Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrija video šeit https://youtu.be/roLwIZmgG_U Rīga, 2016.gada 19.aprīlis

1. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu
pieņemšana
Mārtiņš Auders,
Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora pienākumu izpildītājs
19.04.2016.

2. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo
māju
• Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana,
darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas
īpašnieka pienākums.
• Dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā
lēmumi tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā
noteiktajā kārtībā.
(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pants)
2

3. Dzīvokļu īpašnieku kopības
kompetence
• Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt
ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo
daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, var pilnvarot citu
personu izlemt kopības kompetencē esošu
jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos
jautājumus.
• Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga
pieņemt lēmumu par:
- pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
- atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam;
(Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pants)
3

4. Nepieciešamais balsu skaits
lēmuma pieņemšanai
• Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs
ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši
dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no
dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem;
• pilnvarojuma došanai un atsaukšanai ir
nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki,
kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem
dzīvokļu īpašumiem;
• pārvaldīšanas darbību uzdošanai ir nepieciešams,
lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv
vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa, 17.pants)
4

5. Kopības lēmumu veidi
• Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē
esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā
veidā:
- dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
- nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci —
aptaujas veidā;
- citādi savstarpēji vienojoties.
• Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir
vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā
panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta otrā daļa)
5

6. Kopsapulces norise
• Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai
vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas.
• Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu
pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības
noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks.
Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un
darba kārtību.
• Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā
piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi
no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci
neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits,
kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 19.pants)
6

7. Lēmumu pieņemšana aptaujas
veidā
• Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus,
nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā;
• Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku
kopsapulci, — aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu
īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa
īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo
jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma
pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks
var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma
pieņemšanu. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav
sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret
lēmuma pieņemšanu.
• Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu
īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas
protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem
dzīvokļu īpašniekiem.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 20.pants)
7

8. Tiesu prakse
• Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka, ja dzīvokļu
īpašnieku kopība nebija noteikusi, ka kāds konkrēts
lēmums ir izlemjams tikai un vienīgi kopsapulcē,
jautājums varēja tikt izlemts aptaujas veidā.
8

9. Kopības lēmumu apstrīdēšana
• Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka
pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums
vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā
likuma noteikumiem. Prasību var celt triju
mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona
uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par
gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16.panta ceturtā
daļa)
9

10. Tiesu prakse
• Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā
daļā noteiktais prasības celšanas termiņš ir
uzskatāms par materiāltiesisku prekluzīvu
termiņu, kas ierobežo attiecīgās tiesības
pastāvēšanu laikā.
• Prasībai, kas celta, lai apstrīdētu saskaņā ar
likumu ”Par dzīvokļa īpašumu”(pirms Dzīvokļa
īpašuma likuma spēkā stāšanās pieņemtie
lēmumi) pieņemto kopsapulces lēmumu ir
piemērojams vispārējais noilguma termiņš.
1
0

11. Paldies!
Ekonomikas ministrija
Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
Tālrunis: +371 6 7013 100
Fakss: +371 6 7280 882
E-pasts: pasts@em.gov.lv
Mājaslapa: www.em.gov.lv
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem