Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi
•Download as PPTX, PDF•
0 likes•892 views
Definīcija, etioloģija, patoģenēze, diagnostika, ārstēšana, profilakse utt.
Recommended
More Related Content
What's hot
What's hot (20)
Viewers also liked
Viewers also liked (20)
Similar to Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi
Similar to Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi (20)
Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi
- 1. Akūts un hronisks vidusauss iekaisums MF III 10. grupa Dana Mičule
- 3. Definīcija • Akūts vidusauss iekaisums - dzirdes kanāla, bungdobuma un aizauss paugura šūnu mukoperiosta iekaisums.
- 4. Epidemioloģija • Akūts vidusauss iekaisums ir biežākā bakteriālā infekcija bērniem. • Vecumā līdz trim gadiem 70% bērnu ir bijis vismaz viens akūts vidusauss iekaisums.
- 5. Etioloģija • Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas izraisa akūtu vidusausu iekaisumu: Streptococcus pneumoniae 30-35% Haemofhilus influenzae 20-25% Moraxella catharalis 10-15% • Retāk izraisa: Staphilacoccus aureus Pseudomona aeruginosa N.meningitidis
- 6. • Var attīstīties sekundāri, kā komplikācija augšējo elpošanas ceļu infekcijas vai gripas gadījumos, bet bērniem – skarlatīnas, masalu, diftērijas un citu infekciozu slimību laikā.
- 7. Akūts vidusauss iekaisums bērniem • Jaunpiedzimušajiem bungdobumā atrodamas miksoīdo audu atliekas, kas ir barotne, lai attīstītos infekcija. • Infekcijas process vidusausī dažreiz rodas sakarā ar to,ka augļa ūdeņi dzemdību laikā iekļūst caur dzirdes kanālu. • Zīdaiņiem inficēšanās mehānisms ir tāds pats kā jaunpiedzimušajiem, bet infekcija vidusausī iekļūst ne tikai no deguna vai aizdegunes, bet atgrūšanas momentā arī barības masas.
- 8. Akūts vidusauss iekaisums bērniem zīdainim • Raudulīgs • Neņem krūti sakarā ar sāpēm rijot • Berzē slimo ausi gar mātes roku > 1 gada • Sāpīgums uzspiežot uz tragus • Augsta temperatūra (39.5- 40) • meningisms
- 9. • Biežāk nekā pieaugušajiem novērojama izveseļošanās bez bungplēvītes perforācijas sakarā ar tās lielāku rezistenci, bungdobuma gļotādas labākām uzsūkšanās spējām un vieglāku strutu notecēšanu pa plato dzirdes kanālu.
- 10. Riska faktori • Bērni, īpaši vecumā līdz 7 gadiem. • Nedaudz biežāk vīriešu dzimtas pārstāvjiem. • Augšējo elpošanas ceļu infekcija- baktērijas vai vīrusi rīklē, degunā. • Zīdaiņa barošana ar pudeli, nevis ar krūti. Zīdaiņa barošana ar pudeli guļus ar stipri atliektu galvu. • Aizdegunes mandeļu hipertrofija un anatomiskas īpatnības vai aukslēju šķeltne. • Alerģisks rinīts vai alerģija. • Pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums, kaitīgi vides apstākļi. • Ģimenes predispozīcija.
- 11. Infekcijas ceļi • Tubogēnais • Traumatiskais • Hematogēnais
- 12. Patoģenēze
- 13. Klīnika • Akūts sākums • Stipras sāpes iekaisušajā ausī ▫ spiedošas ▫ plēsošas ▫ pulsējošas • Drudzis • Spiediena izmaiņas bungdobumā ▫ dzirdes pasliktināšanās ▫ troksnis ausīs ▫ auss aizkrišana • Eksudāta vai izsvieduma šķidrums slēgtajā dobumā traucē bungplēvītes un dzirdes kauliņa kustīgumu • Skaņas vadīšanas un dzirdes traucējumi pēc konduktīvā tipa • Otoreja – bungplēvītes perforācijas gadījumā • Galvas reiboņi, slikta dūša
- 14. Diagnostika • Otoskopija krāsa kontūras gaismas refleksa lokalizācija caurspīdīgums kustīgums
- 16. Diagnostika • Audiometrijas un akumetrijas dati- konduktīva tipa vājdzirdība slimajā ausī. • Rinnes un Federiči testi negatīvi slimajā pusē. • Vēbera tests- lateralizācija uz slimo pusi.
- 17. Diferenciāldiagnostika • ārējās auss iekaisums • zobu sāpes • temporomandibulārās locītavas sāpes • akūts virāls faringīts • auss trauma
- 18. Ārstēšanas principi Komplikāciju risku Slimības pāreju hroniskā formā Mazināt sāpju sindromu Infekciju progresēšanu
- 20. Bungplēvītes paracentēze • Izlīdzina spiedienu bungdobumā ar spiedienu ārējā vidē, izlaiž strutas vai šķidrumu, novēršot iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.
- 21. • Uzskata,ka: otalģijas simptomus drudzi toksicēmiju mazina spontānas perforācijas risku • Procedūra ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā. • Diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu.
- 22. Negatīvie aspekti • Procedūrās grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. • Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu.
- 23. Pozitīvie aspekti • Pieaug komplikāciju attīstību risks • Tiek traucēta dzirde • a/b terapija ir neefektīva • Diagnostiskajos nolūkos
- 24. Komplikācijas • Vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā infekcija izplatās ārpus deniņu kaula gaisu saturošajiem dobumiem - bungu dobuma, antrum mastoideum un mastoidālajām šūnām.
- 26. Ekstrakraniālās • timpanoskleroze • bungplēvītes perforācija • vājdzirdība (sensoneirāla un/vai konduktīva) • akūts mastoidīts • pertozīts • labirintīts • sejas nerva parēze • hronisks vidusauss iekaisums
- 27. Intrakraniālās • ekstradurāls abscess • subdurāls abscess • intracerebrāls abscess • Sinus sigmoīdeus tromboflebīts/tromboze • smadzeņu abscess • smadzenīšu abscess • meningīts
- 28. Definīcija • Hronisks strutojošs vidusauss iekaisums – stabila bungplēvītes perforācija, pastāvīga vai periodiska strutu atdalīšanās no auss un arī dažādas pakāpes dzirdes pasliktināšanās.
- 29. Etioloģija • Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas izraisa hronisku vidusausu iekaisumu: Pseudomonas aeruginosa 60-90% Staphylococcus aureus 10-25% Proteus 10-20% E. coli Streptococcus viridans Klebsiellas Sēnītes S. epidermidis – hroniski atdalījumi no auss
- 30. Patoģenēze • Turpinājums akūtam strutojošam otītam, kas nav izārstēts mēneša laikā, dažādu apstākļu dēļ. • Liela nozīme augšējo elpošanas ceļu patoloģiskiem stāvokļiem – adenoīdiem, deguna starpsienas izliekumiem, hroniskiem sinusītiem utt. • Nepietiekami efektīva akūta vidusauss iekaisuma terapija.
- 31. Klīnika • Paasinājuma gadījumā iespējamas komplikācijas: labirintīts akūts dzirdes zudums meningīts smadzeņu abscess
- 32. Diagnostika • Anamnēze • Dzirdes kanāla un dzirdes analizatora funkcionāli izmeklējumi • Otoskopija
- 33. Antibakteriālā terapija • Amoksicilīns + beta laktamāzes inhibitori • Perorālie 2. paaudzes cefalosporīni • Hinoloni
- 34. • Pēc paasinājuma sanācijas indicēta timpanoplastika. • Vidusauss iekaisums ar holesteatomu – indicēta tikai ķirurģiska ārstēšana.
- 35. Timpanoplastika • Ķirurģiska operācija,lai rekonstruētu bungādiņu un/vai vidusauss kauliņus. • Dzirdes uzlabošana tiek panākta: pastiprinot skaņas vadīšanas transformāciju veic viena labirinta loga (priekštelpas loga) aizsardzību pret skaņām kombinē šos abus paņēmienus
- 36. Izmantojamā literatūra • Ķīse L., Antibakteriālā terapija otolaringologa praksē • http://www.doctus.lv/2011/4/otitis-media • V. Paļčuns, N. Preobraženskis, Ausu, kakla un deguna slimības • Ķīse L., Sumeraga G., žurnāls Ārsts “Vidusauss iekaisuma komplikācijas”.
