīvi anaerobie
• alfa-hemolītiskais streptokoks (7),
• mikroaerofiliskais streptokoks (5),
• Staf.aureus (5)
Gram-negatīvie baciļi (41),
• Peptostreptokoki (16),
• Fusobacterium (12)
+Beta laktamāzi producējošās baktērijas

25. SIMPTOMI
• Jāievāc detalizēta pacienta anamnēze
• Sāpes (galvas, Mx zobu)
• Sāpes palielinās noliecot galvu
• Ožas traucējumi, zudums
• Subfebrila/ febrila t/ drudzis
• Pārpilnības sajūta, spiediens
• Simptomi bieži UNILATERĀLI

26. SIMPTOMI
• Rinoreja, sāpes vaigos, nepatīkama smaka, aizlikts deguns. deguna tecēšana, aizdegunes
tecēšana, smaganu tūska
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PM
C2995970/

27. SIMPTOMI
• Unilaterālā strutainā rinoreja - 66.7%
• Sāpes vaigos - 26%
• Nepatīkama smaka
• Unilaterālā deguna obstrukcija
• Spiediena sajūta/sāpes
• Nepatīkama smaka - 48% zobu sāpes 29%
Lee KC, Lee SJ. Clinical features and treatments of odontogenic
sinusitis. Yonsei Med J 2010;51:932-7
Longhini AB, Ferguson BJ. Clinical aspects of odontogenic maxillary sinusitis: a case
series. Int Forum Allergy Rhinol 2011;1:409-15.

28. AKŪTS ODONTOGĒNS SINUSĪTS
• Trulas vai intensīvas spiedošas sāpes
• Eritrēma
• Priekšējā augšžokļa un vaigu pietūkums
• Spiediena, pilnuma sajūa sinusa rajonā
• Galvassāpes
• Vārgums
• Drudzis
• Nepatīkama smaka no mutes
• Mukopurulenta rinoreja
• Aizlikts deguns

29. HRONISKS ODONTOGĒNS SINUSĪTS
• Nepatīkama smaka
• Pastavīgi strutaini izdalījumi, arī postnazāli
• Zobu sāpes košļājot
• Palielināts zobu kustīgums
• Migrēna
• Trulas galvassāpes

30. KLĪNISKA IZMEKLĒŠANA
• Inspectio – vaigu mīkstie audi un priekštelpa
(tūska un eritrēma)
• Palpatio – maxillas frontālās daļas
• Augšžokļa zobu perkusija – iespējami «vainīgo»
zobu noteikšana
• Pulpas vitalitātes testi (elektriskie, termālie-
aukstuma)
• Rinoskopija, deguna endoskopija, sinusa
endoskopija, sinusa satura aspirācija un citoloģija
palīdz noteikt diagnozi

31. RADIOLOĢISKA IZMEKLĒŠANA
• CT (zelta standarts)- ļauj
vizualizēt deguna
blakusdobumu, pamatni,
sienas, salīdzināt abas
puses, noteikt precīzu
bojājuma lokalizāciju un
iespējamo defektu sinusa
sienā. CBCT (20% no CT
radiācijas)
• MR
• USG
• Konvencionālā radioloģija
(Water`s projekcija)

32. NORMA
• Normā sīnusus
izklājoša gļotāda
nav redzama
• Labi
vizualizējamas
sinus kaula sienas
(aizēnojums)

34. http://endo.dentalpresspub.com/pdfs/endo032en_080-083_cre.pdf

35. OROANTRĀLA FISTULA

36. SINUSĪTS

37. ODONTOGĒNA INFEKCIJA

38. PSEIDOCISTA
• Veidojas no šķidruma
akumulācijas zem sīnusa
periosta
• Ovāls aizēnojums sinus gļotādā
• Nereti bilaterāli
• Periodontālām un periapikālām
cistām ir nozīme pseidocistu
etioloģijā
• Ārstēšana nav obligāta
• Perio/ endo/ ķirurģiska ārstēšana

39. POLIPI, CISTAS
• Polipi- šķidruma
akumulācija sinusa
izklājošās gļotādas
saistaudos
• Hroniska sinusīta
gadījumā- ķirurģiska
ekscīzija

40. MUKOCĒLE
• Ekspansīvi augoša un
potenciāli destruktīvs
veidojums
• Haimora dobumos reti

41. HRONISKS SINUSĪTS (v,65.g.)
http://headneckbrainspine.com/Case-126-
discussion.php
Atradne – maksilāri molāro zobu apikāls
izgaismojums ar iespējamo savienojumu uz
dobumu, saturs dobumā

