Vēsture
Incidence un etioloģija
Embrioloģija
Klasifikācija
Diagnostika
Preoperatīvā aprūpe
Ķirurģiskās ārstēšanas iespējas
Pēcoperācijas periods
Komplikācijas
Prognoze
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvāLinda Veidere
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa 10.sēdes prezentācija "Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā". Autore Alise Jakovļeva (RSU MF V kursa studente).
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa apvienotās sēdes ar SŽĶ pulciņu prezentācija "Mutes pamatnes flegmonas". Darba autore Anna Leikuma (RSU MF III kursa studente).
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...Linda Veidere
2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 5.sēdes prezentācija "Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija ORL praksē." . Darba autors Matīss Karantajers (RSU MF VI kursa students).
Vēsture
Incidence un etioloģija
Embrioloģija
Klasifikācija
Diagnostika
Preoperatīvā aprūpe
Ķirurģiskās ārstēšanas iespējas
Pēcoperācijas periods
Komplikācijas
Prognoze
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvāLinda Veidere
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa 10.sēdes prezentācija "Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā". Autore Alise Jakovļeva (RSU MF V kursa studente).
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa apvienotās sēdes ar SŽĶ pulciņu prezentācija "Mutes pamatnes flegmonas". Darba autore Anna Leikuma (RSU MF III kursa studente).
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...Linda Veidere
2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 5.sēdes prezentācija "Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija ORL praksē." . Darba autors Matīss Karantajers (RSU MF VI kursa students).
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktikaLinda Veidere
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa apvienotās sēdes ar SŽĶ pulciņu prezentācija "Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika". Darba autore Liāna Džavadova (RSU MF V kursa studente).
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnozes un taktikaLinda Veidere
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa apvienotās sēdes ar SŽĶ pulciņu prezentācija "Sāpes vaigā - diferenciāldiagnozes un taktika". Darba autore Sandra Cipkina (RSU MF III kursa studente).
2. Akūts vidusauss iekaisums (AVI)
• AVI ir akūts vidusauss sistēmas - dzirdes kanāla,
bungdobuma un aizauss paugura - šūnu mukoperiosta
iekaisums
• AVI ir izplatīta slimība, no visām LOR - orgānu
patoloģijām to diagnosticē ~ 30% gadījumos
• Ieņem otru vietu komplikāciju attīstības ziņā starp
visām auss slimībām
2
4. Etiopatoģenēze (II)
• Galvenā nozīme ir iekaisuma izplatībai no
nasopharynx uz vidusauss gļotādu caur ostium
pharyngeum tubae auditivae
• Tuba auditiva obturācijas dēļ bungdobumā
krasi samazinās spiediens
• Bungdobumā veidojas izsvīdums, kurš vēlāk tiek
inficēts nasopharynx mikrofloras invāzijas dēļ
4
5. Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas
izraisa akūtu vidusauss iekaisumu:
No vīrusiem vidusauss iekaisumu var izraisīt:
• Respiratori sincitiālais vīruss (RSV),
• Rinovīruss,
• Gripas vīrusa A un B tips,
• Paragripas vīruss,
• Adenovīruss.
Baktērijas:
• Streptococcus pneumoniae (40-50%),
• Haemofhilus influenzae (30-40%),
• Moraxella catharalis (10%),
• Retāk vidusauss iekaisumu izraisa: Staphylococcus
aureus (10-20%), Pseudomona aeruginosa, Neisseria
meningitidis, Streptococcus pyogenes . Varbūt trīs vai
vairāku patogēnu kombinācija.
5
6. • Nav stingras korelācijas starp klīnisku ainu un
patogēnu, bet novērots, ka pneimokoku infekcija
parasti noris smagāk, biežāk attīstās
komplikācijas, un reti pašlimitējas.
6
7. Riska faktori
• Īsie/iztaisnoti/atvērti dzirdes kanāli bērniem
• Dzirdes kanāla funkcijas traucējumi vai anatomiskās
īpatnības (aukslēju šķeltne, šķelta ūka, zemgļotādas šķeltne)
• Aizdegunes mandeļu hipertrofija, alerģisks rinīts
• Aizauss paugura pneimatizācijas pakāpe
• Patogēnas baktērijas vai vīrusi aizdegunē
• Infekcija bungdobumā
• Deguna blakusdobumu iekaisums
• Pacienta vispārējais stāvoklis un novājināta imūnsistēma
• Alerģija
• Nelabvēlīgi vides faktori (pasīvā smēķēšana, nepilnīga krūts
ēdināšana )
• Ģenētiska predispozīcija
• Bērnudārza apmeklēšana.