Editor's Notes
- Vidusauss sastāv no trim daļām - bungu dobuma (cavum tympani}, dzirdes kanāla (tūba auditiva) un aizauss paugura šūnu sistēmas (antrum mastoideum, adītus adantrum, ceilulae mastoidae). Akūts, subakūts vai hronisks iekaisuma process skar visas šīs daļas
- Nereti ir trīs vai vairāku patogēnu kombinācija.
- Jaunpiedzimušajiem infekcijas process vidusausi dažreiz rodas sakarā ar to ,ka ....
- Parastos normālos apstākļos vidusauss dobumā mikrofloras nav, kas izskaidrojams ar dzirdes kanāla gļotādas skropstiņepitēlija barjeras funkciju. Epitēlija bārkstiņas nepārtraukti gļotaino sekrētu bīda aizdegunes virzienā. Dažādu vispārēju infekcijas slimību, kā arī deguna un aizdegunes gļotādas lokālu akūtu un hronisku iekaisumu gadījumos dzirdes kanāla skropstiņepitēlija aizsargfunkcija ir traucēta un tā patogēnā flora iekļūst bungdobumā. Traumatiskais ceļš – caur bojātu bungplēvīti Hematogēnais ceļš - tādu infekcijas slimību gadījumos kā skarlatīna, masalas, tīfs, tuberkuloze.
- Patoģenēzē izšķir vairākas stadijas: pirmā ir hiperēmijas stadija- notiek dzirdes kanāla obstrukcija, daļēja vai pilnīga kanāla nosprostošana un spiediena izmaiņas bungdobumā; otrā stadija ir eksudācijas stadija- kapilāri dilatējas, notiek seroza, fibrinoza eksudāta izgulsnēšanās. Eksudāts satur fibrīna, leikocītu un eritrocītu atliekas, lizosomālus fermentus. Kausveida šūnu hiperplāzija; trešā ir strutošanas stadija- pievienojas sekundāra bakteriāla infekcija. Vidusausī līdz ar eksudāta apjomu pieaug spiediens. Notiek bungplevītes izvelvējums. Šajā stadijā raksturīgas akūtas sāpes, spiediena sajūta ausī. Strutošanas stadijā var notikt bungplevītes perforācija; ceturtā stadija ir saaugumu stadija- attīstās tikai aptuveni 2% gadījumu. Vidusauss gļotādas hiperplāzija. Pastāvīga jeb stabila perforācija. Ieilgusi vai hroniska otoreja. Ar laiku notiek dzirdes kauliņu erozija, vidusauss struktūrās veidojas saaugumi, tiek traucēta skaņas pārvadīšana pa dzirdes kauliņiem. Pieaug holesteatomas attīstības risks. Infekcija vidusausī visbiežāk iekļūst tubogēnā ceļā,tas ir, pa dzirdes kanālu.
- Slimībai raksturīgs akūts sākums, bieži pirms vidusauss iekaisuma pacientam novēro akūtu rinītu, faringītu vai citu augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Pamata simptoms ir stipras sāpes iekaisušajā ausī, parasti spiedoša, plēsoša vai pulsējoša rakstura. Drudzis līdz 38-39oC, kas norāda uz akūta infekcijas procesa attīstību. Dzirdes pasliktināšanās, troksnis ausī, auss aizkrišana liecina par spiediena izmaiņām bungdobumā. Eksudāts vai izsviedumu šķidrums slēgtajā dobumā traucē bungplēvītes un dzirdes kauliņu kustīgumu. Notiek skaņas vadīšanas un dzirdes traucējumi pēc konduktīvā tipa. Otoreju jeb auss tecēšanu novēro bungplevītes perforācijas gadījumā. Dažreiz pacients sūdzas par galvas reiboņiem, sliktu dūšu.
- Otoskopijā atbilstīgi stadijai novēro bungplēvītes izmaiņas pamata kritērijos: krāsā, kontūrās, gaismas refleksa lokalizācijā, caurspīdīgumā, kustīgumā. Otoskopijā novērojamās izmaiņas skatiet 2.attēlā
- Ārējais auss iekaisums – kopējie simptomi ir sāpes ausī, strutaini atdalījumi. Ārējam otītam nav raksturīga dzirdes pavājināšanās. Ārējā otīta izdalījumi vienmēr strutaini, savukārt gļotu piejaukums vienmēr liecina par vidusauss iekaisumu.
