Darba autors - Elīna Mežzīle

1. 1
Kakla cistas
Iedzimtas mediālās kakla cistas recidivitāte pēc ķirurģiskas
ārstēšanas
Autore: Elīna Mežzīle, RSU MF VI
Darba vadītājs: dr. Jānis Sokolovs

2. 2
Diferenciāldiagnostika
 Diferenciāldiagnostika palpējamai
masai kaklā ir plaša un ietver gan
nopietnas, gan labdabīgas etioloģijas
saslimšanas
 Lietderīgi ir apsvērt diferenciāldiagnozi
trīs lielās grupās:
»iedzimts process,
»iekaisuma vai
»neoplastisks jaunveidoums. [4]

3. 3
 Virāla, reaktīva limfadenopātija;
 Bakteriāla limfadenopātija;
»Staphylococcus aureus, A grupas β Streptococcus;
»Tularēmija;
»Brucelloze;
»Kaķu skrāpējumu slimība;
»Aktinomikoze;
»Micobacterium tuberculosis
 Parazīti – Toksoplasma gondii
 HIV asociēta limfadenopātija
 Neinfekciozi procesi, kas rada tilpummasas pieaugumu – Sarkoidoze, Kawaski slimība,
Castelman’s slimība u.c. [4]
Iekaisuma procesi:

4. 4
 Metastātiskas galvas un/vai kakla karcinomas – plakanšūnu;
»Mugurējais trijstūrs – nazofaringeālas karcinomas;
»Supraklavikulāri – traheobronhiāli ca, barības vads, kuņģis;
 Vairogdziedzeis – mezgli, ca
 Siekalu dziedzeru neoplazmātiski procesi – gl. parotis
 Paragangliomas;
 Švannomas;
 Limfomas – HD
 Lipomas [4]
Neoplastiski procesi:

5. 5
Lymph node group Anatomic areas drained
Occipital Posterior scalp
Postauricular Temporal and parietal scalp
Preauricular
Anterior and temporal scalp, midface, nose, anterior ear canal
and pinna, lateral conjunctivae
Parotid
Forehead and temporal scalp, midface, nose, external ear
canal, middle ear, gums, parotid gland
Submandibular (submaxillary)
Cheek, nose, lips, anterior tongue, submandibular gland, buccal
mucosa
Submental Central lower lip, floor of mouth, tongue
Superficial cervical Skin, lower larynx, lower ear canal, parotid
Superior deep cervical
Tonsil, adenoid, posterior scalp and neck, tongue, larynx,
hypopharynx, thyroid, palate, nose, esophagus, paranasal
sinuses, nasopharynx, other cervicofacial nodes
Inferior deep cervical
Dorsal scalp and neck, nasopharynx, superficial pectoral region
of the arm, superior deep cervical
Limfātiskā drenāža kaklā [7]

6. 6
 Žaunu loku derivātu cistas;
 Ductus thyroglossalis cistas;
 Vaskulāras malformācijas;
 Laringocēle;
 Ranula - mucocele or retention cyst
 Teratomas;
 Dermoīdas cistas;
 Tīmus cistas [4]
Iedzimti procesi (biežākie):

7. 7
Cista [2]
 Definīcija – Ar epitēliju izklāts
dobums, kuram nav iekšējas
vai ārējas atveres
 Iedzimtas
 Iegūtas
»Iekaisuma;
»Neoplastiskas
- Benignas;
- Malignas

8. 8
 Atkarībā no lokalizācijas, cistas var klasificēt pēc anatomiski skartā kakla
reģiona:
»Priekšējais kakla trijstūris
»Mugurējais kakla trijstūri
 Klīnikā visbiezak lieto iedalījumu:
»Mediālas kakla cistas
»Laterālas kakla cistas
- Kā robežu izmantojot m.sternocleidomastoideus [2;3]
Kakla cistas

9. 9
Kakla anatomija
 Priekšējais trijstūris;
 Mugurējais trijstūris

10. 10
Cistu iespējamā lokalizācija

11. 11
Iedzimtas cistas kaklā [12]
 Mediālas kakla cistas
»Ductus thyroglossalis cistas (>70%);
»Dermoīdas cistas;
»Limfangiomas;
»Hemangiomas;
»Teratomas;
»U.c. [2;3]
 Laterālas kakla cistas
»Žaunu loku derivātu cistas (~80%)
»Vaskulāras malformācijas;
»Teratomas
»U.c. [2;3;4]

12. 12
 Pirmo reizi žaunu lokus aprakstīja 1827. gadā;
 Attīstīties sāk otrās gestācijas nedēļas laikā;
 Ceturtās embrionālās attīstības laikā, pieci pacēlumi, kas zināmi kā
žaunu loki, ir noformējušies venterolaterālajā embrija galvas virsmā;
 Katrs loks satur mezodermu, no kuras attīstīsies muskuļi, skrimšļi un
kaulaudi;
 Katru loku vienu no otra atdala ektodermālas izcelsmes sprauga;
 Katrs loks satur arī endodermu – kraniālie nervi, artērijas un skrimšļi
Laterālās kakla cistas – žaunu loka derivāti [1]

13. 13
Embrioģenēze
http://quizlet.com/24630028/step-1-jbs-embrology-flash-cards/

14. 14
 Izstrādātas vairākas teorijas, kāpēc žaunu loku attīstības laikā veidojas
dažādas anomālijas:
»Nepilnīga slēgšanās;
»Traucējumi obliterācijā (Hisa sīnuss)
»Ruptūras
Etioloģija

15. 15
 Vairāk kā 90% no žaunu loku derivātu cistām, veidojas no otrā žaunu
loka;
 Aptuveni 8% veidojas no pirmā žaunu loka;
 No trešā un ceturtā žaunu loka cistas formājas ļoti reti!
 Vienlīdz bieži skar gan vīriešus, gan sievietes;
Epidemioloģija

16. 16
Žaunu loku derivāti – anomālijas:
 Var izpausties kā:
»Sīnuss;
- Ar āreju atveri (I un II loks)
- Ar iekšēju atveri (III un IV)
»Fistula;
»Cista
[32]
© 2009-2014 The Surgical Council on Resident Education Inc. All rights reserved

17. 17
Cistas lokalizācija atkarībā no etioloģijas:
I žaunu loks Pieauss rajons – gliemežnīca;
Kakla priekšējā daļa – virs os hyoideum pie
mandibulae
II žaunu loks m.sternocleidomastoideum priekšējā mala
(iekšējā atvere fossa tonsillaris)
III žaunu loks (reti) m.sternocleidomastoideum priekšējā mala
IV žaunu loks (ļoti reti) m.sternocleidomastoideum prieksējā mala zemāk
kā iepriekš, iekšējā atvere sinus pyriformis, starp
n.laringeus superior et inferior

18. 18
 Anamnēze
 Fizikāla izmeklēšana
 Ultrasonoskopija
 CT
»attēlos cista no II žaunu loka
 FNA
Iedzimtas kakla
laterālās cistas -
Diagnostika

19. 19
 Klīniskā aina
»Asimptomātiska, līdz pievienojas sekukndāra infekcija;
»Palpējama masa
»Ja inficēta:
- Hiperēmija, hipertermija, sāpes, izdalījumi
 Ārstēšana
»Pilnīga cistas ekscīzija
Iedzimtas kakla laterālās cistas

20. 20
Iedzimta kakla mediālā cista
 Tiek diagnosticēta līdz pat 70%
gadījumu no visām iedzimtajām kakla
patoloģijām, taču nereti netiek
atpazīta un adekvāti ārstēta [26;27]
»Ductus thyroglossalis cistas (>70%);
»Dermoīdas cistas;
»Limfangiomas;
»Hemangiomas;
»Teratomas;
- U.c. [2;3]

21. 21
 Klasiskā teorija –
»Saskaņā ar vairogdziedzera attīstību trešās gestācijas nedēļas laikā, veidojas
divertikuls mēlē, kas descendē un saplūst ar komponentiem no IV un V žaunu loka
»Laikā no 5 – 8 gestācijas nedēļai, vads slēdzas
»Sekas nepilnīgai ductus thyroglossalis obliterācijai un rezorbcijai, kā rezultātā var
formēties cistas visā tā garumā.
 Otto terorija –
»Apšauba vairogdziedzera descendēšanos attīstības laikā;
»Izvirza ascendēšanas teoriju
»[1;5]
Ductus thyroglossalis cista – etioloģija un patoģenēze

22. 22
 Dermoīdas cistas
»Epiteliālo elementu ieslēgumi, kas veidojas embrionālās saplūšanas laikā pa dabīgajām
līnijām. Tās satur gan ektodermu, gan endodermu, tāpēc var saturēt matus, sviedru
dziedzerus, taukaudus un citus elementus. Dermoīdās cistas ir izvietotas mediāli vai
paramediāli, aug un palielinās tauku uzkrāšanās dēļ. [6]
 Hemangiomas
» Hemangiomas ir iedzimti bojājumoi endotēlija šūnās, kā rezultātā veidojas augoši vaskulāri
bojājumi (ektāzijas), kas pieder hamartomu grupai (disontoģenētiska normālo audu augšana).
[5;6]
 Limfangiomas
» Limfangiomas jeb cistiskās higromas ir labdabīgs hamartomas tipa bojājums, kas skar
limfas kanālus. Limfangiomas attīstās no nošķirtiem primordiāliem limfvadiem, kas sāk
izplatīties sestajā embrioģenēzes nedēļā. Šie atsevišķie limfvadu sakopojumi nav saistīti ar
venozo sistēmu un tie deģenerē, veidojot cistiskus dobumus. [5]
Iedzimtas mediālās kakla cistas

23. 23
Iedzimtas mediālās kakla cistas – Klīniskā aina
 Parasti klīniskā aina ir maz izteikta un tā
ir asimptomātiska.
 Ir cistiska, palpējama masa pa kakla
viduslīniju. Āda virs cistiskā veidojuma ir
nedaudz saspringta. Bieži vien pacienti
atzīmē nesenu augšējo respiratoro
elpceļu infekciju anamnēzē. Tas, vai
infekcija izraisa cistu veidošanos vai
infekcija rodas cistā un palīdz cistas
diagnostikā, joprojām nav skaidrs. Nereti,
iekaisuma process var pirmais norādīt
par kakla cistu, īpaši ductus thyroglossus
cistas gadījumā, kas ir saistīts ar tās
etioloģiju. [10]
 Ja cista iekaisusi, novēro izteiktu pietūkumu
kakla viduslīnijā starp zodu un vairogdziedzeri
vai ļoti retos gadījumos - suprasternālajā
leņķī. Iekaisuma gadījumā pietūkums var būt
intermitējošs vai patstāvīgs. Rīšanas grūtības
novēro reti. Veidojums kļūst sāpīgs, āda ir
apsārtusi, var būt fluktuējoša. [5]
 Ņemot vērā etioloģisko saistību ar mutes
dobumu, 1/3 pacientu, izmeklējot infekciozo
materiālu atrod - Haemophilus influenzae,
Staphylococcus aureus un Staphylococcus
epidermidis mikroorganismus.
 Novēro izteiktu cistas palielināšanos izmēros,
un dažkārt pat mainītu garšas izjūtu. [7]

24. 24
Iedzimtas mediālās kakla cistas - diagnostika
 Rūpīga pacienta anamnēze;
 Fizikāla izmeklēšana – inspekcija, palpācija
 Ja izdalās šķidrums – krāsa, konsistence,
uzsējums, a/b jutība
 Citu ORL orgānu izmeklšana;
 Ultrasonogrāfija:
» hipoehogēna, anehogēna, labi norobežota, ar
distālu akustisko ēnu
 DT; MR
 Biopsija
 TSH analīzes
[1;11;6;5;13;19;8]

25. 25
 Pilnīga ķirurģiska ekscīzija ir terapijas mērķis pie iedzimtām mediālām
kakla cistām.
 Ja cista ir inficēta, tad primāri uzsāk antibakteriālu terapiju pirms
ķirurģiskas operācijas plānošanas
»Ar penicilīnu grupas preparātiem (Ampicilīnu), kompinācijā ar Sulbaktāmu,
Makrolīdu grupu (Klindamicīnu) u.c. Perorāli uzsāk lietot antibiotikas pēc tam, kad
pēc intravenozas lietošanas ir būtiski mazinājusies infekcija un vērojama pozitīva
dinamika. Piemērotākās perorālās antibiotikas ir Amoksiklāvs (Amoksicilīns
kombinācijā ar klavulānskābi), no makrolīdu grupas klindamicīns u.c. Ja
nepieciešams, veic incīziju un drenžāu kombinācija ar antibakteriālu terapiju, lai
sanētu iekaisuma procesu. [15]
Iedzimta mediāla kakla cista - ārstēšana

26. 26
 Skleroterpiju ar OK-432
»Makrocistiska limfātiska malformācija
 Ductus thyroglossalis cistas gadījumā jāveic Sistrunka (Sistrunc)
procedūra:
»Operācija ietver cistas ekscīziju jeb pilnīgu izņemšanu kombinācijā ar mēles kaula
vidējās (centrālās) daļas rezekciju, kā arī apkārtējo muskuļu rezekciju ap foramen
caecum.
»Operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā.
[10]
Iedzimtas mediālās kakla cistas ārstēšana

