1. Lelde Baklāne, RSU, MF VI, 2.gr

2.  Asaru aparāts sastāv no:
 sekretoriskā daļa:
 asaru dziedzeris (glandula lacrimalis)
 asaru papilddziedzeri (atrodas konjunktīvā)
 asaru novadceļi:
 asaru punkti (puncta lacrimalia superius et inferius)
 asaru kanāliņi (canaliculi lacrimales)
 asaru maiss (saccus lacrimalis)
 deguna un asaru vads (ductus nasolacrimalis)

3. canaliculi lacrimales
puncta lacrimalia
saccus lacrimalis
ductus nasolacrimalis
Hasnera vārstulis
Ductus nasolacrimalis ir apmēram 12 mm garš, iet no asaru maisiņa
un atveras apakšējā deguna ejā (meatus nasi inferior) zem apakšējās
deguna gliemežnīcas (cocha nasalis inferior), kur atveri nosedz
gļotādas kroka (Hasnera vārstulis)
concha nasalis inferior
meatus nasi inferior

6.  Primāra obstrukcija – iekaisums vai fibroze
nezināmu iemeslu dēļ
(Linberg, McCormick, 1986)
 Sekundāra obstrukcija – ir zināms iemesls
(Bartley)
 Funkcionāla obstrukcija – pasliktināta asaru
drenāžas funkcija, kas rodas nepareizi novietotu
asaru punktu, noslīdējušu plakstiņu, vāja
mm.orbicularis, VII nerva (n.facialis) paralīzes dēļ
 Anatomiska obstrukcija – var skart jebkuru
“posmu” asaru novades ceļā:
 iedzimta
 iegūta

7.  Biežāk sastop sievietēm, jo anatomiski
sievietēm ductus nasolacrimalis ir šaurāks
nekā vīriešiem
 Biežāk pusmūžā
 Menopauzē:
 osteoporotiskas izmaiņas kaulos, tostarp
galvaskausa kaulos
 de-epitelizācija visā organismā, tostarp saccus
lacrimalis un ductus nasolacrimalis hormonālu
izmaiņu dēļ

8.  Zināmi iemesli:
 infekcijas – bojā epitēliju, sēnītes var veidot
akmeņus, kas nosprosto ductus nasolacrimalis
 Actinomyces
 Propionibacterium
 Fusobacterium
 Bacteroides
 Mycobacterium
 Chlamydia
 Nocardia
 Enterobacter
 Aeromonas
 Treponema pallidum
 Staphylococcus aureus
 Herepes simplex, zoster

9.  iekaisums → rētaudi
 endogēnas izcelsmes
 Vegenera granulomatoze
 sarkoidoze
 Kawasaki slimība
 sklerodermija
 eksogēnas izcelsmes
 radiācija
 ķīmijterapija (docetaxel – pielieto krūts vēža mts
gadījumā un nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā)
 staru terapija

10.  audzēji
 primāri (reti), kas attīstās:
 puncta lacrimalia
 canaliculi lacrimales
 saccus lacrimalis
 ductus nasolacrimalis
 sekundāri, kas attīstās blakus audos un ieaug ductus
nasolacrimalis:
 plakstiņu audzēji (bazālo šūnu, plakanšūnu karcinoma)
 sinus maxillaris, nasopharynx audzēji
 metastāzes (ļoti reti)
 krūts vēzis
 prostatas vēzis

11.  traumas
 jatrogēnas:
 pēc asaru novadceļu zondēšanas
 pēc orbītas, deguna operācijām
 ne-jatrogēnās:
 svešķermeņi ductus naslolacrimalis
 svešķermeņi blakus esošajās
struktūrās, piem., degunā
 lauzti sejas kauli

12.  Asaru novadceļu veidošanās notiek
intrauterīni līdz 8. gestācijas mēnesim
 Asaru kanāla distālo galu šajā laikā slēdz
Hasnera membrāna, kas plīst bērnam
piedzimstot
 Ja tas nenotiek, asaru maisa saturs deguna
dobumā nenokļūst un 2 – 4% jaundzimušo
novēro pastiprinātu asarošanu un
mukopurulentus izdalījumus
 Iemesli:
 iztrūkst puncta lacrimalia
 šaurs ductus nasolacrimalis
 deguna kaulu anomālijas

