1
Kakla flegmonas
Ieva Grīnberga
MF V 2.gr
Mentori: Dr.Jānis Sokolovs
Dr.Jeļena Zbaracka
2
Kakla flegmona
https://d7c2b0wpljtwf.cloudfront.net/var/ezwebin_site/storage/images/media/images/e-anatomy/head-neck-
mri/en/face-neck-space-region/4784-1-eng-GB/face-neck-space-region_imagelarge.jpg
3
 Kakla fascija sastāv no 3 lapiņām:
»Lamina superficialis: aptver visu kaklu
»Lamina pretachealis: atrodas tikai kakla priekšpusē, pārklāj kakla
taisnos muskuļus, kuri atrodas zem os hyoideum
»Lamina prevertebralis: sākas no basis cranii externa, ejot uz leju
pārklāj kakla dziļos un laterālos muskuļus
Kakla fascijas
4
https://cfaascience.files.wordpress.com/2010/09/neckfa
5
 Spraugas, kas atrodas galvas rajonā
 Spraugas, kas stiepjas visa kakla garumā
 Spraugas, kas atrodas virs os hyoideum
 Spraugas, kas atrodas zem os hyoideum
Galvas un kakla spraugas [1]
6
http://www-uptodate-
7
 Karotīdā sprauga
»Saturs: miega artērijas, v.jugularis interna, n.vagus, LM,
simpātisko nervu šķiedras
 Retrofaringeālā sprauga
»Atrodas rīkles un barības vada mugurpusē
»Svarīga, jo savienojas ar videni
 Pre-vertebrālā sprauga
»Priekšpusē atrodas prevertebrālā fascija
»Mugurpusē atrodas mugurkaula skriemeļi
»Stiepjas visa mugurkaula garumā
Galvas un kakla spraugas [2]
8
 Parafaringeālā sprauga
 Submandibulārā sprauga
 Temporālā sprauga
 Parotīdā sprauga
 Mastikator-sprauga (Masticator space)
 Vaigu sprauga (Buccal space)
 «Danger space»
Galvas un kakla spraugas [3]
9
 Supraklavikulārā sprauga
 Virspusējā kakla sprauga
 Pretraheālā sprauga
»Atrodas starp traheju, barības vadu un fascia pretrachealis
»Stiepjas līdz videnei
Galvas un kakla spraugas [4]
10
11
 Akūts flegmanozs laringīts (43,8%)*
 Hronisks dekompensēts tonsilīts (21,9%)
 Zobu infekcijas (12,5%)
Etioloģija [1]
12
 Siekalu dziedzeru iekaisums vai obstrukcija
 Mutes dobuma vai rīkles traumas
 Ezofagoskopija vai bronhoskopija
 Svešķermeņa aspirācija
 Kakla limfadenīts
 Tiroidīts
 Mastoidīts
 Laringopiocēle
Etioloģija [2]
13
Kāpēc tas ir nopietni?
14
Infekcijas izplatīšanās ceļi
15
 Visbiežāk dominē polimikrobiāla flora
 Gan aerobās, gan anaerobās baktērijas
 Dominē mutes mikroflora
 Biežāk atrastie izraisītāji:
» Acinetobacter baumanii *
» Meticilīn jutīgs koagulāzes negatīvs S.aureus
» Enterococcus spp
» Candida albicans
» Citos literatūras avotos minēti izraisītāji: Streptococcus viridans,
Streptococcus pneumoniae, Fusobacterium nucleatum, Bacteroides
melaninogenicus, Bacteroides oralis, Spirochaeta, E.coli
Mikrobioloģija
16
 Klīniskā aina
» Flegmanozs laringīts
» Hronisks dekompensēts tonsilīts
» Zobu infekcijas
» Grūtības pagriezt kaklu, vizualizē vai palpē infiltrātus uz kakla, asimetrija
 Pilna asins aina
 Bioķīmiskie rādītāji
 Koagulogramma
» Svarīgi, ja paredzēta operācija
 Abscesa mikrobioloģiskais uzsējums
» Svarīgi nozīmējot antibakteriālo terapiju
Diagnostika [1]
17
 CT ar kontrastvielu
» Zelta standarts
» CT attēlos var izvērtēt procesa lokalizāciju, robežas, kā arī apkārtējo audu iesaisti
 MR
» Ekonomiski neizdevīgs, laikietilpīgāks izmeklējums
» Iespējams veikt pacientiem, kam kontrindicēts apstarojums
 Krūšu kurvja pārskata rtg
 USG
» Nesniedz informāciju par anatomiskajām struktūrām, tomēr ar šo izmeklējumu ir
iespēja diferencēt starp abscesu un flegmonu, kā arī sniegt informāciju par apkārtējo
asinsvadu stāvokli
» Iespējams veikt pacientiem, kam kontrindicēts apstarojums
Diagnostika [2]
18
 Galvenais- nodrošināt elpošanu
»Intubācija
»Traheostomija
»Krikotiroidotomija
 Antibakteriāla terapija
»Kultūra!