27. 27
Sistrunc operācija – ductus thyroglossalis cistas
ārstēšanas «zelta standarts»

28. 28
 Iespējams jaundzimušo elpceļu obstrukcija un asfiksija pie neārstētas
intralingvālas mediālās kakla cistas, taču to novēro ļoti retos gadījumos.
»Pēc ķirurģiskas ārstēšanas:
- Apkārtējo nervu bojājums - IX –n.glossopharyngeus, X – n. vagus, XI – n. acceesorius,
XII – n.hypoglossalis (visbiežāk);
- Asinsvadu bojājums – hematoma, a.carotis interna et externa, v.jugularis interna
bojājumi;
- Infekcijas un abscesi, ja pievienojas brūces infekcija;
- Hipotireoze, ektopiska vairogdziedzera gadījumā, ja vienīgie vairogdziedzera
funkcionējošie folikuli atradušies cistā;
- Kosmētisks defekts – rēta; [14;15]
- RECIDĪVS
Pēcoperācijas komplikācijas

29. 29
 Nav skaidri definēti iespējamie riska faktori, kas ietekmē atkārtotu cistas attīstību.
 Literatūrā aprakstīts, ka infekcija cistā pirms operācijas veikšanas tiek saistīta ar
augstāku recidivitātes risku. [20;21].
 Aprakstīts, ka recidivitāte pēc kvalitatīvi veiktas Sistrunka operācijas ductus
thyroglossalis cistas gadījumā ir 5%, salīdzinot ar 20% - 50 % pēc operācijām, kurās
netiek veikta mēles kaula daļēja rezekcija. [15;23]
 Recidivitātes risks paaugstinās, ja ekscīzijas laikā cista plīst un tās saturs izdalās
apkārtējos audos. [15]
 Arī iepriekšēja infekcija anamnēzē, kas ārstēta ar incīziju un drenāžu, tiek saistīta ar
biežāku recidīva attīstību pēc ķirurģiskas ārstēšanas. [15]
 Tāpat recidivitātes risks paaugstinās, ja netiek precīzi noteikts morfoloģiskais cistas
veids, tādējādi izvēloties arī neatbilstošu operācijas tehniku. [25]
Iedzimtas mediālās kakla cistas - recidivitāte

30. 30
 Mediālās kakla cistas recidīvs attīstās vidēji 7 % gadījumu [17], ja cista
bijusi ductus thyroglossalis cista, kas ārstēta atbilstoši standarta terapijai
– Sistrunka operācijai, tad recidivitātes risks ir 5% [25]
 Rekurenta ekscīzja (recidīvu operācijas) saistās ar daudz plašāku
ekscīzijas laukumu un vēl lielāku atkārtošanās risku. [15]
 Mazāk kā viena procenta gadījumos no ductus thyroglossalis cistas
attīstās karcinoma.
»Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ, biežāk karcinomas atrod sievietēm nekā
vīriešiem. [24]
Prognoze

31. 31
Iedzimtas mediālās kakla cistas recidivitāte pēc
ķirurģiskas ārstēšanas Bērnu klīniskajā
universitātes slimnīcā

32. 32
 Iedzimta mediālā kakla cista ir viens no visbiežākajiem neiekaisuma
radītiem tilpumprocesiem kakla rajonā bērniem [16]
 Ductus thyroglossus cista tiek diagnosticēta 70% gadījumu no visām
iedzimtajām kakla patoloģijām, taču nereti tā netiek atpazīta un netiek
adekvāti ārstēta. [26;27]
 Galvenā ārstēšanas metode pie iedzimtas kakla mediālās cistas ir
ķirurģika operācija ar pilnīgu cistas ekscīziju no apkārtējiem audiem.
 Literatūrā aprakstīts, ka recidivitāte pēc ķirurģiskas ārstēšanas ir
visbiežākā komplikācija – vidēji 7% no pacientiem. [17]
Aktualitāte

