Logu veidi un tehniskā specifikācija iepirkuma sagatavošanai / Ivars Brants, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija.
Prezentācija tika rādīta 2010.gada 16.novembra seminārā „Logi daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājā. Izvēle un montāža
Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra
Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrija
video šeit https://youtu.be/roLwIZmgG_U
Rīga, 2016.gada 19.aprīlis
Daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekta vadība.
SIA “CDzP” pieredze.
Ģirts Beikmanis, SIA "CDzP"
Video: https://youtu.be/XjHlR7Rn1v0
2017.gada 22,februāris, Sigulda
Logu veidi un tehniskā specifikācija iepirkuma sagatavošanai / Ivars Brants, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija.
Prezentācija tika rādīta 2010.gada 16.novembra seminārā „Logi daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājā. Izvēle un montāža
Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra
Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrija
video šeit https://youtu.be/roLwIZmgG_U
Rīga, 2016.gada 19.aprīlis
Daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekta vadība.
SIA “CDzP” pieredze.
Ģirts Beikmanis, SIA "CDzP"
Video: https://youtu.be/XjHlR7Rn1v0
2017.gada 22,februāris, Sigulda
2024 State of Marketing Report – by HubspotMarius Sescu
https://www.hubspot.com/state-of-marketing
· Scaling relationships and proving ROI
· Social media is the place for search, sales, and service
· Authentic influencer partnerships fuel brand growth
· The strongest connections happen via call, click, chat, and camera.
· Time saved with AI leads to more creative work
· Seeking: A single source of truth
· TLDR; Get on social, try AI, and align your systems.
· More human marketing, powered by robots
ChatGPT is a revolutionary addition to the world since its introduction in 2022. A big shift in the sector of information gathering and processing happened because of this chatbot. What is the story of ChatGPT? How is the bot responding to prompts and generating contents? Swipe through these slides prepared by Expeed Software, a web development company regarding the development and technical intricacies of ChatGPT!
Product Design Trends in 2024 | Teenage EngineeringsPixeldarts
The realm of product design is a constantly changing environment where technology and style intersect. Every year introduces fresh challenges and exciting trends that mold the future of this captivating art form. In this piece, we delve into the significant trends set to influence the look and functionality of product design in the year 2024.
How Race, Age and Gender Shape Attitudes Towards Mental HealthThinkNow
Mental health has been in the news quite a bit lately. Dozens of U.S. states are currently suing Meta for contributing to the youth mental health crisis by inserting addictive features into their products, while the U.S. Surgeon General is touring the nation to bring awareness to the growing epidemic of loneliness and isolation. The country has endured periods of low national morale, such as in the 1970s when high inflation and the energy crisis worsened public sentiment following the Vietnam War. The current mood, however, feels different. Gallup recently reported that national mental health is at an all-time low, with few bright spots to lift spirits.
To better understand how Americans are feeling and their attitudes towards mental health in general, ThinkNow conducted a nationally representative quantitative survey of 1,500 respondents and found some interesting differences among ethnic, age and gender groups.
Technology
For example, 52% agree that technology and social media have a negative impact on mental health, but when broken out by race, 61% of Whites felt technology had a negative effect, and only 48% of Hispanics thought it did.
While technology has helped us keep in touch with friends and family in faraway places, it appears to have degraded our ability to connect in person. Staying connected online is a double-edged sword since the same news feed that brings us pictures of the grandkids and fluffy kittens also feeds us news about the wars in Israel and Ukraine, the dysfunction in Washington, the latest mass shooting and the climate crisis.
Hispanics may have a built-in defense against the isolation technology breeds, owing to their large, multigenerational households, strong social support systems, and tendency to use social media to stay connected with relatives abroad.
Age and Gender
When asked how individuals rate their mental health, men rate it higher than women by 11 percentage points, and Baby Boomers rank it highest at 83%, saying it’s good or excellent vs. 57% of Gen Z saying the same.
Gen Z spends the most amount of time on social media, so the notion that social media negatively affects mental health appears to be correlated. Unfortunately, Gen Z is also the generation that’s least comfortable discussing mental health concerns with healthcare professionals. Only 40% of them state they’re comfortable discussing their issues with a professional compared to 60% of Millennials and 65% of Boomers.
Race Affects Attitudes
As seen in previous research conducted by ThinkNow, Asian Americans lag other groups when it comes to awareness of mental health issues. Twenty-four percent of Asian Americans believe that having a mental health issue is a sign of weakness compared to the 16% average for all groups. Asians are also considerably less likely to be aware of mental health services in their communities (42% vs. 55%) and most likely to seek out information on social media (51% vs. 35%).
AI Trends in Creative Operations 2024 by Artwork Flow.pdfmarketingartwork
This article is all about what AI trends will emerge in the field of creative operations in 2024. All the marketers and brand builders should be aware of these trends for their further use and save themselves some time!
A report by thenetworkone and Kurio.
The contributing experts and agencies are (in an alphabetical order): Sylwia Rytel, Social Media Supervisor, 180heartbeats + JUNG v MATT (PL), Sharlene Jenner, Vice President - Director of Engagement Strategy, Abelson Taylor (USA), Alex Casanovas, Digital Director, Atrevia (ES), Dora Beilin, Senior Social Strategist, Barrett Hoffher (USA), Min Seo, Campaign Director, Brand New Agency (KR), Deshé M. Gully, Associate Strategist, Day One Agency (USA), Francesca Trevisan, Strategist, Different (IT), Trevor Crossman, CX and Digital Transformation Director; Olivia Hussey, Strategic Planner; Simi Srinarula, Social Media Manager, The Hallway (AUS), James Hebbert, Managing Director, Hylink (CN / UK), Mundy Álvarez, Planning Director; Pedro Rojas, Social Media Manager; Pancho González, CCO, Inbrax (CH), Oana Oprea, Head of Digital Planning, Jam Session Agency (RO), Amy Bottrill, Social Account Director, Launch (UK), Gaby Arriaga, Founder, Leonardo1452 (MX), Shantesh S Row, Creative Director, Liwa (UAE), Rajesh Mehta, Chief Strategy Officer; Dhruv Gaur, Digital Planning Lead; Leonie Mergulhao, Account Supervisor - Social Media & PR, Medulla (IN), Aurelija Plioplytė, Head of Digital & Social, Not Perfect (LI), Daiana Khaidargaliyeva, Account Manager, Osaka Labs (UK / USA), Stefanie Söhnchen, Vice President Digital, PIABO Communications (DE), Elisabeth Winiartati, Managing Consultant, Head of Global Integrated Communications; Lydia Aprina, Account Manager, Integrated Marketing and Communications; Nita Prabowo, Account Manager, Integrated Marketing and Communications; Okhi, Web Developer, PNTR Group (ID), Kei Obusan, Insights Director; Daffi Ranandi, Insights Manager, Radarr (SG), Gautam Reghunath, Co-founder & CEO, Talented (IN), Donagh Humphreys, Head of Social and Digital Innovation, THINKHOUSE (IRE), Sarah Yim, Strategy Director, Zulu Alpha Kilo (CA).
