SlideShare a Scribd company logo
1 of 36
Download to read offline
Mūsu kopējā nākotne:
CSR ideju tirgus
Labās prakses iniciatīvu katalogs
2014
#ilgtspeja2014
2
Jau piecus gadus par korporatīvās atbildības principu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē
rūpējas Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tā darbības mērķis ir stiprināt
ilgtspējīgu valsts attīstību un starptautisko konkurētspēju, uzņēmumiem, valsts pārvaldei un
nevalstiskajām organizācijām sistemātiski paaugstinot izpratni par korporatīvo ilgtspēju un
atbildību, nodrošinot uzticamus ilgtspējas mērījumus, kā arī praktiskas iemaņas starptautisku
zināšanu lietošanai uzņēmumu darbības uzlabošanā.
Institūta dibinātāji ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: „Borenius”,
„McCANN Consulting”, „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, „Hauska & Partner”,
„Latvijas Zaļais punkts”, „Spring Valley” un „TNS Latvia”.
Mūsu atbildība ir radīt vidi, lai esošā izaugsme neapdraud
nākamo paaudžu izaugsmes iespējas. Par mūsu šodienas
eksistenci nedrīkst maksāt mūsu bērni un mazbērni.
Korporatīvā atbildība ir biznesa vadības modelis, sabalansējot
uzņēmējdarbības galveno mērķi – gūt peļņu – ar uzņēmuma
radīto ietekmi uz kopējo tautsaimniecību, sabiedrību un
apkārtējo vidi.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts kopā ar nacionālā līmeņa sociālajiem
partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju –
organizē Ilgtspējas indeksu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības
ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni.
Ilgtspējas indekss sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus
kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kas palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku
ilgtermiņā.
2014.gadā  sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu īpaša uzmanība tikusi pievērsta
jautājumiem par līdzvērtīgām abu dzimumu un tiesībām un pievienoto vērtību, ko tas sniedz
uzņēmumiem.
3
CSR ideju tirgus
15 idejas 15 minūtēs
4. jūnijs
Swedbank centrālā ēka, Balasta dambis 1a, Rīga
SABIEDRĪBA EKONOMIKA VIDE
9.00–9.30 	 Reģistrācija
9.30–9.45	 CSR ideju tirgus atklāšana. Dace Helmane,
	 Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja
9.45–10.15	 Kas kopīgs banku finansējuma pieejamībai, jaunajām tehnoloģijām
	 un jauniešu izglītībai? Ansis Grasmanis, Swedbank valdes loceklis
11.30–12.00	 Kafijas pauze, neformālas sarunas
12.00–12.15	 LR labklājības ministra Ulda Auguļa uzruna
12.15–13.00	 Ģimenei draudzīgo komersantu apbalvošana
13.00–13.05	 CSR ideju tirgus noslēgums
Moderē
10.15–10.30
10.30–10.45
10.45–11.00
11.00–11.15
11.15–11.30
Rūta Lūse, „Spring Valley”
POLKA jeb vērtību
iedzīvināšanas projekts
uzņēmumā „Cēsu alus”
Agita Baltbārde, sabiedrisko
attiecību vadītāja (10. lpp)
„Iespējas dažiem vs
dzīvesveids visiem”
„Swedbank” dzīvesveida
programma „Aktīvs.
Vesels. Iedvesmots!”
Edgars Pīlips, atalgojuma un
motivācijas programmu vadītājs (11. lpp)
Dažādības vadība: cilvēki
ar īpašām vajadzībām
Anita Segliņa, „Rimi Latvia”
atlases, mācību un attīstības vadītāja
(12. lpp)
Zināšanu un pieredzes
apmaiņa – izaicinājums,
ieguldījums un ieguvums
Aina Dambe, SIA „Grifs AG”
Personāla un kvalitātes dienesta
vadītāja (14. lpp)
Ētiska uzņēmējdarbības
prakse un tās izpratnes
veicināšana
Linda Šedlere, „CEMEX” valdes
locekle un personāla direktore (15. lpp)
Indriķis Liepa, „Borenius”
SIA „LatRosTrans”
pieredze: atklātu
iepirkumu izsludināšana
Raivis Lucijanovs, finanšu
direktors (22. lpp)
Kā kļūt par Swedbank
piegādātāju? Ilgtspējas
kritēriju integrācija
uzņēmuma iepirkumu
procedūrās
Liesma Tivča, Administrācijas
un drošības daļas vadītāja (23. lpp)
Domā! Ievēro! Zini!
Darbuzņēmēju drošības
uzlabošanas programma
Dagnis Garais, „Ventspils nafta
termināls” ugunsdrošības inspektors
(24. lpp)
Pārmaiņu vadība jeb Ko
nozīmē būt atbildīgiem
darbinieku skaita
samazināšanas gadījumā
Ģirts Vildavs, AS „Aldaris”
pārmaiņu projekta vadītājs (25. lpp)
Nebanku kredīti – tirgus
līdera loma nozares
pašregulācijā
Toms Jurjevs, „4finance” vadītājs
Latvijā (26. lpp)
Valts Vilnītis, „Estonian, Latvian &
Lithuanian Environment”
Drošas un atbildīgas eko-
braukšanas programma
Nele Normak, „Coca-Cola HBC”
Baltijas sabiedrisko attiecību projektu
vadītāja (30. lpp)
1500 zaļo ideju vēstneši
jeb Zaļais gads SEB bankā
Dace Brencēna, Pensiju fonda
valdes priekšsēdētāja (31. lpp)
Ar velo uz darbu
Linda Liepiņa, DHL Kvalitātes
nodaļas vadītāja (32. lpp)
Preventīvais darbs putnu
atbaidīšanā drošiem
lidojumiem
Dzintra Guļāne, lidostas
„Rīga” putnu un dzīvnieku kontroles
speciāliste (33. lpp)
„Latvenergo” koncerna
atbildība par vidi. Baltā
stārķa monitorings
Irēna Upzare, vides un darba
aizsardzības direktore (34. lpp)
4
Ikviena uzņēmuma korporatīvajai atbildībai ir jāsākas ar darba vides sakārtošanu tā
darbiniekiem, un tas ir process, kurā jāiesaistās gan darba devējiem, gan ņēmējiem.
Algas saņemšana noteiktajā datumā un nomaksāti nodokļi nedrīkst būt vienīgā stratēģija,
caur kuras perspektīvu abām iesaistītajām pusēm raudzīties nākotnē. Pasaules prakse
rāda, ka korporatīvās atbildības ievērošana sniedz rezultātus ilgtermiņā, jo motivēti un
apmierināti cilvēki strādā efektīvāk.
Šo piecu gadu laikā, kopš Ilgtspējas indeksa eksperti vērtē pieteikto Latvijas uzņēmumu
sniegumu, redzam, ka darba devēju un darbinieku dialogs ir uzlabojies. Tas nozīmē,
ka Ilgtspējas indekss ir efektīvs instruments, kā stimulēt uzņēmējus domāt par atbildīgu
uzņēmējdarbību ilgtermiņā, jo iespēja vienreiz gadā atskaitīties par paveikto motivē
sasniegt arvien labākus rezultātus.
Es ticu atbildīgam biznesam – būt sociāli atbildīgiem, palīdzēt un atbalstīt vienam otru ir
augstākā vērtība! Tas ir mūsu katra pienākums – kā uzņēmējiem, tā arī darbiniekiem un
sabiedrības locekļiem.
Korporatīvā atbildība ir brīvprātīga rīcības filozofija un uzņēmējdarbības vērtību
apliecinājums sabiedrībai. Tā ietver ilgtspējīgu attīstību un resursu saglabāšanu
nākamajām paaudzēm. Korporatīvās atbildības pamatprincipi nav tikai labdarība
un ziedojumi. Tas aptver cilvēktiesības, darba tiesības, vides, pretkorupcijas jomu,
un ir labākais veids, kā nodrošināt biznesa konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un
sabiedrības labklājību.
Esmu pārliecināta, ka, tikai strādājot kopā, mēs varam radīt un uzturēt šādu vidi.
Pēteris Krīgers,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs
Līga Meņģelsone,
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
5
Latvijas izaugsme balstās
uz atbildīgiem un ilgtspējīgiem uzņēmumiem
Jēdzieni „korporatīvā atbildība” un „ilgtspēja” pēdējos gados izskan arvien biežāk,
tomēr nereti tie joprojām tiek saistīti ar labdarību vai nepieciešamību būt „labiem” un
„zaļiem”. Ikviena uzņēmuma pamatmērķis ir gūt peļņu, tomēr, lai nodrošinātu finansiālos
panākumus ilgtermiņā, ir svarīgi īstenot atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem,
vietējo kopienu un apkārtējo vidi.
Līdz ar Ilgtspējas indeksa izveidi 2009. gadā korporatīvā atbildība Latvijā tiek skatīta kā
uzņēmuma pieeja risku un procesu vadībai ar mērķi nodrošināt ne tikai savu, bet arī
sabiedrības un vides ilgtspēju. Šāda atbildīga un uz ilgtspēju orientēta biznesa pieeja ir
domāšanas veids jeb uzņēmuma DNS, ko veido ikviens – gan vadītājs, gan darbinieki.
Kā mūsu pēdējo gadu aktivitātes, tā šis izdevums apliecina, ka Latvijā ir daudz atbildīgu
un stratēģiski domājošu uzņēmēju. Jebkuras šo uzņēmumu brīvprātīgās iniciatīvas
ilgtspējīgas, videi draudzīgas, atklātas un godīgas biznesa prakses īstenošanā sekmē
ne tikai tautsaimniecības, bet arī visas valsts attīstību, tāpēc ir būtiski, lai šīs aktivitātes
novērtētu un atbalstītu iedzīvotāji un valdība.
Atbildība sākas ar ikvienu no mums, tāpat ikviens no mums, arī jebkurš uzņēmums, atstāj
savu ietekmi uz vidi, mūsu sabiedrību un valsts ekonomiku. Tikai samazinot negatīvo
ietekmi un uzņemoties par to atbildību, arī pēc 10, 20 un 50 gadiem mēs varēsim būt
veiksmīgi uzņēmēji un laimīgi pilsoņi.
Dace Helmane,
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja
6
ieviest vides vadības sistēmu un uzturēt augstus drošības standartus;
paaugstināt izejmateriālu un enerģijas izmantošanas efektivitāti gan produktu
un pakalpojumu izstrādē, gan lietošanā;
aizvietot neatjaunojamus materiālus un enerģijas avotus ar atjaunojamiem;
minimizēt negatīvo ietekmi uz vidi, samazinot notekūdeņus, piesārņojumu,
atkritumus, troksni un smakas;
dot priekšroku videi draudzīgiem transporta līdzekļiem, kā arī atbalstīt darbiniekus
šāda transporta izvēlē;
paaugstināt darbinieku, klientu un sabiedrības izpratni par vides aizsardzības
jautājumiem.
TEORIJA
VIDE:
izturēties atbildīgi pret valsti un iesaistīties sociālo jautājumu risināšanā;
radīt darba vietas un nodrošināt labklājību uzņēmumā, vietējā kopienā un valstī;
piedāvāt jauniešiem stipendijas un prakses vietas;
veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas visos uzņēmuma vadības līmeņos;
sadarboties un atbalstīt sociālās, veselības, vides, kultūras un sporta organizācijas,
veicot ne tikai finansiālus un materiālus ieguldījumus, bet arī daloties savās
zināšanās;
garantēt godīgas darba tiesiskās attiecības un nodrošināt vienlīdzīgu un cilvēka
cienīgu atalgojumu;
dot iespēju saskaņot darba un ģimenes dzīvi un sniegt atbalstu bērnu un ģimenes
locekļu aprūpē;
ieviest darba drošības un veselības pasākumus;
dot darbiniekiem iespēju īstenot savu interešu pārstāvniecību, apvienoties
arodbiedrībās un slēgt koplīgumus;
risināt konfliktus atbildīgi un konstruktīvi;
nodrošināt darbinieku datu konfidencialitāti un privātuma aizsardzību;
investēt darbinieku attīstībā un izglītībā;
cienīt cilvēktiesības un aizliegt jebkāda veida diskrimināciju darba vietā;
veicināt darbinieku, klientu un citu ietekmes pušu izpratni par atbildīgu un
ilgtspējīgu biznesa praksi.
CILVĒKI:
izturēties ar cieņu pret saviem piegādātājiem, klientiem un konkurentiem;
īstenot stingru un atklātu nostāju pret korupciju un ēnu ekonomiku;
aizsargāt un cienīt intelektuālo īpašumu;
izmantot godīgu reklāmu un mārketingu, kas nesatur nepatiesu un diskriminējošu
vēstījumu;
piemērot sociālos un vides kritērijus iepirkumu procesā;
izstrādāt ētikas kodeksu un prasīt sadarbības partnerus un piegādātājus to ievērot;
piedāvāt klientiem produktus un pakalpojumus, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības
prasībām;
produktu izstrādē ņemt vērā vides un sociālo ietekmi visā tā dzīves ciklā.
EKONOMIKA:
7
Korporatīvā atbildība:
SABIEDRĪBAS DIMENSIJA
Kā galveno faktoru uzņēmumu darbībā, kas sekmē
Latvijas ilgtermiņa attīstību, 69% ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju min labas darba vides nodrošināšanu.
Avots: TNS iedzīvotāju aptauja, 2014. gada pavasaris
IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT:
#ilgtspeja2014
SABIEDRĪBA
piezīmēm
9
Par mērķtiecīgu
ieguldījumu
sabiedrības
attīstībā
Viens no ilgtspējīga biznesa modeļa principiem ir
uzņēmuma devums vietējās kopienas izaugsmē. Diemžēl
nereti tas tiek jaukts ar mārketinga aktivitātēm, jo īpaši
sponsorēšanu. Vērtējot uzņēmumu sniegumu Ilgtspējas
indeksā, ir gadījumi, kad kā pierādījumi uzņēmuma
īstenotajām sabiedrības atbalsta aktivitātēm tiek iesniegti
nevis sabiedrības atbalsta politikas dokumenti, bet gan
mārketinga plāni.
Atšķirībā no ilgtspējīgas investēšanas vietējā sabiedrībā
sponsorēšana ir vērsta uz tiešu komerciāla labuma
iegūšanu. Turklāt pozitīvā uzņēmuma tēla ietekme var
būt īslaicīga. To pierāda ķīmiskās rūpniecības giganta
un viena no 2012. gada Londonas olimpisko spēļu
sponsoriem „Dow Chemical” gadījums. Jau vairākus
mēnešus pirms pasākuma Lielbritānijā notika plaši
protesti, lai atgādinātu 1984. gada notikumus, kad naktī
uz 3. decembri no rūpnīcas, ko 2001. gadā iegādājās
„Dow Chemical”, izplūdušās gāzes Indijas pilsētā Bopalā
nogalināja ap 20 000 cilvēku. Protestētāji uzņēmumam
pārmeta sava tēla spodrināšanu, izmantojot sporta
notikumu, par spīti tam, ka tas visus šos gadus nav bijis
sociāli atbildīgs.
„Dow Chemical” gadījums parāda, ka neatkarīgi no tā, cik
daudz līdzekļu ir investēts sponsorēšanā, tas nevar aizstāt
mērķtiecīgu investīciju ieguldīšanu vietējās kopienas
attīstībā, kas rada tādu sociālo vidi, kura ilgtermiņā nes arī
finansiālu ieguvumu.
Protams, investīcijām sabiedrībā ir arī ļoti labi piemēri.
Minēšu kaut vai tikai ilggadējo „Lattelecom” projektu
„Pieslēdzies, Latvija!”. Tas ir lielisks piemērs, kā ilgtspējīgi
investēt sabiedrības attīstībā un vienlaicīgi nodrošināt
uzņēmuma nākotnes izaugsmi jau šodien.
Izglītība ir viena no galvenajām jomām, kurā uzņēmumiem
būtu jāinvestē, lai nākotnē būtu gan izglītoti potenciālie
darbinieki un patērētāji, gan zinoša, tātad konkurētspējīga
sabiedrība kopumā.
Arnis Marcinkēvičs,
McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs
10
Situācija:
Izzinot darbinieku viedokli