33. 33
 Iedzimtas mediālās kakla cistas ir aktuāla patoloģija, kas visbiežāk skar
bērnus, radot kosmētisku defektu un atkārtotu nepieciešamību pēc
ķirurģiskas operācijas gan Latvijā, gan pasaulē.
 Darba mērķis - noskaidrot iedzimtas mediālās kakla cistas biežumu
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) laika posmā no 2003.
gada līdz 2015. gadam,
»definēt pacientu vidējo vecumu diagnosticēšanas un ārstēšanas laikā,
»kā arī izvērtēt recidivitātes biežumu pēc ķirurģiskas ārstēšanas un noskaidrot
recidivitātes iespējamos ietekmējošos faktorus.
Mērķis

34. 34
 Izpētīt un apkopot pieejamo literatūru par iedzimtām mediālām kakla cistām. Pētījuma
teorētiskajā sadaļā izklāstīt par biežākajiem iedzimto mediālo kakla cistu veidiem, to
klīnisko ainu, diagnostiku un ārstēšanu, kā arī par iespējamām komplikācijām,
galvenokārt, par atkārtotu cistu, tās veidošanās iespējamiem riska faktoriem.
 Retrospektīvi savākt datus no BKUS medicīnas arhīva par pacientiem ar iedzimtu
mediālo kakla cistu 12 gadu periodā, no 2003. – 2015. gadam.
 Atlasīt pacientus, kas ārstēti ķirurģiski un kam ir pieejama operācijas materiāla
histoloģiskā atbilde.
 Analizēt recidivitāti un, izmantojot SPSS programmatūru, vērtēt kā to ietekmē:
» pacienta vecums operācijas izdarīšanas brīdī, dzimums, operācijas izdarīšanas tehnika,
kā arī pēcoperācijas histoloģijas atbilde un iekaisuma process anamnēzē.
Darba uzdevumi, materiāli un metodes

35. 35
 izmantojot SSK-10 slimību klasifikatoru, tika atlasītas 325 pacientu vēstures ar
diagnozes kodu Q.18.8. (Citas precizētas iedzimtas sejas un kakla anomālijas) no
2003. līdz 2015. gadam.
 No tām, tālākai analīzei tika atlasītas 134 pacientu vēstures ar diagnozi cysta colli
media. Atbilstoši pētījuma kritērijiem tālākam pētījumam un analīzei tika iekļautas 99
pacientu vēstures.
 Vidējais vecumu operācijas izdarīšanas brīdī bija 6,05 gadi (sd ± 4,390), maksimalais
vecums 18 gadi, bet jaunākajam pacientam bija viens gads.
 No 99 pacientiem, kas tika analizēti pētījuma laikā, 43 jeb 43,4% bija meitenes un 56
jeb 56,6% bija zēni.
 Kopumā pēc pirmreizējas ķirurģiskas ārstēšanas cistas recidīvs attīstījās 12 jeb
12,1% gadījumu no 99 pacientiem, bet 87 pacientiem neattīstījās (87,9%).
Rezultāti

36. 36
Dzimuma ietekme uz recidīva attīstību
 Izmantojot Pearson Chi – Square
testu nav atrastas statistiki ticamas
dzimuma ietekmes uz recidīva
attīstības risku (p=0,451).
 Risks, ka vīrietim attīstīsies recidīvs
salīdzinājumā ar sievieti ir mērens
(OR=1,6) un nav statistiski nozīmīgs.

37. 37
Operācijas veida ietekme uz redicīva attīstību
 No 99 ķirurģiski ārstētiem pacientiem, 42
pacientiem bija veikta operācija - cistas
ekstirpācija. No tiem 11 pacientiem
attīstījās cistas recidīvs.
 Pārējiem 57 pacientiem tika veikta cistas
ekstirpācija ar centrālās daļas mēles
kaula rezekciju.
 Veicot statistiskos aprēķinus ar Fišera
analīzi, tika novērota statistiski ticama
sakarība, ka pacientiem, kuriem
operācijas tehnika ietvēra mēles kaula
daļēju rezekciju, recidīvi attīstās mazāk
(p<0,0001).

38. 38
Iekaisuma infiltrācijas ietekme uz recidīvu attīstību
 Statistiski ticami nav atrasta sakarība
(p=0,277), ka iekaisuma infiltrāts
rezecētajā cistā ietekmē recidīva
attīstību, tomēr risks atkārtotai cistai, ja
ir histoloģiski apstiprināts iekaisuma
infiltrāts cistā, ir paaugstināts
(OR=2,291).

