SlideShare a Scribd company logo
1 of 32
Objektīvās dzirdes 
izmeklēšanas metodes 
Rīgas Stradiņa universitāte 
Medicīnas fakultāte 
V kurss, 1.grupa 
Linda Veidere 
LOR pulciņš
Izmeklēšanas metodes 
• Timpanometrija 
• Akustiskais reflekss 
• OAE – otoakustiskā emisija 
11/3/2014 
• ABR – auditory brain stem response – 
smadzeņu stumbra potenciāli 
2
TIMPANOMETRIJA 
• Palīdz izvērtēt vidusauss funkciju. 
• Novērtē vidusauss atgrūsto enerģiju 
(impedance) un uzņemto 
enerģiju (admitance). 
• Immitance/impadence testi – timpanometrija 
un akustiskais (stapediālais) reflekss. 
• Timpanometrija vērtē vidusauss ‘kustīgumu’ 
(compliance) pie bungplēvītes, ja ārējā auss ejā 
tiek pievadīts gaisa spiediens. 
• Spiedienu mēra dekapaskālos (daPa). 
http://www.medscope.co.uk/Welch_Allyn_TM- 
262_AutoTymp_with_IPSI_Reflex_Tympanom 
etry~pp~128.htm 
11/3/2014 
3
http://fineartamerica.com/featured/cross-section-biomedical-illustration-of-tympanometer-probe-inserted-in- 
ear-to-test-middle-ear-and-eardrum-tympanometry-dorling-kindersley.html 
11/3/2014 
4
11/3/2014 
• Maksimālā kompliance 
atspoguļojas kā pīķis 
timpanogrammā. 
• Norāda, pie kāda spiediena 
bungplēvīte ir viskustīgākā, kad 
gaisa spiediens ārējā auss ejā ir 
vienāds ar spiedienu bungu dobumā. 
• Pozitīva spiediena pīķis norāda uz 
akūtu vidusauss iekaisumu. 
• Negatīva spiediena pīķa klīniskā 
nozīme tiek apšaubīta. 
5
1. A tips 
2. B tips 
3. C tips 
4. As tips 
5. AD tips 
11/3/2014 
6 
http://redeyespy.blogspot.com/2011/11/your-audiology-tutorial-tympanometry.html
11/3/2014 
Normāla timpanogramma – A tips 
• Pīķis ap 0 
daPa. 
• Pieļaujama 
nobīde - 100 
daPa līdz + 
100 daPa. 
http://emedicine.medscape.com/article/1831254-overview 
7
11/3/2014 
Nolīdzināta timpanogramma – B tips 
• Norāda par minimālu 
bunglplēvītes kustīgumu vai 
arī pilnīgu nekustīgumu. 
• Saistīts ar šķidrumu vidusausī – 
vidusauss iekaisumu. 
• Ja auss kanāls ir normāla 
tilpuma. 
• Ja auss kanāla tiplumps 
palielināts, jādomā par PE 
(pressure equalizing tube – 
timpanostoma) vai perforāciju. 
• Ja auss kanāla tilpums neliels – 
aizsērējusi zonde vai arī 
piespiesta pie ārējās auss ejas 
sienas. 
http://audgendb.chop.edu/index.php/tutorialpg/ 
audiology-tutorial/tympanometry/ 
8
11/3/2014 
Pīķis negatīva spiediena rajonā – C tips 
• Spiediens ≥ -150 
daPa; negatīvs 
spiediens vidusausī. 
▫ Bungplēvītes 
retrakcija; 
▫ Dzirdes caurules 
disfunkcija. 
• Pacients ieelpo caur 
degunu (sniffing). 
http://www.guidelinesinpractice.co.uk/jun_08_hart_ 
ome_jun08 
9
11/3/2014 
Zema pīķa timpanogramma – As tips 
• Ierobežots 
bungplēvītes 
kustīgums. 
▫ Otoskleroze; 
▫ Bunglpēvītes 
sarētojumi; 
▫ Malleolus fiksācija. 
10 
http://quizlet.com/7963984/3700-lec-12-test-4-flash-cards/
11/3/2014 
Augsta pīķa timpanogramma – AD tips 
• Abnormāli dziļš vai augsts 
pīķis. 
• «Vaļīga» vai hiperkustīga 
vidusauss sistēma. 
▫ Dzirdes kauliņu 
disartikulācija,; 
▫ Slābana bungplēvīte. 
• Slābana bungplēvīte – 
minimāls dzirdes zudums vai 
normāla dzirde. 
• Dzirdes kauliņu 
disartikulācija – 
konduktīvs dzirdes zudums. 
Izteiktāks pie augstām 
frekvencēm. 
11 
http://quizlet.com/7963984/3700-lec-12-test-4-flash-cards/
AKUSTISKAIS REFLEKSS 
• Mēra mazāko skaņas skaļumu, kurš izsauc m.stapedius refleksu. 
• Bungplēvīte tiek turēta maksimālā iestiepumā; tiek veikti tīra toņa 
stimuli. 
• M.stapedius aizsargreflekss pret skaļiem trokšņiem. 
• Normā stapediālais reflekss ir bilaterāls, kā atbilde uz skaļu skaņu. 
• Testu veic ipsilaterāli (stimuls un ieraksts vienā ausī), 
kontralaterāli (stimuls vienā ausī, ieraksts pretējā) vai abus. 
• Vienas auss stimuls refleksu izsauc bilaterāli. 
• Parasti reflekss parādās 70-100 dB. 
• Ja stimulētajā ausī konduktīvs/sensoneirāls dzirdes zudums – 
reflekss nebūs. 
11/3/2014 
12
http://muscular-system.blogspot.com/2013/05/stapedius-muscle.html 
11/3/2014 
13
Akustiskā refleksa ceļi 
• Ipsilaterāls: 
▫ Dzirdes nervs 
▫ Ipsilaterālais nucleus cochlearis ventralis (pons) 
▫ Corpus trapezoideum (pons) 
▫ Ipsilaterālais n.facialis motorais kodols 
▫ Ipsilaterālais n.facialis 
▫ Ipsilaterālais m.stapedius 
▫ Dzirdes nervs 
▫ Corpus trapezoideum 
▫ Ipsilaterālā mediālā augšējā oliva 
▫ Ipsilaterālais n.facialis motorais kodols 
▫ Ipsilaterālais n.facialis 
▫ Ipsilaterālais m.stapedius 
• Kontralaterāls: 
▫ Dzirdes nervs 
▫ Ipsilaterālais nucleus cochlearis ventralis (pons) 
▫ Kontralaterālā mediālā augšējā oliva 
▫ Kontralaterālais n.facialis motorais kodols 
▫ Kontralaterālais n.facialis 
▫ Kontralaterālais m.stapedius 
11/3/2014 
http://emedicine.medscape.com/ar 
ticle/1948643-overview 
14
11/3/2014 
• VIII - n. vestibulocochlearis - līdzsvara un dzirdes nervs, jušanas nervs. Nervam divas daļas: n. 
vestibularis - līdzsvara nervs un n. cochlearis - dzirdes nervs. 
▫ N. vestibularis ir jušanas kodoli - nuclei vestibulares, kas atrodas area vestibularis, vairāk iegarenajās smadzenēs. 
▫ N. cochlearis ir jušanas kodoli - nuclei cochleares. Tie atrodas area vestibularis, vairāk tiltā. 
• Pons šķērsgriezumā izšķir 2 daļas: pars basilaris pontis, atrodas ventrāli un tegmentum pontis, atrodas 
dorsāli. Starp abām daļām atrodas baltās vielas saišķis - corpus trapezoideum, kas ir dzirdes ceļa sastāvdaļa. 
• Corpus trapezoideum - dzirdes ceļa daļa. To veido aksoni no nuclei cochleares (dzirdes ceļa otrie neironi). 
Šķiedras daļēji krustojas un pārslēdzas uz nuclei corporis trapezoidei (trešie neironi). Trešo neironu aksoni iet 
augšupejošā virzienā, izveidojot lemniscus lateralis. 
• Nuclei corporis trapezoidei - kodolu grupa, kas atrodas starp corpus trapezoideum šķiedrām, dzirdes ceļa 
sastāvdaļa. 
• Lemniscus lateralis - ir augšupejošā dzirdes ceļa daļa, kas iet līdz zemgarozas dzirdes centriem - colliculi 
inferiores un corpus geniculatum mediale. 
• Vidussmadzeņu dorsālajā virsmā ir atrodami vairāki veidojumi. 
▫ Lamina tecti atrodas vidussmadzeņu dorsālā virsmā virs aquaeductus mesencephali, kas veidota no 2 augšējiem 
uzkalniņiem - colliculi superiores un 2 apakšējiem uzkalniņiem - colliculi inferiores, kurus atdala divas rievas: 
viena gareniskā virzienā, otra - šķērsvirzienā. Laterāli no katra uzkalniņa uz priekšu un uz augšu atiet baltās vielas 
valnīši, ko sauc par uzkalniņu rociņām. No colliculus superior atiet brachium colliculi superioris. No colliculus 
inferior atiet brachium colliculi inferioris. Uzkalniņu rociņas savā starpā savieno zemgarozas redzes un dzirdes 
centrus vidussmadzenēs un starpsmadzenēs. 
• Zemgarozas redzes un dzirdes centri. Zemgarozas redzes centrs atrodas colliculus superior pelēkajā vielā, 
kur atrodas vairākas kodolu grupas (stratum griseum colliculi superioris). Zemgarozas dzirdes centrs ir 
nuclei colliculi inferioris, kas atrodas colliculus inferior. 
• Gyrus temporalis superior - starp sulcus lateralis un sulcus temporalis superior, tajā atrodas garozas 
dzirdes centrs. Kreisās puslodes gyrus temporalis superior mugurējā daļā atrodas sensorais runas centrs (spēja 
kontrolēt savu runu un saprast citu runāto), 
• Tractus tectospinalis - kustību ceļš (reflektorais redzes un dzirdes ceļš). Pārvada impulsus, kas izraisa 
aizsargreakcijas pie negaidītiem redzes vai dzirdes orgānu kairinājumiem. Saista vidussmadzeņu zemgarozas 
redzes centru (colliculi superiores) ar muguras smadzeņu kustību kodoliem. Krustojas vidussmadzenēs. 
16
11/3/2014 
ABR – SMADZEŅU STUMBRA 
POTENCIĀLI 
• Pirmo reizi apraksta Jewett un Williston 1971.gadā. 
• Visefektīvākā metode, lai noteiktu dzirdes neirālo 
integritāti no VIII nerva līdz pat smadzeņu stumbram. 
• 90% sensitivitāte, 70-90% precizitāte. 
• Atspoguļo neironu aktivitāti dzirdes sistēmā. 
• Vislabākā metode, lai noteiktu retrokohleāru 
patoloģiju. 
• Izmanto bērniem vai arī nelīdzestīgiem pacientiem. 
• Skaņas signālu var dot izmantojot gan gaisa, gan kaula 
vadīšanu. 
• Normālā ABR ir 5-7 pozitīvi pīķi (Jewett peaks). 
17
Vērā jāņem... 
11/3/2014 
• Vecums – zīdaiņiem nepilnīgi I, III, V viļņi, jo dzirdes sistēma vēl nav 
pilnībā nobriedusi. 
• Dzimums – sievietēm ir tendence uz īsākām latencēm un lielākām 
amplitūdām. 
• Temperatūra – zem 36° vai virs 38° ietekmē latences. 
• Medikamenti. 
• Samaņa, pacienta uzmanība. 
• Liekas kakla, žokļa muskuļu kustības ietekmē izmeklējumu. Pacientam 
jābūt pilnīgi mierīgam. 
• Dzirdes zudums – konduktīvs vai jaukts, nevar precīzi veikt testu. 
Maina uztverto dzirdes stimulu daudzumu dzirdes ceļā. 
• Stimulu polaritāte, biežums (virs 30 klikšķiem sekundē izraisa 
palielinātas latentes, virs 55 – izmainās viļņu formas), intensitāte un 
frekvence (augstāka frekvence – īsākas latentes). 
18
ABR viļņi 
I. VIII nerva distālais gals pie gliemeža, pirms ieiet 
iekšējā dzirdes kanālā. Pirmais neirons. 
II. VIII nerva proksimālais gals, pirms ieiešanas 
smadzeņu stumbrā. 
III. Kaudālais smadzeņu stumbrs netālu no corpus 
trapezoideum un augšējā oliva kompleksa (nucleus 
cochlearis dorsalis et ventralis). Otrais neirons. 
IV. Augšējāis oliva komplekss. Trešanis neirons. 
V. Lemniscus lateralis (nucleus lemnisci lateralis), kur 
tas ieiet colliculus inferior 
VI. Colliculus inferior 
VII. Colliculus inferior, corpus geniculatum mediale 
thalāmā. 
11/3/2014 
19
http://www.biolab.eletrica.ufu.br/abr/more.php 
11/3/2014 
20
• Austiņā tiek 
pievadīts signāls. 
• Elektrodi ir 
novietoti uz 
galvas vismas. 
• Signāla 
amplitūda 
(mikrovolti) tiek 
atspoguļota pret 
laiku 
(milisekunde). 
• Viļņu pīķi 
numurēti I-VII. 
• Viļņi parasti ar 10 
milisekunžu 
intervālu pēc 
toņa signāla (70- 
90 dB). 
• Pozitīvie pīķi 
atspouļo kā 
aferento, tā arī 
eferento aktivitāti 
smadzeņu 
stumbrā. 
11/3/2014 
http://emedicine.medscape.com/article/836277-overview 
21
Rezultāti 
11/3/2014 
• Konduktīvs dzirdes zudums: 
▫ Novēlotas absolūtās latentātes it īpaši I. Pārējie 
rādītaji normas robežās. 
• Sensoneirāls dzirdes zudums: 
▫ Nav I viļņa, novēlotas visas latentātes. 
• Neirāls dzirdes zudums: 
▫ I viļņa latentāte normas robežās; visas pārējās 
latentātes novēlotas. 
▫ Novēloti starpviļņu intervālu novēlojumu. 
22
Indikācijas ABR 
11/3/2014 
• Dzirdes nerva neirinoma. 
• Vestibulāra švannoma. 
• Dažos gadījumos var precīzi noteikt bojājuma 
līmeni. 
• Jaundzimušo dzirdes skrīnings. 
• Dzirdes sensivitātes noteikšana. 
• Noteikt VIII nerva un smadzeņu stumbra funkciju. 
• Intraoperatīvi monitorēt VIII nervu un smadzeņu 
stumbru smadzeņu mugurējās bedres OP laikā, VIII 
nerva vaskulāra dekompresija, dzirdes nerva 
audzēja ekstripācijas laikā. 
23
ABR jaundzimušo skriningā 
11/3/2014 
• 1:1000 piedzimst kurli. 
• Iedzimts dzirdes samazinājums. 
• Pozitīva ģimenes anamnēze. 
• Stigmas vai citas sindromu atradnes, 
kas liek domāt, ka varētu būt dzirdes traucējumi. 
• Postnatālas infekcijas (bakteriāls meningīts). 
• In utero infekcijas (CMV, herpes, sifiliss, 
• toksoplazmoze, masaliņas). 
• Neonatālas indikācijas – hiperbilirubīnēmija, pulmonāla 
hipertensija, bronhopulmonāla displastija. 
http://www.dizziness-and-balance. 
• Sindromi, kas saistīti ar progresējošu dzirdes zudumu. 
• Neirodeģeneratīvi sindromi. 
• Galvas trauma. 
• Persistejošs vidusauss iekaisums vismaz 3 mēnešus. 
• Ototoksiski medikamenti (aminoglikozīdi). 
com/testing/hearin 
g/OAE.htm 
24
11/3/2014 
OAE – OTOAKUSTISKĀ EMISIJA 
• Pirmo reizi aprakstīja Kemp 1978.gadā. 
• Otoakustiskā emisija ir gliemeža ārējo 
matiņšūnu ģenerētie akustiskie signāli, kuri 
tiek pārvadīti caur vidusausi uz ārējo auss eju, kur 
tos uztver ļoti jutīgs mikrofons. 
• Videi jābūt klusai. Pacientam jābūt klusam un 
mierīgam, ar norāmlu vidusauss funkciju. 
• Noskaka gliemeža sensitivitāti. 
• Atšķirt sensoru no neirāla dzirdes zuduma. 
• Nevajag pacienta līdzdalību, tāpec var izmantot 
zīdaiņiem un komatoziem pacientiem. 
25
Veidi: 
11/3/2014 
• SOAE – spontaneous OAE – bez ārēja akustiska 
stimula. 
• EOAE – evoked OAE – ar akustiskiem 
stimuliem. 
▫ TOAE – transient OAE – pārejoša/īslaicīga 
▫ DPOAE – distortion product OAE – deformēta 
toņa 
• SFOAE – sustained frequency OAE – nav 
klīniska pielietojuma. 
26
11/3/2014 
http://www.med.umich.edu/childhearinginfo/pv/oaetest.htm 
27
Ārējās matiņšūnas 
bazilārā membrāna 
gliemeža šķidrums 
ovālais lodziņš 
dzirdes kauliņi 
bungplēvīte 
ārējā auss eja. 
11/3/2014 
• Ēnerģiju uztver ārējā auss ejā. 
• OAE ir dzirdes blakusprodukts. 
• Efektīva, objektīva, neinvazīva gliemeža funkcijas 
novērtēšanas metode. 
• To ietekmē konduktīvs dzirdes zudums. 
• Negatīvas OAEs nenozīmē, ka ir ārējo matiņšūnu 
disfunkcija. Jānovērtē vidusauss stāvoklis. 
• Pozitīvas OAEs norāda uz ārējo matiņšūnu 
funkcionēšanu. 
28
11/3/2014 
Klīniski izmanto 
1. SOAEs (spontānās) – 35-60% cilvēkiem ar 
normālu dzirdi ir spontānas OAE. Norāda uz 
labu ārējo matiņšūnu funkciju. Bet daudziem 
cilvēkiem ar normālu dzirdi tās var būt 
negatīvas un klīniski neko nenozīmē. 
http://www.dizziness-and-balance.com/testing/hearing/OAE.htm 
29
11/3/2014 
2. TOAE (provocētās, ar pārejošiem stimuliem) – 
klikšķu vai ļoti īslaicīgi atsevišķu toņu 
signāli. Normālai TOAE jābūt tādu pašu 
frekvenču OAE kā stimuliem. 
3. DOAE – atbiles reakcija uz diviem 
vienlaicīgiem tīriem toņiem ar dažādām 
frekvencēm ( F1 un F2). Ja gliemezis ir vesels, 
tad OAEs tiek producētas katrai frekvencei 
savas. Parasti izmanto 55-65 dB. Vislabāk 
uztver, ja frekvences ir 1:1,2 (piemēram, 
2000Hz un 24000Hz). 
30
11/3/2014 
Indikācijas OAE 
• Nenonatālā izmeklēšana, skrīninga metode. 
• Dzirdes neiropātija – sensoneirāls dzirdes zudums, 
abnormāla ABR, neesoši dzirdes refleksi (gan 
ipsilaterāli, gan kontralaterāli), slikta vārdu 
atpazīšana pēc audiogrammas, taču OAE ir 
nosakāmas. 
• Lietderīga pacientiem, kas nevar vai nevēlas veikt 
dzirdes izmeklējumus. 
• Diferenciāldiagnozei starp gliemeža vai VIII nerva 
bojājumu. 
• Intraoperatīvai gliemeža funkcijas monitorēšanai. 
• Pseidohypoacusis (neorganisks dzirdes zudums). 
31
11/3/2014 
Izmantotā literatūra un avoti 
• K.J. Lee’s «Essential otolaryngology. Head and 
neck surgery» 10th edition. 
• RSU AAI Morfoloģijas katedra «Centrālā nervu 
sistēma». 
• http://emedicine.medscape.com/article/183125 
4-overview 
• http://emedicine.medscape.com/article/836277 
-overview 
• http://www.biolab.eletrica.ufu.br/abr/more.php 
32
Paldies!