Trends In Paid Search: Navigating The Digital Landscape In 2024Search Engine Journal
The search marketing landscape is evolving rapidly with new technologies, and professionals, like you, rely on innovative paid search strategies to meet changing demands.
It’s important that you’re ready to implement new strategies in 2024.
Check this out and learn the top trends in paid search advertising that are expected to gain traction, so you can drive higher ROI more efficiently in 2024.
You’ll learn:
- The latest trends in AI and automation, and what this means for an evolving paid search ecosystem.
- New developments in privacy and data regulation.
- Emerging ad formats that are expected to make an impact next year.
Watch Sreekant Lanka from iQuanti and Irina Klein from OneMain Financial as they dive into the future of paid search and explore the trends, strategies, and technologies that will shape the search marketing landscape.
If you’re looking to assess your paid search strategy and design an industry-aligned plan for 2024, then this webinar is for you.
5 Public speaking tips from TED - Visualized summarySpeakerHub
From their humble beginnings in 1984, TED has grown into the world’s most powerful amplifier for speakers and thought-leaders to share their ideas. They have over 2,400 filmed talks (not including the 30,000+ TEDx videos) freely available online, and have hosted over 17,500 events around the world.
With over one billion views in a year, it’s no wonder that so many speakers are looking to TED for ideas on how to share their message more effectively.
The article “5 Public-Speaking Tips TED Gives Its Speakers”, by Carmine Gallo for Forbes, gives speakers five practical ways to connect with their audience, and effectively share their ideas on stage.
Whether you are gearing up to get on a TED stage yourself, or just want to master the skills that so many of their speakers possess, these tips and quotes from Chris Anderson, the TED Talks Curator, will encourage you to make the most impactful impression on your audience.
See the full article and more summaries like this on SpeakerHub here: https://speakerhub.com/blog/5-presentation-tips-ted-gives-its-speakers
See the original article on Forbes here:
http://www.forbes.com/forbes/welcome/?toURL=http://www.forbes.com/sites/carminegallo/2016/05/06/5-public-speaking-tips-ted-gives-its-speakers/&refURL=&referrer=#5c07a8221d9b
ChatGPT and the Future of Work - Clark Boyd Clark Boyd
Everyone is in agreement that ChatGPT (and other generative AI tools) will shape the future of work. Yet there is little consensus on exactly how, when, and to what extent this technology will change our world.
Businesses that extract maximum value from ChatGPT will use it as a collaborative tool for everything from brainstorming to technical maintenance.
For individuals, now is the time to pinpoint the skills the future professional will need to thrive in the AI age.
Check out this presentation to understand what ChatGPT is, how it will shape the future of work, and how you can prepare to take advantage.
A brief introduction to DataScience with explaining of the concepts, algorithms, machine learning, supervised and unsupervised learning, clustering, statistics, data preprocessing, real-world applications etc.
It's part of a Data Science Corner Campaign where I will be discussing the fundamentals of DataScience, AIML, Statistics etc.
Time Management & Productivity - Best PracticesVit Horky
Here's my presentation on by proven best practices how to manage your work time effectively and how to improve your productivity. It includes practical tips and how to use tools such as Slack, Google Apps, Hubspot, Google Calendar, Gmail and others.
The six step guide to practical project managementMindGenius
The six step guide to practical project management
If you think managing projects is too difficult, think again.
We’ve stripped back project management processes to the
basics – to make it quicker and easier, without sacrificing
the vital ingredients for success.
“If you’re looking for some real-world guidance, then The Six Step Guide to Practical Project Management will help.”
Dr Andrew Makar, Tactical Project Management
2024 State of Marketing Report – by HubspotMarius Sescu
https://www.hubspot.com/state-of-marketing
· Scaling relationships and proving ROI
· Social media is the place for search, sales, and service
· Authentic influencer partnerships fuel brand growth
· The strongest connections happen via call, click, chat, and camera.
· Time saved with AI leads to more creative work
· Seeking: A single source of truth
· TLDR; Get on social, try AI, and align your systems.
· More human marketing, powered by robots
ChatGPT is a revolutionary addition to the world since its introduction in 2022. A big shift in the sector of information gathering and processing happened because of this chatbot. What is the story of ChatGPT? How is the bot responding to prompts and generating contents? Swipe through these slides prepared by Expeed Software, a web development company regarding the development and technical intricacies of ChatGPT!
Product Design Trends in 2024 | Teenage EngineeringsPixeldarts
The realm of product design is a constantly changing environment where technology and style intersect. Every year introduces fresh challenges and exciting trends that mold the future of this captivating art form. In this piece, we delve into the significant trends set to influence the look and functionality of product design in the year 2024.
How Race, Age and Gender Shape Attitudes Towards Mental HealthThinkNow
Mental health has been in the news quite a bit lately. Dozens of U.S. states are currently suing Meta for contributing to the youth mental health crisis by inserting addictive features into their products, while the U.S. Surgeon General is touring the nation to bring awareness to the growing epidemic of loneliness and isolation. The country has endured periods of low national morale, such as in the 1970s when high inflation and the energy crisis worsened public sentiment following the Vietnam War. The current mood, however, feels different. Gallup recently reported that national mental health is at an all-time low, with few bright spots to lift spirits.
To better understand how Americans are feeling and their attitudes towards mental health in general, ThinkNow conducted a nationally representative quantitative survey of 1,500 respondents and found some interesting differences among ethnic, age and gender groups.
Technology
For example, 52% agree that technology and social media have a negative impact on mental health, but when broken out by race, 61% of Whites felt technology had a negative effect, and only 48% of Hispanics thought it did.
While technology has helped us keep in touch with friends and family in faraway places, it appears to have degraded our ability to connect in person. Staying connected online is a double-edged sword since the same news feed that brings us pictures of the grandkids and fluffy kittens also feeds us news about the wars in Israel and Ukraine, the dysfunction in Washington, the latest mass shooting and the climate crisis.
Hispanics may have a built-in defense against the isolation technology breeds, owing to their large, multigenerational households, strong social support systems, and tendency to use social media to stay connected with relatives abroad.
Age and Gender
When asked how individuals rate their mental health, men rate it higher than women by 11 percentage points, and Baby Boomers rank it highest at 83%, saying it’s good or excellent vs. 57% of Gen Z saying the same.
Gen Z spends the most amount of time on social media, so the notion that social media negatively affects mental health appears to be correlated. Unfortunately, Gen Z is also the generation that’s least comfortable discussing mental health concerns with healthcare professionals. Only 40% of them state they’re comfortable discussing their issues with a professional compared to 60% of Millennials and 65% of Boomers.
Race Affects Attitudes
As seen in previous research conducted by ThinkNow, Asian Americans lag other groups when it comes to awareness of mental health issues. Twenty-four percent of Asian Americans believe that having a mental health issue is a sign of weakness compared to the 16% average for all groups. Asians are also considerably less likely to be aware of mental health services in their communities (42% vs. 55%) and most likely to seek out information on social media (51% vs. 35%).
AI Trends in Creative Operations 2024 by Artwork Flow.pdfmarketingartwork
This article is all about what AI trends will emerge in the field of creative operations in 2024. All the marketers and brand builders should be aware of these trends for their further use and save themselves some time!
