2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 3.sēdes prezentācija ”CT galvai-patoloģiska atrade deguna blakusdobumos klīniski asimptomātiskiem pacientiem”. Darba autore Renāta Klagiša (RSU MF VI kursa studente).

1. 1
Datortomogrāfija galvai: gadījuma
atrade deguna blakusdobumos.
Literatūras apskats.
Darba autore: Renāta Klagiša, RSU Medicīnas fakultātes VI kursa studente
19.10.2015., Rīga

2. 2
 Vizuālai diagnostikai ir būtiska loma pacienta
izvērtēšanā;
 Attēldiagnostika kļūst aizvien pieejamāka un uzlabojas
izmeklējumu kvalitāte;
 Šie apstākļi rada situāciju, ka aizvien biežāk tiek
atklātas gadījuma atrades – veidojums, anomālija,
«+» audi, kas nebija izmeklējuma mērķi.
 Klasisks gadījuma atrades piemērs ir veidojums
virsnierēs - «incidentaloma» vai mezgliņi plaušās.

3. 3
 Gadījuma atrade var veicināt tālāku pacienta izmeklēšanu,
testu, diagnostisku procedūru veikšanu un ārstēšanu, lai
izvairītos no nevēlamām sekām, bet tādējādi tērējot
līdzekļus.
 To dēvē par «kaskādes efektu».
 Trūkst kontrolētu pētījumu, kas skaidrotu gadījuma atrades
prognostisko nozīmi un terapijas nepieciešamību.
 IR veikti pētījumi par gadījuma atrades sastopamības
biežumu un rekomendācijām tālākai taktikai.

4. 4

5. 5
 Pārskata raksts par gadījuma atradēm dažādās
specialitātēs. Pārskatā iekļauti 44 pētījumi no 251.
 Rezultāti no pārskata raksta:
 Gadījuma atrades vidējais sastopamības biežums
23.6%. Sastopamības biežums augstāks (31.1%)
pētījumos, kuros izmantoti datortomogrāfijas
izmeklējumi.
 «We defined an incidental finding as any abnormality
not related to the illness or causes that prompted the
diagnostic imaging test.»

6. 6
 Pētījumos, kuros izvērtēja CT un MR izmeklējumus
LOR orgāniem, pierāda augstu gadījuma atrades
biežumu asimptomātiskiem pacientiem;
 Havas et al.(1988) pētījumā ziņo, ka radioloģiska
anomālija vismaz vienā no deguna blakusdobumiem
sastopama līdz pat 42.5% CT un MRI, kuri veikti
asimptomātiskiem pacientiem vidēji 55 gadu vecumā;
 Literatūrā ziņo, ka korelācija starp radioloģisku atradi
elpceļos un klīniskiem simptomiem ir vāja (Jones NS,
2002).

7. 7
 Pētījumos, kas izvērtēja gadījuma atrades biežumu
sejas-augšžokļa reģionam veiktās CBCT
izmeklējumos, gadījuma atrades biežums variē no
24.6% līdz 92.8%. [1,2,3,4,5]
 Rezultātu atšķirību skaidro ar atšķirīgu attēla
interpretāciju, diagnostiskiem un iekļaušanas
kritērijiem, klimata ietekmi.
1. Pette GA et al. Incidental findings from a retrospective study of 318 cone beam computed tomography consultation reports. Int J Oral Maxillofac Implants
2012;27:595-602.
2. Caglayan F et al. Incidental findings in the maxillofacial region detected by cone beam CT. DiagnInterv Radiol2012;18:159-63.
3. Price JB et al. Incidental findings from cone beam computed tomography of the maxillofacial region: A descriptive retrospective study. Clin Oral Impl Res
2011;00:1-8.
4. Pazera P et al. Incidental maxillary sinus findings in orthodontic patients: A radiographic analysis using cone-beam computed;
5. Cha JY et al. Incidental findings in the maxillofacial area with 3-dimensional cone-beam imaging. Am J Orthodont Dentofacial Orthopedics 2007;132:7-13.