More Related Content

What's hot

Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.
Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.
Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.Linda Veidere
 
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.Linda Veidere
 
Akuts laringīts
Akuts laringītsAkuts laringīts
Akuts laringītsMarks Ronis
 
Histologija respiratorni sistem
Histologija respiratorni sistemHistologija respiratorni sistem
Histologija respiratorni sistemdr Šarac
 
Deguna blakusdobumu mukocēle
Deguna blakusdobumu mukocēleDeguna blakusdobumu mukocēle
Deguna blakusdobumu mukocēleLinda Veidere
 
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)armands_riders
 
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.Marks Ronis
 
Hemofīlija A
Hemofīlija AHemofīlija A
Hemofīlija Amardaiga
 
Augšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumiAugšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumiInga Nalivaiko
 
Personal journey with a glomus jugulare tumour2
Personal journey with a glomus jugulare tumour2Personal journey with a glomus jugulare tumour2
Personal journey with a glomus jugulare tumour2smithe245
 
Jaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelteJaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelteAleksejs Zavorins
 
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmesĢeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmesArnita Baklašova
 
Plaušu abscesi
Plaušu abscesiPlaušu abscesi
Plaušu abscesiIv Vi
 

What's hot (20)

Traheostomas
TraheostomasTraheostomas
Traheostomas
 
Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.
Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.
Balsenes vēzis - lokalizācija, klasifikācija, diagnostika.
 
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
 
Akuts laringīts
Akuts laringītsAkuts laringīts
Akuts laringīts
 
Histologija respiratorni sistem
Histologija respiratorni sistemHistologija respiratorni sistem
Histologija respiratorni sistem
 
Deguna blakusdobumu mukocēle
Deguna blakusdobumu mukocēleDeguna blakusdobumu mukocēle
Deguna blakusdobumu mukocēle
 
Kohleārie implanti
Kohleārie implantiKohleārie implanti
Kohleārie implanti
 
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
 
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
 
Lamblioze
LambliozeLamblioze
Lamblioze
 
Otoskopija
OtoskopijaOtoskopija
Otoskopija
 
Hemofīlija A
Hemofīlija AHemofīlija A
Hemofīlija A
 
Barības vada atrēzija
Barības vada atrēzijaBarības vada atrēzija
Barības vada atrēzija
 
Augšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumiAugšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumi
 
Malignant otitis externa
Malignant otitis externaMalignant otitis externa
Malignant otitis externa
 
Personal journey with a glomus jugulare tumour2
Personal journey with a glomus jugulare tumour2Personal journey with a glomus jugulare tumour2
Personal journey with a glomus jugulare tumour2
 
Jaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelteJaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelte
 
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
 
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmesĢeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
 
Plaušu abscesi
Plaušu abscesiPlaušu abscesi
Plaušu abscesi
 

Viewers also liked

Pēkšņs dzirdes zudums
Pēkšņs dzirdes zudumsPēkšņs dzirdes zudums
Pēkšņs dzirdes zudumsLinda Veidere
 
Pēkšņs sensorineirāls dzirdes zudums
Pēkšņs sensorineirāls dzirdes zudumsPēkšņs sensorineirāls dzirdes zudums
Pēkšņs sensorineirāls dzirdes zudumsLinda Veidere
 
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.armands_riders
 
Churg-Strauss sindroms
Churg-Strauss sindromsChurg-Strauss sindroms
Churg-Strauss sindromsLinda Veidere
 

Viewers also liked (7)

Dzirdes zudums
Dzirdes zudumsDzirdes zudums
Dzirdes zudums
 
Dzirdes aparāti
Dzirdes aparātiDzirdes aparāti
Dzirdes aparāti
 
Pēkšņs dzirdes zudums
Pēkšņs dzirdes zudumsPēkšņs dzirdes zudums
Pēkšņs dzirdes zudums
 
Pēkšņs sensorineirāls dzirdes zudums
Pēkšņs sensorineirāls dzirdes zudumsPēkšņs sensorineirāls dzirdes zudums
Pēkšņs sensorineirāls dzirdes zudums
 
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
 
ORL - dzirdes aparāti
ORL - dzirdes aparātiORL - dzirdes aparāti
ORL - dzirdes aparāti
 
Churg-Strauss sindroms
Churg-Strauss sindromsChurg-Strauss sindroms
Churg-Strauss sindroms
 

Similar to Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes

Augšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscenceAugšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscenceLinda Veidere
 
Iepazisties ar RigaBrain treniņu metodi
Iepazisties ar RigaBrain treniņu metodiIepazisties ar RigaBrain treniņu metodi
Iepazisties ar RigaBrain treniņu metodiPeteris Urtans
 
Paraganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācija
Paraganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācijaParaganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācija
Paraganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācijaAlise Adoviča
 
Paragangliomas radioloģiskā diagnostika
Paragangliomas radioloģiskā diagnostikaParagangliomas radioloģiskā diagnostika
Paragangliomas radioloģiskā diagnostikaInga Nalivaiko
 
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavātraumortoppulcins
 
Temporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumiTemporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumimardaiga
 
Neiseria meningitidis
Neiseria meningitidis Neiseria meningitidis
Neiseria meningitidis mlinkevica
 
LOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodzeLOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodzeAlise Adoviča
 
Iedzimtas krūšu kurvja deformācijas
Iedzimtas krūšu kurvja deformācijasIedzimtas krūšu kurvja deformācijas
Iedzimtas krūšu kurvja deformācijasTunO pulciņš
 
Kakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomijaKakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomijaAlise Adoviča
 
Kakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspekta
Kakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspektaKakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspekta
Kakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspektaInga Nalivaiko
 
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā""US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"Linda Veidere
 

Similar to Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes (20)

Tuba auditiva disfunkcija
Tuba auditiva disfunkcijaTuba auditiva disfunkcija
Tuba auditiva disfunkcija
 
Augšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscenceAugšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscence
 
Iepazisties ar RigaBrain treniņu metodi
Iepazisties ar RigaBrain treniņu metodiIepazisties ar RigaBrain treniņu metodi
Iepazisties ar RigaBrain treniņu metodi
 
Paraganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācija
Paraganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācijaParaganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācija
Paraganglioma - radioloģiskā atrade un embolizācija
 
Paragangliomas radioloģiskā diagnostika
Paragangliomas radioloģiskā diagnostikaParagangliomas radioloģiskā diagnostika
Paragangliomas radioloģiskā diagnostika
 
11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts
 
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
 
Temporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumiTemporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumi
 
Invertētā papilloma
Invertētā papillomaInvertētā papilloma
Invertētā papilloma
 
Elektrotrauma
ElektrotraumaElektrotrauma
Elektrotrauma
 
Hernia inguinalis
Hernia inguinalisHernia inguinalis
Hernia inguinalis
 
Neiseria meningitidis
Neiseria meningitidis Neiseria meningitidis
Neiseria meningitidis
 
LOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodzeLOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodze
 
Jaundzimušais
JaundzimušaisJaundzimušais
Jaundzimušais
 
Iedzimtas krūšu kurvja deformācijas
Iedzimtas krūšu kurvja deformācijasIedzimtas krūšu kurvja deformācijas
Iedzimtas krūšu kurvja deformācijas
 
Kuņģa rezekcijas
Kuņģa rezekcijasKuņģa rezekcijas
Kuņģa rezekcijas
 
Mugurkaulnieki
MugurkaulniekiMugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
 
Kakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomijaKakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomija
 
Kakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspekta
Kakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspektaKakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspekta
Kakla daļas radioloģiskā anatomija no ORL aspekta
 
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā""US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
 

More from Marks Ronis

Laringofaringeāls reflukss
Laringofaringeāls reflukssLaringofaringeāls reflukss
Laringofaringeāls reflukssMarks Ronis
 
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomuHronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomuMarks Ronis
 
Deguna asiņošana
Deguna asiņošanaDeguna asiņošana
Deguna asiņošanaMarks Ronis
 
Deguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācijaDeguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācijaMarks Ronis
 
Dabīgie līdzekļi LOR praksē
Dabīgie līdzekļi LOR praksēDabīgie līdzekļi LOR praksē
Dabīgie līdzekļi LOR praksēMarks Ronis
 
Ototoksiski medikamenti
Ototoksiski medikamentiOtotoksiski medikamenti
Ototoksiski medikamentiMarks Ronis
 
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.Marks Ronis
 
Medikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnītsMedikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnītsMarks Ronis
 
Medikamenti LOR praksē
Medikamenti LOR praksēMedikamenti LOR praksē
Medikamenti LOR praksēMarks Ronis
 
Antibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumā
Antibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumāAntibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumā
Antibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumāMarks Ronis
 
"Sinus lift" un tā komplikācijas
"Sinus lift" un tā komplikācijas"Sinus lift" un tā komplikācijas
"Sinus lift" un tā komplikācijasMarks Ronis
 
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzējiMēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzējiMarks Ronis
 
Obstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnojaObstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnojaMarks Ronis
 
Odontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusītsOdontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusītsMarks Ronis
 
Hronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomas
Hronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomasHronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomas
Hronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomasMarks Ronis
 

More from Marks Ronis (18)

BAHA
BAHABAHA
BAHA
 
Laringofaringeāls reflukss
Laringofaringeāls reflukssLaringofaringeāls reflukss
Laringofaringeāls reflukss
 
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomuHronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
 
Deguna asiņošana
Deguna asiņošanaDeguna asiņošana
Deguna asiņošana
 
Deguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācijaDeguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācija
 
Dabīgie līdzekļi LOR praksē
Dabīgie līdzekļi LOR praksēDabīgie līdzekļi LOR praksē
Dabīgie līdzekļi LOR praksē
 
Ototoksiski medikamenti
Ototoksiski medikamentiOtotoksiski medikamenti
Ototoksiski medikamenti
 
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
 
Medikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnītsMedikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnīts
 
Medikamenti LOR praksē
Medikamenti LOR praksēMedikamenti LOR praksē
Medikamenti LOR praksē
 
Kakla cistas
Kakla cistasKakla cistas
Kakla cistas
 
Antibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumā
Antibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumāAntibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumā
Antibakteriālā terapija akūta tonsilīta gadījumā
 
Ameloblastoma
AmeloblastomaAmeloblastoma
Ameloblastoma
 
"Sinus lift" un tā komplikācijas
"Sinus lift" un tā komplikācijas"Sinus lift" un tā komplikācijas
"Sinus lift" un tā komplikācijas
 
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzējiMēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
 
Obstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnojaObstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnoja
 
Odontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusītsOdontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusīts
 
Hronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomas
Hronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomasHronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomas
Hronisks vidusauss iekaisums bez holesteatomas
 

Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes

  • 1. Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes Rīgas Stradiņa universitāte Medicīnas fakultāte V kurss, 1.grupa Linda Veidere LOR pulciņš
  • 2. Izmeklēšanas metodes • Timpanometrija • Akustiskais reflekss • OAE – otoakustiskā emisija 11/3/2014 • ABR – auditory brain stem response – smadzeņu stumbra potenciāli 2
  • 3. TIMPANOMETRIJA • Palīdz izvērtēt vidusauss funkciju. • Novērtē vidusauss atgrūsto enerģiju (impedance) un uzņemto enerģiju (admitance). • Immitance/impadence testi – timpanometrija un akustiskais (stapediālais) reflekss. • Timpanometrija vērtē vidusauss ‘kustīgumu’ (compliance) pie bungplēvītes, ja ārējā auss ejā tiek pievadīts gaisa spiediens. • Spiedienu mēra dekapaskālos (daPa). http://www.medscope.co.uk/Welch_Allyn_TM- 262_AutoTymp_with_IPSI_Reflex_Tympanom etry~pp~128.htm 11/3/2014 3
  • 5. 11/3/2014 • Maksimālā kompliance atspoguļojas kā pīķis timpanogrammā. • Norāda, pie kāda spiediena bungplēvīte ir viskustīgākā, kad gaisa spiediens ārējā auss ejā ir vienāds ar spiedienu bungu dobumā. • Pozitīva spiediena pīķis norāda uz akūtu vidusauss iekaisumu. • Negatīva spiediena pīķa klīniskā nozīme tiek apšaubīta. 5
  • 6. 1. A tips 2. B tips 3. C tips 4. As tips 5. AD tips 11/3/2014 6 http://redeyespy.blogspot.com/2011/11/your-audiology-tutorial-tympanometry.html
  • 7. 11/3/2014 Normāla timpanogramma – A tips • Pīķis ap 0 daPa. • Pieļaujama nobīde - 100 daPa līdz + 100 daPa. http://emedicine.medscape.com/article/1831254-overview 7
  • 8. 11/3/2014 Nolīdzināta timpanogramma – B tips • Norāda par minimālu bunglplēvītes kustīgumu vai arī pilnīgu nekustīgumu. • Saistīts ar šķidrumu vidusausī – vidusauss iekaisumu. • Ja auss kanāls ir normāla tilpuma. • Ja auss kanāla tiplumps palielināts, jādomā par PE (pressure equalizing tube – timpanostoma) vai perforāciju. • Ja auss kanāla tilpums neliels – aizsērējusi zonde vai arī piespiesta pie ārējās auss ejas sienas. http://audgendb.chop.edu/index.php/tutorialpg/ audiology-tutorial/tympanometry/ 8
  • 9. 11/3/2014 Pīķis negatīva spiediena rajonā – C tips • Spiediens ≥ -150 daPa; negatīvs spiediens vidusausī. ▫ Bungplēvītes retrakcija; ▫ Dzirdes caurules disfunkcija. • Pacients ieelpo caur degunu (sniffing). http://www.guidelinesinpractice.co.uk/jun_08_hart_ ome_jun08 9
  • 10. 11/3/2014 Zema pīķa timpanogramma – As tips • Ierobežots bungplēvītes kustīgums. ▫ Otoskleroze; ▫ Bunglpēvītes sarētojumi; ▫ Malleolus fiksācija. 10 http://quizlet.com/7963984/3700-lec-12-test-4-flash-cards/
  • 11. 11/3/2014 Augsta pīķa timpanogramma – AD tips • Abnormāli dziļš vai augsts pīķis. • «Vaļīga» vai hiperkustīga vidusauss sistēma. ▫ Dzirdes kauliņu disartikulācija,; ▫ Slābana bungplēvīte. • Slābana bungplēvīte – minimāls dzirdes zudums vai normāla dzirde. • Dzirdes kauliņu disartikulācija – konduktīvs dzirdes zudums. Izteiktāks pie augstām frekvencēm. 11 http://quizlet.com/7963984/3700-lec-12-test-4-flash-cards/
  • 12. AKUSTISKAIS REFLEKSS • Mēra mazāko skaņas skaļumu, kurš izsauc m.stapedius refleksu. • Bungplēvīte tiek turēta maksimālā iestiepumā; tiek veikti tīra toņa stimuli. • M.stapedius aizsargreflekss pret skaļiem trokšņiem. • Normā stapediālais reflekss ir bilaterāls, kā atbilde uz skaļu skaņu. • Testu veic ipsilaterāli (stimuls un ieraksts vienā ausī), kontralaterāli (stimuls vienā ausī, ieraksts pretējā) vai abus. • Vienas auss stimuls refleksu izsauc bilaterāli. • Parasti reflekss parādās 70-100 dB. • Ja stimulētajā ausī konduktīvs/sensoneirāls dzirdes zudums – reflekss nebūs. 11/3/2014 12
  • 14. Akustiskā refleksa ceļi • Ipsilaterāls: ▫ Dzirdes nervs ▫ Ipsilaterālais nucleus cochlearis ventralis (pons) ▫ Corpus trapezoideum (pons) ▫ Ipsilaterālais n.facialis motorais kodols ▫ Ipsilaterālais n.facialis ▫ Ipsilaterālais m.stapedius ▫ Dzirdes nervs ▫ Corpus trapezoideum ▫ Ipsilaterālā mediālā augšējā oliva ▫ Ipsilaterālais n.facialis motorais kodols ▫ Ipsilaterālais n.facialis ▫ Ipsilaterālais m.stapedius • Kontralaterāls: ▫ Dzirdes nervs ▫ Ipsilaterālais nucleus cochlearis ventralis (pons) ▫ Kontralaterālā mediālā augšējā oliva ▫ Kontralaterālais n.facialis motorais kodols ▫ Kontralaterālais n.facialis ▫ Kontralaterālais m.stapedius 11/3/2014 http://emedicine.medscape.com/ar ticle/1948643-overview 14