A report by thenetworkone and Kurio.
The contributing experts and agencies are (in an alphabetical order): Sylwia Rytel, Social Media Supervisor, 180heartbeats + JUNG v MATT (PL), Sharlene Jenner, Vice President - Director of Engagement Strategy, Abelson Taylor (USA), Alex Casanovas, Digital Director, Atrevia (ES), Dora Beilin, Senior Social Strategist, Barrett Hoffher (USA), Min Seo, Campaign Director, Brand New Agency (KR), Deshé M. Gully, Associate Strategist, Day One Agency (USA), Francesca Trevisan, Strategist, Different (IT), Trevor Crossman, CX and Digital Transformation Director; Olivia Hussey, Strategic Planner; Simi Srinarula, Social Media Manager, The Hallway (AUS), James Hebbert, Managing Director, Hylink (CN / UK), Mundy Álvarez, Planning Director; Pedro Rojas, Social Media Manager; Pancho González, CCO, Inbrax (CH), Oana Oprea, Head of Digital Planning, Jam Session Agency (RO), Amy Bottrill, Social Account Director, Launch (UK), Gaby Arriaga, Founder, Leonardo1452 (MX), Shantesh S Row, Creative Director, Liwa (UAE), Rajesh Mehta, Chief Strategy Officer; Dhruv Gaur, Digital Planning Lead; Leonie Mergulhao, Account Supervisor - Social Media & PR, Medulla (IN), Aurelija Plioplytė, Head of Digital & Social, Not Perfect (LI), Daiana Khaidargaliyeva, Account Manager, Osaka Labs (UK / USA), Stefanie Söhnchen, Vice President Digital, PIABO Communications (DE), Elisabeth Winiartati, Managing Consultant, Head of Global Integrated Communications; Lydia Aprina, Account Manager, Integrated Marketing and Communications; Nita Prabowo, Account Manager, Integrated Marketing and Communications; Okhi, Web Developer, PNTR Group (ID), Kei Obusan, Insights Director; Daffi Ranandi, Insights Manager, Radarr (SG), Gautam Reghunath, Co-founder & CEO, Talented (IN), Donagh Humphreys, Head of Social and Digital Innovation, THINKHOUSE (IRE), Sarah Yim, Strategy Director, Zulu Alpha Kilo (CA).
Trends In Paid Search: Navigating The Digital Landscape In 2024Search Engine Journal
The search marketing landscape is evolving rapidly with new technologies, and professionals, like you, rely on innovative paid search strategies to meet changing demands.
It’s important that you’re ready to implement new strategies in 2024.
Check this out and learn the top trends in paid search advertising that are expected to gain traction, so you can drive higher ROI more efficiently in 2024.
You’ll learn:
- The latest trends in AI and automation, and what this means for an evolving paid search ecosystem.
- New developments in privacy and data regulation.
- Emerging ad formats that are expected to make an impact next year.
Watch Sreekant Lanka from iQuanti and Irina Klein from OneMain Financial as they dive into the future of paid search and explore the trends, strategies, and technologies that will shape the search marketing landscape.
If you’re looking to assess your paid search strategy and design an industry-aligned plan for 2024, then this webinar is for you.
5 Public speaking tips from TED - Visualized summarySpeakerHub
From their humble beginnings in 1984, TED has grown into the world’s most powerful amplifier for speakers and thought-leaders to share their ideas. They have over 2,400 filmed talks (not including the 30,000+ TEDx videos) freely available online, and have hosted over 17,500 events around the world.
With over one billion views in a year, it’s no wonder that so many speakers are looking to TED for ideas on how to share their message more effectively.
The article “5 Public-Speaking Tips TED Gives Its Speakers”, by Carmine Gallo for Forbes, gives speakers five practical ways to connect with their audience, and effectively share their ideas on stage.
Whether you are gearing up to get on a TED stage yourself, or just want to master the skills that so many of their speakers possess, these tips and quotes from Chris Anderson, the TED Talks Curator, will encourage you to make the most impactful impression on your audience.
See the full article and more summaries like this on SpeakerHub here: https://speakerhub.com/blog/5-presentation-tips-ted-gives-its-speakers
See the original article on Forbes here:
http://www.forbes.com/forbes/welcome/?toURL=http://www.forbes.com/sites/carminegallo/2016/05/06/5-public-speaking-tips-ted-gives-its-speakers/&refURL=&referrer=#5c07a8221d9b
ChatGPT and the Future of Work - Clark Boyd Clark Boyd
Everyone is in agreement that ChatGPT (and other generative AI tools) will shape the future of work. Yet there is little consensus on exactly how, when, and to what extent this technology will change our world.
Businesses that extract maximum value from ChatGPT will use it as a collaborative tool for everything from brainstorming to technical maintenance.
For individuals, now is the time to pinpoint the skills the future professional will need to thrive in the AI age.
Check out this presentation to understand what ChatGPT is, how it will shape the future of work, and how you can prepare to take advantage.
A brief introduction to DataScience with explaining of the concepts, algorithms, machine learning, supervised and unsupervised learning, clustering, statistics, data preprocessing, real-world applications etc.
It's part of a Data Science Corner Campaign where I will be discussing the fundamentals of DataScience, AIML, Statistics etc.
Time Management & Productivity - Best PracticesVit Horky
Here's my presentation on by proven best practices how to manage your work time effectively and how to improve your productivity. It includes practical tips and how to use tools such as Slack, Google Apps, Hubspot, Google Calendar, Gmail and others.
The six step guide to practical project managementMindGenius
The six step guide to practical project management
If you think managing projects is too difficult, think again.
We’ve stripped back project management processes to the
basics – to make it quicker and easier, without sacrificing
the vital ingredients for success.
“If you’re looking for some real-world guidance, then The Six Step Guide to Practical Project Management will help.”
Dr Andrew Makar, Tactical Project Management
2. 2
Satura rādītājs
Ievads 3
1. Tiesību normas analīze 4
1.1. Krimināllikuma 146. pants 4
1.2. Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes 5
2. Tiesu prakse un judikatūras 10
3. Citu valstu pieredze 12
Kopsavilkums 15
Izmantotās literatūras un avotu saraksts 17
3. 3
IEVADS
Darba aizsardzības pārkāpumi, ko rezultātā smagi cieš vai zaudē dzīvību cilvēki, pēc vispārēji pieejamās informācijas un pēc pieejamās LR tiesu
prakses netiek vai ļoti retos gadījumos tiek sodīti Krimināllikumā paredzētajā kārtībā. Uz šo faktu netieši norāda pieejamo tiesu prakses skaits, it īpaši,
ja to salīdzina ar nelaimes gadījumu skaitu, kas, piemērām, jau šogad ir sasniedzis daudzumu: 24 letālie un 53 smagie nelaimes gadījumi1. Protams ne
visiem nelaimes gadījumiem pamatā ir pārkāpumi vai darba aizsardzības prasību neievērošanā, bet skaits ir pietiekošs, lai aizdomātos par atbildības
jautājumiem, proti, par atbildības trūkumu. Kāpēc kriminālatbildība netiek piemērota? Šādu jautājumu uzdod valstij cietušie vai viņi tuvinieki, kuri
nespēj atrast savai loģikai pieņemamo paskaidrojumu2. Kāds šādiem lēmumiem ir juridiskais pamats, kāda ir ārzemju prakse? Šādus jautājumus,
savukārt uzdod sev šī darba autors.