13.  DAKRIOSTENOZE (obstrukcija) – ductus nasolacrimalis
distālais gals pilnībā slēgts ar Hasnera membrānu:
 asarošana (epiphora)
 periodiski mukopurulenti izdalījumi, kuru daudzums palielinās
uzspiežot asaru maisiņa apvidū
 Dakriostenozes gadījumā parasti nenovēro akūtu
jaundzimušo dakriocistītu
 80% gadījumu līdz 1 gada vecumam ir spontāna regresija
 Ārstēšana:
 masāža virzienā no asaru punktiem uz asaru maisiņu (tā
palielinot hidrostatiskā spiediena spēku uz slēgto membrānu)
 vietēja pretiekaisuma terapija tad, ja palielinās izdalījumu
daudzums
 asaru novadceļu zondēšana (no 3 – 4 mēn. vecuma)

14.  AMNIOTOCĒLE (dacryocistocele, mukocele) –
slēgts ductus nasolacrimalis distālais gals
(Hasnera membrāna) un proksimālais gals
(Rozenmillera membrāna):
 pastiprināta amniotiskā šķidruma uzkrāšanās
asaru maisiņā → asaru maisiņa izplešanās
 pievienojoties sekundārai infekcijai, rodas
dakriocistīts, kas var izraisīt spontānu asaru
maisiņa plīsumu, ārēju fistulizāciju vai orbītas
abscesa veidošanos
 Ārstēšana:
 asaru novadceļu zondēšana

17.  DAKRIOCISTĪTS – slēgts ductus nasolacrimalis
proksimālais gals (Rozenmillera membrāna):
 iekaisums asaru maisa zonā
 asaru maisa apvidus pietūcis, apsārtis
 plakstu tūskas dēļ acs spraugas ir slēgtas
 infekcija no asaru maisa strauji izplatās uz blakus
esošiem audiem → orbitocelulīts, smadzeņu
abscess, meningīts, sepse
 Ārstēšana:
 asaru novadceļu zondēšana
 vispārēja a/b terapija (II paaudzes penicilīni,
piem., sol. Oxacillinum i/v)

18.  Iemesli:
 nazoorbitālas traumas
 hroniskas deguna blakusdobumu slimības
 dakriocistīts
 granulomatozas slimības (sarkoidoze, Vegenera
granulomatoze) u.c.
 Ārstēšana:
 pilnas stenozes gadījumā – dakriocistorinostomija
 daļējas obstrukcijas gadījumā – ieliek silikona
caurulītes, stentus vai veic
dakriocistorinostomiju

19.  Ductus nasolacrimalis obstrukcija ir bieži
sastopama, taču precīzu datu par izplatītbu
nav
 *Jaundzimušajiem 2 – 4% gadījumu
 *Dauna sindroma gadījumā sastop 22 – 36%
gadījumu
 Nav dominējoša rase, kurai būtu šī slimība
 Dzimums un vecums:
 sievietēm pusmūžā – biežāk primārā ductus
nasolacrimalis obstrukcija
 datu par dzimumu, vecumu sekundārai ductus
nasolacrimalis obstrukcijai nav

20.  Asarošana (epiphora)
 Gļotaini, strutaini izdalījumi
 Konjunktivīts
 Sāpīgs, pietūcis mediālais acs kaktiņš

21.  Iedzimtu obstrukciju gadījumā:
 fluorescīna “pazušanas” tests (acī
iepilina 1% fluorescīnu, pēc 5 – 10 min.
skatās kobaltzilajā gaismā un
fluorescīnam normā vairs nevajadzētu
acī būt)
 Iegūtu obstrukciju gadījumā:
 iešpricē fizioloģisko šķidrumu caur
punctum lacrimale, normā pacientam
jāsajūt sāļa garša mutē)