42. KOMPLIKĀCIJAS
->CNS
• Subdurālā empiēma
• Smadzeņu abscess
• Meningīts
->asinīs
•Reimatisms
•Endokardīts

43. ĀRSTĒŠANA
• Primāri – zobu ārstēšana, etioloģiskā faktora novēršana
• Endodontiska ārstēšana/ zoba ekstrakcija (radikulāra cista)/
polipektomija
• 7-14 dienu a/b kurss.
– Benzilenicilīns (pie rezistences-cefazolīns)
– klindamicīns
– metronidazols
• Var kombinēt ar deguna dekonģestantiem (Efedrīna
saturoši deguna pilieni, Oksimetazolīns)
• Deguna pilieni (Olynth 0,1%,0,05%; Nodryl)
• NSPL-simptomu mazināšanai
• Antibakteriāli mutes skalojamie līdzekļi (Corsodyl)

44. ĀRSTĒŠANA
• Ķirurģiskā ārstēšana,
Caldwell-Luc pieeja,FESS
• Drenē – lai mazināt sāpes
intensitāti, novērst slimības
progresēšanu
• Sīnusu skalošana ar
fizioloģisko šķīdumu, a/b
saturošu sķīdumu, veic nazālo
antrostomiju
http://gvwizard52.blogspot.com/2011_
10_01_archive.html

45. ĀRSTĒŠANA
• Odontogēnas keratocistas gadījumā
(parakeratinizētais tips)-augsts recidīvs (35%,5g),
lokāli agresīvs-cistas kiretāža ar perifēru
ostektomiju
• Hroniska sinusīta gadījumā-kiretāža
• Sakne Haimora dobumā-
– Mukoperiostāls lēveris bukāli pārejas krokā kanīnu-
premolāru rajonā,
– Lodziņš
– Vietas slēgšana ar bukālu lēveri
– Šuvju uzlikšana
– ņemot caur ekstrakcijas vietu- lielāka oroantrālā fistula,
slēdz ar bukālu lēveri ar pagarinājumu, palatinālu lēveri

46. ĀRSTĒŠANA
• Oroantrālas fistulas gadījumā:
– A/b (Amoksicilīns, Doksiciklīns;
– Deguna dekonģestanti
– Tvaiku inhalācijas (mentols,eikalipts)
– Antimikrobiāli mutes skalojamie līdzekļi ar
hlorheksidīnu (Corsodyl)
– Atturēšanās no smēķēšanas, deguna šņaukšanas

47. LĒVERI

48. ĀRSTĒŠANA

49. FUNKCIONĀLA ENDOSKOPISKA
DEGUNA BLAKUSDOBUMU
OPERĀCIJA
• Rigīds endoskops, parasti 4.0mm diametrā ar
lokanības spēju līdz 120°, pincetes, naži,
mikrodebrīderi.
http://www.privatehealth.co.uk/private-
operations/ear-nose-and-throat/functional-
endoscopic-sinus-surgery-fess-/
http://www.enttoday.org

50. FUNKCIONĀLA ENDOSKOPISKA
DEGUNA BLAKUSDOBUMU
OPERĀCIJA
http://www.dariusrauba.lt
http://sinus.wustl.edu/details.aspx?ID=24

51. FUNKCIONĀLA ENDOSKOPISKA
DEGUNA BLAKUSDOBUMU
OPERĀCIJA
www.entusa.com

52. ODONTOGĒNU INFEKCIJU
KOMPLIKĀCIJAS
• Ludviga angina
• Mediastinīts
• Nekrotizējošs fascīts
• Kavernozā sīnusa tromboze
• Cerebrālais abscess
• Meningīts

53. LUDVIGA ANGĪNA-TIEŠA IZPLATĪBA
• Mutes dobuma pamatnes flegmona, kurai
raksturīgs akūts sākums, strauja izplatība, skar
submaksilāro, sublingvālo, submentālo
reģionu, veidojas ciets, blīvs pietūkums kakla
rajonā
• Biežākais infekcijas avots- 2,3 mandibulārais
molārs (70-80%), mīksto audu trauma, kas
skar mutes dobuma pamatni

54. LUDVIGA ANGĪNA
• Biežākie ierosinātāji – Beta-hemolītiskais
strept.ar Peptostrept., Bacteroides. Iespējams
izolēt E.colli, Borrelia vincentii. Iespējama
variācija.
• Slimībais progresējot rodas
muskuļu nekroze

55. LUDVIGA ANGĪNA
• Pacienta stāvoklis – ātri attīstās intoksikācija, blīva
suprahioīda tūska, palpējot nesāpīga, fluktuāciju
nenovēro. Mēle piepaceltā, pietūkusi, mazkustīga ar
brūno aplikumu. Pastāv rīšanas un elpošanas
grūtības, ādas eritrēma
http://znaniyapolza.ru/gnoynyie-zabolevaniya-shei.html

56. LUDVIGA ANGĪNA
• Iespējamas komplikācijas – sepse, respiratoro
ceļu obstrukcija. Izplatoties uz
parafaringeālām telpām, mediastenāli ->
aspirācijas pneimonija, meningīts, vaskulārā
erozija

57. LUDVIGA ANGĪNA
• Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz klīniskām
izpausmēm, CT palīdz novērtēt infekcijas
izplatīšanos (abscess?)