Darbam ir šādi mērķi: noteikt, kādi normatīvo aktu noteikumi izslēdz kriminālatbildību par darba aizsardzības pārkāpumiem un kādos gadījumos tā
varētu iestāties; izpētīt ārzemju pieredzi un risinājumus, lai saprastu, vai šāda situācija ir nacionāla vai transnacionāla, un sniegt savus ieteikumus gan
darbiniekiem, gan uzņēmējiem, ka arī ja šādi priekšlikumi tiks atrasti, arī normatīvo aktu izmaiņām.
Lai sasniegtu šos mērķus, autors nosaka šādus uzdevumus:
pirmkārt, veikt Krimināllikuma 146. panta analīzi, lai izprastu noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes;
otrkārt, izpētīt esošu LR tiesu praksi un nostiprinātas judikatūras;
1
[b.a.]. Nelaimes gadījumu darbā statistika uz 30.05.2016. Pieejams: http://www.vdi.gov.lv/lv/jaunumi/ [aplūkots 2016.gada 02.jūnijā]
2
Bumbērs Ģ. Neesmu apsēsts ar sazvērestības idejām, tomēr... Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/345245-neesmu_apsests_ar_sazverestibas_idejam_tomer
[aplūkots 2016.gada 25.maijā].
4. 4
treškārt, atlasīt un apkopot vismaz trīs valstu tiesvedības un normatīvo aktu pieredzi darba aizsardzības pārkāpumu kriminālatbildībā.
Autoram neizdevās atrast Latvijas pētījumus vai darbu piemērus ar līdzīgiem mērķiem un uzdevumiem. Pretēji, ārvalstu tiesu praksē šis jautājums tiek
izskatīts plašāk. Tieši vadoties pēc ārzemju pieredzes3 tikai sabiedrībai šokējošie negadījumi liek aizdomāties par uzņēmumu un to vadības
kriminālatbildību darbinieku veselības un dzīvības aizsardzības jomā. Latvijas praksē šāds gadījums arī ir noticis - “Zolitūdes traģēdijā”, kurā starp
dzīvību zaudējušiem bija arī darbinieku statusā esošie4. Varbūt šis negadījums liks pārdomāt, vai grozīt esošos normatīvos aktus, līdzīgi kā to darīja
Austrālijā vai Kanādā. Pagaidām, pēc vairāk nekā diviem gadiem no negadījuma, krimināllikumā nekas nav mainīts. Kāpēc? Uz šo jautājumu arī
mēģinās atbildēt autors šajā darbā. Autors arī sniegs priekšlikumus, kuru mērķis būtu mainīt situāciju, kad kriminālatbildība ir faktiski izslēgta no
atbildības sarakstā, kāda draud pārkāpējiem darba aizsardzības jomā.
1. TIESĪBU NORMAS ANALĪZE
1.1. KRIMINĀLLIKUMA 146. PANTS
Tiesību norma “Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana” tika iekļauta Krimināllikumā no tā pieņemšanas 1998. gadā 17. jūnijā. Divas reizes
norma tika grozīta 2004. gadā 12. februārī un 2012. gadā 13. decembrī. Attiecīgi tiesību norma bija papildināta ar jaunu papildus sankcijas veidu
“piespiedu darbu”5 un tika mīkstināts iespējamais sods, kā arī, tika izņemta sankcija par aizliegumu zināmās nodarbošanās uz laiku līdz 5 gadiem6.
3
[b.a.]. Why was Bill C-45 (Section 217.1 in the Criminal Code) created? Pieejams: http://www.ccohs.ca/oshanswers/legisl/billc45.html [aplūkots 2016.gada 25.maijā].
4
Pildava S. Zolitūdes lietā vēl viens kriminālprocess. Pieejams: http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/jaunumi?doc=28794 [aplūkots 2016.gada 25.maijā].
5
Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/85051-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]
6
Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/253698-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]
5. 5
Latvijas kriminālkodeksā, kas bija spēkā pirms Krimināllikuma, darba aizsardzības pārkāpumu kriminālatbildība tika paredzēta tikai
amatpersonai, to regulēja 134. pants. Šāds formulējums nebija aktuāls un nebija atbilstošs 90. gados veidotajai un strauji attīstījušai tirgus
ekonomikai.
Spēkā esošā Krimināllikuma 146. panta virsraksts un šis tiesību normas dispozīcijas pirmais teikums viennozīmīgi norāda uz to, ka 146. pants ir
blanketa norma. Neskatoties uz to, ka šādu terminu neparedz un nelieto LR likumi, to izmanto akadēmiskajiem nolūkiem un to lieto tiesas savos
lēmumos7 un judikatūrās8, t.sk. apstiprinot, ka šī norma ir blanketa.
“Krimināllikuma 146. panta dispozīcija ir blanketa norma, tajā paredzēta atbildība par darba aizsardzību vai tehnisko drošību
reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.”
Tiesību norma ir “blanketa norma, jo attiecīgie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta kriminālatbildība, ietverti citā normatīvā aktā”, tieši
šādu formulējumi izmanto savā lēmumā Augstāka tiesā.
Darba aizsardzības noteikumus nosaka vairāki normatīvie akti, bet galvenokārt Darba aizsardzības likums un virkne MK noteikumu. Šie
normatīvie akti nosāka darba devēju un darbinieku pienākumus, atbildību, izskaidro kārtību un paņēmienus un sniedz daudz citu informāciju, kas ir
saistoša darba aizsardzības tiesību institūtam.
1.2. NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SASTĀVA PAZĪMES
7
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 19.marta LĒMUMS Lietā SKK –100/2013. Pieejams:
http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2013/skk-100-13.doc [aplūkots 2016.gada 25.maijā]
8
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010. gada 14. jūnija LĒMUMS Lietā SKK – 265/2010. Pieejams:
http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2010/skk%20265.doc [aplūkots 2016.gada 25.maijā]
6. 6
Krimināllikuma atbildība varētu iestāties, tikai, ja ir konstatēts noziedzīgā nodarījuma sastāvs, jāpastāv visas noziedzīgā nodarījuma pazīmes.
Jābūt noziedzīga nodarījuma objektam, objektīvajai pusei, subjektam un subjektīvajai pusei.
Krimināllikuma 146. pants ir Krimināllikuma četrpadsmitās nodaļas pants, nodaļa satur noziedzīgo nodarījumus, kas vērsti pret pamattiesībām
un pamatvērtībām. Tāpēc šīs normas noziedzīga nodarījuma objekts ir visai plašas intereses. Tiek aizskartas valstiskas, jo valsts sagaida stabilās darba
attiecības, bez nepieciešamības ieguldīt finanšu līdzekļus izdevumu segšanai, kas rodas darbiniekiem, ciešot no neatbilstošiem darba apstākļiem.