7
8. Akūta
vidusauss
iekaisuma
stadijas
Slimības simptomi
Sāpes Izdalījumi Dzirde Membrana tympani Ķermeņa
temperatūra
I. Akūts
Tuba
auditiva
iekaisums
NAV NAV Neliels dzirdes ↓ pēc
konduktīva tipa; troksnis
ausī; autofonija
Ievilkta, gaismas
konuss samazināts
N
II. Akūts
katarāls
iekaisums
Mērenas NAV Vājdzirdība pēc konduktīva
tipa; troksnis ausī;
autofonija
Hiperemēta;
sabiezēta; gaismas
reflekss izzudis
Subfebrila
III. Akūts
strutains
iekaisums
(pirms
perforācijas)
Stipras,
sāpju
irradiācija pa
n.trigeminus
gaitu
NAV Izteiktāka vājdzirdība pēc
konduktīva tipa; +
neirosensorais komponents;
troknis
Hiperemēta;
sabiezēta; izspīlēta,
izzudis gaismas
reflekss
Febrila
IV. Pēc
perforācijas
Mērenas
vai NAV
Strutaini Vājdzirdība pēc konduktīva
tipa; troknis
Perforācija; strutaini
izdalījumi
Febrila, tad
subfebrila
V.
Reparācijas
stadija
NAV NAV Mērena vājdzirdība pēc
konduktīva tipa vai dzirde -
N
Pelēka, perforācija ir
piesegta ar rētu
Stabila perforācija?
Holeasteatoma?
N
8
13. Konservatīva terapija
Pieaugušājiem: Bērniem:
1) Antibiotikas
• Amoksicilīns 750mg - 1,5g p/o x
d
• 1-2 g eritromicīns p/o vai i/v x d
2) Pretsāpju medikamenti
• Paracetamols
• Ibuprofēns
• 75-100 mg diklofenaks p/o vai
per rectum
3) Dekongestanti (deguna
pilieni)
• 0,1% ksilometazolīns x 3d
4) 2.paaudz. antihistamīni
• Ceftirizīns, loratadīns
• 1) Antibiotikas
• Amoksicilīns 50-100 mg/kg p/o
• Eritromicīns 30-50 mg/kg p/o vai
i/v
• Novērošanas periods 48-72 st.
(vecuma grupā > 2gadi, vieglas
sāpes, t°-a <39°C, vecāki, kuriem
var uzticēties)
2) Pretsāpju medikamenti
• Paracetamols 10-15 mg/kg
• Ibuprofēns 5-10 mg/kg
• 2mg/kg diklofenaks p/o vai per
rectum
• Nelietot aspirīnu!
3) Dekongestanti (deguna pilieni)
• 0,05% ksilometazolīns x 3d
4) 2.paaudz. antihistamīni
• Ceftirizīns, loratadīns
13
14. Terapijas neveiksme
• Simptomi neuzlabojas 48-72 stundu laikā pēc
a/b ordinēšanas
• Amoksicilīns → amoksicilīns + klavulānskābe
• Amoksicilīns + klavulānskābe → i/v ceftriaksons x
3d
• Timpanocentēze + mikrobioloģiskā analīze (kad otras
kārtas medikamenti nelīdz)
14
15. • Auss pilieni, kuri satur antibiotikas???
• Auss pilieni, kuri satur anestētiķus → samazina
sāpes, bet var izraisīt alerģiskās reakcijas.
Kontrindicēti otorejas vai perforācijas gadījumā.
15
16. Ķirurģiska terapija
• Timpanocentēze (paracentēze) indicēta, kad MT
izspilēta, lai ātri samazinātu sāpes
• Adenoīdektomija (pie recidivējošiem AVI). Bieži
kombinē ar timpanocentēzi un ventilācijas trubu ievietošanu
• Antrotomija/mastoīdektomija (mastoidītis,
labirintītis, sinus sigmoideus tromboze u.c. komplikācijas)
16
17. Timpanocentēze jāizdara sekojošām
pacientu grupām ar AVI:
• Jaundzimušiem, kuri jaunāki par 6 nedēļām (jo lielāka
iespēja, ka būs atipisks vai ļoti patogēns izsaucējs);
• Immunosupresētiem/ immunokompromitētiem
pacientiem;
• Pacientiem, kuriem adekvāta antibakteriāla terapija nav
devusi uzlabojumu, un kuriem joprojām novēro lokāla vai
sistēmiska iekaisuma pazīmes;
• Pacientiem ar komplikācijām vai smagām
blakusslimībām, kuriem nepieciešams bakteriāls
uzsējums, lai nozīmētu adekvātu terapiju.
17
20. Akūts mastoidīts (I)
• Mastoidītu biežums, kas prasīja ķirurģisku
iejaukšanos, pirms antibiotiku ērās bija 25-50%.
1980. gados šis skaitlis ↓ līdz 0,02%. [1.]
• Etioloģija. Var būt kā komplikācija akūtam vidusauss
iekaisumam. Infekcija persistē gaisa - šūnu sistēmā.
• Klīniskās pazīmes. Sāpes ausī pasliktinās, palielinās
jutīgums/ sapīgums aizauss paugura rajonā. Ārējā
auss ejā varbūt tūska mugurēji-augšēja sienā.
• Subperiostāls abscess var izvirzīt auss gliemežnīcu uz
priekšu.
1. Thorne MC, Chewaproug L, Elden LM. Suppurative complications of acute otitis media: changes in
frequency over time. Arch Otolaryngol Head Neck Surg. Jul 2009; 135(7): 638-641.