individuālajās attīstības
pārrunās un apmierinātības
pētījumā, vairākuma viedoklis
atklāja, ka „Cēsu alus”
darbinieki nedzīvo un nestrādā
pēc esošajām vērtībām, viņi tās
ir jau pārauguši. To veicinājusi
gan uzņēmuma straujā
izaugsme, gan personāla
attīstības un apmācības
projektu daudzveidība. Tika
pieņemts lēmums radīt jaunas
vērtības.
Rezultāts:
Darbinieki zina vērtības un
strādā saskaņā ar tām (to
apliecina apmierinātības
pētījums).
Agita Baltbārde,
sabiedrisko attiecību vadītāja
Nākotnes izaicinājumi:
Neļaut aizmirst vērtības! To var panākt:
1. Organizējot Jauno darbinieku dienas.
2. Vienu reizi divos gados īstenojot monitoringu.
3. Nodrošinot vērtību atbalstu darba procedūru
izpildē un ārpusdarba aktivitātēs.
Vērtību radīšanas un
iedzīvināšanas projekts POLKA
Iniciatīva:
Vērtību radīšanai un iedzīvināšanai bija vairākas
fāzes.
1. Vērtību radīšana: iesaistot visus darbiniekus,
tika rīkotas diskusijas, lai izzinātu, kādas,
viņuprāt, ir uzņēmuma vērtības, un uz šī pamata
tika izstrādātas jaunās vērtības. Projektā tika
radīta arī abreviatūra, veidota no visu vērtību
pirmajiem burtiem – vārds POLKA, kas ir
vienkāršs, lai visi to spētu iegaumēt un tādējādi
zinātu nosaukt arī visas 5 vērtības.
2. Iepazīstināšana: 100% visu darbinieku ar
vērtībām tika iepazīstināti klātienes semināros,
ar iekšējās avīzes starpniecību un uzņēmumā
izvietotiem vizuālajiem materiāliem.
3. Iedzīvināšana: „Iepazīstināšanas semināri” –
interaktīvas diskusijas par to, kā cilvēki vērtības
iemieso savā ikdienas darbā.
„Savstarpējās novērtēšanas” „badge” sistēma –
darbinieki novērtē citu kolēģu vērtību izpausmes
ikdienā; novērtētie saņem konkrētās vērtības
„badge” (piespraudīti jeb „ordeni”).
„Darbinieku novērtēšana uzņēmuma līmenī ”–
katru gadu saskaņā ar vērtībām tiek nominēti
gada labākie daļu darbinieki un uzņēmuma
izcilākais darbinieks.
„Personāla atlase un personāla attīstība” –
tā notiek saskaņā ar vērtībām (gan apmācību
programmu izvēle, gan individuālo attīstības
pārrunu formāts).
„Iekšējā kultūra” – uzņēmuma funkcionālā struktūra
veidota, balstoties uz vērtībām (komandu princips).
11
Iniciatīva:
Dzīvesveida programmas
„Aktīvs. Vesels. Iedvesmots!”
mērķis ir iesaistīt darbiniekus
fiziskās aktivitātēs darba laikā,
bagātināt darba vidi un mudināt
ieturēt veselīgu dzīvesveidu.
Tagad darbinieki kabinetos
vingro, brauc ar riteni, kāpj
pa kāpnēm, meditē, kopīgi
tievē, ziedo labdarībai un dara
dučiem citu lietu, kas sniedz
morālu un fizisku gandarījumu.
Sporta spēles ir pārtapušas par
Darbinieku ģimeņu dienu, sporta
klubs gaida iesācējus.
Situācija:
10 gadu laikā, kopš darbojas Swedbank sporta
klubs, ir mainījies gan aktīvistu skaits, gan
arī darbinieku demogrāfija. Audzis vidējais
vecums, vairākumam ir ģimene un bērni. Kaut
arī darbinieku vēlme nodarboties ar fiziskām
aktivitātēm nav mazinājusies, laika un līdzekļu
tēriņos viņi priekšroku dod ģimenei. Sporta
programmai bija pienācis laiks mainīties un
pārtapt par aktīva un veselīga dzīvesveida
programmu.
Rezultāts:
Programmas veiksme pagaidām tiek mērīta
darbinieku atsaucībā, iesaistoties katrā
programmas piedāvātajā aktivitātē. Jādomā,
ka drīz rezultāti atspoguļosies darbinieku
apmierinātībā, slimības dienu samazinājumā
un darbaspēju paaugstinājumā.
Nākotnes izaicinājumi:
Nepieciešams aktivizēt
struktūrvienību vadītājus, kas var
aicināt, atbalstīt un iedvesmot
darbiniekus iesaistīties kopīgās
aktivitātēs. Otrs lielais izaicinājums
ir programmas pielāgošana reģionu
vajadzībām.
Edgars Pīlips,
atalgojuma un motivācijas
programmu vadītājs
Iespējas dažiem vs dzīvesveids
visiem – dzīvesveida programma
„Aktīvs. Vesels. Iedvesmots!”
12
Situācija:
„Rimi Latvia” vēlējās attīstīt
iespējas nodarbināt cilvēkus
ar īpašām vajadzībām, veicot
izpēti un izveidojot speciālu
izglītojošu materiālu.
Rezultāts:
2013. gadā nodarbināti
126 cilvēki ar īpašām
vajadzībām (2012. gadā –
103). Kopā ar jauniešu
organizāciju „Go Beyond”
izveidotas vadlīnijas šādu
cilvēku nodarbināšanai.
Sākta sadarbība ar Sociālās
integrācijas valsts aģentūru
(SIVA), nodrošinot prakses
vietas „Rimi” veikalos SIVA
koledžas studentiem.
Anita Segliņa,
atlases, mācību un attīstības
vadītāja
Iniciatīva:
Kopā ar jauniešu organizāciju „Go Beyond”
tika nolemts īstenot sociālo projektu
„Nodarbinātības veicināšana cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām”, kas sekmētu gan šādu
cilvēku nodarbināšanu „Rimi Latvia”, gan arī
nodrošinātu uzņēmuma vadītājus ar detalizētu
informāciju par specifiskiem nosacījumiem šādā
gadījumā.
Nākotnes izaicinājumi:
Izveidotās vadlīnijas ieviest uzņēmumā un
īstenot labo praksi, nodarbinot cilvēkus ar
īpašām vajadzībām. Piesaistīt valsts akreditētu
programmu absolventus ar invaliditāti no SIVA
koledžas, Jūrmalas profesionālās vidusskolas un
citām organizācijām, kas nodarbojas ar cilvēku
ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā.
Dažādības vadība:
darbinieki ar īpašām
vajadzībām
13
Līdzsvarots
sieviešu un vīriešu
skaits vadībā ļauj
uzņēmumam
pelnīt vairāk
Pētījumi ir pierādījuši, ka krīzes situācijās un ekonomiskās
recesijas laikā uzņēmumam klāsies labāk, ja valdē būs
proporcionāli pārstāvēti abi dzimumi. Arī iespēja gūt peļņu
tam šādā gadījumā ir lielāka. Dzimumu līdzsvara trūkums
valdē negatīvi ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus (Credit
Suisse Institiute 2012).
Kau arī daļā sabiedrības joprojām pastāv uzskats, ka
sievietes nespēj būt labas vadītājas, jo bieži pieņem
emocionālus, nevis racionāli izsvērtus lēmumus, pētījumi
pierāda pretējo. Sievietes biežāk domā par ilgtermiņa
ietekmi, un vienlaikus viņām atšķirībā no vīriešiem ir lielāka
slodze, saskaņojot darba un ģimenes dzīvi. Lielāka vīriešu
iesaistīšanās ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā varētu
mainītu esošo situāciju.
Arī Eiropā sieviešu uzņēmumu vadītāju amatos ir krietni
mazāk. Latvijā gan situācija ir labāka nekā vidēji Eiropas
Savienībā. No Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un
vadītājiem sievietes ir 33%, bet tikai 26% – valsts lielāko
uzņēmumu valdēs.
Abu dzimumu iesaiste lēmumu pieņemšanā dažādos
uzņēmuma līmeņos ir viens no labas pārvaldības vērtīgiem
elementiem. Tādejādi tiek nodrošināta viedokļu dažādība,
atšķirīgs skatījums un tiek ņemtas vērā gan sieviešu, gan
vīriešu intereses un vajadzības. Turklāt dzimumu līdzsvars
uzņēmumos un to augstākajā vadībā padara elastīgāku
uzņēmumu sociālo vidi un veicina pieņemto lēmumu
kvalitāti.
Dzimumu līdztiesība ir ne tikai taisnīguma, bet arī
uzņēmuma ilgtspējas jautājums. Daudzās Eiropas valstīs
viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība
jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un
vīriešiem.
Šogad īpašu uzmanību saistībā ar Ilgtspējas indeksu mēs
pievēršam sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzībai, jo īpaši –
dzimumu līdztiesībai uzņēmumu augstākajā vadībā un
darba samaksas aspektā. Saistībā ar Ilgtspējas indeksu
tiks pasniegtas divas īpašas balvas: veiksmīgākajai
sievietei–uzņēmuma vadītājai un uzņēmumam, kas
savā darbībā tiecas veicināt un nodrošināt vienlīdzīgas
iespējas sievietēm un vīriešiem.
Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības
PROGRESS programmas atbalstu. Informācija
publicēta projekta „Dzimumu līdztiesība
ekonomisko lēmumu pieņemšanā – instruments
ekonomiskās konkurētspējas un vienlīdzības
veicināšanai” ietvaros. Par publikācijas saturu
atbild Sabiedrības integrācijas fonds, un tajā nav
atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.
Dace Kavasa,
Sabiedrības integrācijas fonda dažādības vadības
eksperte
14
Situācija:
GRIFS AG tiek nodarbināti
585 cilvēki, no tiem 465 apsardzes
darbinieki 165 tirdzniecības
vietās visā Latvijā.
Lai nodrošinātu klientam
augsta līmeņa pakalpojumu,
katrā objektā atrodas Kvalitātes
vadības sistēmas rokasgrāmata,
un ik gadu, vadoties pēc tās,
apmācības tiek rīkotas vismaz
300 apsardzes darbiniekiem.
Rezultāts:
98,5% darbinieku iekšējās apmācības vērtē ar
augstu lietderības koeficientu. Ikviens
GRIFS AG drošības eksperts ir profesionālis savā
jomā – praktiķis, kas darba specifiku pārzina
visos organizācijas līmeņos no apsarga līdz
direktoram. Ik dienu tiek analizētas situācijas
darbā, meklēti jauni drošības risinājumi un veikti
nepieciešamie uzlabojumi.
Aina Dambe,
Personāla un kvalitātes
dienesta vadītāja
Iniciatīva:
GRIFS AG ir izstrādāta programma ar mērķi
apmācīt un instruēt darbiniekus tā, lai ikviens
pārzinātu ne vien klienta un uzņēmuma
prasības kvalitatīvam darbam, bet zinātu arī
likumdošanas normas. Ikviens, uzsākot darbu,
iziet 8 apmācību kursu objektā un noklausās
8 stundu mācību ciklu birojā. Pasniedzēji,
kas vada šo ciklu, ir GRIFS AG vadības līmeņa
drošības speciālisti.
Nākotnes izaicinājumi:
Strādāt pie attālināto mācību programmas
izveides. Tiek plānots mācību programmu
papildināt ar jaunu tēmu – apsardzes darbinieku
stresa menedžments.
Zināšanu un pieredzes apmaiņa
apmācībās – izaicinājums,
ieguldījums un ieguvums
15
Iniciatīva:
CEMEX Profesionālajā un ētikas kodeksā ir
apkopoti ētiskas un godīgas uzņēmējdarbības
pamatprincipi, tai skaitā, cilvēktiesības,
diskriminācijas aizliegums, kā arī apņemšanās
tos ievērot. CEMEX pieņem darbā darbiniekus,
pamatojoties uz viņu spējām, karjeras pieredzi,
nevis dzimumu, vecumu, ādas krāsu vai citām
personības pazīmēm. CEMEX personāla politika
ir caurspīdīga: darba iespējas un izaugsme tiek
veicināta gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī attiecībā
uz darba samaksu CEMEX ievēro vienlīdzīgas
attieksmes un nediskriminācijas principus. Visas
darbības, kas saistītas ar ētiskas uzņēmējdarbības
prakses īstenošanu saucam par ETHOS
iniciatīvām. Tās sevī ietver ne vien Profesionālo
un ētikas kodeksu kā pamatdokumentu, kas tiek
pastāvīgi papildināts, bet arī ar to saistītās mācības,
vietējo un globālo Ētikas komisiju, pārkāpumu
pieteikšanas un izmeklēšanas sistēmu, politiku
centra uzturēšanu, darbinieku aptaujas un atvērtu
divpusēju komunikāciju.
Rezultāts:
Būtiskākais rezultāts ir visu izvirzīto ētikas
principu īstenošana, tāpēc sasniegto mēs
izvērtējam, nodrošinot anonīmu anketēšanu
un tādējādi saņemot atgriezenisko saiti.
Uzņēmumam tas palīdz mainīt uzmanības
fokusu, izstrādāt ikgadējas informatīvas kampaņas
un pievērsties tiem faktoriem, kas konkrētajā
periodā ir aktuāli iesaistītajām pusēm.
Linda Šedlere,
valdes locekle un personāla
direktore
Ētiska uzņēmējdarbības prakse
un tās izpratnes veicināšana
Situācija:
“CEMEX” darbību sāka Meksikā
1906. gadā. Laikam ritot,
uzņēmums no vietēja mēroga
cementa ražotāja attīstījies līdz
globālā tirgus līderim, piedāvājot
klientiem augstākās kvalitātes
izstrādājumus un pakalpojumus
celtniecības materiālu ražošanas
jomā. Lai spētu dinamiski
pielāgoties mainīgajiem tirgus
apstākļiem un veicinātu
ilgtspējīgu attīstību, mums ir
būtiski stiprināt uzņēmuma
pamatvērtību - sadarbības,
godīguma un līderības - izpratni
iesaistīto pušu starpā.
Nākotnes izaicinājumi:
Lielākie nākotnes izaicinājumi
ir saistīti ar ētiskas rīcības
īstenošanu un veicināšanu ne
vien uzņēmuma iekšienē, bet
arī sabiedrībā, kopā veidojot
labāku pasauli.
16
Kāpēc
uzņēmumam ir
vērtīgi būt ģimenei
draudzīgam
Lai gan darba devējam var šķist, ka laulība un bērni var
traucēt darba kvalitātei, ģimene ir katras stabilas un
veselas sabiedrības pamats. Tikai ģimene var dot bērniem
harmonisku un laimīgu bērnību, radīt pilnvērtīgus
sabiedrības locekļus ar stabilu un atbildīgu attieksmi pret
dzīvi. Būtībā – tiek audzināta tā sabiedrības daļa, kas reiz
kļūs par uzņēmējiem un darbiniekiem.
Lai veicinātu ģimenisko vērtību nostiprināšanos sabiedrībā
un uzlabotu ģimeņu dzīves un darba vidi, Labklājības
ministrija jau vairākus gadus vērtē uzņēmumus, piešķirot
tiem Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Īstenojot
ģimenei draudzīgu komersantukustību, valsts uzņēmējiem
vēlas atgādināt, ka rūpes par labvēlīgu attieksmi pret
darbiniekiem un klientu ģimenēm ne tikai veicina lojalitāti
pret viņiem, bet arī uzlabo reputāciju, kas ir būtisks
nosacījums klientu un profesionālu darbinieku piesaistē.
Uzņēmumi, kam tiek piešķirts šis statuss, saņem uzlīmi un
statusa apliecinājumu, kuru var novietot darbiniekiem un
klientiem redzamā vietā. Tāpat uzņēmums iegūst tiesības
Ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu izmantot
mājaslapā, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos.
Būtiski, ka šo statusu nevar saņemt uzņēmums, kura
darbība vai produkcija jebkādā veidā ir bērniem un
ģimenei nedraudzīga, piemēram, tabakas izstrādājumu,
alkohola un ieroču ražošana, azartspēles.
No 2014. gada Ģimenei draudzīga komersanta statusu
iespējams iegūt uz vienu gadu, veicot pilnu novērtējumu
pēc Ilgtspējas indeksa.
17
Labklājības ministrija jau vairākus gadus korporatīvo
atbildību vērtē tieši ģimenei draudzīgu komersantu
kontekstā. Lai veiksmīgāk apzinātu un popularizētu visu