Sabiedrības intereses tiek aizskartas ar nestabilitāti un nespēju paļauties uz darba devēju sniegtajām garantijām. Ģimenes, savukārt, nevarēs atļauties
ilgtermiņa plānot savu saimniecību, dzīvesveidu un attīstību, vecāki nevarēs droši paredzēt bērnu apgādi, ja darbinieka, kā ģimenes un kā viena no
vecāka veselība un dzīvība tiek pakļauta briesmām.
Indivīda intereses ir saglabāt darbspēju līdz pensijas vecumam, kā arī saglabāt konkurētspējīgu darbspēju, t.i., veselību. Par indivīdu šajā
gadījumu varētu būt jebkurš, kuram faktiski vai formāli var konstatēt darba attiecības. Autors nepiekrīt viedokļiem, kas orientējas tikai un vienīgi uz
indivīdu, kā darbinieku darba tiesības izpratne9, jo darba attiecības var konstatēt arī civiltiesiskās attiecībās, piemēram, situācijās, kad rakstiskais
darba līguma nav noslēgts. Tāpat, autors neuzskata, ka pie noziedzīga nodarījuma objekta ir jāpieskaita drošie darba apstākli10, apstākļi un to
pārkāpšanā ir jāpieskaita objektīvajai pusei, par kuru tiek rakstīts zemāk.
Jāpiebilst, ka darba aizsardzības tiesību institūts ar savu nosaukumu “darba aizsardzība” īsti neatbilst savai būtībai, tas burtiski norāda uz
“darbu” kā aizskarto interešu objektu, bet tieši otrādi, darbs apdraud indivīdam.
9
Иногамовa-Хегай Л.В. Российское уголовное право. Особенная часть. Москва: Проспект, 2007. с. 133 - 134
10
Лебедев В.М. Особенная часть уголовного кодекса Российской федерации. Комментарии. Судебная практика. Статистика. Москва: Городец, 2009. c. 188
7. 7
Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir definējama samērā skaidri, t.i., darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvu
aktu pārkāpšana.11 Bet, tā kā, objektīvajā pusē ietvertas arī kaitīgas sekas, kā to nosāka Krimināllikuma 146. pants “ja šis nodarījums izraisījis miesas
bojājumus ar veselības traucējumu vai darbspēju paliekošu zaudējumu”, tad obligāti jāpastāv cēloņsakarība starp prettiesisko darbību vai
bezdarbību un krimināltiesību normā paredzētājām sekām12.
Citām objektīvās puse pazīmēm, piemēram, vietai, laikam, rīkiem un līdzekļiem ir arī svarīga loma noziedzīga nodarījuma sastāvā noteikšanā,
jo darba attiecības vai civiltiesiskās attiecības, kuras norāda uz darba tiesiskām attiecībām ir tiešā saiknē ar pazīmēm, kas atbild uz jautājumiem: kur,
cikos un kādos apstākļos notika negadījums.
Noziedzīga nodarījuma subjekts Krimināllikuma 146. panta dispozīcijā ir konkretizēts, sašaurināts tādejādi norādot uz papildus pazīmes
nepieciešamību, šādu subjektu sauc par speciālo subjektu13. Taču, dēļ tā, ka augstākminētā norma ir banketa, arī subjekta identifikācija prasa atsauci
uz citiem normatīviem aktiem, un ne tikai uz darba aizsardzība tiesību institūtu regulējošām normām.
Krimināllikuma 146. pants norāda uz to, ka par subjektu varētu būt: “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas vadītājs” vai
“cita persona, kas atbildīga par šo noteikumu ievērošanu”.14
11
Hamkova D., Liholaja V. Krimināltiesības (Sevišķa daļa). Lekciju materiāli kursam. Pieejams:
http://home.lu.lv/~lilze/PLK/bakalauri_2/kriminaltiesibas_seviska_dala/KT_SEV_Dala_2009_pavasaris_.pdf [aplūkots 2016.gada 25. maijā]
12
Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīga daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 114. lpp.
13
Turpat, 148. lpp.
14
Krimināllikums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=88966 [aplūkots 2016.gada 26.maijā]
8. 8
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas vadītāju identificēšanu nosāka, piemēram, Komerclikums, Valsts pārvaldes
iekārtas likums un citi likumi, kas reglamentē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas darbību.
Citas personas, kas varētu būt atbildīgas par Krimināllikuma 146. panta minēto noteikumu neievērošanu, ir darba aizsardzības normatīvo
aktos noteiktas. Tie ir, piemēram, darba aizsardzības speciālists, kompetents speciālists, darba aizsardzības koordinators, arodārsts vai norīkota par
darba aizsardzību atbildīgā persona.15
Speciālo subjektu loks ir ierobežots, bet nav tik šaurs, kā to parasti mēdz attēlot, norādot, ka par subjektu varētu būt tikai vadītājs un darba
aizsardzības speciālists vai tikai un vienīgi darba aizsardzības speciālists.
Jāpiezīmē, ka darba aizsardzības likumā, kā atbildīgais tiek norādīts darba devējs. Darba aizsardzības likuma 1. pantā skaidrots, ka darba
devējs ir “fiziskā persona, juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kura nodarbina vismaz vienu nodarbināto”. Lielākoties, darba devējs
būs juridiska persona. Bet Darba aizsardzības likuma 27. pantā skaidrots, ka atbildība darba aizsardzības jomā ir arī nodarbinātiem, kompetentām
institūcijām, kompetentajiem speciālistiem, kā arī pārraudzības institūcijām vai izpildinstitūcijām un citām pilnvarotām personām.
Noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi nosaka personas psihiskā darbība, kura izpaužas vainas formā, motīvos un mērķos. Noziedzīgais
nodarījums, kas kvalificējams zem Krimināllikuma 146. panta var būt pieļaujams ar netiešu nodomu vai aiz neuzmanības16. Nodarījums, kas būtu
darīts ar tiešu nodomu, būtu jākvalificē citos pantos paredzētājos gadījumos.
15
Darba aizsardzības likums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26020 [aplūkots 2016.gada 26.maijā]
16
Иногамовa-Хегай Л.В. Российское уголовное право. Особенная часть. Москва: Проспект, 2007, с. 135
9. 9
Cita pieeja prasa noziedzīgo nodarījumu subjektīvās puses vērtumā atdalīt attieksmi pret noteikumu pārkāpšanu no attieksmes pret sekām17.
Autors uzskata, ka šāds sadalījums, dod iespēju izvairīties no atbildības vai mazināt to. Neatkarīgi no sekām, pārkāpjot noteikumus, darot
prettiesiskas darbības, a priori tiek apdraudētas kādas intereses.
Subjektīvās puses pazīmes ir vaina, motīvs, mērķis18. Autors uzskata, ka vainas formu primāri nosaka mērķis, ar kuru noziedzīgs nodarījums ir
paveikts. Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanas mērķi varētu būt: finanšu līdzekļi ekonomija; laika trūkuma segšana; nevelēšanas veikt vairāk
par nepieciešamo (piem., veltīt laiku drošības pasākumiem) un velme ieņem labāk atalgoto amatu, vai darboties labāk atalgotajā profesijā.
Ne tikai mērķis raksturo subjektīvo pusi, ir arī motīvs, tas, kas pamudina veikt noziedzīgu nodarījumu. Motīvi, attiecībā uz darba aizsardzības
pārkāpumiem varētu būt šādi: mantkārība, karjerisms, slinkums, nolaidība.
Neskatoties uz to, ka gan akadēmiskā literatūrā, komentējot Krimināllikuma 146. pantu un to analogus, ārzemju normatīvajos aktos, gan tiesu
prakse norāda uz iespējamām vainas formām izslēdzot, tiešu nodomu, autors izvirza hipotēzi, un vēlas nepiekrist tam. Tam, ka tiešs nodoms
pieļaujams, kvalificējot Krimināllikuma 146. panta pirmās vai otrās daļas noziedzīgo nodarījumu. Taču ievērojot Krimināllikuma 9. panta otras daļas
priekšnoteikumi, proti, pastāvot velmei, lai kaitīgas sekas iestātos, neļaus kvalificēt šādus noziedzīgus nodarījumus pēc Krimināllikuma 146. panta un
autora hipotēzi nav apstiprinājusies.
Savukārt, Krimināllikuma 9. panta trešās daļas priekšnoteikumi noziedzīga nodarījuma atzīšanai par izdarītu ar netiešu nodomu apstiprinās,
kad pastāv tādi mērķi, kā finanšu līdzekļu ekonomija un kad vadības motīvs ir mantkārībā vai karjerisms, kas izpaužas lētāko aizsardzības iegāde,
17
Hamkova D., Liholaja V. Krimināltiesības (Sevišķa daļa). Lekciju materiāli kursam. Pieejams:
http://home.lu.lv/~lilze/PLK/bakalauri_2/kriminaltiesibas_seviska_dala/KT_SEV_Dala_2009_pavasaris_.pdf [aplūkots 2016.gada 25.maijā]
18
Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīga daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 154. lpp.
10. 10
veselības pārbaužu neveikšanā, apmācību neorganizēšana, ka arī patieso darba vides risku neapzināšanā. Kā rezultātā darbinieki iegūst arodslimībās
vai cieš nelaimes gadījumiņos, pat ar letālo iznākumu.
Darba aizsardzības prasību pārkāpšana, kad mērķis ir nevelēšanas veikt savus pienākumus, vai vēlme veikt to, kam neesi apmācīts, vai kam trūkst
profesionalitātē, kopā ar motīviem, tādiem kā karjerisms, slinkums, nolaidība veido šāda vainas formas, kā ar netiešu nodomu vai aiz neuzmanības –
aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai aiz noziedzīgas nevērības.
2. TIESU PRAKSE UN JUDIKATŪRAS
LR tiesu prakse, kas ir pieejama anonimizētos tiesu nolēmumos (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi) nav plaša. No 1999. gada atbilstoši
146. panta otrajai daļai (līdz 01.04.2013. Krimināllikuma redakcijai) ir atrodamas tikai četras lietas (11221160610, 11360012508, 11200020710 un
11180000308) un sākot ar 01.04.2013. – neviena.
Lietā Nr. 11221160610 tiesa nesaskata Krimināllikuma 146. panta otrās daļā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes – objektīvo un
subjektīvo pusi. Elektromontieris, saņemot uzdevumu no apsūdzētā, veicot darbus augstumā, zaudēja dzīvību no gūtajām traumām nokrītot kopā ar
stabu, uz kura veica elektromontāžas darbus. Tiesa neuzskata, ka ir pārkāpti kādi normatīvi akti un ka pastāv cēloņsakarība starp kaitīgam seka un
apsūdzētā darbību vai bezdarbību. Tiesa nesaskata arī apsūdzētā vainu notikumā. Autoraprāt, šajā tiesas spriedumā, nav pietiekoši argumentēti
izskaidrots, no apsūdzības puses, ka apsūdzētais varētu būt noziedzīga nodarījuma subjekts nebūšot darba aizsardzības speciālists vai darba devējs,
paplašinot piederību speciālajam subjektam, atsaucoties uz Darba aizsardzības likuma 27. pantu. Apsūdzībā arī nav norādīts uz to, kādi bija mērķi un
motīvi, lai organizētu darbu absolūti nedroši un ar paredzamo dzīvībai draudējušo iznākumu.
11. 11
Lieta Nr. 11360012508, ko izskatīja apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesa 2014. gadā, savā lēmumā nesniedz vērtīgu informāciju šī darba mērķu
ietvaros. Lieta paredz apsūdzību pēc Krimināllikuma 146. panta otrās daļas pamatojoties uz apsūdzamas personas pārkāpumiem - tehniskas
dokumentācijas izsniegšanas neveicot tehniski apskati, kura izraisīja darbinieka nāvi, jo trūkumi būtu atklāti, ja tehniskā pārbaude notiktu.
Vēl viena lieta, kas ir publiski pieejama, ir lieta Nr. 11200020710. Pieejams lēmums, kas topa apelācijas kartībā, un kurā rezultātā apsūdzētājs tika
attaisnots. Tiesa sava lēmumā norāda uz cēloņsakarības trūkumu, pēc tiesas rīcībā esošiem pierādījumiem apsūdzētājs nav noziedzīga nodarījuma
subjekts, jo ar Krimināllikuma 146. pantu noteikto, cēloņsakarība prasa, lai subjekts būtu ar cietušo darba attiecībās. Apsūdzība tika balstīta uz
pārkāpumiem, bet aizsardzība pierādīja, ka cietušajam nebija pamata uzskatīt sevi par darba attiecībās iesaistītām.
Lietas Nr. 11180000308 ietvaros tiek izskatīts traģisks notikums bērnu dārzā. Tehniskajās telpās, lietojot gludināšanas iekārtu, smagus miesas
bojājumus saņēma divas sievietes, viena darbiniece un otra nepiederoša persona, kura atnāca ciemos.
Izskatot lietu, tiesa atklāja apsūdzības nespēju pieradīt, ka apsūdzamā ir noziedzīga nodarījuma subjekts, proti, ka esot darba aizsardzības speciāliste,
un kā rezultātā tika atzīta par atbildības nenesošo.
Šī lieta norāda uz būtiskiem trūkumiem, gan apsūdzībā, gan speciālajos likumos, kuri pieļauj plašus atbildības robus, kad iekārta, ar kuru strādā
darbinieks, netiek kontrolēta un kļūst ekspluatācijas laikā par bīstamo lietotājam. Kā rezultātā apsūdzība pret darba aizsardzības speciālistu, kā
speciālo subjektu, kļūst neiespējama. Paliek jautājums, kāpēc pirmstiesas izmeklēšana neatklāja organizācijas vadītāja atbildību, un kāpēc apsūdzība
netika izvirzīta tam. Varbūt par pamatu tam ir ļoti šaura noziedzīga nodarījuma subjekta izpratne, orientējoties tikai un vienīgi uz plaši pazīstamam
darba aizsardzības organizēšanas paņēmieniem, kad atbildība tiek novirzīta vienai formāli atbildīgai personai.