22.  Blefarīts
 Rētu pemphigoīds
 Alerģisks, baktēriju, vīrusu konjunktivīts
 Radzenes bojājumi
 Radzenes svešķermeņi
 Dakriocistīts
 Sausās acs sindroms
 Ektropijs
 Entropijs
 Iedzimta glaukoma
 Punctum atrēzija
jaundzimušajiem

23.  Iedzimto obstrukciju gadījumā:
 ductus nasolacrimalis masāža 12 mēnešus
 ja efekta nav – zondēšana
 Iegūto obstrukciju gadījumā:
 fizioloģiskā šķidruma injekcijas punctum
 dakriocistorinoskopija
 Infekcijas – a/b (hloramfenikola
pilieni, Actinomyces – ofloksacīns)
 Autoimūnās slimības – GK, citostātiķi, bioloģiskie
medikamenti

25.  Akūts:
 LOR patoloģija (deguna un deguna
blakusdobumu iekaisums, deguna
gļotādas hiperplāzija, atrofisks
process deguna gļotādā, deguna
starpsienas patoloģija, adenoīdi)
 Hronisks:
 Ductus nasolacrimalis stenoze, kas
rada asaru un gļotu stāzi asaru
maisiņā → asaru maisiņa siena
pakāpeniski izstiepjas, tā saturs kļūst
par labvēlīgu vidi patogēnai
mikroflorai
(Streptococcus, Pneumococcus, bērnie
m – H.influensae) → sākas gļēvi
norisošs iekaisums

26.  Akūta dakriocistīta gadījumā:
 sāpes, apsārtums, tūska mediālā kaktiņa (asaru
maisiņa lokalizācijas) apvidū
 asarošana
 Hroniska dakriocistīta gadījumā:
 asarošana, strutaini izdalījumi
 asaru maisiņa apvidū veidojas neliels nesāpīgs
pacēlums, tam uzspiežot, no asaru punkta izdalās
gļotaini strutaini izdalījumi
 var būt vienpusējs hronisks konjunktivīts

27.  Ar laiku asaru maisiņš var ievērojami
paplašināties (ectasia sacci lacrimalis)
 Asaru maisiņa gļotāda atrofējas un ieeja
kanāliņos slēdzas, maisiņš piepildās ar
šķidrumu, veidojot hydrops sacci lacrimalis
(caur ādu pelēcīgi zila nokrāsa)

28.  Ķirurģiska:
 veic dakriocistorinostomiju, veidojot anastomozi
starp asaru maisu un deguna dobumu
 dakriocistorinostomiju var veikt no
ārpuses, veidojot ādas griezienu (praksē pielieto
90% gadījumu)
 no deguna puses, veicot transnazālu
lāzerdakriocistorinostomiju
 pēdējos gados tiek veikta endoskopiska nazāla
dakriocistorinostomija

29. http://www.youtube.com/watch?v=HQkNFSChXjc

30.  Guna Laganovska “Acu slimības”, Nacionālais apgāds, 2008
 Nasolacrimal duct obstruction (nasolacrimal drainage
dysfunction), Clinical management guidelines, The College of
Optometrists, 2011
 http://emedicine.medscape.com/article/1210141-overview#a0104
 http://emedicine.medscape.com/article/835092-overview
 http://www.aapos.org/terms/conditions/72
 http://emedicine.medscape.com/article/1210252-overview#a0199
 http://pediatricophthalmologypa.com/specialties/ophthalmic-plastic-
surgery-2/blocked-tear-ducts-nasolacrimal-duct-obstruction/
 http://webeye.ophth.uiowa.edu/eyeforum/cases/166-
dacryocystocele.htm
 http://oculoplasticabernardini.it/4669-nasolacrimal-duct-
obstruction.html
 http://www.drhollsten.com/103-Infections/
 http://www.medscape.com/viewarticle/766017_2
 http://www.revoptom.com/continuing_education/tabviewtest/lessonid/
109005/
 http://www.hxbenefit.com/tear-duct-infection-pictures-symptoms-
causes-diagnosis-and-treatment.html