to uzņēmumu labo praksi, kuri īsteno ģimenēm labvēlīgu
politiku,mēsveiksmīgisadarbojamiesarIlgtspējasindeksu.
Ministrijas eksperti sadarbībā ar indeksa izveidotājiem ir
izstrādājuši kritērijus, kā vērtēt ģimenes atbalsta politiku,
savukārt iegūtie rezultāti dod mums iespēju atlasīt, sveikt
un popularizēt ģimenei draudzīgus uzņēmumus.
Ilgtspējas indekss ir pozitīvs piemērs tam, kā pēc
komersantu pašu iniciatīvas, nevis ar valsts noteikta
normatīvā regulējuma palīdzību tiek izvirzīti mērķi un
standarti, kā arī īstenots snieguma novērtējums.
Kā liecina arī citu Eiropas Savienības valstu prakse, šādu
brīvprātīgu un atbalstošu iniciatīvu īstenošana ir sniegusi
vislabākos rezultātus korporatīvās atbildības veicināšanā
un popularizēšanā. Komersantu pievienošanās Ilgtspējas
indeksam apliecina šo uzņēmumu vērtības un izpratni,
proti, ka viņu sociāli atbildīgā rīcība ir pamatā darbinieku,
klientu un visas sabiedrības ilgtermiņa uzticībai. Turklāt ir
būtiski panākt vispusīgu izpratni par korporatīvo atbildību
kā komercdarbību veicinošu instrumentu un apzināties,
ka tā var sniegt milzīgu ieguldījumu kā Latvijas, tā arī visas
Eiropas konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai.
Uldis Augulis,
Latvijas Republikas labklājības ministrs
CEMEX
GlaxoSmithKline Latvia
GRIFS AG
Latvenergo
Latvijas Televīzija
Neste Latvija
Nordea banka
PricewaterhouseCoopers
Rimi Latvia
SEB banka
Starptautiskā lidosta
“
Rīga”
Swedbank
TNS
Ventspils Reiss
VTU Valmiera
2014. gada Ģimenei draudzīga komersanta statusa ieguvēji:
18
Ilgtspējas indeksa
uzņēmumi –
labais piemērs
darba tiesību
jomā
Nav piepildījušās gaidas, ka līdz ar ekonomiskās recesijas
beigām darba tiesību situācija Latvijā uzlabosies. Pērn
par saviem darba devējiem Valsts darba inspekcijā Rīgā
sūdzējušies vairāk nekā 3000 cilvēki. Salīdzinoši abu pušu
strīdu izskatīšana tiesā notikusi daudz retāk. Pārāk lielam
optimismam gan nav pamata, jo tas var liecināt nevis par
spēju savstarpējos saspīlējumus atrisināt līdz tiesai, bet
par cilvēku uzticības mazināšanos šai institūcijai.
Lielākā daļa sūdzību joprojām ir par darba algas
nemaksāšanu. Tas liecina, ka daļai uzņēmēju ekonomiskā
situācija nav uzlabojusies un viņi to mēģina risināt uz
darbinieku rēķina. Daudz sūdzību ir par nelikumīgu
atlaišanu, savukārt krietni mazāk – par darba drošības
neievērošanu. Par pēdējo liela daļa Latvijas sabiedrības
aizdomājās tikai pēc lielveikala „Maxima” sagrūšanas
pagājušā gada izskaņā. Diemžēl prakse rāda, ka liela daļa
darbinieku nezina darba drošības noteikumus, bet tie, kas
zina, nereti baidās norādīt uz to neievērošanu, jo tas var
nozīmēt darba zaudēšanu.
Ir skaidrs, ka konflikti starp darba devējiem un ņēmējiem
vienmēr būs, tāpēc svarīgi ir tos veiksmīgi atrisināt,
neiesaistot trešo pusi – darba inspekciju un tiesu. Savukārt
tas, ko riska mazināšanā var darīt paši uzņēmumi, ir veidot
ilgtspējīgu darba attiecību politiku. Kā labos piemērus šeit
var minēt Ilgtspējas indeksa uzņēmumus, jo tajos šim
jautājumam tiek pievērsta uzmanība. Motivējošs faktors ir
apziņa, ka viņu sniegums tiks vērtēts.
Savukārt iesaistīšanās arodbiedrībā darbiniekam var būt
papildu drošības spilvens.
Kaspars Rācenājs,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants
darba tiesisko attiecību jautājumos
19
Korporatīvā atbildība:
EKONOMIKAS DIMENSIJA
82% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotos
saskaņā ar ētikas principiem; 48% iedzīvotāju patīk
iegādāties sociāli atbildīgu uzņēmumu ražotas preces.
Avots: patēriņa pētījums TNS Atlas, 2013. gada pavasaris
IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT:
#ilgtspeja2014
EKONOMIKA
piezīmēm
21
Grab and run?*
„Es esmu gatavs uzticēties jebkuram zaglim un
rīkļurāvējam, taču ne Latvijas lielajām būvkompānijām!”
Šo frāzi nav teikusi aizkaitināta večiņa pēc nacionālās
televīzijas sižeta noskatīšanās par notikumiem Zolitūdē,
bet X kungs, kas ilgstoši strādā būvniecības industrijā.
Diemžēl ar līdzīgiem epitetiem daudzi ir gatavi raksturot
Latvijas biznesa vidi kopumā – izteikts uzticības un
atbildības trūkums jebkurās darījumu attiecībās un
vēlme apkrāpt darījumu partneri pie pirmās izdevības.
Diemžēl valsts pārvalde ne tikai necīnās pret šādu
biznesa vidi, bet pat to stimulē. Kā citādi var izskaidrot
situācijas, kurās VID pretlikumīgi atņem uzņēmējiem
naudu, un pēc uzņēmējam labvēlīga tiesas sprieduma
VID nav pienākums kompensēt tam izmaksas un ciestos
zaudējumus.
Šim fenomenam dzirdēti dažādi aizbildinājumi: 50 gadu
okupācija, 700 gadu verdzība, pirmatnējā kapitāla
uzkrāšanās un tamlīdzīgi. Taču svarīgākais jautājums ir –
vai mēs gribam šādi turpināt? Uz to ir jāatbild ne tikai
politiķiem priekšvēlēšanu plakātos, bet arī katram cilvēkam
un uzņēmumam.
Es piedāvātu sākt ar vienkāršiem pamatprincipiem:
apsolīt to, ko var izpildīt, un izpildīt to, kas ir apsolīts,
neatkarīgi no tā, vai par apsolītā neizpildi ir sankcijas. Tieši
no šī principa sākas darījuma partneru izvēle ilgtermiņā.
Taču ar to tā nebeidzas, seko jautājumi par atbildību pret
darbiniekiem, apkārtējo vidi, sabiedrību un vēl daudzi citi.
Šo principu ievērošanu par pienākumu var uzlikt
normatīvā ceļā, taču, kamēr arī valsts pārvalde nesekos
šiem pašiem principiem, uzņēmējiem vienmēr būs
aktuāls jautājums par atšķirību starp vārdiem un darbiem.
Savukārt, ja šo principu piemērošanai praksē savāktos
pietiekami liela kritiskā masa, varbūt izdotos izmainīt X
kunga viedokli par Latvijas biznesa vidi.
* angliski – grāb un skrien!
Indriķis Liepa,
zvērināts advokāts, advokātu biroja „Borenius” partneris
22
Situācija:
„LatRosTrans” regulāri
izsludina iepirkumu
konkursus, kuru summas ir
no dažiem desmitiem līdz
pat dažiem miljoniem eiro.
Lai izvēlētos kvalitatīvāko un
piemērotāko piedāvājumu, tika
pieņemts lēmums paplašināt
pretendentu loku.
Rezultāts:
Ar publisko iepirkumu procedūru ir divi
ieguvumi. Pirmkārt, lielāks pretendentu loks
ļauj atrast izdevīgāko piedāvājumu, ņemot
vērā noteiktos kritērijus. Ja iepirkuma kritērijs
ir izdevīgākā cena, tad, izvēloties zemāko
cenu, iespējams resursu ietaupījums no 5 līdz
pat 20%, atsevišķos gadījumos pat vēl vairāk.
Otrkārt, tas mazina risku, ka uzvarētājam
pasūtījuma izpildes laikā radīsies neparedzētas
situācijas. Jau piesakoties pretendentam
ir iespēja iepazīties ar konkursa nolikumu
vai tehnisko uzdevumu. Lai nenoteiktību
samazinātu vēl vairāk, konkursā tiek atlasīti tie
uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nav mazāks
par iepirkuma summu.
Raivis Lucijanovs,
finanšu direktors
Iniciatīva:
No 2012. gada jūlija liela daļa „LatRosTrans”
iepirkumu ir publiski. Ikviens pretendents kā
Latvijā, tā arī no ārzemēm var tiem pieteikties,
kā arī sekot līdzi atklātā konkursa norisei. Visi
aktuālie piedāvājumi un to arhīvs ir atrodami
„LatRosTrans” mājaslapā. Atklātais konkurss
tiek izsludināts trīs valodās – latviešu, angļu un
krievu.
Līdz šī gada aprīlim izsludināti 47 publiskie
iepirkumi. No tiem septiņi bija 2012. gadā,
25 norisinājās pērn, bet četros šī gada mēnešos
izsludināti jau 15.
Nākotnes izaicinājumi:
Lai atvieglotu gan iepirkuma pretendentu,
gan izvērtēšanas komisijas darbu, tiek plānots
unificēt piedāvājumu sagatavošanas un
izvērtēšanas procedūras.
Lielāks pretendentu loks –
iespēja izvēlēties kvalitatīvāko!
Publisko iepirkumu procedūra
23
Situācija:
Viens no būtiskajiem „Swedbank” ilgtspējas
aspektiem ir ilgtspējīgi partneri un piegādātāji.
Grupas prakse Latvijā tika pārņemta 2010. gadā,
piegādātājus iepirkumu konkursos sākot vērtēt arī
pēc ilgtspējas kritērijiem.
Rezultāts:
Šodien visi „Swedbank Latvija” piegādātāji
ir apņēmušies izpildīt ilgtspējas prasības.
Pagājušajā gadā veicām pirmos divus Latvijas
piegādātāju auditus. Turpinām fokusēties
uz vidējiem uzņēmumiem, kam mēs gribam
palīdzēt izaugt ilgtspējas ziņā.
Nākotnes izaicinājumi:
Kopīgi ar partneriem jāveido izpratne par
to, ka ilgtspēja atmaksājas, un ticība tam, ka
arī vietējais uzņēmums var atbilst šķietami
sarežģītiem ilgtspējas kritērijiem.
Liesma Tivča,
Administrācijas un drošības
daļas vadītāja
Kā kļūt par Swedbank piegādātāju.
Ilgtspējas kritēriju integrācija
uzņēmuma iepirkumu procedūrās
Iniciatīva:
Līdztekus biznesa piedāvājuma detaļām
„Swedbank” interesē uzņēmuma kvalitātes
nodrošināšanas politika, darba vides aizsardzība,
darba attiecību un atalgojuma regulējums,
diskriminācijas, bērnu un jauniešu darba,
veselības un drošības jautājumi, vides aspektu
pārvaldība un citas jomas. Par noteiktu standartu
ievērošanu šajos jautājumos „Swedbank” ar
saviem piegādātājiem slēdz vienošanos, kā arī veic
uzņēmumu auditus.
24
Situācija:
Ikdienā VNT teritorijā strādā ap
80 apakšuzņēmēju darbinieki
no dažādiem uzņēmumiem
ar dažādu darba kultūru un
darba drošības izpratni. Ņemot
vērā VNT ambīcijas būt līderim
darba drošības jomā, augstas
prasības ir noteiktas ne tikai
saviem darbiniekiem, bet arī
apakšuzņēmējiem.
Rezultāts:
Gadā apmācības iziet vidēji 1500 cilvēki. Jaunā
programma būtiski atvieglo instruktāžas veicēja
darbu, un tests ļauj pārliecināties, vai zināšanas
ir apgūtas, nevis palaistas pa ausu galam.
Darbuzņēmējiem ir jāievēro VNT prasības, jo
zaudēt darbinieku ir sāpīgāk, nekā samaksāt
kārtējo līgumsodu par fiksēto pārkāpumu.
Dagnis Garais,
ugunsdrošības inspektors
Iniciatīva:
VNT ir ieviesis uzlabojumu programmu ar mērķi
iepazīstināt darbuzņēmējus ar savām drošības
prasībām un veicināt pilnvērtīgu to ievērošanas
uzraudzību. Katrs, kurš vēlas iekļūt VNT
teritorijā un strādāt tajā, iziet video instruktāžu
un nokārto testu pie speciāli ierīkotām darba
stacijām. Veiksmīgas pārbaudes rezultātā
darbuzņēmējs uz savas aizsargķiveres saņem
trīs uzlīmes jeb dzīvības. Pēc katra pārkāpuma
atbildīgie VNT darbinieki ir tiesīgi noņemt vienu
uzlīmi. Pēc trešās zaudēšanas darbuzņēmēja
strādnieks tiek izraidīts no VNT teritorijas līdz
gada beigām.
Nākotnes izaicinājumi:
Šobrīd VNT pie darbuzņēmēju informētības
strādā jau konkursu vai cenu aptaujas procesā.
Tāpat VNT izstrādā darbuzņēmēju drošības
rokasgrāmatu, kurai vēlāk plāno attīstīt
interaktīvās iepazīstināšanas risinājumus.
Domā! Ievēro! Zini!
Darbuzņēmēju drošības
uzlabošanas programma
25
Situācija:
Tā kā uzņēmums cieta zaudējumus, tas nolēma
būtiski mainīt darbības virzienu, koncentrējoties
tikai uz ekskluzīvo un augstākās kvalitātes alus
šķirņu brūvēšanu. Izmaiņas paredzēja strādājošo
skaita samazināšanu par 20% jeb 59 cilvēkiem.
Rezultāts:
Uzņēmums ir saglabājis līderpozīciju alus
tirgū, un darbinieku iesaistīšanās līmenis ir
palielinājies par 1%. Nebija streiku, produkcijas
boikota un negatīvu darbinieku komentāru
medijos. Negatīvā publicitāte par pārmaiņām
bija mazāk nekā 3% kopējās publicitātes.
Uzņēmums joprojām uztur ciešu saikni ar
bijušajiem darbiniekiem.
Nākotnes izaicinājumi:
Saglabāt līderpozīcijas, augstu darbinieku
iesaistīšanās līmeni un labākā darba devēja
statusu reģionā. Kļūt par ietekmīgāko spēlētāju
ekskluzīvo alu segmentā un līdz 2015. gadam
atgūt rentabilitāti.
Ģirts Vildavs,
pārmaiņu projekta vadītājs
Pārmaiņu vadība jeb Ko nozīmē
būt atbildīgiem darbinieku skaita
samazināšanas gadījumā
Iniciatīva:
Lai ieviestu pārmaiņas un
saglabātu līderpozīcijas nozarē,
atlaistajiem darbiniekiem tika
piedāvāta plaša finanšu un
sociālā atbalsta programma, kas
ietvēra ne tikai kompensāciju,
bet arī darbā iekārtošanas
pakalpojumus, palīdzību CV
sagatavošanā, padomus darba
intervijām, kā arī psihologa
konsultācijas. Sadarbībā
ar nozares asociācijām un
uzņēmumiem „Aldaris”
izveidoja katalogu ar vairāk
nekā 180 vakancēm, tāpat daļai
darbinieku piedāvāja darbu
„Carlsberg Grupā”. Uzņēmums
izveidoja motivācijas programmu
darbiniekiem, kas turpināja
strādāt kompānijā. Visas
iniciatīvas tika ieviestas ciešā
sadarbībā ar arodbiedrību.
26
Rezultāts:
• LNKA pārstāv 80% nozares 		
tirgus
• Izstrādātas vadlīnijas nozares
pašregulācijai (vecuma
ierobežojumi, cīņa pret
krāpšanos utt.)
• Ieviesta datu apmaiņas
sistēma starp nozares
uzņēmumiem
• Pakāpeniskas parādu
atmaksas ieviešana vairākiem
kredītdevējiem vienlaikus
• Iespēja atteikties no kredītu
saņemšanas vispār
• Ieviests labās prakses
standarts
• Izveidots atbildīga aizdevēja
simbols
• Sabiedrības izglītošanas
kampaņa sasniedza katru
piekto Latvijas iedzīvotāju
Situācija:
2013. gada sākumā masu medijos ar emocionāli
lādētiem stāstiem tika aktualizētas diskusijas
par nebanku kredītu nozari Latvijā. Tādējādi
jautājums nokļuva arī politiskajā dienaskārtībā,
un, tā kā tika virzīti nepārdomāti un ar nozari
neizdiskutēti priekšlikumi par izmaiņām
normatīvajā regulējumā, radās lieli riski nozares
pastāvēšanai kopumā.
Toms Jurjevs,
„4finance” vadītājs Latvijā
Iniciatīva:
„4finance”, apzinoties savu kā tirgus līdera lomu,
iniciēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas
(LNKA) izveidi, kurā apvienojās nozīmīgākie
tirgus dalībnieki. „4finance” un asociācijas biedri
ilgtspējīgu nozares attīstību saskatīja savstarpējā
sadarbībā un pašregulācijā. Tika izvirzīti