»Terapijas korekcija
 Ķirurģiska terapija
»Incīzija, drenāža
»Tonsilektomija
Ārstēšana
19
 Visbiežāk- transcervikāla pieeja
 Komplicēta operācija ar vairāku specialitāšu
pārstāvjiem (ORL, SŽĶ, torakālais ķirurgs)
Ķirurģiska ārstēšana
20
Antibakteriālā terapija
21
 Trahejas obstrukcija, elpošanas nepietiekamība
 Aspirācija
 V.jugularis interna tromboze
 Miega artērijas erozija un plīsums
 Mediastinītis
 Sejas nervu disfunkcija
 Septiski trombemboli
 Septisks šoks
 Akūta nieru mazspēja
 Nekrotizējošs fascīts
 Osteomielīts
 DIK sindroms
Komplikācijas
22
1. Kāds ir biežākais kakla flegmonu etioloģiskais faktors
Latvijā?
A Dentālas infekcijas
B Kakla traumas
C Hronisks dekompensēts tonsilīts
D Akūts flegmanozs laringīts
Jautājumi
23
1. Kāds ir biežākais kakla flegmonu etioloģiskais faktors
Latvijā?
A Dentālas infekcijas
B Kakla traumas
C Hronisks dekompensēts tonsilīts
D Akūts flegmanozs laringīts
Jautājumi
24
Jautājumi
2. Zelta standarts kakla flegmonu diagnosttikā:
A MRI
B Diagnozi apstiprina pēc klīniskās ainas
C CT
D USG
25
Jautājumi
2. Zelta standarts kakla flegmonu diagnosttikā:
A MRI
B Diagnozi apstiprina pēc klīniskās ainas
C CT
D USG
26
3. Kāda komplikācija visbiežāk būs novērojama
paientam, kam infekcija skārusi karotīdo spraugu?
A Mediastinīts
B Akūta nieru mazspēja
C Meningīts
D V.jugularis tromboze
Jautājumi
27
3. Kāda komplikācija visbiežāk būs novērojama
paientam, kam infekcija skārusi karotīdo spraugu?
A Mediastinīts
B Akūta nieru mazspēja
C Meningīts
D V.jugularis tromboze
Jautājumi
28
 Cummings otolaryngology 5th Ed. Chapter 14 deep neck space
infections
 Parviz Janfaza, Jeseph B. Nadol, Jr., Robert J. Galla, Richard L. Fabian,
Willian W. Montgomery, «Surgical anatomy of the Head and Neck»,
2011
 Byron J. Bailey MD FACS, Karen H. Calhoun MD, Norman Friedman
MD, Shawn Newlands MD, Jeffrey T. Vrabec, «Atlas of head and Neck
Surgery- Otolaryngology», 2001.
 Alan D Murray, MD, «Deep neck infections», In: Medscape, 2016.
 Anthony W Chow, MD, FRCPC, FACP, Deep neck space infekctions, In:
UpToDate, 2016.
 http://www.slideshare.net/LindaVeidere/a-retrospective-analysis-of-deep-
neck-infection-patients-profile-in-pstradins-clinical-university-hospital
 http://radiopaedia.org/articles/deep-spaces-of-the-head-and-neck
Izmantotā literatūra:

Kakla flegmonas

  • 1.
    1 Kakla flegmonas Ieva Grīnberga MFV 2.gr Mentori: Dr.Jānis Sokolovs Dr.Jeļena Zbaracka
  • 2.
  • 3.
    3  Kakla fascijasastāv no 3 lapiņām: »Lamina superficialis: aptver visu kaklu »Lamina pretachealis: atrodas tikai kakla priekšpusē, pārklāj kakla taisnos muskuļus, kuri atrodas zem os hyoideum »Lamina prevertebralis: sākas no basis cranii externa, ejot uz leju pārklāj kakla dziļos un laterālos muskuļus Kakla fascijas
  • 4.
  • 5.
    5  Spraugas, kasatrodas galvas rajonā  Spraugas, kas stiepjas visa kakla garumā  Spraugas, kas atrodas virs os hyoideum  Spraugas, kas atrodas zem os hyoideum Galvas un kakla spraugas [1]
  • 6.
  • 7.
    7  Karotīdā sprauga »Saturs:miega artērijas, v.jugularis interna, n.vagus, LM, simpātisko nervu šķiedras  Retrofaringeālā sprauga »Atrodas rīkles un barības vada mugurpusē »Svarīga, jo savienojas ar videni  Pre-vertebrālā sprauga »Priekšpusē atrodas prevertebrālā fascija »Mugurpusē atrodas mugurkaula skriemeļi »Stiepjas visa mugurkaula garumā Galvas un kakla spraugas [2]
  • 8.
    8  Parafaringeālā sprauga Submandibulārā sprauga  Temporālā sprauga  Parotīdā sprauga  Mastikator-sprauga (Masticator space)  Vaigu sprauga (Buccal space)  «Danger space» Galvas un kakla spraugas [3]
  • 9.
    9  Supraklavikulārā sprauga Virspusējā kakla sprauga  Pretraheālā sprauga »Atrodas starp traheju, barības vadu un fascia pretrachealis »Stiepjas līdz videnei Galvas un kakla spraugas [4]
  • 10.
  • 11.
    11  Akūts flegmanozslaringīts (43,8%)*  Hronisks dekompensēts tonsilīts (21,9%)  Zobu infekcijas (12,5%) Etioloģija [1]
  • 12.
    12  Siekalu dziedzeruiekaisums vai obstrukcija  Mutes dobuma vai rīkles traumas  Ezofagoskopija vai bronhoskopija  Svešķermeņa aspirācija  Kakla limfadenīts  Tiroidīts  Mastoidīts  Laringopiocēle Etioloģija [2]
  • 13.
  • 14.
  • 15.
    15  Visbiežāk dominēpolimikrobiāla flora  Gan aerobās, gan anaerobās baktērijas  Dominē mutes mikroflora  Biežāk atrastie izraisītāji: » Acinetobacter baumanii * » Meticilīn jutīgs koagulāzes negatīvs S.aureus » Enterococcus spp » Candida albicans » Citos literatūras avotos minēti izraisītāji: Streptococcus viridans, Streptococcus pneumoniae, Fusobacterium nucleatum, Bacteroides melaninogenicus, Bacteroides oralis, Spirochaeta, E.coli Mikrobioloģija
  • 16.
    16  Klīniskā aina »Flegmanozs laringīts » Hronisks dekompensēts tonsilīts » Zobu infekcijas » Grūtības pagriezt kaklu, vizualizē vai palpē infiltrātus uz kakla, asimetrija  Pilna asins aina  Bioķīmiskie rādītāji  Koagulogramma » Svarīgi, ja paredzēta operācija  Abscesa mikrobioloģiskais uzsējums » Svarīgi nozīmējot antibakteriālo terapiju Diagnostika [1]
  • 17.
    17  CT arkontrastvielu » Zelta standarts » CT attēlos var izvērtēt procesa lokalizāciju, robežas, kā arī apkārtējo audu iesaisti  MR » Ekonomiski neizdevīgs, laikietilpīgāks izmeklējums » Iespējams veikt pacientiem, kam kontrindicēts apstarojums  Krūšu kurvja pārskata rtg  USG » Nesniedz informāciju par anatomiskajām struktūrām, tomēr ar šo izmeklējumu ir iespēja diferencēt starp abscesu un flegmonu, kā arī sniegt informāciju par apkārtējo asinsvadu stāvokli » Iespējams veikt pacientiem, kam kontrindicēts apstarojums Diagnostika [2]
  • 18.
    18  Galvenais- nodrošinātelpošanu »Intubācija »Traheostomija »Krikotiroidotomija  Antibakteriāla terapija »Kultūra! »Terapijas korekcija  Ķirurģiska terapija »Incīzija, drenāža »Tonsilektomija Ārstēšana
  • 19.
    19  Visbiežāk- transcervikālapieeja  Komplicēta operācija ar vairāku specialitāšu pārstāvjiem (ORL, SŽĶ, torakālais ķirurgs) Ķirurģiska ārstēšana
  • 20.
  • 21.
    21  Trahejas obstrukcija,elpošanas nepietiekamība  Aspirācija  V.jugularis interna tromboze  Miega artērijas erozija un plīsums  Mediastinītis  Sejas nervu disfunkcija  Septiski trombemboli  Septisks šoks  Akūta nieru mazspēja  Nekrotizējošs fascīts  Osteomielīts  DIK sindroms Komplikācijas
  • 22.
    22 1. Kāds irbiežākais kakla flegmonu etioloģiskais faktors Latvijā? A Dentālas infekcijas B Kakla traumas C Hronisks dekompensēts tonsilīts D Akūts flegmanozs laringīts Jautājumi
  • 23.
    23 1. Kāds irbiežākais kakla flegmonu etioloģiskais faktors Latvijā? A Dentālas infekcijas B Kakla traumas C Hronisks dekompensēts tonsilīts D Akūts flegmanozs laringīts Jautājumi
  • 24.
    24 Jautājumi 2. Zelta standartskakla flegmonu diagnosttikā: A MRI B Diagnozi apstiprina pēc klīniskās ainas C CT D USG
  • 25.
