Darba autors - Ieva Zemarāja

1. Medikamentu izraisīts
tinnīts
RSU
MFp VI kurss, 19.grupa
Ieva Zemarāja

2. Tinnīta definīcija
 Tinnīts ir zvanoša skaņa vai troksnis ausī. Bieži vienpusējs,
var būt abpusējs. Variē intensitātē un pacienti apraksta kā
rūcoša, šņācoša, šalcoša, klikšķoša u.c. veida troksni.
 Kaitinošāks klusumā, īpaši naktī, kad nav maskējoša vides
trokšņa.

3. Patfizioloģija
 Tinnīta biežs iemesls ir
iekšējās auss šūnu
bojājums. Mazās
matiņšūnas kustās attiecībā
pret skaņas viļņa
spiedienu elektriskais
signāls caur dzirdes nervu
iet uz
smadzenēmSmadzenēs
skaņas interpretācija.
Matiņšūnu bojājums vai
saliekums izraisa
noplūdes elektriskos
impulsus izraisot tinnītu.

4. Tinnīta tipi
 Subjektīvs (pulsējošs, nepulsējošs)
 Objektīvs- var izklausīt ar stetoskopu.

5. Tinnīta iemesli
 Subjektīvam- izcelsme var būt ārējā ausī, vidus
ausī, iekšējā ausī, VIII nerva vai CNS.
 Sistēmas saslimšanas- anēmija, ateroskleroze,
hipertensija un zināmi medikamenti var iedarboties
caur iekšējo ausi vai centrāli dzirdes ceļos.

6. Tinnīta iemesli
 I. Auss
A Subjektīvie
 sērs
 Šķidrums vidus ausī
 Akūts un hronisks vidusauss iekaisums
 Patoloģiska dzirdes caurule darbība
 Menjēra slimība
 Otoskleroze
 Presbyacusis
 Trokšņa izraisīta trauma
 Ototoksiskie medikamenti
 Nerva audzējs
B. Objektīvi
 Asinsvadu audzējs vidusausī
 (glomus audzējs)
 A. Carotis aneirisma
 Aukslēju mioklonuss
 II. Ne-auss
 CNS saslimšanas
 Anēmija
 Ateroskleroze
 Hipertenzija
 Hipotenzija
 Hipoglikēmija
 Epilepsija
 Migrēna
 III. Psihogēna

7. Riska faktori
 Vecums ( jauni, vecāka gājuma)
 Esošs senoneirāls dzirdes zudums
 Ģenētika
 Ir bijuši iepriekšēji auss bojājumi ( dzirdes zudumi) pie trokšņa
 Nieru bojājumi
 Paaugstinātas jutība uz medikamentiem kopumā
 Ir bijušas ototoksiskas reakcijas anamnēzē
 Ir iepriekš lietoti ototoksikie medikamenti, atkārtojot kursus
 Ilgu laiku lieto, pārsniedzot rekomendēto laiku
 Deva
 Dehidratācija
 Divu, vairāk medikamentu lietošana
 Iepriekš auss infekcijas
 Slikts veselības stāvoklis
 Izmaiņas asins analīzēs (Er, Ht, kreatinīns, seruma albumīns)
 Radiācijas terapija (galva, auss)
 Bakterēmija

8. Ir trīs galvenās vietas, kur
zāles rada ototoksicitāti:
 1. vieta Kohlea-kohleotoksicitāte. Ototoksicitātes iesaistot gliemezi rada
dzirdes zudumu, kas parasti sākas ar augstām frekvencēmuz zemākām
frekvencēm, kas ietver runu.
 Dzirdes zudums var būt vienpusējs/ abpusējs un atšķirties smagumā.
Kohleārs bojājums var arī izpausties kā troksnis ausīs. Troksnis ausīs
var būt pastāvīgs vai svārstīgs. Pacientiem ar jau iepriekš esošu troksni
ausīs var pamanīt problēmu pasliktināšanos vai kā jaunu skaņu
parādīšanos, kas pirms medikamenta ievadīšanas nebija.

9.  2. vieta, vestibulotoksiski medikamenti-
vestibulotoksicitāte izpaužas kā līdzsvara
saistītās problēmas. Pacientam ziņo
griešanās sajūta, kas bieži vien vēl smagāku
padara kustības un ir saistīta ar sliktu dūšu.
 3. vieta Stria vascularis. Stria vascularis
epitēlijs, kas spēj ražot endolimfu. Pārmērīgs
endolimfas daudzums atbild par Menjēra
sindromu.

10. Aminoglikozīdi
 Aminoglikozīdi a/b (Kanamicīns,
Neomicīns, Amikacīns,
Streptomicīns, Gentamicīns)
ietekmē cohlea, arī stria
vascularis. Tiek producēti brīvie
radikāļi iekšējā ausī. Arī
grūtniecei lietojot Kanamicīnu,
Streptomicīnu, bērnam risks uz
iedzimtu kurlumu.
 Neomicīns ir sliktākais uz
cohleotoksicitāti.
 Dažu ausu pilienu sastāvā ir
Aminoglikozīdi. Kā izrakstāms
medikaments. Teorētiski pastāv
risks, ka tie neizraisa ausu
bojajājumu, tāpēc tos izraksta īsu
kursu veidā.