trīs stratēģiskie darbības virzieni – nozares
pašregulācija, atbildīgas aizdošanas prakses
īstenošana un patērētāju izglītošana.
Nākotnes izaicinājumi:
Lai arī nozares pašregulācija ir bijusi efektīva,
kā turpmākos izaicinājumus „4finance” redz
tālāku dialogu ar ietekmes pusēm, lai novērstu
atkārtotus draudus savas nozares pastāvēšanai.
Nebanku kredīti – tirgus līdera
loma nozares pašregulācijā
27
Korporatīvā atbildība:
VIDES DIMENSIJA
Četri no pieciem Eiropas Savienības iedzīvotājiem (80%)
uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un efektīvāka
energoresursu izmantošana var sekmēt ekonomikas
attīstību un palielināt darba vietu skaitu.
Eirobarometrs: 2014. gada pavasaris
IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT:
#ilgtspeja2014
VIDE
piezīmēm
29
Kļūstam atbildīgāki
par savu atstāto
nospiedumu vidē
Atbildīga attieksme pret apkārtējo vidi ir nevis papildu
pienākums un labdarība, bet gan daļa no uzņēmuma
ilgtermiņa attīstības stratēģijas. Nav būtiski, cik darbinieku
tajā strādā un kāds ir tā pamatprofils. Ikviens uzņēmums
var sākt no mazumiņa ar mērķi sasniegt vairāk. Divi
vienkārši izpildāmi noteikumi, ko var apņemties un paveikt,
piemēram, katrs biroja darbinieks: pirmkārt, izslēgt
aiz sevis gaismu un, otrkārt, nedrukāt bez vajadzības.
Ilgtermiņā tas ļauj ne tikai ekonomēt finanšu līdzekļus, bet
veido darbiniekiem pozitīvu ieradumu – būt atbildīgiem
pret apkārtējo vidi un energoresursiem ne tikai birojā, bet
arī mājās.
Viens mazs solis motivē spert nākamo, jo tas maina
domāšanu, tāpēc iecere dienesta auto vasaras sezonā
aizstāt ar velosipēdu, visticamāk, neradīs tādu sašutuma
vētru kā tajos uzņēmumos, kuros par kaitējuma
samazināšanu apkārtējai videi neviens nedomā. Prakse
rāda: ja vadība grib, lai darbinieki iegūtu jaunus
paradumus, tai pašai ir jārāda labais piemērs. Atbildīgu
attieksmi par apkārtējo vidi pamanīs arī klienti un
sadarbības partneri. Tas motivēs arī viņu uzņēmumos
ieviest šādu videi draudzīgu pārvietošanās līdzekli vai
spert kādu citu mazu solīti resursu taupīšanas virzienā,
kaut vai sākt šķirot atkritumus birojā.
To, ka mazas pozitīvas pārmaiņas ikdienā iedvesmo gan
uzņēmumu vadītājus, gan tajos strādājošos būt arvien
atbildīgākiem pret vidi, pierāda Ilgtspējas indeksa
rezultāti. Šo piecu gadu laikā ir notikušas pozitīvas
pārmaiņas. Kaut vai tas, ka daudziem nākotnes stratēģijā
ir parādījusies vides sadaļa. Latvijas uzņēmumiem vēl ir,
kur augt un attīstīties, taču pirmie soļi atbildīgā attieksmē
pret vidi noteikti ir jau sperti.
Sigita Namatēva,
„Latvijas Zaļais punkts” valdes priekšsēdētāja
30
Situācija:
Vairāk nekā 60% „Coca-Cola
HBC Latvia” darbinieku izmanto
uzņēmuma automašīnas, un
droša un atbildīga braukšana
vienmēr ir bijusi viena no
kompānijas prioritātēm.
Rezultāts:
Rezultātu mērīšanai un
izpratnes veicināšanai
uzņēmumā tiek rīkotas dažādas
aktivitātes, lai darbiniekiem
dotu iespēju saistošā veidā
gūt plašākas zināšanas šajā
jomā. Pērn visās Baltijas valstīs
tika rīkotas eko-braukšanas
sacensības ar mērķi samazināt
degvielas patēriņu un CO
²
emisiju, salīdzinot ar attiecīgo
periodu iepriekšējā gadā.
Uzvarētāji kopumā ietaupīja
815 litrus degvielas un CO
²
emisiju samazināja par
1,6 tonnām.
Nele Normak,
Baltijas sabiedrisko attiecību
projektu vadītāja
Iniciatīva:
Lai veicinātu drošu pārvietošanos ar iespējami
mazāku ietekmi uz vidi, uzņēmums ir ieviesis
atbildīgas un ekonomiskas braukšanas
programmu, palielinot darbinieku, kā arī viņu
ģimenes locekļu izpratni par drošu un videi
draudzīgu braukšanu, samazinot oglekļa
dioksīda izmešu apjomu. Turklāt, lai sniegtu
papildu drošību, transportlīdzekļi tiek aprīkoti
ar inovatīvu sadursmju novēršanas tehnoloģiju
„Mobileye”, kas analizē braukšanas uzvedību,
apkārtējo vidi un apdraudējuma gadījumā dod
signālu vadītājam.
Nākotnes izaicinājumi:
Mērķis ir tuvākajā nākotnē visus uzņēmuma
transportlīdzekļus aprīkot ar „Mobileye” sistēmu,
kļūstot par piemēru atbildīgā braukšanā citiem,
kā arī turpināt regulāri izvērtēt ietekmi uz vidi un
autobraucēju uzvedību.
Drošas un atbildīgas
eko-braukšanas programma
31
Situācija:
SEB grupas vides mērķis ir no 2008. līdz
2015. gadam par 45% samazināt CO
²
izmešu
daudzumu. Ar kampaņas palīdzību uzņēmums
vēlējās samazināt katra darbinieka negatīvo
ietekmi uz vidi, veicināt bankas pakalpojumu
pievienoto vērtību, kā arī meklēt risinājums, kā ar
zaļo ideju palīdzību sasniegt biznesa mērķus.
Rezultāts:
Intranetā izveidota sadaļa „SEB Eco IQ”, kur
atrodams arī rīks ekoloģiskā pēdas nospieduma
aprēķināšanai, ieviesta elektroniskā rēķinu
apstrādes sistēma, papīra pārstrādes kastes,
videi draudzīgas apsildīšanas sistēmas
filiālēs, 45% uzņēmuma autoparka nomainīts
uz videi draudzīgākām automašīnām, 70%
elektroenerģijas atzīta par zaļo elektroenerģiju,
ieviestas atlaides eko pakalpojumiem,
piemēram, eko līzings.
Nākotnes izaicinājumi:
Arī šogad turpināsim SEB Zaļajā gadā iesāktās
aktivitātes, integrējot tās kampaņā „Sāc ar sevi!”,
kuras laikā aicināsim darbiniekus vairāk izmantot
elektroniskos pakalpojums un tādējādi kļūt
videi draudzīgākiem. Tāpat kā līdz šim sekosim
elektroenerģijas, ūdens un papīra patēriņa
samazināšanai.
Dace Brencēna,
SEB Pensiju fonda valdes
priekšsēdētāja
1500 zaļo ideju vēstneši jeb
Zaļais gads SEB bankā
Iniciatīva:
Lai pievērstu darbinieku
uzmanību, bankas telpās, uz
liftiem, pie gaismas slēdžiem,
printeriem un citur tika izvietotas
dažādas oriģinālas uzlīmes.
Uzņēmums veica virkni tehnisku
izmaiņu un kopā ar Pasaules
Dabas fondu uzsāka kampaņu
„Par Baltijas jūru”. SEB banka
netradicionālā veidā mēģināja
iesaistīt mērķa izpildē visus
1500 savus Latvijas darbiniekus.
32
Situācija:
Iesaistīt darbiniekus
DHL globālā vides mērķa
sasniegšanā – samazināt savu
un līgumpartneru CO
²
emisiju.
DHL Mārupes birojs nodarbina
gandrīz 100 cilvēkus, kam ik
dienu jāmēro ceļš uz darba
vietu netālu no lidostas.
Rīdziniekiem ir iespēja izmantot
darbinieku autobusu, kas kursē
no Purvciema līdz Mārupei.
Vairākums kolēģu izmanto
privāto automašīnu.
Rezultāts:
Līdzīgas daļas dažādiem
transporta veidiem – darba
automašīnas, darbinieku
autobuss, privātās automašīnas
un velosipēdi.
Linda Liepiņa,
Kvalitātes nodaļas vadītāja
Iniciatīva:
„Bike to work” ir starptautiska DHL iniciatīva,
kurā cilvēki tiek aicināti uz darbu doties ar
velosipēdu. Kad 2007. gada 5. jūnijā DHL pirmo
reizi svinēja Pasaules vides dienu, darbinieki
tika mudināti šajā dienā atstāt mašīnu mājās
un uz darbu braukt ar velosipēdu. Neatsaucās
neviens. Sākot ar 2010. gadu, iniciatīva
iedzīvojas. 2013. gada vasaras mēnešos vidēji
25% darbinieku uz darbu devās ar velosipēdu,
starpsezonā – apmēram 10%, bet ziemā – 3%.
Nākotnes izaicinājumi:
Darba devēja ieguvumi, veicinot sportošanu, ir
darbinieku motivācijas uzlabošanās un darba
rezultātu paaugstināšanās. Tāpēc arī turpmāk
DHL izaicinājums ir veicināt veselīgu dzīvesveidu,
sportisku azartu, saprātīgu resursu izmantošanu
un vides aizsardzību.
Ar velo uz darbu!
33
Situācija:
Kontrolēt lidlauka apdraudējumu, ko rada putni
un savvaļas dzīvnieki, un darīt visu iespējamo, lai
mazinātu gaisa kuģu sadursmes ar putniem.
Nākotnes izaicinājumi:
Izstrādāt prasību kopumu zemes nomniekiem
putnu un dzīvnieku ierobežošanai lidostas
apkārtnē, īpaši pievēršot uzmanību zemju
kopšanai, uzturēšanai, ieteicamajiem sējumiem
un kokaugu sugām.
Dzintra Guļāne,
putnu un dzīvnieku kontroles
speciāliste
Preventīvais darbs
putnu atbaidīšanā drošiem
lidojumiem
Rezultāts:
Kopumā paveiktais
vērtējams pozitīvi. Piemēram,
putnu ligzdošana ēkās ir
ievērojami mazinājusies, jo
veikti kompleksi pasākumi,
gan apstrādājot ēkas ar
repelentu, gan ievietojot
dzegās atvairīšanas pīķus, gan
pārklājot griestus, gan uzstādot
stacionārās lāzeriekārtas. Pēc
žoga rekonstrukcijas lidlaukā
nav bijusi neviena stirna,
ievērojami samazinājies lapsu
skaits. Arī lieli putni – stārķi –
ierodas tikai zālāja pļaušanas
laikā, un tad tie tiek īpaši
uzmanīti.
Iniciatīva:
Lidlaukā uzdevums ir divējāds – pirmkārt, sargāt
putnus un rūpēties par bioloģisko daudzveidību
un, otrkārt, nosargāt gaisa kuģus no sadursmēm.
Tāpēc būtiska ir pareiza darbu plānošana un
daudzveidīgas darba metodes.
Aktīvās metodes – monitorings, informācijas
nodošana, mobilās akustiskās iekārtas,
pirotehnika, lāzeriekārtas, mehāniskās (tautas
līdzekļi) un bioloģiskās metodes (piekūni, suņi),
cilvēka klātbūtne. Pasīvās metodes – vizuālas
stacionārās iekārtas (pīķi, putnubiedēkļi, mulāžas,
baloni, atstarojošās lentes), putnu radars,
akustiskās iekārtas, gāzes lielgabali, ēku apstrāde
(repelenti, griestu segums), žogi, dzīvnieku
būri, slazdi, cilpas. Ekoloģiskās – atraktantu
regulēšana, dezinsekcija, deratizācija, slieku
aizsargplāksnes, dzīvnieku pārvietošana, zālāja un
lidlaukam piegulošo platību uzturēšana kārtībā.
Būtiskākais cilvēka faktora devums ir barības
bāzes likvidēšana, ligzdošanas nepieļaušana,
zālāja garuma regulēšana, putnu atpūtas vietu
likvidēšana, atkritumu kultūras uzturēšana,
medību līgumu noslēgšana, sabiedrības
informēšana u.c.
34
Irēna Upzare,
AS “Latvenergo” vides un darba
aizsardzības direktore
Iniciatīva:
Ik gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB)
sadarbībā ar Latvenergo koncernu īsteno
projektu „Baltā stārķa monitorings”. 2013. gadā
mūsu darbinieki tajā iesaistījās, sniedzot papildu
informāciju par svēteļu ligzdošanu. Šogad
koncerna darbinieki, jau kuplākā skaitā, turpina
sekot līdzi 7. starptautiskās baltā stārķa ligzdu
uzskaites darbam.
Situācija:
Savus mazuļus Latvijā ik gadu izaudzē vairāk
nekā 10 000 pāru balto stārķu. Visbiežāk
par ligzdas būvēšanas vietu šie putni izvēlas
elektrolīniju balstus (vairāk nekā 70%). Stārķu
ligzdošana gada laikā rada vairākus tūkstošus
elektrolīniju bojājumu, kuru dēļ bieži vien cieš
arī paši putni. Latvenergo koncernam ir svarīgi
ne vien sekmīgi sadzīvot ar svēteļiem, bet arī būt
drošiem par to populācijas stabilitāti Latvijā.
Nākotnes izaicinājumi:
Latvenergo koncerns turpina iniciatīvu, cieši
sadarbojoties ar LOB un iesaistot koncerna
darbiniekus. Ikgadējā monitoringa rezultātā tiks
iegūta nozīmīga informācija par to, kādas ir baltā
stārķa populācijas izmaiņu tendences Latvijā.
Foto:ArnisDimperāns.
Rezultāts:
2013. gadā Latvenergo koncerna darbinieku
pienesums baltā stārķa monitoringa datu
iegūšanā sasniedza 17%. Vairāku gadu garumā
reģistrētie uzskaites dati liecina, ka koncerna
organizētie pasākumi ar stārķu ligzdām
neapdraud putnu populāciju.
Baltā stārķa monitorings CMYK
pantone
ČETRAS KATEGORIJAS
UZŅĒMUMU ILGTSPĒJAS NOVĒRTĒŠANAI
Jau piekto gadu Ilgtspējas indeksa dalībnieki tiek vērtēti un pēcāk
ierindoti šādās grupās: platīna, zelta, sudraba un bronzas.
PLATĪNA GRUPA. Uzņēmumi, kas sasnieguši platīna līmeni, savā
darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo atbildību, un tajos ir noteikti
atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos
notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas
norāda uz stabilu 3–4 gadu snieguma uzlabojumu visās jomās,
kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie par savu darbību atskaitās ar
augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas iesaisti, un to
publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors.
ZELTA GRUPA. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un
caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot
publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības
procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus.
Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un
izmērāmus mērķus.
SUDRABA GRUPA. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas,
lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus,
ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīs kompānijas
apkopo datus, kas uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās
pēdējā gada vai divu laikā.
BRONZAS GRUPA. Uzņēmumi, kas iekļauti bronzas grupā, ir spēruši
pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos
jautājumos par ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu,
tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi
ir noteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus
korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss
uzņēmums.
IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT:
Šis katalogs ir
drukāts uz FSC
®
sertificēta papīra.
Tā ražošanā
izmantota koksne
no ilgtspējīgi
apsaimniekotiem
mežiem.
ATBILDĪBAS UN ILGTSPĒJAS TRŪKUMA SEKAS
NELAIMJU UN LIKUMPĀRKĀPUMU SKAITS
LATVIJĀ PĒDĒJOS 10 GADOS
Avoti: Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts darba inspekcija
425cilvēki gājuši bojā
darba vietā
2346smagi cietuši
darba vietā
4169
reizes degušas publiskas
un ražošanas ēkas
19 052
cilvēki strādā
bez darba līguma
538personas tur aizdomās
par korupciju, uzsākti
357 kriminālprocesi
1,463miljardus (1 463 378 260)
eiro sasniedzis kopējais
nodokļu parāds valstij