    25 Jautājumi 2. Zelta standartskakla flegmonu diagnosttikā: A MRI B Diagnozi apstiprina pēc klīniskās ainas C CT D USG
  • 26.
    26 3. Kāda komplikācijavisbiežāk būs novērojama paientam, kam infekcija skārusi karotīdo spraugu? A Mediastinīts B Akūta nieru mazspēja C Meningīts D V.jugularis tromboze Jautājumi
  • 27.
    27 3. Kāda komplikācijavisbiežāk būs novērojama paientam, kam infekcija skārusi karotīdo spraugu? A Mediastinīts B Akūta nieru mazspēja C Meningīts D V.jugularis tromboze Jautājumi
  • 28.
    28  Cummings otolaryngology5th Ed. Chapter 14 deep neck space infections  Parviz Janfaza, Jeseph B. Nadol, Jr., Robert J. Galla, Richard L. Fabian, Willian W. Montgomery, «Surgical anatomy of the Head and Neck», 2011  Byron J. Bailey MD FACS, Karen H. Calhoun MD, Norman Friedman MD, Shawn Newlands MD, Jeffrey T. Vrabec, «Atlas of head and Neck Surgery- Otolaryngology», 2001.  Alan D Murray, MD, «Deep neck infections», In: Medscape, 2016.  Anthony W Chow, MD, FRCPC, FACP, Deep neck space infekctions, In: UpToDate, 2016.  http://www.slideshare.net/LindaVeidere/a-retrospective-analysis-of-deep- neck-infection-patients-profile-in-pstradins-clinical-university-hospital  http://radiopaedia.org/articles/deep-spaces-of-the-head-and-neck Izmantotā literatūra:

Editor's Notes

  • #3 Flegmona: nenorobežots, izplūdis strutojošs zemādas saistaudu iekaisums. Atšķirībā no abscesa vai empiēmas, kur strutas norobežojas patoloģiskā vai dabiskā dobumā, flegmonas gadījumā strutas infiltrējas visos inficētajos audos, un iekaisums strauji izplatās arvien plašākos audu apvidos.
  • #4 Lamina prethachealis un kakla orgānus saista irdenie saistaudi. Sprauga, kas veidojas starp fasciju un orgāniem apakšā aiz sternum pāriet krūšu dobumā- augšējā videnē Kakla orgānus un lamina prevertebralis arī saista irdenie saistaudi un prauga, kas veidojas starp fasciju un orgāniem, arī pāriet augšējā videnē
  • #5 Lamina superficialis sinonīmi: (no ang.v.) enterior, external, enveloping vai investing layer of the deep fascia Lamina prevertebralis sinonīmi: posterior, scalene fascia
  • #6 Tā kā os hyoideum ir svarīgākā kakla struktūra, kas ierobežo infekciju izplatību, tad kakla spraugas iedala šādās 4 grupās. *Iedalījums ņemts no grāmatas «Surgical anatomy of the Head and Neck», 2011
  • #8 Spraugas, kas stiepjas visa kakla garumā
  • #9 Nosaukumi ņemti no grāmatas «Surgical anatomy of the Head and Neck», 2011.
  • #10 Zem os hyoideum
  • #12 Linda Veidere, Marks Ronis, dr.Guntas Sumeragas vadībā veikts pētījums PSKUS. *Pētījumā ņemti vērā tikai PSKUS LOR nodaļas dati, līdz ar to kopējā Latvijas statistika liecina par to, ka biežākais etioloģiskais faktors ir zobu infekcijas
  • #13 Pie traumām- bieži cilvēki uzkrīt uz zīmuļiem vai arī zivs asakas izduras cauri no barības vadam. Īpaša pacientu kategorija ir pacienti ar HIV, kuriem daudz biežāk attīstās šādas patoloģijas un komplikācijas
  • #14 Piemēram, tonsillīts var izraisīt paratonsilāru abscesu, bet ja tas nav laicīgi ārstēts, tad infekcija var izplatīties tālāk uz parafaringeālo spraugu. No turienes infekcija varētu izplatīties tālāk uz retrofaringeālo un paravertebrālo spraugu. Ņemot vērā, ka šīs spraugas stiepjas līdz videnei, infekcija var izraisīt mediastinītu un empiemu Otrs piemērs: Infekcija no parafaringeālās spraugas var izplatīties līdz karotīdai spraugai, izraisot vena jugularis interna trombozi
  • #15 Zinot izplatības ceļus, vieglāk izvērtēt procesa smagumu, kā arī labāko ķirurģisko pieeju
  • #16 Latvijā biežākās – *Acinetobacter baumanii (ņemts no ITN pacientiem, pati par sevi neizraisa flegmonas) Meticilīn sensitīvs koagulāzes negatīvs S.aureus Enterococcus spp Candida albicans
  • #21 Latvijā galvenokārt lieto – metronidazolu, amoksiklāvu, ceftriaksonu.