58. LUDVIGA ANGĪNA
• Ārstēšana – a/b(i/v penicilīns G, klindamicīns,
metronidazols), nekrotisko audu evakuācija, drenē,
elpceļu kontrole, nepieciešamības gadījumā -
traheotomija

59. LUDVIGA ANGĪNA
• Ārstēšana – a/b(i/v penicilīns G, klindamicīns,
metronidazols), nekrotisko audu evakuācija, drenē,
elpceļu kontrole, nepieciešamības gadījumā -
traheotomija
www.surgeryencyclopedia.com
Letalitāte 4-60%
akūtās elpceļu
obstrukcijas dēļ

60. MEDIASTINĪTS-TIEŠA IZPALTĪBA
• Jeb descendējošais nekrotiskais mediastinīts.
Infekcija izplatās retro un parafaringeālās
telpās, jo kaklā muskuļi un aponeirozes ir
orientēti vertikālā plaknē, veidojot telpu, kas
savieno mutes mugurējo daļu ar mediastinum.
Tur pat atrodas ar perivaskulāro fasciju klāti
n.vagus, v.jugularis interna, a.carotis
• Ierosinātāji – aerobie Strept.Staph, anaerobie
Strept.ar Bacteroides

61. MEDIASTINĪTS
• Klīniskā izpausme – abscesi rada disfāgiju,
dispnoe, stīvu kaklu, barības vada atvilni,
sāpīgs pietūkums zem
m.sternocleidomastoideus, retrosternālās
sāpes. Drudzis ar drebuļiem, izteikts vājums.
• Diagnosticēšana – laterālais rtg – pharyngs
mugurējās sienas dislokācija, gaisa klātbūtne.
Anteroposterior – paplašināta videnes telpa,
brīvs gaiss.

62. MEDIASTINĪTS
• Komplikācijas – septicēmija, abscess,
izsvīdums pleirā, lokālo a/v kompresija,
perikardīts, nāve.
• Ārstēšana – i/v a/b, drenē.
• Letalitāte – 42%

63. NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS-TIEŠA
IZPALTĪBA
• Multimikroba mīksto
audu infekcija ar ātru
izplatību.
• Raksturīga lielo
nekrotisko bojājumu
un gāžu izveide
subkutānos audos un
virspusējā fascijā

64. NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS-TIEŠA
IZPALTĪBA
• Slimībai progresējot patoloģiskos procesos
iesaistās muskuļi un āda, attīstās mionekroze
un parādās ādas plankumi
• Neārstējot, nekrotiskais fascīts var
komplicēties multisistēmiskos orgānu
bojājumos

65. NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS
• Ierosinātāji A grupas alfa –hemolītiskais
streptokoks un Stapf.
• Klīniskā izpausme nespecifiskā(sākumā kā
zobu infekcija, bet vēlāk progresē veidojot
gangrēnu ar izteiktu tūsku). Intensīvas sāpes,
parestēzija, anestēzija, nervu bojājumu
gadījumā.

66. NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS
• Iesaistoties pat.procesā, āda kļūst tumši
violeta ar izplūdūšām robežām. Vēlāk parādās
pūslīši ar strutaino ekstudātu. Drudzis,
krepitācija, sepses izpausmes.

67. NEKROTIZĒJOŠS FASCĪTS
• Iespējamas komplikācijas – pneimonija,
abscess, vaskulārā erozija, kraniālās
neiropātijas,vēnu tromboze
• Diagnosticēšana – CT, MR – gaisa atradne
mīkstos audos un kakla dziļās telpās
• Ārstēšāna – i/v a/b, drenēšana, intubācija,
traheotomija pēc nepieciešamības
• Letalitāte – 40%

68. KAVERNOZĀ SINUSA TROMBOZE-
NETIEŠA IZPLATĪŠANĀS
• Tūskains periorbitāls paplašinājums ar
plakstiņu un konjuktīvas iesaistīšanu.
• 7% dentālā etioloģija.
• Sejas venozā sistēmā veidojas trombs, kas spēj
retrogrādi nokļūt sīnusā, izraisot trombozi
• Sākumā unilat.