More Related Content

Viewers also liked

Viewers also liked (17)

Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbāSatiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
 
Ekspertu prezentācija 2012. gada Ilgtspējas indeksa dalībniekiem
Ekspertu prezentācija 2012. gada Ilgtspējas indeksa dalībniekiemEkspertu prezentācija 2012. gada Ilgtspējas indeksa dalībniekiem
Ekspertu prezentācija 2012. gada Ilgtspējas indeksa dalībniekiem
 
Kā kļūt par sirdsgudru uzņēmumu jeb kā veidot stratēģiskas attiecības ar viet...
Kā kļūt par sirdsgudru uzņēmumu jeb kā veidot stratēģiskas attiecības ar viet...Kā kļūt par sirdsgudru uzņēmumu jeb kā veidot stratēģiskas attiecības ar viet...
Kā kļūt par sirdsgudru uzņēmumu jeb kā veidot stratēģiskas attiecības ar viet...
 
SpringWatch Q4
SpringWatch Q4SpringWatch Q4
SpringWatch Q4
 
Ētiskas uzņēmējdarbības prakse
Ētiskas uzņēmējdarbības prakse Ētiskas uzņēmējdarbības prakse
Ētiskas uzņēmējdarbības prakse
 
TNS pētījumu secinājumi ilgtspējas jautājumos 2014
TNS pētījumu secinājumi ilgtspējas jautājumos 2014TNS pētījumu secinājumi ilgtspējas jautājumos 2014
TNS pētījumu secinājumi ilgtspējas jautājumos 2014
 
Strategic social investments. Main principles.
Strategic social investments. Main principles.Strategic social investments. Main principles.
Strategic social investments. Main principles.
 
Kā kļūt par Swedbank piegādātāju? Ilgtspējas kritēriju integrācija uzņēmuma i...
Kā kļūt par Swedbank piegādātāju? Ilgtspējas kritēriju integrācija uzņēmuma i...Kā kļūt par Swedbank piegādātāju? Ilgtspējas kritēriju integrācija uzņēmuma i...
Kā kļūt par Swedbank piegādātāju? Ilgtspējas kritēriju integrācija uzņēmuma i...
 
Darbinieku labklājība ģimenei draudzīgā uzņēmumā
Darbinieku labklājība ģimenei draudzīgā uzņēmumāDarbinieku labklājība ģimenei draudzīgā uzņēmumā
Darbinieku labklājība ģimenei draudzīgā uzņēmumā
 
Swedbank labās prakses piemērs - Stratēģija
Swedbank labās prakses piemērs - StratēģijaSwedbank labās prakses piemērs - Stratēģija
Swedbank labās prakses piemērs - Stratēģija
 
Darba vide Aldarī
Darba vide AldarīDarba vide Aldarī
Darba vide Aldarī
 
Sieviešu īpatsvars un nozīmīgums biznesā
Sieviešu īpatsvars un nozīmīgums biznesāSieviešu īpatsvars un nozīmīgums biznesā
Sieviešu īpatsvars un nozīmīgums biznesā
 
Darba aizsardzība mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kas maksā mikronodokli
Darba aizsardzība mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kas maksā mikronodokliDarba aizsardzība mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kas maksā mikronodokli
Darba aizsardzība mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kas maksā mikronodokli
 
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
 
Starptautiskais forums. Programma.
Starptautiskais forums. Programma.Starptautiskais forums. Programma.
Starptautiskais forums. Programma.
 
Ilgtspējas indekss - instruments atbildīgas uzņēmējdarbības sekmēšanai Latvijā
Ilgtspējas indekss - instruments atbildīgas uzņēmējdarbības sekmēšanai LatvijāIlgtspējas indekss - instruments atbildīgas uzņēmējdarbības sekmēšanai Latvijā
Ilgtspējas indekss - instruments atbildīgas uzņēmējdarbības sekmēšanai Latvijā
 
Kāda var būt maza uzņēmuma ietekme uz vidi un kā to var mazināt?
Kāda var būt maza uzņēmuma ietekme uz vidi un kā to var mazināt?Kāda var būt maza uzņēmuma ietekme uz vidi un kā to var mazināt?
Kāda var būt maza uzņēmuma ietekme uz vidi un kā to var mazināt?
 

Similar to CSR ideju tirgus katalogs

Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Swedbank Latvia
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Swedbank Latvia
 

Similar to CSR ideju tirgus katalogs (20)

Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019
 
Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
 
Kas kopīgs banku finansējuma pieejamībai, jaunajām tehnoloģijām un jauniešu i...
Kas kopīgs banku finansējuma pieejamībai, jaunajām tehnoloģijām un jauniešu i...Kas kopīgs banku finansējuma pieejamībai, jaunajām tehnoloģijām un jauniešu i...
Kas kopīgs banku finansējuma pieejamībai, jaunajām tehnoloģijām un jauniešu i...
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
 
Ilgtspējas indekss 2011
Ilgtspējas indekss 2011Ilgtspējas indekss 2011
Ilgtspējas indekss 2011
 
Eiropas kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā"
Eiropas kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā"Eiropas kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā"
Eiropas kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā"
 
Atbildīgu ideju tirgus 2015. Programma.
Atbildīgu ideju tirgus 2015. Programma.Atbildīgu ideju tirgus 2015. Programma.
Atbildīgu ideju tirgus 2015. Programma.
 
Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
 
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> IzaugsmeIlgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
 
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsDažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
 
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
 
Inta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNSInta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNS
 
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumosKorporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
 
Ksa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lvKsa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lv
 
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
 

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
 
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
 
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņāmNākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
 
Ceļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo birojuCeļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo biroju
 
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidiKā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
 
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvanaJēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
 
Korporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likumsKorporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likums
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
 
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskatsCoca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
 
Sustainability reporting that matters
Sustainability reporting that mattersSustainability reporting that matters
Sustainability reporting that matters
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
 
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
 
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskatsTrīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
 
Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.
 