11. Topiskie ausu medikamenti
 Sistēmiskā terapijā nevar sasniegt tādu
koncentrāciju kā ar topiskajiem pilieniem.
 Pie ārējās auss daļas otīta potenciāli ototoksiski, ja
bungplēvītes perforācija (trauma, otitis media,
ventilācijas caurulītes ievietošana)
 Svarīgi, ja iepriekš ir bijusi perforācijaiekšējās
auss bojājums
 Topiskie, kas satur Neomicīnu/ PolimixīnuB var
izraisīt vestibulāru un vai kohleāru toksicitāti, ja ir
bungplēvītes perforācija.

12.  Aminoglikozīdi ir īpaši toksiski, ja tie ir jāpilina
ausī. Pie Menjēra slimības šo medikamentu
lieto terapijā.
 Gentamicīnam piemīt vestibulotoksiska un
kohleotoksiska iedarbība.
 Ārējās auss daļas otīts var tikt ārstēts ar
Kvinoloniem, piem., Ofloxacīna ausu pilienu,
kas ir bez ototoksicitātes.

13. Cilpas diurētiķi
 Furosemīds, Bumetanīds ietekmē Kālija gradientu
stria vascularis, kā arī elektrisko potenciālu
endokohlerārās struktūrās. Var radīt troksni ausīs un
dzirdes zudumu. Toksicitāti saista ar devu. Pie ātras
infūzijas vai injicējamiem diurētiķiem pie nieru
mazspējas, kas ļauj medikamentiem uzkrāties,
radot toksicitāti.
 Furosemīda saistīta ototoksicitāte parasti ir
atgriezeniska, reti (pie nieru mazspējas) pastāvīga.

14. Antineoplastiskie medikamenti
 Pretvēža. Cisplatīns ietekmē gliemezi un stria
vascularis, radot brīvos radikāļus iekšējā
ausī. Tiek pētīti medikamentu savienojumi
ar iespēju otoprotektīvai darbībai. (piem, alfa
tokoferols, d- metionīns, Fe helāti), bet nav
skaidra to efektivitāte.

15. Salicilāti
 Ietekmē gliemezi. Lielās devās
rada troksni ausīs un dzirdes
zudumu, novēro tikai pie lielām
devām un vairumā gadījumu ir
regress pēc pārtraukšanas.
 Salicilātu koncentrācija serumā
un dzirdes līmeņa zudums ir
lineārā attiecībā. Koncentrācija
serumā <20-50mg/ dl – neliels
risks dzirdes zudumam;
>50mg/dl iespējams dzirdes
zudums 30 db vai virs.

16. Hinīns
 Mūsdienās plaši vairs nepielieto kā pretmalārijas medikamentu
un arī savā krampju mazināšanā nav ekeftīvs.
 Dzirdes zudums, trosksni ausīs, vertigo;
 Pie 200-300 mg ilgstošā laika posmā 20% risks uz dzirdes
zudumu.

17. Alternatīvā medicīna
 Tējas koka eļla. Dažos pētījumos labs efekts pret baktērijām
un sēnītēm. Ir rekomendācijas lietot pie vidusauss iekaisuma,
vai ārējās auss daļas iekaisuma ārstēšanas. Var būt
ototoksisks gliemezim veidojot augstas frekvences dzirdes
zudumu.

18. Svarīgi
 Piedevas ototoksicitāte- ja > 1 ototoksisks
medikaments, tad efekts var būt lielāks uz
ototoksicitāti.
 Devas, dozēšanas intervāli. Jāvērtē līmenis
asinīs, izvērtējos minimāli terapeitisko devu
sasniedzot vēlamo terapeitisko efektu.

19. Predisponējošie faktori
 Lielākā daļa medikamentu ar ototoksisko potenciālu
tiek izvadīti caur nierēm, tāpēc nieru darbības
traucējumi ir riska faktors.
 Aminoglikozīdu lietošanā papildus risks, ja lieto
>2nedēļas, vecums, ģimenes vēsture uz
ototoksicitāti, un devas lielums.
 Salicilāti- pārmērīga deva, liels vecums,
dehidratācija.
 Pie Mg deficīta > ototoksicitātes uzņēmība un
trokšņa izraisīts dzirdes zudums.

20. Piesardzības pasākumi
 Grūtnieces
 Anamnēzē dzirdes zudums, reibonis,
Menjēra slimība, vai troksnis ausī
 Dzirdes izmeklējumi pirms potenciāli
ototoksisko medikametnu lietošanas;

21. Izmantotā literatūra
 http://www.medscape.com/viewarticle/515901
 PL Dhingra “Diseases of ear, nose and throat
”, 126. lpp
 http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/tin
 www.mayoclinic.org/diseases-conditions/
tinnitus/basics/causes/con-20021487

22. Paldies par uzmanību!