39. 39
Iepriekšēja iekaisuma procesa ietekme uz recidīva
attīstību
 Tika salīdzināts vai iepriekšējs iekaisums
anamnēzē, kas ticis ārstēts stacionārā ar
incīziju un drenāžu ietekmē recidīva attīstību
nākotnē.
 Risks, ja anamnēzē ir iekaisuma incīzija un
drenāža, ka attīstīsies cistas recidīvs ir augsts
(OR=7,7), (p=0,004).

40. 40
Pacienta vecuma ietekme uz redidīva attīstību
 Visi ārstētie pacienti tika sadalīti divās
vecuma grupās – jaunāki par sešiem gadiem
un pacienti, kuriem ir seši un vairāk gadi
operācijas izdarīšanas brīdī.
 Lai gan statistiski ticama ietekme netika
atrasta (p=0,362), tomēr pacientiem, kas ir
jaunāki par sešiem gadiem ir nedaudz lielāks
risks uz recidīvu attīstību (OR=2,019).

41. 41
1. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, 12 gadu ilgā periodā, laikā no
2003. līdz 2015 gadam, vidējais iedzimtas mediālās kakla cistas
diagnosticēšanas un ārstēšanas vecums bija līdz sešiem gadiem, kas
sakrīt ar literatūrā pieejamiem datiem.
2. Pēc ķirurģiskas ārstēšanas mediālās kakla cistas recidīvs attīstījās
12,1% gadījumu, kas ir par 5,1% vairāk nekā aprakstīts literatūrā.
3. Pētījuma laikā netika atrasta statistiska ticamība, ka sieviešu vai vīriešu
dzimums ietekmē mediālās kakla cistas recidivitāti.
4. Operācijas veids jeb tehnika kādā tā izpildīta statistiski ticami ietekmē
recidīva attīstību.
Secinājumi

42. 42
5. Iekaisuma infiltrāts cistā, kas konstatēts operācijas materiāla
histoloģiskajā slēdzienā, neietekmē recidīva attīstību, taču risks ir
nedaudz paaugstināts.
6. Iekaisuma process anamnēzē, kas ticis ārstēts stacionārā ar incīziju un
drenāžu, ietekmē recidīva attīstību, kas tika apstiprināts statistiskās
analīzes aprēķinos.
7. Bērniem kuri ir jaunāki par sešiem gadiem, operācijas izdarīšanās laikā,
novēro tendenci biežāk attīstīties recidīvam, taču ir nepieciešami plašāki
pētījumi, lai iegūtu statistiski ticamus rezultātus.
Secinājumi

43. 43
 Analizējot pētījuma datus, rezultātos tika iegūtas vairākas statistiski
ticamas sakarības, taču, lai iegūtu pārliecinošākus rezultātus, ir
nepieciešams lielāks pacientu skaits un plašāks pētījums, ietverot lielāku
laika periodu un vairākus faktorus, kas ietekmē recidivitāti.
 Iespējams nepieciešams iekļaut:
»Histoloģiski apstiprināts cistas morfoloģiskais veids pirms operācijas
»Kurā no stacionāra nodaļām pacients tika stacionēts un ārstēts...?
»Cistas rupturēšanās pirmreizējās operācijas laikā kā riska faktors
»Kas veicina iedzimtas cistas attīstību jau embrioģenēzē?
»daudzpakāpju/daudzfaktoru salīdzinošā analīze
Ieteikumi nākošajos pētījumos