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
 
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
 
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
 

CSR ideju tirgus katalogs

  • 1. Mūsu kopējā nākotne: CSR ideju tirgus Labās prakses iniciatīvu katalogs 2014 #ilgtspeja2014
  • 2. 2 Jau piecus gadus par korporatīvās atbildības principu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē rūpējas Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tā darbības mērķis ir stiprināt ilgtspējīgu valsts attīstību un starptautisko konkurētspēju, uzņēmumiem, valsts pārvaldei un nevalstiskajām organizācijām sistemātiski paaugstinot izpratni par korporatīvo ilgtspēju un atbildību, nodrošinot uzticamus ilgtspējas mērījumus, kā arī praktiskas iemaņas starptautisku zināšanu lietošanai uzņēmumu darbības uzlabošanā. Institūta dibinātāji ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: „Borenius”, „McCANN Consulting”, „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, „Hauska & Partner”, „Latvijas Zaļais punkts”, „Spring Valley” un „TNS Latvia”. Mūsu atbildība ir radīt vidi, lai esošā izaugsme neapdraud nākamo paaudžu izaugsmes iespējas. Par mūsu šodienas eksistenci nedrīkst maksāt mūsu bērni un mazbērni. Korporatīvā atbildība ir biznesa vadības modelis, sabalansējot uzņēmējdarbības galveno mērķi – gūt peļņu – ar uzņēmuma radīto ietekmi uz kopējo tautsaimniecību, sabiedrību un apkārtējo vidi. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts kopā ar nacionālā līmeņa sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju – organizē Ilgtspējas indeksu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Ilgtspējas indekss sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kas palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā. 2014.gadā  sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu īpaša uzmanība tikusi pievērsta jautājumiem par līdzvērtīgām abu dzimumu un tiesībām un pievienoto vērtību, ko tas sniedz uzņēmumiem.
  • 3. 3 CSR ideju tirgus 15 idejas 15 minūtēs 4. jūnijs Swedbank centrālā ēka, Balasta dambis 1a, Rīga SABIEDRĪBA EKONOMIKA VIDE 9.00–9.30 Reģistrācija 9.30–9.45 CSR ideju tirgus atklāšana. Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja 9.45–10.15 Kas kopīgs banku finansējuma pieejamībai, jaunajām tehnoloģijām un jauniešu izglītībai? Ansis Grasmanis, Swedbank valdes loceklis 11.30–12.00 Kafijas pauze, neformālas sarunas 12.00–12.15 LR labklājības ministra Ulda Auguļa uzruna 12.15–13.00 Ģimenei draudzīgo komersantu apbalvošana 13.00–13.05 CSR ideju tirgus noslēgums Moderē 10.15–10.30 10.30–10.45 10.45–11.00 11.00–11.15 11.15–11.30 Rūta Lūse, „Spring Valley” POLKA jeb vērtību iedzīvināšanas projekts uzņēmumā „Cēsu alus” Agita Baltbārde, sabiedrisko attiecību vadītāja (10. lpp) „Iespējas dažiem vs dzīvesveids visiem” „Swedbank” dzīvesveida programma „Aktīvs. Vesels. Iedvesmots!” Edgars Pīlips, atalgojuma un motivācijas programmu vadītājs (11. lpp) Dažādības vadība: cilvēki ar īpašām vajadzībām Anita Segliņa, „Rimi Latvia” atlases, mācību un attīstības vadītāja (12. lpp) Zināšanu un pieredzes apmaiņa – izaicinājums, ieguldījums un ieguvums Aina Dambe, SIA „Grifs AG” Personāla un kvalitātes dienesta vadītāja (14. lpp) Ētiska uzņēmējdarbības prakse un tās izpratnes veicināšana Linda Šedlere, „CEMEX” valdes locekle un personāla direktore (15. lpp) Indriķis Liepa, „Borenius” SIA „LatRosTrans” pieredze: atklātu iepirkumu izsludināšana Raivis Lucijanovs, finanšu direktors (22. lpp) Kā kļūt par Swedbank piegādātāju? Ilgtspējas kritēriju integrācija uzņēmuma iepirkumu procedūrās Liesma Tivča, Administrācijas un drošības daļas vadītāja (23. lpp) Domā! Ievēro! Zini! Darbuzņēmēju drošības uzlabošanas programma Dagnis Garais, „Ventspils nafta termināls” ugunsdrošības inspektors (24. lpp) Pārmaiņu vadība jeb Ko nozīmē būt atbildīgiem darbinieku skaita samazināšanas gadījumā Ģirts Vildavs, AS „Aldaris” pārmaiņu projekta vadītājs (25. lpp) Nebanku kredīti – tirgus līdera loma nozares pašregulācijā Toms Jurjevs, „4finance” vadītājs Latvijā (26. lpp) Valts Vilnītis, „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” Drošas un atbildīgas eko- braukšanas programma Nele Normak, „Coca-Cola HBC” Baltijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja (30. lpp) 1500 zaļo ideju vēstneši jeb Zaļais gads SEB bankā Dace Brencēna, Pensiju fonda valdes priekšsēdētāja (31. lpp) Ar velo uz darbu Linda Liepiņa, DHL Kvalitātes nodaļas vadītāja (32. lpp) Preventīvais darbs putnu atbaidīšanā drošiem lidojumiem Dzintra Guļāne, lidostas „Rīga” putnu un dzīvnieku kontroles speciāliste (33. lpp) „Latvenergo” koncerna atbildība par vidi. Baltā stārķa monitorings Irēna Upzare, vides un darba aizsardzības direktore (34. lpp)
  • 4. 4 Ikviena uzņēmuma korporatīvajai atbildībai ir jāsākas ar darba vides sakārtošanu tā darbiniekiem, un tas ir process, kurā jāiesaistās gan darba devējiem, gan ņēmējiem. Algas saņemšana noteiktajā datumā un nomaksāti nodokļi nedrīkst būt vienīgā stratēģija, caur kuras perspektīvu abām iesaistītajām pusēm raudzīties nākotnē. Pasaules prakse rāda, ka korporatīvās atbildības ievērošana sniedz rezultātus ilgtermiņā, jo motivēti un apmierināti cilvēki strādā efektīvāk. Šo piecu gadu laikā, kopš Ilgtspējas indeksa eksperti vērtē pieteikto Latvijas uzņēmumu sniegumu, redzam, ka darba devēju un darbinieku dialogs ir uzlabojies. Tas nozīmē, ka Ilgtspējas indekss ir efektīvs instruments, kā stimulēt uzņēmējus domāt par atbildīgu uzņēmējdarbību ilgtermiņā, jo iespēja vienreiz gadā atskaitīties par paveikto motivē sasniegt arvien labākus rezultātus. Es ticu atbildīgam biznesam – būt sociāli atbildīgiem, palīdzēt un atbalstīt vienam otru ir augstākā vērtība! Tas ir mūsu katra pienākums – kā uzņēmējiem, tā arī darbiniekiem un sabiedrības locekļiem. Korporatīvā atbildība ir brīvprātīga rīcības filozofija un uzņēmējdarbības vērtību apliecinājums sabiedrībai. Tā ietver ilgtspējīgu attīstību un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Korporatīvās atbildības pamatprincipi nav tikai labdarība un ziedojumi. Tas aptver cilvēktiesības, darba tiesības, vides, pretkorupcijas jomu, un ir labākais veids, kā nodrošināt biznesa konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību. Esmu pārliecināta, ka, tikai strādājot kopā, mēs varam radīt un uzturēt šādu vidi. Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
  • 5. 5 Latvijas izaugsme balstās uz atbildīgiem un ilgtspējīgiem uzņēmumiem Jēdzieni „korporatīvā atbildība” un „ilgtspēja” pēdējos gados izskan arvien biežāk, tomēr nereti tie joprojām tiek saistīti ar labdarību vai nepieciešamību būt „labiem” un „zaļiem”. Ikviena uzņēmuma pamatmērķis ir gūt peļņu, tomēr, lai nodrošinātu finansiālos panākumus ilgtermiņā, ir svarīgi īstenot atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem, vietējo kopienu un apkārtējo vidi. Līdz ar Ilgtspējas indeksa izveidi 2009. gadā korporatīvā atbildība Latvijā tiek skatīta kā uzņēmuma pieeja risku un procesu vadībai ar mērķi nodrošināt ne tikai savu, bet arī sabiedrības un vides ilgtspēju. Šāda atbildīga un uz ilgtspēju orientēta biznesa pieeja ir domāšanas veids jeb uzņēmuma DNS, ko veido ikviens – gan vadītājs, gan darbinieki. Kā mūsu pēdējo gadu aktivitātes, tā šis izdevums apliecina, ka Latvijā ir daudz atbildīgu un stratēģiski domājošu uzņēmēju. Jebkuras šo uzņēmumu brīvprātīgās iniciatīvas ilgtspējīgas, videi draudzīgas, atklātas un godīgas biznesa prakses īstenošanā sekmē ne tikai tautsaimniecības, bet arī visas valsts attīstību, tāpēc ir būtiski, lai šīs aktivitātes novērtētu un atbalstītu iedzīvotāji un valdība. Atbildība sākas ar ikvienu no mums, tāpat ikviens no mums, arī jebkurš uzņēmums, atstāj savu ietekmi uz vidi, mūsu sabiedrību un valsts ekonomiku. Tikai samazinot negatīvo ietekmi un uzņemoties par to atbildību, arī pēc 10, 20 un 50 gadiem mēs varēsim būt veiksmīgi uzņēmēji un laimīgi pilsoņi. Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja
  • 6. 6 ieviest vides vadības sistēmu un uzturēt augstus drošības standartus; paaugstināt izejmateriālu un enerģijas izmantošanas efektivitāti gan produktu un pakalpojumu izstrādē, gan lietošanā; aizvietot neatjaunojamus materiālus un enerģijas avotus ar atjaunojamiem; minimizēt negatīvo ietekmi uz vidi, samazinot notekūdeņus, piesārņojumu, atkritumus, troksni un smakas; dot priekšroku videi draudzīgiem transporta līdzekļiem, kā arī atbalstīt darbiniekus šāda transporta izvēlē; paaugstināt darbinieku, klientu un sabiedrības izpratni par vides aizsardzības jautājumiem. TEORIJA VIDE: izturēties atbildīgi pret valsti un iesaistīties sociālo jautājumu risināšanā; radīt darba vietas un nodrošināt labklājību uzņēmumā, vietējā kopienā un valstī; piedāvāt jauniešiem stipendijas un prakses vietas; veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas visos uzņēmuma vadības līmeņos; sadarboties un atbalstīt sociālās, veselības, vides, kultūras un sporta organizācijas, veicot ne tikai finansiālus un materiālus ieguldījumus, bet arī daloties savās zināšanās; garantēt godīgas darba tiesiskās attiecības un nodrošināt vienlīdzīgu un cilvēka cienīgu atalgojumu; dot iespēju saskaņot darba un ģimenes dzīvi un sniegt atbalstu bērnu un ģimenes locekļu aprūpē; ieviest darba drošības un veselības pasākumus; dot darbiniekiem iespēju īstenot savu interešu pārstāvniecību, apvienoties arodbiedrībās un slēgt koplīgumus; risināt konfliktus atbildīgi un konstruktīvi; nodrošināt darbinieku datu konfidencialitāti un privātuma aizsardzību; investēt darbinieku attīstībā un izglītībā; cienīt cilvēktiesības un aizliegt jebkāda veida diskrimināciju darba vietā; veicināt darbinieku, klientu un citu ietekmes pušu izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu biznesa praksi. CILVĒKI: izturēties ar cieņu pret saviem piegādātājiem, klientiem un konkurentiem; īstenot stingru un atklātu nostāju pret korupciju un ēnu ekonomiku; aizsargāt un cienīt intelektuālo īpašumu; izmantot godīgu reklāmu un mārketingu, kas nesatur nepatiesu un diskriminējošu vēstījumu; piemērot sociālos un vides kritērijus iepirkumu procesā; izstrādāt ētikas kodeksu un prasīt sadarbības partnerus un piegādātājus to ievērot; piedāvāt klientiem produktus un pakalpojumus, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības prasībām; produktu izstrādē ņemt vērā vides un sociālo ietekmi visā tā dzīves ciklā. EKONOMIKA:
  • 7. 7 Korporatīvā atbildība: SABIEDRĪBAS DIMENSIJA Kā galveno faktoru uzņēmumu darbībā, kas sekmē Latvijas ilgtermiņa attīstību, 69% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju min labas darba vides nodrošināšanu. Avots: TNS iedzīvotāju aptauja, 2014. gada pavasaris
  • 8. IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT: #ilgtspeja2014 SABIEDRĪBA piezīmēm
  • 9. 9 Par mērķtiecīgu ieguldījumu sabiedrības attīstībā Viens no ilgtspējīga biznesa modeļa principiem ir uzņēmuma devums vietējās kopienas izaugsmē. Diemžēl nereti tas tiek jaukts ar mārketinga aktivitātēm, jo īpaši sponsorēšanu. Vērtējot uzņēmumu sniegumu Ilgtspējas indeksā, ir gadījumi, kad kā pierādījumi uzņēmuma īstenotajām sabiedrības atbalsta aktivitātēm tiek iesniegti nevis sabiedrības atbalsta politikas dokumenti, bet gan mārketinga plāni. Atšķirībā no ilgtspējīgas investēšanas vietējā sabiedrībā sponsorēšana ir vērsta uz tiešu komerciāla labuma iegūšanu. Turklāt pozitīvā uzņēmuma tēla ietekme var būt īslaicīga. To pierāda ķīmiskās rūpniecības giganta un viena no 2012. gada Londonas olimpisko spēļu sponsoriem „Dow Chemical” gadījums. Jau vairākus mēnešus pirms pasākuma Lielbritānijā notika plaši protesti, lai atgādinātu 1984. gada notikumus, kad naktī uz 3. decembri no rūpnīcas, ko 2001. gadā iegādājās „Dow Chemical”, izplūdušās gāzes Indijas pilsētā Bopalā nogalināja ap 20 000 cilvēku. Protestētāji uzņēmumam pārmeta sava tēla spodrināšanu, izmantojot sporta notikumu, par spīti tam, ka tas visus šos gadus nav bijis sociāli atbildīgs. „Dow Chemical” gadījums parāda, ka neatkarīgi no tā, cik daudz līdzekļu ir investēts sponsorēšanā, tas nevar aizstāt mērķtiecīgu investīciju ieguldīšanu vietējās kopienas attīstībā, kas rada tādu sociālo vidi, kura ilgtermiņā nes arī finansiālu ieguvumu. Protams, investīcijām sabiedrībā ir arī ļoti labi piemēri. Minēšu kaut vai tikai ilggadējo „Lattelecom” projektu „Pieslēdzies, Latvija!”. Tas ir lielisks piemērs, kā ilgtspējīgi investēt sabiedrības attīstībā un vienlaicīgi nodrošināt uzņēmuma nākotnes izaugsmi jau šodien. Izglītība ir viena no galvenajām jomām, kurā uzņēmumiem būtu jāinvestē, lai nākotnē būtu gan izglītoti potenciālie darbinieki un patērētāji, gan zinoša, tātad konkurētspējīga sabiedrība kopumā. Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs
  • 10. 10 Situācija: Izzinot darbinieku viedokli individuālajās attīstības pārrunās un apmierinātības pētījumā, vairākuma viedoklis atklāja, ka „Cēsu alus” darbinieki nedzīvo un nestrādā pēc esošajām vērtībām, viņi tās ir jau pārauguši. To veicinājusi gan uzņēmuma straujā izaugsme, gan personāla attīstības un apmācības projektu daudzveidība. Tika pieņemts lēmums radīt jaunas vērtības. Rezultāts: Darbinieki zina vērtības un strādā saskaņā ar tām (to apliecina apmierinātības pētījums). Agita Baltbārde, sabiedrisko attiecību vadītāja Nākotnes izaicinājumi: Neļaut aizmirst vērtības! To var panākt: 1. Organizējot Jauno darbinieku dienas. 2. Vienu reizi divos gados īstenojot monitoringu. 3. Nodrošinot vērtību atbalstu darba procedūru izpildē un ārpusdarba aktivitātēs. Vērtību radīšanas un iedzīvināšanas projekts POLKA Iniciatīva: Vērtību radīšanai un iedzīvināšanai bija vairākas fāzes. 1. Vērtību radīšana: iesaistot visus darbiniekus, tika rīkotas diskusijas, lai izzinātu, kādas, viņuprāt, ir uzņēmuma vērtības, un uz šī pamata tika izstrādātas jaunās vērtības. Projektā tika radīta arī abreviatūra, veidota no visu vērtību pirmajiem burtiem – vārds POLKA, kas ir vienkāršs, lai visi to spētu iegaumēt un tādējādi zinātu nosaukt arī visas 5 vērtības. 2. Iepazīstināšana: 100% visu darbinieku ar vērtībām tika iepazīstināti klātienes semināros, ar iekšējās avīzes starpniecību un uzņēmumā izvietotiem vizuālajiem materiāliem. 3. Iedzīvināšana: „Iepazīstināšanas semināri” – interaktīvas diskusijas par to, kā cilvēki vērtības iemieso savā ikdienas darbā. „Savstarpējās novērtēšanas” „badge” sistēma – darbinieki novērtē citu kolēģu vērtību izpausmes ikdienā; novērtētie saņem konkrētās vērtības „badge” (piespraudīti jeb „ordeni”). „Darbinieku novērtēšana uzņēmuma līmenī ”– katru gadu saskaņā ar vērtībām tiek nominēti gada labākie daļu darbinieki un uzņēmuma izcilākais darbinieks. „Personāla atlase un personāla attīstība” – tā notiek saskaņā ar vērtībām (gan apmācību programmu izvēle, gan individuālo attīstības pārrunu formāts). „Iekšējā kultūra” – uzņēmuma funkcionālā struktūra veidota, balstoties uz vērtībām (komandu princips).
  • 11. 11 Iniciatīva: Dzīvesveida programmas „Aktīvs. Vesels. Iedvesmots!” mērķis ir iesaistīt darbiniekus fiziskās aktivitātēs darba laikā, bagātināt darba vidi un mudināt ieturēt veselīgu dzīvesveidu. Tagad darbinieki kabinetos vingro, brauc ar riteni, kāpj pa kāpnēm, meditē, kopīgi tievē, ziedo labdarībai un dara dučiem citu lietu, kas sniedz morālu un fizisku gandarījumu. Sporta spēles ir pārtapušas par Darbinieku ģimeņu dienu, sporta klubs gaida iesācējus. Situācija: 10 gadu laikā, kopš darbojas Swedbank sporta klubs, ir mainījies gan aktīvistu skaits, gan arī darbinieku demogrāfija. Audzis vidējais vecums, vairākumam ir ģimene un bērni. Kaut arī darbinieku vēlme nodarboties ar fiziskām aktivitātēm nav mazinājusies, laika un līdzekļu tēriņos viņi priekšroku dod ģimenei. Sporta programmai bija pienācis laiks mainīties un pārtapt par aktīva un veselīga dzīvesveida programmu. Rezultāts: Programmas veiksme pagaidām tiek mērīta darbinieku atsaucībā, iesaistoties katrā programmas piedāvātajā aktivitātē. Jādomā, ka drīz rezultāti atspoguļosies darbinieku apmierinātībā, slimības dienu samazinājumā un darbaspēju paaugstinājumā. Nākotnes izaicinājumi: Nepieciešams aktivizēt struktūrvienību vadītājus, kas var aicināt, atbalstīt un iedvesmot darbiniekus iesaistīties kopīgās aktivitātēs. Otrs lielais izaicinājums ir programmas pielāgošana reģionu vajadzībām. Edgars Pīlips, atalgojuma un motivācijas programmu vadītājs Iespējas dažiem vs dzīvesveids visiem – dzīvesveida programma „Aktīvs. Vesels. Iedvesmots!”