20
21. Akūts mastoidīts (II)
• Diagnozi var noteikt pēc DT datiem – cavum
mastoideum šūnu necaurredzamība.
• Terapija. Parenterāli antibiotikas lielās devās.
• Ja nav atbildes uz antibakteriālo terapiju vai,
kad ir noformējis subperiostāls abscess →
ķirurģiskā drenāža+ kortikāla mastoīdektomija
21
22. Sekretors vidusauss iekaisums (Otitis media
with effusion) (I)
• Sinonīmi: serozs VI, mukoīds VI, adhezīvs
VI, “glue ear”
• Vislielākā incidence vecumu grupā no 2
līdz 5 gadiem (20%). Hroniska forma
attīstās 3-4% bērnu.
• Patoģenēzes pamatā ir dzirdes kanāla
disfunkcija. To raksturo negatīvs spiediens
un neinfekciozs šķidruma izsvīdums
vidusausī.
22
23. Sekretors vidusauss iekaisums (Otitis media
with effusion) (II)
• Otoskopiski bungplēvītes krāsa iedzeltena vai viegli
iesārta, novēro bungplēvītes retrakciju vai neitrālo
pozīciju, gaismas reflekss novirzīts. Dažreiz redz
gaisa pūslīšus zem bungplēvītes
• Diagnostikai veic dzirdes testus. Timpanometrija ir
96% jutīga metode. Šīs patoloģijas gadījumā iegūst
B tipa līkni un negatīvo spiedienu slimajā pusē.
23
24. Etioloģija:
• Recidivējošas ARVI
• Adenoīdu iekaisumi
• Nasofaringeāli tumori
• Vegenera granulomatoze
• Cistas
• Alerģijas
• Hronisks rinosinusīts
• Vilka rīkle
• Galvaskausa kaulu lūzumi
• Transnazāla intubācija
• Nazogastrāla zonde
• Radioterapija auss/rīkles
rajonā
• Aktīva/pasīva smēķēšana
• Kaitīgie arodfaktori
Simptomi:
•Spiediena sajūta
•Īsas auss sāpju epizodes
•Dzirdes pasliktināšanas pēc
konduktīva tipa
•Tinnitus
•Bieži norise asimptomātiska
Terapijas principi:
•A/b th nav indicēta
•Tuba auditiva funkciju atjaunošana
•Timpanopunkcija ar šķidruma
evakuāciju
•Ventilācijas cauruļu ievietošana
•Adenoīdektomija
•Tumoru ķirurģiska/staru/ķīmijterapija
Sekretors vidusauss iekaisums (Otitis media
with effusion) (III)
24
26. A Placebo-Controlled Trial of Antimicrobial
Treatment for Acute Otitis Media
• Metodes: randomizēts, dubult-akls pētījums.
Tika izmeklēti pacienti vecuma grupā no 6 līdz
35 mēnešiem ar AVI. Viena grupa (161)
saņēma amoksicilīnu/klavulānskābi, otra grupa
(158) – placebo 7 dienas.
Paula A. Tähtinen, M.D., Miia K. Laine, M.D., Pentti Huovinen, M.D., Ph.D., Jari Jalava, Ph.D., Olli Ruuskanen,
M.D., Ph.D., and Aino Ruohola, M.D., Ph.D.
N Engl J Med 2011; 364:116-126January 13, 2011DOI: 10.1056/NEJMoa1007174
26
27. Rezultāti:
• Terapijas neveiksme 18.6% 1. grupā salīdzinot
ar terapijas neveiksmi 44.9% 2. grupā
(P<0.001).
• Analģētiķus/antipirētiķus saņēma 84.2% -
pirmajā grupā un 85.9% - otrajā.
• Blakusparādības: pirmajā grupā 47.8% -
diareja, 8.7% - ekzēma, salīdzinot ar otro
grupu: 26.6% un 3.2% atbilstoši.
27
28. Literatūras sarakts:
1. Otorhinolaryngology, Head & Neck Surgery. W. Arnold, U. Ganzer.
2009. (57-64lpp.)
2. Essential Otolaryngology. Head & Neck Surgery. K.J. Lee’s 10th edition.
2012. (308-314lpp., 319-327lpp.)
3. ENT in focus. Robin Youngs, Nicholas D Stafford. 2005. (16-27 lpp.)
4. Paula A. Tähtinen, M.D., Miia K. Laine, M.D., Pentti Huovinen, M.D.,
Ph.D., Jari Jalava, Ph.D., Olli Ruuskanen, M.D., Ph.D., and Aino
Ruohola, M.D., Ph.D. N Engl J Med 2011; 364:116-126 January 13,
2011DOI: 10.1056/NEJMoa1007174
5. From the American Academy of Pediatrics. Clinical Practice Guideline.
The Diagnosis and Management of Acute Otitis Media
http://pediatrics.aappublications.org/content/131/3/e964
6. http://pedmedicine.blogspot.com/2011/01/is-acute-otitis-media-treatable-
disease.html
7. http://www.doctus.lv/2011/4/otitis-media#_=_
28