44. 44
1. Medicīniskā embrioloģija. Māra Pilmane, Gerts Horsts Šūmahers. Rīga : Rīgas Stradiņa
universitāte, c2006, 85.lpp
2. Anniko, M., Bernal-Sprekelsen, M., Bonkowsky, V., Bradley, P., Iurato, S. Otorhinolaryngology,
Head and Neck Surgery, European Manual of Medicine, Springer 2010, 612p
3. Mahesh Kumar Mittal, Amita Malik, Binit Sureka, and Brij Bhushan Thukral. Cystic masses of
neck: A pictorial review, 2012 [tiešsaiste] Pieejams internetā:
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3698897/#ref1
4. Kevin Emerick, MD, Derrick Lin, MD.Differential diagnosis of a neck mass. [tiešsaiste] 22.01.2014
– [atsauce 28.02.2015]. Pieejams internetā: http://www.uptodate.com/contents/differential-
diagnosis-of-a-neck-
mass?source=search_result&search=medial+neck+cysts&selectedTitle=1~150
5. Rudolf Probst, M.D., Gerhard Grevers, M.D., Heinrich Iro, M.D. Basic Otorhinolaryngology, Georg
Thieme Verlag 2006, Stuttgart, NewYork, p322 Pieejams internetā:
https://archive.org/details/ENT_Books_www.1aim.net
6. Paul W. Flint, M.D., Bruce H. Haughey, M.B.Ch.B., F.A.C.S., F.R.A.C.S., Valerie J. Lund, C.B.E.,
M.S., F.R.C.S., F.R.C.S.Ed., John K. Niparko, M.D., Mark A. Richardson, M.D., K. Thomas
Robbins, M.D., J. Regan Thomas, M.D. Cummings Otolaryngology Head & Neck Surgery. Fifth
Edition, 2010 Elsevier, 116p Pieejams internetā:
http://www.doody.com/rev400images/PDF/2010/9780323052832.pdf
7. Buła G, Waler J, Niemiec A, Mucha R, Gawrychowski J. - Pol Przegl Chir. Lateral and median
cysts of the neck. September 1, 2012; 84 (9); 445-8. [tiešsaiste] Pieejams internetā:
https://www.clinicalkey.com/#!/content/medline/2-s2.0-23241572
8. Kelly K. Koeller, CDR, MC, USN2, , Leonor Alamo, MD21, , Carol F. Adair, LTC, MC, USA3, and ,
James G. Smirniotopoulos, MD2. Congenital Cystic Masses of the Neck: Radiologic-Pathologic
Correlation. USA. [tiešsaiste] Pieejams internetā:
http://pubs.rsna.org/doi/ref/10.1148/radiographics.19.1.g99ja06121
9. Schader I, Robertson S, Maoate K, Beasley S. Hereditary thyroglossal duct cysts. Pediatr Surg
Int. 2005;21(7):593.
10. Gregory W Randolph, MD, FACS. Dipti V Kamani, MD. Thyroglossal duct cysts and ectopic
thyroid. Sep 18, 2013. [tiešsaiste] Pieejams internetā:
http://www.uptodate.com/contents/thyroglossal-duct-cysts-and-ectopic-thyroid?source=see_link
11. Mohammed Ahmed Thandar. MB ChB, FCS ORL (SA), N E Jonas. MB ChB, FRCS (Glas). An
approach to the neck mass. May 2004 Vol.22 No.5. 266-271p
12. Smith JC et al; Neck, Cysts, Medscape, Aug 2009 [tiešsaiste] Pieejams internetā:
http://emedicine.medscape.com/article/872878-treatment
13. Eric Schwetschenau, M.D., and Daniel J. Kelley, M.D.,Temple University School of Medicine,
Philadelphia, Pennsylvania. The Adult Neck Mass. Am Fam Physician. 2002 Sep 1;66(5):831-839
Pieejams internetā: http://www.aafp.org/afp/2002/0901/p831.html
14. Vanni Mondina, Alfio Ferlitoa, Enrico Muzzia, Carl E. Silverb, Johannes J. Faganc, Kenneth O.
Devaneyd, Alessandra Rinaldoa. Thyroglossal duct cyst: Personal experience and literature
review. Auris Nasus Larynx. Volume 35, Issue 1, Elsevier. March 2008, Pages 11–25, Pieejams
internetā: http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0385814607000922
15. Jonathan C Smith, MD, FACS; Chief Editor: Arlen D Meyers, MD, MBA. Neck Cysts Treatment &
Management. [Tiešsaiste] Pieejams internetā: http://emedicine.medscape.com/article/848730-
treatment
16. Lisa M. Elden, Karen B. Zur. Congenital Malformations of the Head and Neck [Tiešsaiste].
Springer Science & Business Media; 2013 [cited 2015 January 11]. Pieejams internetā:
https://books.google.lv/books?id=uny9BAAAQBAJ&printsec=frontcover&source=gbs_ge_summar
y_r&cad=0#v=onepage&q&f=false
17. Ibrahim M, Hammoud K, Maheshwari M, Pandya A, Congenital cystic lesions of the head and
neck [Internet], Neuroimaging Clin N Am. 2011 Aug;21(3):621-39, viii. doi:
10.1016/j.nic.2011.05.006. Epub 2011 Jun 22. [tiešsaiste] Pieejams internetā:
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21807315?dopt
18. Shahin A, Burroughs FH, Kirby JP, Ali SZ., Thyroglossal duct cyst: a cytopathologic study of 26
cases. Department of Pathology, The Johns Hopkins Hospital, Baltimore, Maryland 21287-6417,
USA. PubMed Diagn Cytopathol. 2005;33(6):365. Pieejams internetā:
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16299737
19. Thomas J.Vogl., Jõrn Balzer, Martin Mack, Wolfgang Stegen. Diferential Diagnosis in Head and
Neck Imaging, Georg Thiem Verlag, Stuttgart, NewYork. ISBN 3-13-115411-X (GTV) 350p.
Pieejams internetā:
https://books.google.lv/booksid=H_VdePZFUs4C&pg=PP3&lpg=PP3&dq=Differential+Diagnosis
+in+Head+and+Neck+Imaging,+Georg+Thieme+Verlag,+Stuttgart,+NewYork
20. Ducic Y, Chou S, Drkulec J, Ouellette H, Lamothe A. Recurrent thyroglossal duct cysts: a clinical
and pathologic analysis. Department of Otolaryngology, University of Texas South-Western
Medical Center, Dallas, USA. Int J Pediatr Otorhinolaryngol. 1998;44(1):47. Pieejams internetā:
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9720680
21. Flageole H, Laberge JM, Nguyen LT, Adolph VR, Guttman FM. Reoperation for cysts of the
thyroglossal duct. Department of Surgery, Montreal Children's Hospital, Que. Can J Surg.
1995;38(3):255. Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/7788604
22. Al-Dajani N, Wootton SH., Cervical lymphadenitis, suppurative parotitis, thyroiditis, and infected
cysts. Infect Dis Clin North Am. 2007;21(2):523. Pieejams internetā:
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2319291/
23. Prof. Dharma K. Baskota. Modified Sistrunk’s Operation. Nepalese Journal of ENT Head & Neck
Surgery. Vol.1,No.1. Issue1 (Jan-June 2010), p34-35. [Tiešsaiste]. Pieejams internetā:
http://www.solnepal.org.np/pdffiles/archive/38-39.pdf
24. Ashhurst AP, White CY. Carcinoma in an aberrant thyroid at the base of the tongue. JAMA.
85:1219-1220. Pieejams internetā: http://emedicine.medscape.com/article/848730-overview
25. Zafer Türkyilmaz, Kaan Sönmez, Ramazan Karabulut, Billur Demiroullari, Cem Sezer, A. Can
Balaklar and Nuri Kale. Management of thyroglossal duct cysts in children. Pediatrics
International (2004) 46, 77–80. [Tiešsaiste]. Pieejams internetā:
https://pedclerk.sites.uchicago.edu/sites/pedclerk.uchicago.edu/files/uploads/ductcystmanageme
nt.pedsintl.2004.pdf
26. Allard RH. The thyroglossal cyst. Head Neck Surg. Nov-Dec 1982;5(2):134-46. Pieejams
internetā: https://ispub.com/IJPA/13/2/14043
27. Thomas JR. Thyroglossal-duct cysts. Ear Nose Throat J. Dec 1979;58(12):510-4. Pieejams
internetā:
http://www.searchmedica.com/search.html?cq=thyroglossal+cysts&ts=22032015&c=pc&parentref
errer=https://www.google.lv/&q=thyroglossal+cysts&p=Funnelback&fr=true&ss=defLink&ds=361
28. Shvili I1, Hadar T, Sadov R, Koren R, Shvero J. Cholesterol granuloma in thyroglossal cysts: a
clinicopathological study. Eur Arch Otorhinolaryngol. 2009 Nov;266(11):1775-9. doi:
10.1007/s00405-009-0919-6. Epub 2009 Feb 11. Pieejams internetā:
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19205714
29. Ghassan Tranesh, M.D. Skin - Nonmelanocytic tumors. Cysts. Dermoid cyst (cutaneous).
PubMed. [Tiešsaiste] Pieejams internetā:
http://www.pathologyoutlines.com/topic/skintumornonmelanocyticdermoidcyst.html
30. Vijay Shankar, M.D. Benign vascular tumors. Hemangioma. (c) 2003-2013,
PathologyOutlines.com, Inc. [Tiešsaiste] Pieejams internetā:
http://www.pathologyoutlines.com/topic/softtissuehemangioma.html
31. Robert A Schwartz, MD, MPH; Chief Editor: Dirk M Elston, MD. Lymphangioma. May 20, 2014.
Pieejams internetā: http://emedicine.medscape.com/article/1086806-overview
32. http://www.surgicalcore.org/popup/55306
Literatūras saraksts

45. 45
Paldies par uzmanību! 