8. 8
1.pētījums

9. 9
 Retrospektīvs pētījums ar mērķi noskaidrot gadījuma
atrades biežumu augšžokļa dobumā, izmantojot
CBCT izmeklējumus.
 Pētījumā iekļauti 134 pacienti laika posmā no 2006.-
2008.g. Katru izmeklējumu izvērtēja 2 speciālisti
(ortodontists un radiologs).
 Tika reģistrēts pacientu vecums, dzimums,
izmeklējuma lielums, atrade, Šneidera membrānas
biezums un CBCT veikšanas gadalaiks.

10. 10
 Gadījuma atrade 65 CBCT (46.8%) izmeklējumos;
 To sastāda:
»plakans gļotādas sabiezējums (23.7%)
»Gļotādas polips (19.4%);
»Akūta sinusīta pazīmes (3.6%);
 Šneidera mambrānas vidējais biezums augšžokļa
dobumā 1.58mm (95% CI: 1.17-1.98mm) un tas
nekorelē ar gadalaiku;
 Netika pierādīta arī sakarība starp gadījuma atrades
biežumu, izmeklējamā lauka plašumu vai gadalaiku.
Pētījuma rezultāti

11. 11
2.pētījums

12. 12
 Retrospektīvs pētījums ar mērķi noskaidrot gadījuma
atrades biežumu augšžokļa dobumā, šīs atrades
veidu, kolakizāciju, kā arī korelāciju starp zobu
periapikālu bojājumu un iekaisuma pazīmēm
augšžokļa dobumā;
 Pētījumā iekļauti 1113 CBCT izmeklējumi no 2006.
līdz 2008.g. Katru izmeklējumu izvērtēja 2 radiologi.

13. 13
Pētījuma rezultāti
 Anomālijas augšžokļa dobumā
diagnosticēja 68.2% gadījumu
Gļotādas sabiezējums 66%;
»Retences cista 10.1%;
»Aizēnojums (opacification)
7.8%.
 Statistisku atšķirību starp
dzimumiem (71.5%♂ un 55.6%♀,
p<0.001);
 Netika pierādīta sakarība starp
periapikāla bojājuma attālumu
līdz sinus maxillaris un iekaisuma
izmaiņām augšžokļ adobumā.
 Ar lokalizāciju sinus maxillaris
sienās
»inferior (46.2%),
»anterior (29%),
»medial (25.7%),
»lateral (21.5%),
»posterior (16.6%)
»superior(5.9%).

14. 14
 Gadījuma atrade – dzīvību apdraudoša intrakraniāla
aneirisma, ko atklāja CBCT*,
 CBCT veica zobārstniecības nolūkos, izvērtējot
odontogēnu keratocistu.
 *CBCT – cone-beam computed tomography.
Case report 1
Nair MK, Pettigrew JC, Mancuso AA. Intracranial aneurysm as an incidental finding. Dentomaxillofac Radiol
2007;36:107–12.

15. 15
 Gadījuma atrade – C1 skriemeļa loka šķeltne, ko
atklāja CBCT izmeklējumā, ko veica zobārstniecības
nolūkos.
Case report 2
Popat H, Drage N, Durning P. Mid-line clefts of the cervical vertebrae – an incidental finding arising from cone beam
computed tomography of the dental patient. Br Dent J 2008;204:303–6.

16. 16
 Zobārstniecības nolūkā veic CBCT, aklāj Jūinga
(Ewing`s) sarkomu, kas skar procesus alveolaris un
sinus maxillaris.
Case report 3
Bornstein MM, von Arx T, Altermatt HJ. Loss of pulp sensitivity and pain as the first symptoms of a Ewing`s sarcoma in
the right maxillary sinus and alveolar process: report of a case. J Endod 2008;34:1549–53.