69. KAVERNOZĀ SINUSA TROMBOZE
• Ierosinātāji – Strept., Staph., Gr-
• Klīnika – acu sāpes, spiediena sajūta acī,
intoksikācijas pazīmes – drudzis, drebuļi, TA,
svīšana.
• Vēnu nosprostojums izraisa plakstiņu tūsku,
plakstiņa noslīdējumu, asarošana, tīklenes
asiņošana.
• Slimībai progresējot -> oftalmoplēģija, samazinās
vai izzūd radzenes refleksi, midriāze
• Ārstēšana – ķirurģiskā drenēšana, a/b

70. KAVERNOZĀ SINUSA TROMBOZE
• V.ophthalmica un kavernozā sīnusa tromboze

71. SMADZEŅU ABSCESS
• Kā sekas kavernozā sīnusa tromboflebītam,
septiskā metastāze
• Izplatība 1/100,000, letalitāte 0-24%
• Dentālā etioloģija – zoba ekstrakcija, dentālās,
periodontālās, ķirurģiskās, manipulācijas,
lokālo anestētiķu injekcijas

72. SMADZEŅU ABSCESS
• Lokalizējās smadzeņu parenhīmā, biežāk
temporālajā daivā, cerebellum
• Etioloģija – smadzeņu trauma, ķirurģiskā
manipulācija, organismā esošās infekcijas
diseminācija, dentālā izcelsme
• Ierosinātājs(dentāli) - Streptococcus viridans,
Bacteroides, Actinobacillus
actinomycetemcomitans

73. SMADZEŅU ABSCESS
• Klīniskā izpausme – intrakraniāls spiediens,
stiprās galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Ja
tiek skarta frontālā daiva – parādās krampji,
afāzija, parestētiskās krīzes, mainās uzvedība.
• Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz CT
izmeklējumu, papillārās stāzes pārbaude ar
oftalmoskopu.
• Ārstēšana – a/b, pretiekaisuma līdzekļi,
ķirurģiski - drenēšana

74. MENINGĪTS
• Neiroloģiskā komplikācija, kas attīstās
metastātiski vai saistībā ar tuvāk lokalizēto
tromboflebītu
• Klīniski izpaužas ar stiprām galvassāpēm,
apjukumu, aizkaitinamību, drudzi ar drebuļiem,
vemšanu, stīvu kaklu
• Diagnozes uzstādīšana – cerebrospinālā likvora
analīze (duļķains, strutains, opalescējošs
šķidrums, polimorfonukleārie Ley, palielināts
proteīnu daudzums, pazemināts glikozes līmenis),
ierosinātāja noteikšana

75. IZMANTOTĀ LITERATŪRA
• Mehra P, Murad H. Maxillary sinus disease of odontogenic origin.
Otolaryngol Clin North Am. 2004;37:347–64. [PubMed]
• Costa F, Emanuelli E, Robiony M, Zerman N, Polini F, Politi M.
Endoscopic surgical treatment of chronic maxillary sinusitis of
dental origin. J Oral Maxillofac Surg. 2007;65:223–8. [PubMed]
• Arias-Irimia O, Barona-Dorado C, Santos-Marino JA, Martínez-
Rodriguez N, Martínez-González JM. Meta-analysis of the etiology
of odontogenic maxillary sinusitis. Med Oral Patol Oral Cir Bucal.
2010;15:e70–3. [PubMed]
• Miroslav Andrić. Endoscopic Surgery of Maxillary Sinuses in Oral
Surgery and Implantology. University of Belgrade, Faculty of
Dentistry, Serbia
• Paulius Ugincius, Ricardas Kubilius, Albinas Gervickas, Saulius
Vaitkus. Chronic odontogenic maxillary sinusitis. Stomatologija,
Baltic Dental and Maxillofacial Journal, 8:44-8, 2006

76. IZMANTOTĀ LITERATŪRA
• IC Uluibau, T Jaunay, AN Goss. Severe odontogenic infections. Aust Dent J
2005.
• Kyung Chul Lee, Sung Jin Lee. Clinical Features and Treatments of
Odontogenic Sinusitis. Yonsei Med J. Nov 1, 2010; 51(6): 932–937.
• Priscila Dias Peyneau, Lívia Gravina Teixeira de Oliveira, Pollyanna Moura
Rodrigues Carneiro, Flavio Ricardo Manzi. Maxillary sinus disease of
odontogenic origin. Dental Press Endod. 2013 May-Aug;3(2):80-3
• X.Li, K.M.Kolltveit, L.Tronstad, I.Olsen, Systemic Diseases Caused by Oral
Infection, Clinical Microbiology Reviws, October 2000 , 13 (4) 547-558
• Jimenez Y, Bagan Jv, Murillo J, Poveda R. Odontogenic infections.
Complications. Systemic manifestations. Med Oral Patol Oral Cir Bucal
2004;9 SUPPL:S139-47.
• http://www.arizonasinus.com/odentogenic-rhinosinusitis.htm
• http://www.exodontia.info/Closure_of_Oro-Antral_Communication.html
• http://www.surgical-dentistry.info/OroAntralCommunication.html

77. PALDIES PAR UZMANĪBU!