  • 12. 12 Situācija: „Rimi Latvia” vēlējās attīstīt iespējas nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, veicot izpēti un izveidojot speciālu izglītojošu materiālu. Rezultāts: 2013. gadā nodarbināti 126 cilvēki ar īpašām vajadzībām (2012. gadā – 103). Kopā ar jauniešu organizāciju „Go Beyond” izveidotas vadlīnijas šādu cilvēku nodarbināšanai. Sākta sadarbība ar Sociālās integrācijas valsts aģentūru (SIVA), nodrošinot prakses vietas „Rimi” veikalos SIVA koledžas studentiem. Anita Segliņa, atlases, mācību un attīstības vadītāja Iniciatīva: Kopā ar jauniešu organizāciju „Go Beyond” tika nolemts īstenot sociālo projektu „Nodarbinātības veicināšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”, kas sekmētu gan šādu cilvēku nodarbināšanu „Rimi Latvia”, gan arī nodrošinātu uzņēmuma vadītājus ar detalizētu informāciju par specifiskiem nosacījumiem šādā gadījumā. Nākotnes izaicinājumi: Izveidotās vadlīnijas ieviest uzņēmumā un īstenot labo praksi, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Piesaistīt valsts akreditētu programmu absolventus ar invaliditāti no SIVA koledžas, Jūrmalas profesionālās vidusskolas un citām organizācijām, kas nodarbojas ar cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā. Dažādības vadība: darbinieki ar īpašām vajadzībām
  • 13. 13 Līdzsvarots sieviešu un vīriešu skaits vadībā ļauj uzņēmumam pelnīt vairāk Pētījumi ir pierādījuši, ka krīzes situācijās un ekonomiskās recesijas laikā uzņēmumam klāsies labāk, ja valdē būs proporcionāli pārstāvēti abi dzimumi. Arī iespēja gūt peļņu tam šādā gadījumā ir lielāka. Dzimumu līdzsvara trūkums valdē negatīvi ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus (Credit Suisse Institiute 2012). Kau arī daļā sabiedrības joprojām pastāv uzskats, ka sievietes nespēj būt labas vadītājas, jo bieži pieņem emocionālus, nevis racionāli izsvērtus lēmumus, pētījumi pierāda pretējo. Sievietes biežāk domā par ilgtermiņa ietekmi, un vienlaikus viņām atšķirībā no vīriešiem ir lielāka slodze, saskaņojot darba un ģimenes dzīvi. Lielāka vīriešu iesaistīšanās ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā varētu mainītu esošo situāciju. Arī Eiropā sieviešu uzņēmumu vadītāju amatos ir krietni mazāk. Latvijā gan situācija ir labāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. No Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem sievietes ir 33%, bet tikai 26% – valsts lielāko uzņēmumu valdēs. Abu dzimumu iesaiste lēmumu pieņemšanā dažādos uzņēmuma līmeņos ir viens no labas pārvaldības vērtīgiem elementiem. Tādejādi tiek nodrošināta viedokļu dažādība, atšķirīgs skatījums un tiek ņemtas vērā gan sieviešu, gan vīriešu intereses un vajadzības. Turklāt dzimumu līdzsvars uzņēmumos un to augstākajā vadībā padara elastīgāku uzņēmumu sociālo vidi un veicina pieņemto lēmumu kvalitāti. Dzimumu līdztiesība ir ne tikai taisnīguma, bet arī uzņēmuma ilgtspējas jautājums. Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem. Šogad īpašu uzmanību saistībā ar Ilgtspējas indeksu mēs pievēršam sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzībai, jo īpaši – dzimumu līdztiesībai uzņēmumu augstākajā vadībā un darba samaksas aspektā. Saistībā ar Ilgtspējas indeksu tiks pasniegtas divas īpašas balvas: veiksmīgākajai sievietei–uzņēmuma vadītājai un uzņēmumam, kas savā darbībā tiecas veicināt un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības PROGRESS programmas atbalstu. Informācija publicēta projekta „Dzimumu līdztiesība ekonomisko lēmumu pieņemšanā – instruments ekonomiskās konkurētspējas un vienlīdzības veicināšanai” ietvaros. Par publikācijas saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds, un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis. Dace Kavasa, Sabiedrības integrācijas fonda dažādības vadības eksperte
  • 14. 14 Situācija: GRIFS AG tiek nodarbināti 585 cilvēki, no tiem 465 apsardzes darbinieki 165 tirdzniecības vietās visā Latvijā. Lai nodrošinātu klientam augsta līmeņa pakalpojumu, katrā objektā atrodas Kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmata, un ik gadu, vadoties pēc tās, apmācības tiek rīkotas vismaz 300 apsardzes darbiniekiem. Rezultāts: 98,5% darbinieku iekšējās apmācības vērtē ar augstu lietderības koeficientu. Ikviens GRIFS AG drošības eksperts ir profesionālis savā jomā – praktiķis, kas darba specifiku pārzina visos organizācijas līmeņos no apsarga līdz direktoram. Ik dienu tiek analizētas situācijas darbā, meklēti jauni drošības risinājumi un veikti nepieciešamie uzlabojumi. Aina Dambe, Personāla un kvalitātes dienesta vadītāja Iniciatīva: GRIFS AG ir izstrādāta programma ar mērķi apmācīt un instruēt darbiniekus tā, lai ikviens pārzinātu ne vien klienta un uzņēmuma prasības kvalitatīvam darbam, bet zinātu arī likumdošanas normas. Ikviens, uzsākot darbu, iziet 8 apmācību kursu objektā un noklausās 8 stundu mācību ciklu birojā. Pasniedzēji, kas vada šo ciklu, ir GRIFS AG vadības līmeņa drošības speciālisti. Nākotnes izaicinājumi: Strādāt pie attālināto mācību programmas izveides. Tiek plānots mācību programmu papildināt ar jaunu tēmu – apsardzes darbinieku stresa menedžments. Zināšanu un pieredzes apmaiņa apmācībās – izaicinājums, ieguldījums un ieguvums
  • 15. 15 Iniciatīva: CEMEX Profesionālajā un ētikas kodeksā ir apkopoti ētiskas un godīgas uzņēmējdarbības pamatprincipi, tai skaitā, cilvēktiesības, diskriminācijas aizliegums, kā arī apņemšanās tos ievērot. CEMEX pieņem darbā darbiniekus, pamatojoties uz viņu spējām, karjeras pieredzi, nevis dzimumu, vecumu, ādas krāsu vai citām personības pazīmēm. CEMEX personāla politika ir caurspīdīga: darba iespējas un izaugsme tiek veicināta gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī attiecībā uz darba samaksu CEMEX ievēro vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus. Visas darbības, kas saistītas ar ētiskas uzņēmējdarbības prakses īstenošanu saucam par ETHOS iniciatīvām. Tās sevī ietver ne vien Profesionālo un ētikas kodeksu kā pamatdokumentu, kas tiek pastāvīgi papildināts, bet arī ar to saistītās mācības, vietējo un globālo Ētikas komisiju, pārkāpumu pieteikšanas un izmeklēšanas sistēmu, politiku centra uzturēšanu, darbinieku aptaujas un atvērtu divpusēju komunikāciju. Rezultāts: Būtiskākais rezultāts ir visu izvirzīto ētikas principu īstenošana, tāpēc sasniegto mēs izvērtējam, nodrošinot anonīmu anketēšanu un tādējādi saņemot atgriezenisko saiti. Uzņēmumam tas palīdz mainīt uzmanības fokusu, izstrādāt ikgadējas informatīvas kampaņas un pievērsties tiem faktoriem, kas konkrētajā periodā ir aktuāli iesaistītajām pusēm. Linda Šedlere, valdes locekle un personāla direktore Ētiska uzņēmējdarbības prakse un tās izpratnes veicināšana Situācija: “CEMEX” darbību sāka Meksikā 1906. gadā. Laikam ritot, uzņēmums no vietēja mēroga cementa ražotāja attīstījies līdz globālā tirgus līderim, piedāvājot klientiem augstākās kvalitātes izstrādājumus un pakalpojumus celtniecības materiālu ražošanas jomā. Lai spētu dinamiski pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, mums ir būtiski stiprināt uzņēmuma pamatvērtību - sadarbības, godīguma un līderības - izpratni iesaistīto pušu starpā. Nākotnes izaicinājumi: Lielākie nākotnes izaicinājumi ir saistīti ar ētiskas rīcības īstenošanu un veicināšanu ne vien uzņēmuma iekšienē, bet arī sabiedrībā, kopā veidojot labāku pasauli.
  • 16. 16 Kāpēc uzņēmumam ir vērtīgi būt ģimenei draudzīgam Lai gan darba devējam var šķist, ka laulība un bērni var traucēt darba kvalitātei, ģimene ir katras stabilas un veselas sabiedrības pamats. Tikai ģimene var dot bērniem harmonisku un laimīgu bērnību, radīt pilnvērtīgus sabiedrības locekļus ar stabilu un atbildīgu attieksmi pret dzīvi. Būtībā – tiek audzināta tā sabiedrības daļa, kas reiz kļūs par uzņēmējiem un darbiniekiem. Lai veicinātu ģimenisko vērtību nostiprināšanos sabiedrībā un uzlabotu ģimeņu dzīves un darba vidi, Labklājības ministrija jau vairākus gadus vērtē uzņēmumus, piešķirot tiem Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Īstenojot ģimenei draudzīgu komersantukustību, valsts uzņēmējiem vēlas atgādināt, ka rūpes par labvēlīgu attieksmi pret darbiniekiem un klientu ģimenēm ne tikai veicina lojalitāti pret viņiem, bet arī uzlabo reputāciju, kas ir būtisks nosacījums klientu un profesionālu darbinieku piesaistē. Uzņēmumi, kam tiek piešķirts šis statuss, saņem uzlīmi un statusa apliecinājumu, kuru var novietot darbiniekiem un klientiem redzamā vietā. Tāpat uzņēmums iegūst tiesības Ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu izmantot mājaslapā, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos. Būtiski, ka šo statusu nevar saņemt uzņēmums, kura darbība vai produkcija jebkādā veidā ir bērniem un ģimenei nedraudzīga, piemēram, tabakas izstrādājumu, alkohola un ieroču ražošana, azartspēles. No 2014. gada Ģimenei draudzīga komersanta statusu iespējams iegūt uz vienu gadu, veicot pilnu novērtējumu pēc Ilgtspējas indeksa.
  • 17. 17 Labklājības ministrija jau vairākus gadus korporatīvo atbildību vērtē tieši ģimenei draudzīgu komersantu kontekstā. Lai veiksmīgāk apzinātu un popularizētu visu to uzņēmumu labo praksi, kuri īsteno ģimenēm labvēlīgu politiku,mēsveiksmīgisadarbojamiesarIlgtspējasindeksu. Ministrijas eksperti sadarbībā ar indeksa izveidotājiem ir izstrādājuši kritērijus, kā vērtēt ģimenes atbalsta politiku, savukārt iegūtie rezultāti dod mums iespēju atlasīt, sveikt un popularizēt ģimenei draudzīgus uzņēmumus. Ilgtspējas indekss ir pozitīvs piemērs tam, kā pēc komersantu pašu iniciatīvas, nevis ar valsts noteikta normatīvā regulējuma palīdzību tiek izvirzīti mērķi un standarti, kā arī īstenots snieguma novērtējums. Kā liecina arī citu Eiropas Savienības valstu prakse, šādu brīvprātīgu un atbalstošu iniciatīvu īstenošana ir sniegusi vislabākos rezultātus korporatīvās atbildības veicināšanā un popularizēšanā. Komersantu pievienošanās Ilgtspējas indeksam apliecina šo uzņēmumu vērtības un izpratni, proti, ka viņu sociāli atbildīgā rīcība ir pamatā darbinieku, klientu un visas sabiedrības ilgtermiņa uzticībai. Turklāt ir būtiski panākt vispusīgu izpratni par korporatīvo atbildību kā komercdarbību veicinošu instrumentu un apzināties, ka tā var sniegt milzīgu ieguldījumu kā Latvijas, tā arī visas Eiropas konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai. Uldis Augulis, Latvijas Republikas labklājības ministrs CEMEX GlaxoSmithKline Latvia GRIFS AG Latvenergo Latvijas Televīzija Neste Latvija Nordea banka PricewaterhouseCoopers Rimi Latvia SEB banka Starptautiskā lidosta “ Rīga” Swedbank TNS Ventspils Reiss VTU Valmiera 2014. gada Ģimenei draudzīga komersanta statusa ieguvēji:
  • 18. 18 Ilgtspējas indeksa uzņēmumi – labais piemērs darba tiesību jomā Nav piepildījušās gaidas, ka līdz ar ekonomiskās recesijas beigām darba tiesību situācija Latvijā uzlabosies. Pērn par saviem darba devējiem Valsts darba inspekcijā Rīgā sūdzējušies vairāk nekā 3000 cilvēki. Salīdzinoši abu pušu strīdu izskatīšana tiesā notikusi daudz retāk. Pārāk lielam optimismam gan nav pamata, jo tas var liecināt nevis par spēju savstarpējos saspīlējumus atrisināt līdz tiesai, bet par cilvēku uzticības mazināšanos šai institūcijai. Lielākā daļa sūdzību joprojām ir par darba algas nemaksāšanu. Tas liecina, ka daļai uzņēmēju ekonomiskā situācija nav uzlabojusies un viņi to mēģina risināt uz darbinieku rēķina. Daudz sūdzību ir par nelikumīgu atlaišanu, savukārt krietni mazāk – par darba drošības neievērošanu. Par pēdējo liela daļa Latvijas sabiedrības aizdomājās tikai pēc lielveikala „Maxima” sagrūšanas pagājušā gada izskaņā. Diemžēl prakse rāda, ka liela daļa darbinieku nezina darba drošības noteikumus, bet tie, kas zina, nereti baidās norādīt uz to neievērošanu, jo tas var nozīmēt darba zaudēšanu. Ir skaidrs, ka konflikti starp darba devējiem un ņēmējiem vienmēr būs, tāpēc svarīgi ir tos veiksmīgi atrisināt, neiesaistot trešo pusi – darba inspekciju un tiesu. Savukārt tas, ko riska mazināšanā var darīt paši uzņēmumi, ir veidot ilgtspējīgu darba attiecību politiku. Kā labos piemērus šeit var minēt Ilgtspējas indeksa uzņēmumus, jo tajos šim jautājumam tiek pievērsta uzmanība. Motivējošs faktors ir apziņa, ka viņu sniegums tiks vērtēts. Savukārt iesaistīšanās arodbiedrībā darbiniekam var būt papildu drošības spilvens. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos
  • 19. 19 Korporatīvā atbildība: EKONOMIKAS DIMENSIJA 82% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotos saskaņā ar ētikas principiem; 48% iedzīvotāju patīk iegādāties sociāli atbildīgu uzņēmumu ražotas preces. Avots: patēriņa pētījums TNS Atlas, 2013. gada pavasaris
  • 20. IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT: #ilgtspeja2014 EKONOMIKA piezīmēm
  • 21. 21 Grab and run?* „Es esmu gatavs uzticēties jebkuram zaglim un rīkļurāvējam, taču ne Latvijas lielajām būvkompānijām!” Šo frāzi nav teikusi aizkaitināta večiņa pēc nacionālās televīzijas sižeta noskatīšanās par notikumiem Zolitūdē, bet X kungs, kas ilgstoši strādā būvniecības industrijā. Diemžēl ar līdzīgiem epitetiem daudzi ir gatavi raksturot Latvijas biznesa vidi kopumā – izteikts uzticības un atbildības trūkums jebkurās darījumu attiecībās un vēlme apkrāpt darījumu partneri pie pirmās izdevības. Diemžēl valsts pārvalde ne tikai necīnās pret šādu biznesa vidi, bet pat to stimulē. Kā citādi var izskaidrot situācijas, kurās VID pretlikumīgi atņem uzņēmējiem naudu, un pēc uzņēmējam labvēlīga tiesas sprieduma VID nav pienākums kompensēt tam izmaksas un ciestos zaudējumus. Šim fenomenam dzirdēti dažādi aizbildinājumi: 50 gadu okupācija, 700 gadu verdzība, pirmatnējā kapitāla uzkrāšanās un tamlīdzīgi. Taču svarīgākais jautājums ir – vai mēs gribam šādi turpināt? Uz to ir jāatbild ne tikai politiķiem priekšvēlēšanu plakātos, bet arī katram cilvēkam un uzņēmumam. Es piedāvātu sākt ar vienkāršiem pamatprincipiem: apsolīt to, ko var izpildīt, un izpildīt to, kas ir apsolīts, neatkarīgi no tā, vai par apsolītā neizpildi ir sankcijas. Tieši no šī principa sākas darījuma partneru izvēle ilgtermiņā. Taču ar to tā nebeidzas, seko jautājumi par atbildību pret darbiniekiem, apkārtējo vidi, sabiedrību un vēl daudzi citi. Šo principu ievērošanu par pienākumu var uzlikt normatīvā ceļā, taču, kamēr arī valsts pārvalde nesekos šiem pašiem principiem, uzņēmējiem vienmēr būs aktuāls jautājums par atšķirību starp vārdiem un darbiem. Savukārt, ja šo principu piemērošanai praksē savāktos pietiekami liela kritiskā masa, varbūt izdotos izmainīt X kunga viedokli par Latvijas biznesa vidi. * angliski – grāb un skrien! Indriķis Liepa, zvērināts advokāts, advokātu biroja „Borenius” partneris
  • 22. 22 Situācija: „LatRosTrans” regulāri izsludina iepirkumu konkursus, kuru summas ir no dažiem desmitiem līdz pat dažiem miljoniem eiro. Lai izvēlētos kvalitatīvāko un piemērotāko piedāvājumu, tika pieņemts lēmums paplašināt pretendentu loku. Rezultāts: Ar publisko iepirkumu procedūru ir divi ieguvumi. Pirmkārt, lielāks pretendentu loks ļauj atrast izdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā noteiktos kritērijus. Ja iepirkuma kritērijs ir izdevīgākā cena, tad, izvēloties zemāko cenu, iespējams resursu ietaupījums no 5 līdz pat 20%, atsevišķos gadījumos pat vēl vairāk. Otrkārt, tas mazina risku, ka uzvarētājam pasūtījuma izpildes laikā radīsies neparedzētas situācijas. Jau piesakoties pretendentam ir iespēja iepazīties ar konkursa nolikumu vai tehnisko uzdevumu. Lai nenoteiktību samazinātu vēl vairāk, konkursā tiek atlasīti tie uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nav mazāks par iepirkuma summu. Raivis Lucijanovs, finanšu direktors Iniciatīva: No 2012. gada jūlija liela daļa „LatRosTrans” iepirkumu ir publiski. Ikviens pretendents kā Latvijā, tā arī no ārzemēm var tiem pieteikties, kā arī sekot līdzi atklātā konkursa norisei. Visi aktuālie piedāvājumi un to arhīvs ir atrodami „LatRosTrans” mājaslapā. Atklātais konkurss tiek izsludināts trīs valodās – latviešu, angļu un krievu. Līdz šī gada aprīlim izsludināti 47 publiskie iepirkumi. No tiem septiņi bija 2012. gadā, 25 norisinājās pērn, bet četros šī gada mēnešos izsludināti jau 15. Nākotnes izaicinājumi: Lai atvieglotu gan iepirkuma pretendentu, gan izvērtēšanas komisijas darbu, tiek plānots unificēt piedāvājumu sagatavošanas un izvērtēšanas procedūras. Lielāks pretendentu loks – iespēja izvēlēties kvalitatīvāko! Publisko iepirkumu procedūra
  • 23. 23 Situācija: Viens no būtiskajiem „Swedbank” ilgtspējas aspektiem ir ilgtspējīgi partneri un piegādātāji. Grupas prakse Latvijā tika pārņemta 2010. gadā, piegādātājus iepirkumu konkursos sākot vērtēt arī pēc ilgtspējas kritērijiem. Rezultāts: Šodien visi „Swedbank Latvija” piegādātāji ir apņēmušies izpildīt ilgtspējas prasības. Pagājušajā gadā veicām pirmos divus Latvijas piegādātāju auditus. Turpinām fokusēties uz vidējiem uzņēmumiem, kam mēs gribam palīdzēt izaugt ilgtspējas ziņā. Nākotnes izaicinājumi: Kopīgi ar partneriem jāveido izpratne par to, ka ilgtspēja atmaksājas, un ticība tam, ka arī vietējais uzņēmums var atbilst šķietami sarežģītiem ilgtspējas kritērijiem. Liesma Tivča, Administrācijas un drošības daļas vadītāja Kā kļūt par Swedbank piegādātāju. Ilgtspējas kritēriju integrācija uzņēmuma iepirkumu procedūrās Iniciatīva: Līdztekus biznesa piedāvājuma detaļām „Swedbank” interesē uzņēmuma kvalitātes nodrošināšanas politika, darba vides aizsardzība, darba attiecību un atalgojuma regulējums, diskriminācijas, bērnu un jauniešu darba, veselības un drošības jautājumi, vides aspektu pārvaldība un citas jomas. Par noteiktu standartu ievērošanu šajos jautājumos „Swedbank” ar saviem piegādātājiem slēdz vienošanos, kā arī veic uzņēmumu auditus.
  • 24. 24 Situācija: Ikdienā VNT teritorijā strādā ap 80 apakšuzņēmēju darbinieki no dažādiem uzņēmumiem ar dažādu darba kultūru un darba drošības izpratni. Ņemot vērā VNT ambīcijas būt līderim darba drošības jomā, augstas prasības ir noteiktas ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī apakšuzņēmējiem. Rezultāts: Gadā apmācības iziet vidēji 1500 cilvēki. Jaunā programma būtiski atvieglo instruktāžas veicēja darbu, un tests ļauj pārliecināties, vai zināšanas ir apgūtas, nevis palaistas pa ausu galam. Darbuzņēmējiem ir jāievēro VNT prasības, jo zaudēt darbinieku ir sāpīgāk, nekā samaksāt kārtējo līgumsodu par fiksēto pārkāpumu. Dagnis Garais, ugunsdrošības inspektors Iniciatīva: VNT ir ieviesis uzlabojumu programmu ar mērķi iepazīstināt darbuzņēmējus ar savām drošības prasībām un veicināt pilnvērtīgu to ievērošanas uzraudzību. Katrs, kurš vēlas iekļūt VNT teritorijā un strādāt tajā, iziet video instruktāžu un nokārto testu pie speciāli ierīkotām darba stacijām. Veiksmīgas pārbaudes rezultātā darbuzņēmējs uz savas aizsargķiveres saņem trīs uzlīmes jeb dzīvības. Pēc katra pārkāpuma atbildīgie VNT darbinieki ir tiesīgi noņemt vienu uzlīmi. Pēc trešās zaudēšanas darbuzņēmēja strādnieks tiek izraidīts no VNT teritorijas līdz gada beigām. Nākotnes izaicinājumi: Šobrīd VNT pie darbuzņēmēju informētības strādā jau konkursu vai cenu aptaujas procesā. Tāpat VNT izstrādā darbuzņēmēju drošības rokasgrāmatu, kurai vēlāk plāno attīstīt interaktīvās iepazīstināšanas risinājumus. Domā! Ievēro! Zini! Darbuzņēmēju drošības uzlabošanas programma
  • 25. 25 Situācija: Tā kā uzņēmums cieta zaudējumus, tas nolēma būtiski mainīt darbības virzienu, koncentrējoties tikai uz ekskluzīvo un augstākās kvalitātes alus šķirņu brūvēšanu. Izmaiņas paredzēja strādājošo skaita samazināšanu par 20% jeb 59 cilvēkiem. Rezultāts: Uzņēmums ir saglabājis līderpozīciju alus tirgū, un darbinieku iesaistīšanās līmenis ir palielinājies par 1%. Nebija streiku, produkcijas boikota un negatīvu darbinieku komentāru medijos. Negatīvā publicitāte par pārmaiņām bija mazāk nekā 3% kopējās publicitātes. Uzņēmums joprojām uztur ciešu saikni ar bijušajiem darbiniekiem. Nākotnes izaicinājumi: Saglabāt līderpozīcijas, augstu darbinieku iesaistīšanās līmeni un labākā darba devēja statusu reģionā. Kļūt par ietekmīgāko spēlētāju ekskluzīvo alu segmentā un līdz 2015. gadam atgūt rentabilitāti. Ģirts Vildavs, pārmaiņu projekta vadītājs Pārmaiņu vadība jeb Ko nozīmē būt atbildīgiem darbinieku skaita samazināšanas gadījumā Iniciatīva: Lai ieviestu pārmaiņas un saglabātu līderpozīcijas nozarē, atlaistajiem darbiniekiem tika piedāvāta plaša finanšu un sociālā atbalsta programma, kas ietvēra ne tikai kompensāciju, bet arī darbā iekārtošanas pakalpojumus, palīdzību CV sagatavošanā, padomus darba intervijām, kā arī psihologa konsultācijas. Sadarbībā ar nozares asociācijām un uzņēmumiem „Aldaris” izveidoja katalogu ar vairāk nekā 180 vakancēm, tāpat daļai darbinieku piedāvāja darbu „Carlsberg Grupā”. Uzņēmums izveidoja motivācijas programmu darbiniekiem, kas turpināja strādāt kompānijā. Visas iniciatīvas tika ieviestas ciešā sadarbībā ar arodbiedrību.
  • 26. 26 Rezultāts: • LNKA pārstāv 80% nozares tirgus • Izstrādātas vadlīnijas nozares pašregulācijai (vecuma ierobežojumi, cīņa pret krāpšanos utt.) • Ieviesta datu apmaiņas sistēma starp nozares uzņēmumiem • Pakāpeniskas parādu atmaksas ieviešana vairākiem kredītdevējiem vienlaikus • Iespēja atteikties no kredītu saņemšanas vispār • Ieviests labās prakses standarts • Izveidots atbildīga aizdevēja simbols • Sabiedrības izglītošanas kampaņa sasniedza katru piekto Latvijas iedzīvotāju Situācija: 2013. gada sākumā masu medijos ar emocionāli lādētiem stāstiem tika aktualizētas diskusijas par nebanku kredītu nozari Latvijā. Tādējādi jautājums nokļuva arī politiskajā dienaskārtībā, un, tā kā tika virzīti nepārdomāti un ar nozari neizdiskutēti priekšlikumi par izmaiņām normatīvajā regulējumā, radās lieli riski nozares pastāvēšanai kopumā. Toms Jurjevs, „4finance” vadītājs Latvijā Iniciatīva: „4finance”, apzinoties savu kā tirgus līdera lomu, iniciēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) izveidi, kurā apvienojās nozīmīgākie tirgus dalībnieki. „4finance” un asociācijas biedri ilgtspējīgu nozares attīstību saskatīja savstarpējā sadarbībā un pašregulācijā. Tika izvirzīti trīs stratēģiskie darbības virzieni – nozares pašregulācija, atbildīgas aizdošanas prakses īstenošana un patērētāju izglītošana. Nākotnes izaicinājumi: Lai arī nozares pašregulācija ir bijusi efektīva, kā turpmākos izaicinājumus „4finance” redz tālāku dialogu ar ietekmes pusēm, lai novērstu atkārtotus draudus savas nozares pastāvēšanai. Nebanku kredīti – tirgus līdera loma nozares pašregulācijā
  • 27. 27 Korporatīvā atbildība: VIDES DIMENSIJA Četri no pieciem Eiropas Savienības iedzīvotājiem (80%) uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un efektīvāka energoresursu izmantošana var sekmēt ekonomikas attīstību un palielināt darba vietu skaitu. Eirobarometrs: 2014. gada pavasaris
  • 28. IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT: #ilgtspeja2014 VIDE piezīmēm
  • 29. 29 Kļūstam atbildīgāki par savu atstāto nospiedumu vidē Atbildīga attieksme pret apkārtējo vidi ir nevis papildu pienākums un labdarība, bet gan daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijas. Nav būtiski, cik darbinieku tajā strādā un kāds ir tā pamatprofils. Ikviens uzņēmums var sākt no mazumiņa ar mērķi sasniegt vairāk. Divi vienkārši izpildāmi noteikumi, ko var apņemties un paveikt, piemēram, katrs biroja darbinieks: pirmkārt, izslēgt aiz sevis gaismu un, otrkārt, nedrukāt bez vajadzības. Ilgtermiņā tas ļauj ne tikai ekonomēt finanšu līdzekļus, bet veido darbiniekiem pozitīvu ieradumu – būt atbildīgiem pret apkārtējo vidi un energoresursiem ne tikai birojā, bet arī mājās. Viens mazs solis motivē spert nākamo, jo tas maina domāšanu, tāpēc iecere dienesta auto vasaras sezonā aizstāt ar velosipēdu, visticamāk, neradīs tādu sašutuma vētru kā tajos uzņēmumos, kuros par kaitējuma samazināšanu apkārtējai videi neviens nedomā. Prakse rāda: ja vadība grib, lai darbinieki iegūtu jaunus paradumus, tai pašai ir jārāda labais piemērs. Atbildīgu attieksmi par apkārtējo vidi pamanīs arī klienti un sadarbības partneri. Tas motivēs arī viņu uzņēmumos ieviest šādu videi draudzīgu pārvietošanās līdzekli vai spert kādu citu mazu solīti resursu taupīšanas virzienā, kaut vai sākt šķirot atkritumus birojā. To, ka mazas pozitīvas pārmaiņas ikdienā iedvesmo gan uzņēmumu vadītājus, gan tajos strādājošos būt arvien atbildīgākiem pret vidi, pierāda Ilgtspējas indeksa rezultāti. Šo piecu gadu laikā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas. Kaut vai tas, ka daudziem nākotnes stratēģijā ir parādījusies vides sadaļa. Latvijas uzņēmumiem vēl ir, kur augt un attīstīties, taču pirmie soļi atbildīgā attieksmē pret vidi noteikti ir jau sperti. Sigita Namatēva, „Latvijas Zaļais punkts” valdes priekšsēdētāja
  • 30. 30 Situācija: Vairāk nekā 60% „Coca-Cola HBC Latvia” darbinieku izmanto uzņēmuma automašīnas, un droša un atbildīga braukšana vienmēr ir bijusi viena no kompānijas prioritātēm. Rezultāts: Rezultātu mērīšanai un izpratnes veicināšanai uzņēmumā tiek rīkotas dažādas aktivitātes, lai darbiniekiem dotu iespēju saistošā veidā gūt plašākas zināšanas šajā jomā. Pērn visās Baltijas valstīs tika rīkotas eko-braukšanas sacensības ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un CO ² emisiju, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Uzvarētāji kopumā ietaupīja 815 litrus degvielas un CO ² emisiju samazināja par 1,6 tonnām. Nele Normak, Baltijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Iniciatīva: Lai veicinātu drošu pārvietošanos ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, uzņēmums ir ieviesis atbildīgas un ekonomiskas braukšanas programmu, palielinot darbinieku, kā arī viņu ģimenes locekļu izpratni par drošu un videi draudzīgu braukšanu, samazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu. Turklāt, lai sniegtu papildu drošību, transportlīdzekļi tiek aprīkoti ar inovatīvu sadursmju novēršanas tehnoloģiju „Mobileye”, kas analizē braukšanas uzvedību, apkārtējo vidi un apdraudējuma gadījumā dod signālu vadītājam. Nākotnes izaicinājumi: Mērķis ir tuvākajā nākotnē visus uzņēmuma transportlīdzekļus aprīkot ar „Mobileye” sistēmu, kļūstot par piemēru atbildīgā braukšanā citiem, kā arī turpināt regulāri izvērtēt ietekmi uz vidi un autobraucēju uzvedību. Drošas un atbildīgas eko-braukšanas programma
  • 31. 31 Situācija: SEB grupas vides mērķis ir no 2008. līdz 2015. gadam par 45% samazināt CO ² izmešu daudzumu. Ar kampaņas palīdzību uzņēmums vēlējās samazināt katra darbinieka negatīvo ietekmi uz vidi, veicināt bankas pakalpojumu pievienoto vērtību, kā arī meklēt risinājums, kā ar zaļo ideju palīdzību sasniegt biznesa mērķus. Rezultāts: Intranetā izveidota sadaļa „SEB Eco IQ”, kur atrodams arī rīks ekoloģiskā pēdas nospieduma aprēķināšanai, ieviesta elektroniskā rēķinu apstrādes sistēma, papīra pārstrādes kastes, videi draudzīgas apsildīšanas sistēmas filiālēs, 45% uzņēmuma autoparka nomainīts uz videi draudzīgākām automašīnām, 70% elektroenerģijas atzīta par zaļo elektroenerģiju, ieviestas atlaides eko pakalpojumiem, piemēram, eko līzings. Nākotnes izaicinājumi: Arī šogad turpināsim SEB Zaļajā gadā iesāktās aktivitātes, integrējot tās kampaņā „Sāc ar sevi!”, kuras laikā aicināsim darbiniekus vairāk izmantot elektroniskos pakalpojums un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Tāpat kā līdz šim sekosim elektroenerģijas, ūdens un papīra patēriņa samazināšanai. Dace Brencēna, SEB Pensiju fonda valdes priekšsēdētāja 1500 zaļo ideju vēstneši jeb Zaļais gads SEB bankā Iniciatīva: Lai pievērstu darbinieku uzmanību, bankas telpās, uz liftiem, pie gaismas slēdžiem, printeriem un citur tika izvietotas dažādas oriģinālas uzlīmes. Uzņēmums veica virkni tehnisku izmaiņu un kopā ar Pasaules Dabas fondu uzsāka kampaņu „Par Baltijas jūru”. SEB banka netradicionālā veidā mēģināja iesaistīt mērķa izpildē visus 1500 savus Latvijas darbiniekus.
  • 32. 32 Situācija: Iesaistīt darbiniekus DHL globālā vides mērķa sasniegšanā – samazināt savu un līgumpartneru CO ² emisiju. DHL Mārupes birojs nodarbina gandrīz 100 cilvēkus, kam ik dienu jāmēro ceļš uz darba vietu netālu no lidostas. Rīdziniekiem ir iespēja izmantot darbinieku autobusu, kas kursē no Purvciema līdz Mārupei. Vairākums kolēģu izmanto privāto automašīnu. Rezultāts: Līdzīgas daļas dažādiem transporta veidiem – darba automašīnas, darbinieku autobuss, privātās automašīnas un velosipēdi. Linda Liepiņa, Kvalitātes nodaļas vadītāja Iniciatīva: „Bike to work” ir starptautiska DHL iniciatīva, kurā cilvēki tiek aicināti uz darbu doties ar velosipēdu. Kad 2007. gada 5. jūnijā DHL pirmo reizi svinēja Pasaules vides dienu, darbinieki tika mudināti šajā dienā atstāt mašīnu mājās un uz darbu braukt ar velosipēdu. Neatsaucās neviens. Sākot ar 2010. gadu, iniciatīva iedzīvojas. 2013. gada vasaras mēnešos vidēji 25% darbinieku uz darbu devās ar velosipēdu, starpsezonā – apmēram 10%, bet ziemā – 3%. Nākotnes izaicinājumi: Darba devēja ieguvumi, veicinot sportošanu, ir darbinieku motivācijas uzlabošanās un darba rezultātu paaugstināšanās. Tāpēc arī turpmāk DHL izaicinājums ir veicināt veselīgu dzīvesveidu, sportisku azartu, saprātīgu resursu izmantošanu un vides aizsardzību. Ar velo uz darbu!
  • 33. 33 Situācija: Kontrolēt lidlauka apdraudējumu, ko rada putni un savvaļas dzīvnieki, un darīt visu iespējamo, lai mazinātu gaisa kuģu sadursmes ar putniem. Nākotnes izaicinājumi: Izstrādāt prasību kopumu zemes nomniekiem putnu un dzīvnieku ierobežošanai lidostas apkārtnē, īpaši pievēršot uzmanību zemju kopšanai, uzturēšanai, ieteicamajiem sējumiem un kokaugu sugām. Dzintra Guļāne, putnu un dzīvnieku kontroles speciāliste Preventīvais darbs putnu atbaidīšanā drošiem lidojumiem Rezultāts: Kopumā paveiktais vērtējams pozitīvi. Piemēram, putnu ligzdošana ēkās ir ievērojami mazinājusies, jo veikti kompleksi pasākumi, gan apstrādājot ēkas ar repelentu, gan ievietojot dzegās atvairīšanas pīķus, gan pārklājot griestus, gan uzstādot stacionārās lāzeriekārtas. Pēc žoga rekonstrukcijas lidlaukā nav bijusi neviena stirna, ievērojami samazinājies lapsu skaits. Arī lieli putni – stārķi – ierodas tikai zālāja pļaušanas laikā, un tad tie tiek īpaši uzmanīti. Iniciatīva: Lidlaukā uzdevums ir divējāds – pirmkārt, sargāt putnus un rūpēties par bioloģisko daudzveidību un, otrkārt, nosargāt gaisa kuģus no sadursmēm. Tāpēc būtiska ir pareiza darbu plānošana un daudzveidīgas darba metodes. Aktīvās metodes – monitorings, informācijas nodošana, mobilās akustiskās iekārtas, pirotehnika, lāzeriekārtas, mehāniskās (tautas līdzekļi) un bioloģiskās metodes (piekūni, suņi), cilvēka klātbūtne. Pasīvās metodes – vizuālas stacionārās iekārtas (pīķi, putnubiedēkļi, mulāžas, baloni, atstarojošās lentes), putnu radars, akustiskās iekārtas, gāzes lielgabali, ēku apstrāde (repelenti, griestu segums), žogi, dzīvnieku būri, slazdi, cilpas. Ekoloģiskās – atraktantu regulēšana, dezinsekcija, deratizācija, slieku aizsargplāksnes, dzīvnieku pārvietošana, zālāja un lidlaukam piegulošo platību uzturēšana kārtībā. Būtiskākais cilvēka faktora devums ir barības bāzes likvidēšana, ligzdošanas nepieļaušana, zālāja garuma regulēšana, putnu atpūtas vietu likvidēšana, atkritumu kultūras uzturēšana, medību līgumu noslēgšana, sabiedrības informēšana u.c.
  • 34. 34 Irēna Upzare, AS “Latvenergo” vides un darba aizsardzības direktore Iniciatīva: Ik gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) sadarbībā ar Latvenergo koncernu īsteno projektu „Baltā stārķa monitorings”. 2013. gadā mūsu darbinieki tajā iesaistījās, sniedzot papildu informāciju par svēteļu ligzdošanu. Šogad koncerna darbinieki, jau kuplākā skaitā, turpina sekot līdzi 7. starptautiskās baltā stārķa ligzdu uzskaites darbam. Situācija: Savus mazuļus Latvijā ik gadu izaudzē vairāk nekā 10 000 pāru balto stārķu. Visbiežāk par ligzdas būvēšanas vietu šie putni izvēlas elektrolīniju balstus (vairāk nekā 70%). Stārķu ligzdošana gada laikā rada vairākus tūkstošus elektrolīniju bojājumu, kuru dēļ bieži vien cieš arī paši putni. Latvenergo koncernam ir svarīgi ne vien sekmīgi sadzīvot ar svēteļiem, bet arī būt drošiem par to populācijas stabilitāti Latvijā. Nākotnes izaicinājumi: Latvenergo koncerns turpina iniciatīvu, cieši sadarbojoties ar LOB un iesaistot koncerna darbiniekus. Ikgadējā monitoringa rezultātā tiks iegūta nozīmīga informācija par to, kādas ir baltā stārķa populācijas izmaiņu tendences Latvijā. Foto:ArnisDimperāns. Rezultāts: 2013. gadā Latvenergo koncerna darbinieku pienesums baltā stārķa monitoringa datu iegūšanā sasniedza 17%. Vairāku gadu garumā reģistrētie uzskaites dati liecina, ka koncerna organizētie pasākumi ar stārķu ligzdām neapdraud putnu populāciju. Baltā stārķa monitorings CMYK pantone
  • 35. ČETRAS KATEGORIJAS UZŅĒMUMU ILGTSPĒJAS NOVĒRTĒŠANAI Jau piekto gadu Ilgtspējas indeksa dalībnieki tiek vērtēti un pēcāk ierindoti šādās grupās: platīna, zelta, sudraba un bronzas. PLATĪNA GRUPA. Uzņēmumi, kas sasnieguši platīna līmeni, savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo atbildību, un tajos ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz stabilu 3–4 gadu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie par savu darbību atskaitās ar augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas iesaisti, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. ZELTA GRUPA. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus. SUDRABA GRUPA. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīs kompānijas apkopo datus, kas uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā. BRONZAS GRUPA. Uzņēmumi, kas iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums. IZPRATNI PAR ILGTSPĒJU PALĪDZ VEICINĀT: Šis katalogs ir drukāts uz FSC ® sertificēta papīra. Tā ražošanā izmantota koksne no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem.
  • 36. ATBILDĪBAS UN ILGTSPĒJAS TRŪKUMA SEKAS NELAIMJU UN LIKUMPĀRKĀPUMU SKAITS LATVIJĀ PĒDĒJOS 10 GADOS Avoti: Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts darba inspekcija 425cilvēki gājuši bojā darba vietā 2346smagi cietuši darba vietā 4169 reizes degušas publiskas un ražošanas ēkas 19 052 cilvēki strādā bez darba līguma 538personas tur aizdomās par korupciju, uzsākti 357 kriminālprocesi 1,463miljardus (1 463 378 260) eiro sasniedzis kopējais nodokļu parāds valstij