Saistībā ar Krimināllikuma 146. pantu Augstākā tiesas Krimināllietu departaments savā mājaslapā (http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-
nolemumu-arhivs/) nopublicēja divus lēmumus, kuriem piešķīra judikatūras statusu, tie ir lēmumi lietās nr. SKK-182/2012 un SKK-265/2010. Abās
judikatūrās Augstākā tiesa norāda uz nepieciešamību atrast cēloņsakarību starp vainīgā rīcību un kaitējuma nodarīšanu.
12. 12
SKK-265/2010 lēmumā, tiesa nesaskatīja noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi, jo visi dokumenti bija kārtībā, dokumenti, kas pierādīja, ka darba
devējs izpilda normatīvo aktu minimālas prasības, darbinieks ir instruēts un viņam ir izsniegti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi. Citi
darba aizsardzības prasību pārkāpumi tiesas procesā nefigurē, tāpēc pieradot pienākumu, izpildi no darba devēja puses, objektīvā puse, t.i.,
prettiesiskā darbība vai bezdarbība arī netika noteikta, un kā rezultāta arī zuda noziedzīga nodarījuma sastāvs.
SKK-182/2012 lēmums ir ļoti līdzīgs iepriekšminētam, būtībā, tie ir divi gadījumi, kad zemākas instances tiesa atzīst pār vainīgiem uzņēmuma
vadītājus, pamatojoties un vadoties pēc Valsts darba inspekcijas secinājumiem un nelaimes gadījuma izmeklējuma rezultātiem. Taču, augstākas
instances tiesa prasa konkrēto normatīvo aktu pārkāpumu piemērus, pretēji tam, ka to redz un konstatē inspekcija, piemēram, “trūkumi darba
vadībā, nepietiekoša kontrole, ar 16.2.punktu konstatēti nepiemēroti individuālās aizsardzības līdzekļi vai to trūkums”.
Šie divi piemēri norāda uz to, cik tiesu vara, atšķirīgi no izpildvaras, redz darba devēju atbildības izpausmi attiecībā uz nodarbināto drošību un
aizsardzību. Rodas iespaids, ka izpildvara pat nav paredzējusi savos speciālajos normatīvajos aktos krimināltiesību kā tādu. Plaša vispārīgo principu un
tiesību normu tiesisko sastāva nenoteikto pazīmju19 pielietošana darba aizsardzības tiesību institūtā, burtiski, padara šīs jomas normatīvo aktu par
grūti pielietojamo krimināltiesiskas atbildības noteikšanai.
3. CITU VALSTU PIEREDZE
Līdzīgi Latvijas pieredzei, citu valsts pieredze arī rada uz grūtībām, piemērot esošo krimināltiesisko atbildību darba aizsardzības pārkāpumos.
19
Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: [b.i.], 2004., 49. lpp.
13. 13
Tikai 2003. gadā Austrālijā esošais krimināllikums (Crimes Act 1900) tika papildināts ar “Industriālās slepkavības” līkumu (Crimes (Industrial
Manslaughter) Act 2003), jo bez šī papildinājuma pat acīmredzami vadības pārkāpumi netika kvalificēti kā kriminālpārkāpumi20.
2004. gadā Kanādā tika pieņemts likums (Bill C-45) pēc kura, apsūdzētājs darba aizsardzības prasību kriminālpārkāpumā varētu būt sodīts pat ar mūžu
ieslodzījumu un uzņēmums ar nelimitēto naudas sodu21. Līdzīgi, ka Austrālijā, Kanādas krimināllikuma papildinājums topa pēc šokējošā negadījuma
26 šahtas darbinieku nāves 1992. gadā.
Vai šiem likumiem sanāca sasniegt sagaidāmus rezultātus, to var vērtēt divejādi. Bet jāņem vērā arī to, ka, pirmkārt, līkumi izpilda preventīvas
funkcijas, brīdinot par iespējamo atbildību, otrkārt, jaunie likumi nosedz atbildības robu problēmas. Kanādas pieredze rāda šādus rezultātus, desmit
gadu laikā, tikai desmit lietās notika apsūdzība kriminālpārkāpumos saistītos ar darba aizsardzības prasību neievērošanu un letālo negadījumu skaits
nav mainījies iepriekšminēto 10 gadu garumā.
Cita pieredze ir redzama mūsu austrumu kaimiņvalstij - Krievijas Federācijai. Šī valsts kriminālkodeksa22 143. pants “Darba aizsardzības prasību
pārkāpšana” (Нарушение требований охраны труда), pēc satura un struktūras ir līdzīgs Krimināllikuma 146. pantam. Tam ir zināmas atšķirības,
t.sk. nosākot subjektu, bet šis atšķirības netraucē salīdzināt valsts tiesu prakses.
20
Harpur P. Occupational Health and Safety Issues and the Boardroom: Criminal Penalties
for Directors for Company's Lack of Safety. Bond University,2008, p. 3-4 Pieejams: http://epublications.bond.edu.au/cgi/viewcontent.cgi?article=1009&context=cgej [aplūkots
2016.gada 26.maijā]
21
Keith N. After 10 years, Bill C-45 yields few prosecutions. http://www.cos-mag.com/legal/legal-columns/3900-after-10-years-bill-c-45-yields-few-prosecutions.html [aplūkots
2016.gada 26.maijā]
22
Уголовный кодекс Российской Федерации от 13.06.1996 N 63-ФЗ (ред. от 01.05.2016) Pieejams: http://www.pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&link_id=1&nd=102041891
[aplūkots 2016.gada 26.maijā]
14. 14
Rīcībā esošos tiesu nolēmumos ir saredzama tendence, kad krimināllietas pārtrauc pēc pušu vienošanas23 vai tiek izskatītas īpašā kartībā, kad
apsūdzētais uzņem vainu24. Tas, protams, var norādīt ne tikai uz iestrādāto tiesas praksi, bet arī uz apsūdzamo vāju pozīciju un nespēju nodrošināt
sev atbilstošo juridisku palīdzību. Starp pieejamiem tiesu nolēmumiem ir arī tie, kas norāda uz padziļināto analīzi, kas balstās uz rūpīgo izmeklēšanu
un pirmstiesu sagatavošanas, kas rezultējās apsūdzētā vainas noteikšanā25.
Noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanai, kā to rāda pēdējie autoram pieejami tiesu nolēmumi, Krievijas Federācijas tiesas pieej daudz vienkāršoti,
nekā lietās, kas izskatīja Latvijas Republikas tiesa. Noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanai, piemēram, nav šķēršļu, definējot cēloņsakarību. Ir
jāpiebilst, ka arī darba aizsardzības dokumentēšanas līmenis Krievijas uzņēmumos, spriežot pēc nolēmumiem, ir krietni zemāks, bet normatīvo aktu
saraksts ir plašāks un stingrāks. Tā kā Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 143. pants, tapāt kā Krimināllikuma 146. pants, ir blanketa norma, tieši
darba aizsardzības normatīvo aktu plašums un imperatīvu normu esamība, autoraprāt, nodrošina Krievijas Federācijas tiesām iespēju pieņemt
notiesājošo spriedumu, tur, kur Latvijas tiesas pasludinātu attaisnojošo spriedumu.