  • 15. 11/3/2014 • VIII - n. vestibulocochlearis - līdzsvara un dzirdes nervs, jušanas nervs. Nervam divas daļas: n. vestibularis - līdzsvara nervs un n. cochlearis - dzirdes nervs. ▫ N. vestibularis ir jušanas kodoli - nuclei vestibulares, kas atrodas area vestibularis, vairāk iegarenajās smadzenēs. ▫ N. cochlearis ir jušanas kodoli - nuclei cochleares. Tie atrodas area vestibularis, vairāk tiltā. • Pons šķērsgriezumā izšķir 2 daļas: pars basilaris pontis, atrodas ventrāli un tegmentum pontis, atrodas dorsāli. Starp abām daļām atrodas baltās vielas saišķis - corpus trapezoideum, kas ir dzirdes ceļa sastāvdaļa. • Corpus trapezoideum - dzirdes ceļa daļa. To veido aksoni no nuclei cochleares (dzirdes ceļa otrie neironi). Šķiedras daļēji krustojas un pārslēdzas uz nuclei corporis trapezoidei (trešie neironi). Trešo neironu aksoni iet augšupejošā virzienā, izveidojot lemniscus lateralis. • Nuclei corporis trapezoidei - kodolu grupa, kas atrodas starp corpus trapezoideum šķiedrām, dzirdes ceļa sastāvdaļa. • Lemniscus lateralis - ir augšupejošā dzirdes ceļa daļa, kas iet līdz zemgarozas dzirdes centriem - colliculi inferiores un corpus geniculatum mediale. • Vidussmadzeņu dorsālajā virsmā ir atrodami vairāki veidojumi. ▫ Lamina tecti atrodas vidussmadzeņu dorsālā virsmā virs aquaeductus mesencephali, kas veidota no 2 augšējiem uzkalniņiem - colliculi superiores un 2 apakšējiem uzkalniņiem - colliculi inferiores, kurus atdala divas rievas: viena gareniskā virzienā, otra - šķērsvirzienā. Laterāli no katra uzkalniņa uz priekšu un uz augšu atiet baltās vielas valnīši, ko sauc par uzkalniņu rociņām. No colliculus superior atiet brachium colliculi superioris. No colliculus inferior atiet brachium colliculi inferioris. Uzkalniņu rociņas savā starpā savieno zemgarozas redzes un dzirdes centrus vidussmadzenēs un starpsmadzenēs. • Zemgarozas redzes un dzirdes centri. Zemgarozas redzes centrs atrodas colliculus superior pelēkajā vielā, kur atrodas vairākas kodolu grupas (stratum griseum colliculi superioris). Zemgarozas dzirdes centrs ir nuclei colliculi inferioris, kas atrodas colliculus inferior. • Gyrus temporalis superior - starp sulcus lateralis un sulcus temporalis superior, tajā atrodas garozas dzirdes centrs. Kreisās puslodes gyrus temporalis superior mugurējā daļā atrodas sensorais runas centrs (spēja kontrolēt savu runu un saprast citu runāto), • Tractus tectospinalis - kustību ceļš (reflektorais redzes un dzirdes ceļš). Pārvada impulsus, kas izraisa aizsargreakcijas pie negaidītiem redzes vai dzirdes orgānu kairinājumiem. Saista vidussmadzeņu zemgarozas redzes centru (colliculi superiores) ar muguras smadzeņu kustību kodoliem. Krustojas vidussmadzenēs. 16
  • 16. 11/3/2014 ABR – SMADZEŅU STUMBRA POTENCIĀLI • Pirmo reizi apraksta Jewett un Williston 1971.gadā. • Visefektīvākā metode, lai noteiktu dzirdes neirālo integritāti no VIII nerva līdz pat smadzeņu stumbram. • 90% sensitivitāte, 70-90% precizitāte. • Atspoguļo neironu aktivitāti dzirdes sistēmā. • Vislabākā metode, lai noteiktu retrokohleāru patoloģiju. • Izmanto bērniem vai arī nelīdzestīgiem pacientiem. • Skaņas signālu var dot izmantojot gan gaisa, gan kaula vadīšanu. • Normālā ABR ir 5-7 pozitīvi pīķi (Jewett peaks). 17
  • 17. Vērā jāņem... 11/3/2014 • Vecums – zīdaiņiem nepilnīgi I, III, V viļņi, jo dzirdes sistēma vēl nav pilnībā nobriedusi. • Dzimums – sievietēm ir tendence uz īsākām latencēm un lielākām amplitūdām. • Temperatūra – zem 36° vai virs 38° ietekmē latences. • Medikamenti. • Samaņa, pacienta uzmanība. • Liekas kakla, žokļa muskuļu kustības ietekmē izmeklējumu. Pacientam jābūt pilnīgi mierīgam. • Dzirdes zudums – konduktīvs vai jaukts, nevar precīzi veikt testu. Maina uztverto dzirdes stimulu daudzumu dzirdes ceļā. • Stimulu polaritāte, biežums (virs 30 klikšķiem sekundē izraisa palielinātas latentes, virs 55 – izmainās viļņu formas), intensitāte un frekvence (augstāka frekvence – īsākas latentes). 18
  • 18. ABR viļņi I. VIII nerva distālais gals pie gliemeža, pirms ieiet iekšējā dzirdes kanālā. Pirmais neirons. II. VIII nerva proksimālais gals, pirms ieiešanas smadzeņu stumbrā. III. Kaudālais smadzeņu stumbrs netālu no corpus trapezoideum un augšējā oliva kompleksa (nucleus cochlearis dorsalis et ventralis). Otrais neirons. IV. Augšējāis oliva komplekss. Trešanis neirons. V. Lemniscus lateralis (nucleus lemnisci lateralis), kur tas ieiet colliculus inferior VI. Colliculus inferior VII. Colliculus inferior, corpus geniculatum mediale thalāmā. 11/3/2014 19
  • 20. • Austiņā tiek pievadīts signāls. • Elektrodi ir novietoti uz galvas vismas. • Signāla amplitūda (mikrovolti) tiek atspoguļota pret laiku (milisekunde). • Viļņu pīķi numurēti I-VII. • Viļņi parasti ar 10 milisekunžu intervālu pēc toņa signāla (70- 90 dB). • Pozitīvie pīķi atspouļo kā aferento, tā arī eferento aktivitāti smadzeņu stumbrā. 11/3/2014 http://emedicine.medscape.com/article/836277-overview 21
  • 21. Rezultāti 11/3/2014 • Konduktīvs dzirdes zudums: ▫ Novēlotas absolūtās latentātes it īpaši I. Pārējie rādītaji normas robežās. • Sensoneirāls dzirdes zudums: ▫ Nav I viļņa, novēlotas visas latentātes. • Neirāls dzirdes zudums: ▫ I viļņa latentāte normas robežās; visas pārējās latentātes novēlotas. ▫ Novēloti starpviļņu intervālu novēlojumu. 22
  • 22. Indikācijas ABR 11/3/2014 • Dzirdes nerva neirinoma. • Vestibulāra švannoma. • Dažos gadījumos var precīzi noteikt bojājuma līmeni. • Jaundzimušo dzirdes skrīnings. • Dzirdes sensivitātes noteikšana. • Noteikt VIII nerva un smadzeņu stumbra funkciju. • Intraoperatīvi monitorēt VIII nervu un smadzeņu stumbru smadzeņu mugurējās bedres OP laikā, VIII nerva vaskulāra dekompresija, dzirdes nerva audzēja ekstripācijas laikā. 23
  • 23. ABR jaundzimušo skriningā 11/3/2014 • 1:1000 piedzimst kurli. • Iedzimts dzirdes samazinājums. • Pozitīva ģimenes anamnēze. • Stigmas vai citas sindromu atradnes, kas liek domāt, ka varētu būt dzirdes traucējumi. • Postnatālas infekcijas (bakteriāls meningīts). • In utero infekcijas (CMV, herpes, sifiliss, • toksoplazmoze, masaliņas). • Neonatālas indikācijas – hiperbilirubīnēmija, pulmonāla hipertensija, bronhopulmonāla displastija. http://www.dizziness-and-balance. • Sindromi, kas saistīti ar progresējošu dzirdes zudumu. • Neirodeģeneratīvi sindromi. • Galvas trauma. • Persistejošs vidusauss iekaisums vismaz 3 mēnešus. • Ototoksiski medikamenti (aminoglikozīdi). com/testing/hearin g/OAE.htm 24
  • 24. 11/3/2014 OAE – OTOAKUSTISKĀ EMISIJA • Pirmo reizi aprakstīja Kemp 1978.gadā. • Otoakustiskā emisija ir gliemeža ārējo matiņšūnu ģenerētie akustiskie signāli, kuri tiek pārvadīti caur vidusausi uz ārējo auss eju, kur tos uztver ļoti jutīgs mikrofons. • Videi jābūt klusai. Pacientam jābūt klusam un mierīgam, ar norāmlu vidusauss funkciju. • Noskaka gliemeža sensitivitāti. • Atšķirt sensoru no neirāla dzirdes zuduma. • Nevajag pacienta līdzdalību, tāpec var izmantot zīdaiņiem un komatoziem pacientiem. 25
  • 25. Veidi: 11/3/2014 • SOAE – spontaneous OAE – bez ārēja akustiska stimula. • EOAE – evoked OAE – ar akustiskiem stimuliem. ▫ TOAE – transient OAE – pārejoša/īslaicīga ▫ DPOAE – distortion product OAE – deformēta toņa • SFOAE – sustained frequency OAE – nav klīniska pielietojuma. 26
  • 27. Ārējās matiņšūnas bazilārā membrāna gliemeža šķidrums ovālais lodziņš dzirdes kauliņi bungplēvīte ārējā auss eja. 11/3/2014 • Ēnerģiju uztver ārējā auss ejā. • OAE ir dzirdes blakusprodukts. • Efektīva, objektīva, neinvazīva gliemeža funkcijas novērtēšanas metode. • To ietekmē konduktīvs dzirdes zudums. • Negatīvas OAEs nenozīmē, ka ir ārējo matiņšūnu disfunkcija. Jānovērtē vidusauss stāvoklis. • Pozitīvas OAEs norāda uz ārējo matiņšūnu funkcionēšanu. 28
  • 28. 11/3/2014 Klīniski izmanto 1. SOAEs (spontānās) – 35-60% cilvēkiem ar normālu dzirdi ir spontānas OAE. Norāda uz labu ārējo matiņšūnu funkciju. Bet daudziem cilvēkiem ar normālu dzirdi tās var būt negatīvas un klīniski neko nenozīmē. http://www.dizziness-and-balance.com/testing/hearing/OAE.htm 29
  • 29. 11/3/2014 2. TOAE (provocētās, ar pārejošiem stimuliem) – klikšķu vai ļoti īslaicīgi atsevišķu toņu signāli. Normālai TOAE jābūt tādu pašu frekvenču OAE kā stimuliem. 3. DOAE – atbiles reakcija uz diviem vienlaicīgiem tīriem toņiem ar dažādām frekvencēm ( F1 un F2). Ja gliemezis ir vesels, tad OAEs tiek producētas katrai frekvencei savas. Parasti izmanto 55-65 dB. Vislabāk uztver, ja frekvences ir 1:1,2 (piemēram, 2000Hz un 24000Hz). 30
  • 30. 11/3/2014 Indikācijas OAE • Nenonatālā izmeklēšana, skrīninga metode. • Dzirdes neiropātija – sensoneirāls dzirdes zudums, abnormāla ABR, neesoši dzirdes refleksi (gan ipsilaterāli, gan kontralaterāli), slikta vārdu atpazīšana pēc audiogrammas, taču OAE ir nosakāmas. • Lietderīga pacientiem, kas nevar vai nevēlas veikt dzirdes izmeklējumus. • Diferenciāldiagnozei starp gliemeža vai VIII nerva bojājumu. • Intraoperatīvai gliemeža funkcijas monitorēšanai. • Pseidohypoacusis (neorganisks dzirdes zudums). 31
  • 31. 11/3/2014 Izmantotā literatūra un avoti • K.J. Lee’s «Essential otolaryngology. Head and neck surgery» 10th edition. • RSU AAI Morfoloģijas katedra «Centrālā nervu sistēma». • http://emedicine.medscape.com/article/183125 4-overview • http://emedicine.medscape.com/article/836277 -overview • http://www.biolab.eletrica.ufu.br/abr/more.php 32