- Akūts vidusauss iekaisums ir pašlimitējoša slimība. Tomēr ir bīstamu komplikāciju attīstības risks. Vidusauss iekaisuma terapijas mērķi ir novērst komplikāciju risku, novērst slimības pāreju hroniskā formā, mazināt sāpju sindromu, novērst infekcijas progresēšanu un pireksiju.
- Tā kā visbiežākie vidusauss iekaisuma izraisītāji ir S.pneumoniae, H.influenzae un M.catharalis, tad penicilīnu grupas preparāti ir pirmās izvēles antibiotikas, ja nav datu vai aizdomu par rezistenci vai šo grupu neefektivitāti. Visbiežāk lieto amoksicilīnu vai amoksicilīnu kopā ar kālija klavunātu. Alternatīvi preparāti pieaugušajiem ir trešās paaudzes cefalosporīni un makrolīdi. Bērniem - tetraciklīni (doksaciklīns) vai fluorhinoloni. Analgētiķi Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi efektīvi mazina sāpju simptomus un drudzi pirmajās 24 stundās. Gan bērniem, gan pieaugušajiem rekomendējamie preparāti ir iburpofēns un acetamenofēns. iti medikamenti Anemizējošie deguna pilieni- bieži akūts vidusauss iekaisums attīstās kā akūta rinīta vai sinusīta turpinājums. Anemizējošos deguna pilienus nav ieteicams lietot ilgāk par 4-5dienām. Ausu pretsāpju pilieni- atvieglo sāpes, mazina bungplēvītes iekaisumu. Kontrindicēti otorejas vai perforācijas gadījumā. 2. paaudzes antihistamīni mazina gļotādas tūsku, rinoreju, tiem ir pre tie kai su ma darbība. Lokālas ausu kompreses, siltums(?).
- paracentēze jeb timpanocentēze ir bungplēvītes mikroincīzija (skat. 3. attēlu). To veic, lai izlīdzinātu spiedienu bungu dobumā ar spiedienu ārējā vidē, izlaistu strutas vai šķidrumu, novēršot iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.
- Kad tieši veikt paracentēzi, šodien joprojām ir strīdīgs jautājums. Nav zinātnisku pieradījumu, ka paracentēze ietekmē slimības iznākumu vai ārstēšanas ilgumu nekomplicēta vidusauss iekaisuma gadījumos. Tomēr daži otolaringologi plaši izmanto šo metodi. Metodes piekritēji uzskata, ka paracentēze ātri mazina izteiktos otalģijas simptomus, drudzi un toksicēmiju, mazina spontānas perforācijas risku. Šī procedūra noteikti ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā. Tai ir arī diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu. Metodes pretinieki uzskata, ka efektīvo antibakteriālo preparātu ērā šī metode ir zaudējusi iepriekšējo nozīmi un plašo izmantojamību. Pirms procedūras grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu. Mūsdienās uzskata, ka paracentēze jāveic, ja pieaug komplikāciju attīstības risks, tiek traucēta dzirde, antibakteriālā terapija ir neefektīva vai diagnostiskajos nolūkos.
- Metodes pretinieki uzskata, ka efektīvo antibakteriālo preparātu ērā šī metode ir zaudējusi iepriekšējo nozīmi un plašo izmantojamību. Pirms procedūras grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu.
- Mūsdienās uzskata, ka paracentēze jāveic, ja pieaug komplikāciju attīstības risks, tiek traucēta dzirde, antibakteriālā terapija ir neefektīva vai diagnostiskajos nolūkos.
- Mastoidīts – aizauss paugura šūnu ģļotādas iekaisums. Akūts – akūta strutaina vidusauss iekaisuma komplikācija ar aizauss paugura kaula destrukciju un abscendēšanos. Latents – hroniska sero/mukotimpanum gadījumā, nav kaula destrukcijas
- Mastoidītu biežums, kas prasīja ķirurģisku iejaukšanos, pirms antibiotiku ērās bija 25-50%. 1980. gados šis skaitlis saruka līdz 0,02%. [4] 1995. gadā Kangsanarak un līdzautoru veiktā pētījumā ar 24 321 pacientu, kam bijis akūts vidusauss iekaisums, tikai 0,36% bijušas intrakraniālas komplikācijas. [5]
- Timpanoplastija – operācijas laikā tiek rekonstruēta m. tympanica un dzirdes kauliņi