23
Уголовное дело. Первая инстанция. Постановление № 10-5/2016. Pieejams:
https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=14ce3ad697aeaa14b51070d98b795425&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5
%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p [aplūkots 2016.gada 26.maijā]
24
Уголовное дело. Первая инстанция. Определение № 10-36/2011 Pieejams:
https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=2b19a6a8b5b1e8db443b0d7c8652c712&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5
%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p [aplūkots 2016.gada 26.maijā]
25
Уголовное дело. Первая инстанция. Приговор № 1-8/2016 (1-357/2015) Pieejams:
https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=50f0713757a8ddc5f720bad0ac8a4385&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5
%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p [aplūkots 2016.gada 26.maijā]
15. 15
Uz iepriekš secināto netieši arī norāda Krievijas Federācijas Augstākas tiesas Plēnuma lēmums26, kas izskaidro tiesvedības praksi, attiecībā uz
vairākiem darba veidiem, t.sk. uz celtniecības darbiem. Šis lēmums izskaidro atbildības noteikšanu, pievērš uzmanību cēloņsakarībai un arī prasa
novērtēt paša cietuša lomu negadījumā.
KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Krimināllikuma norma, kas nosaka atbildību par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu (146. pants), ir blanketa norma, šo faktu apliecina
nostiprinātā judikatūra un tiesu prakse.
2. Īpašu sarežģītību izraisa objektīvo un subjektīvo pušu noteikšanas, objektīvās puses pamatpazīme, bez kuras nevar būt noziedzīga nodarījuma,
ir cēloņsakarība starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un sekām.
26
Постановление Пленума Верховного Суда Российской Федерации № 1 от 23 апреля 1991 г. Pieejams: http://www.vsrf.ru/vscourt_detale.php?id=883 [aplūkots 2016.gada
26.maijā]
16. 16
3. Daļa no darba aizsardzības pārkāpumiem, kā prettiesiskā darbība izpaužas nepietiekošā kontrolē vai neatbilstošā organizēšanā, kas pēc tiesu
uzskatiem nav pietiekoši, lai konstatētu noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.
4. Identificējot subjektīvo pusi, tiesa saskata problēmu, pierādot, ka subjekts ir vainojams noziedzīga nodarījumā, jo bieži vien, apsūdzētais
veido, piedalās, vai uzrauga vidi, kurā notiek negadījums, tātad, darbojas pastarpināti.
5. Krimināllikuma 146. panta subjekts ir speciālais (īpašais) subjekts, kas ir noteicams speciālajos ar darba aizsardzību saistošos normatīvajos
aktos. Speciālo subjektu noskaidrošana ir atkarīga no tiesvedībā iesaistīto pušu specifiskām zināšanām.
6. Ārzemju prakse rada, ka risinājumi tiek meklēti gan likumu konkretizācijā, gan esošo likumu plašāka traktēšanā. Risinājumu mērķis ir reālās
kriminālatbildības ieviešana tiesvedību praksē.
Autors, ievērojot izpētes dziļuma un laika ierobežojumus, piedāvā šādus priekšlikumus darba aprakstītās situācijas un atklāto problēmu
risināšanai:
1. Grozīt Krimināllikuma 146. pantu, tā lai aizstātu blanketu dispozīciju ar parastu tiesību normas dispozīciju, ar mērķi mazināt iespēju izmantot
darba aizsardzības tiesību institūta īpatnības un vispārīgumu noziedzīga nodarījuma nenoteikšanā.
2. Precizēt Krimināllikuma 146. panta norādīto speciālā subjekta uzskaitījumu, attiecinot uz to ne tikai atbildīgus, bet arī personās, kuram būtu
jānes atbildība. Izslēdzot iespēju izvairīties no atbildības formālo dokumentu neesamības dēļ. Tādejādi spert soli tuvāk uzņēmuma vadības
parezumējamai atbildībai.
17. 17
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS
Literatūra
1. Bumbērs Ģ. Neesmu apsēsts ar sazvērestības idejām, tomēr... Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/345245-
neesmu_apsests_ar_sazverestibas_idejam_tomer
2. Hamkova D., Liholaja V. Krimināltiesības (Sevišķa daļa). Lekciju materiāli kursam. Pieejams:
http://home.lu.lv/~lilze/PLK/bakalauri_2/kriminaltiesibas_seviska_dala/KT_SEV_Dala_2009_pavasaris_.pdf
3. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīga daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 114. lpp.
4. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: [b.i.], 2004., 49. lpp.
5. [b.a.]. Nelaimes gadījumu darbā statistika uz 30.05.2016. Pieejams: http://www.vdi.gov.lv/lv/jaunumi/ [aplūkots 2016.gada 02.jūnijā]
6. Pildava S. Zolitūdes lietā vēl viens kriminālprocess. Pieejams: http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/jaunumi?doc=28794
7. Harpur P. Occupational Health and Safety Issues and the Boardroom: Criminal Penalties for Directors for Company's Lack of Safety. Bond
University,2008, p. 3-4 Pieejams: http://epublications.bond.edu.au/cgi/viewcontent.cgi?article=1009&context=cgej
8. Keith N. After 10 years, Bill C-45 yields few prosecutions. http://www.cos-mag.com/legal/legal-columns/3900-after-10-years-bill-c-45-yields-
few-prosecutions.html
9. [b.a.]. Why was Bill C-45 (Section 217.1 in the Criminal Code) created? Pieejams: http://www.ccohs.ca/oshanswers/legisl/billc45.html
10. Иногамовa-Хегай Л.В. Российское уголовное право. Особенная часть. Москва: Проспект, 2007. с. 133 – 134
11. Лебедев В.М. Особенная часть уголовного кодекса Российской федерации. Комментарии. Судебная практика. Статистика. Москва:
Городец, 2009. c. 188
Normatīvie akti
12. Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/85051-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]
13. Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/253698-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]
14. Krimināllikums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=88966
18. 18
15. Darba aizsardzības likums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26020
16. Уголовный кодекс Российской Федерации от 13.06.1996 N 63-ФЗ (ред. от 01.05.2016) Pieejams:
http://www.pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&link_id=1&nd=102041891
17. Постановление Пленума Верховного Суда Российской Федерации № 1 от 23 апреля 1991 г. Pieejams:
http://www.vsrf.ru/vscourt_detale.php?id=883
Juridiskās prakses materiāli
18. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 19.marta LĒMUMS Lietā SKK –100/2013. Pieejams:
http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2013/skk-100-13.doc
19. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010. gada 14. jūnija LĒMUMS Lietā SKK – 265/2010. Pieejams:
http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2010/skk%20265.doc
20. Уголовное дело. Первая инстанция. Постановление № 10-5/2016. Pieejams:
https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=14ce3ad697aeaa14b51070d98b795425&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE
%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p
21. Уголовное дело. Первая инстанция. Определение № 10-36/2011 Pieejams:
https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=2b19a6a8b5b1e8db443b0d7c8652c712&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE
%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p
22. Уголовное дело. Первая инстанция. Приговор № 1-8/2016 (1-357/2015) Pieejams:
https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=50f0713757a8ddc5f720bad0ac8a4385&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE
%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p