SlideShare a Scribd company logo
1 of 18
Download to read offline
Rīgas valstspilsētas pašvaldības
Pilsētas attīstības departaments
Daudzdzīvokļu dzīvojamo
ēku ekspluatācijas
uzraudzība
Aija Meļņikova
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta
Arhitektūras pārvaldes
Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece
Rīgas pašvaldībā strādāju kopš 1997.gada,
bet Rīgas pilsētas būvvaldē kopš 2005.gada
aija.melnikova@riga.lv
- Līdz 1940.gadam nebija
dzīvokļu īpašuma.
- Daudzdzīvokļu mājas bija īres
nami.
- Tiem pārsvarā bija viens
īpašnieks.
Dzīvokļa īpašnieks ir arī visas
mājas saimnieks. Tāpēc visiem
kopīpašniekiem ir jāiesaistās
lēmumu pieņemšanā par ēkas
uzturēšanu, atjaunošanu,
remontēšanu, siltināšanu utt.
Dzīvokļa īpašums
- Līdz 1991.gadam dzīvoklis
daudzdzīvokļu dzīvojamajā
ēkā(tieši tāpat arī visa ēka)
nebija un nevarēja būt
iedzīvotāja īpašums.
- Dzīvoklis tika nodots lietošanā.
- Tātad nebija arī atbildības par
šīs ēkas tehnisko uzturēšanu –
jumta, pagraba, komunikāciju,
kāpņu telpas remontu utt./utml.
- Situācija mainījās pēc Latvijas
neatkarības atgūšanas – sākās
dzīvokļu privatizācija,
vēsturisko ēku
denacionalizācija, Īpašuma
tiesību atjaunošana uz zemi,
kā arī jaunu daudzdzīvokļu
dzīvojamo ēku būvniecība pēc
privātpersonu pasūtījuma.
- Pēc 30 gadiem
- Jāmainās izpratnei, attieksmei
un domāšanas veidam
Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.
Kurās ekspluatācija uzsākta:
- Līdz 1900.gadam 2300
- No 1901. līdz 1930.gadam 3200
- No 1931. līdz 1960.gadam 2400
- No 1961. līdz 1980.gadam 2200
- No 1981. līdz 2000.gadam 1000
- No 2000.gada 700
Vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu!
Latvijā kopumā ir aptuveni 1 miljons mājokļu.
No tiem aptuveni 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.
Daudzdzīvokļu mājas galvenokārt ir 60.-80.gados būvētas sērijveida
ēkas.
Tajās ar katru gadu pieaug siltuma patēriņš, jo ēkas norobežojošas
konstrukcijas nolietojas, un māju tehniskais stāvoklis kļūst aizvien
kritiskāks.
Latvijā aptuveni 90% no dzīvojamām mājām veido mājas, kuru ārējās
sienas neatbilst Eiropas siltumtehniskajiem standartiem.
Savukārt Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau
2017.gadā 22,8 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājoklī ar “būtiskiem”
bojājumiem.
Virkne Normatīvo aktu regulē būvju ēku
uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumus
- Civillikums
1084. panta pirmajā daļā noteiks, ka katram būves īpašniekam, lai
aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās
nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās
lietotājiem
- Dzīvokļa īpašuma likums
- Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums
- Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 907 „Dzīvojamās mājas, tajā
esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā
remonta noteikumi”
- Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21
Latvijas Republikas Satversme
Interešu pretnostatījums
Cilvēku drošība no vienas puses un
tiesības izmantot īpašumu (mājokli) no
otras puses
93.pantā garantētās tiesības uz dzīvību;
111.pantā garantētās tiesības uz
veselības aizsardzību
96.pantā garantētās tiesības uz mājokļa
neaizskaramību
105.pantā garantētās tiesības uz
īpašumu
Sākot ar 01.10.2014.
Būvniecības likumā noteikts, ka
Būvvalde ir pašvaldības
institūcija, kas kontrolē ne tikai
būvniecības procesu un tā
atbilstību Būvniecības likuma
un citu būvniecību regulējošo
normatīvo aktu prasībām, bet
arī ekspluatācijā pieņemtas
būves drošumu.
Būvniecības likuma
9. pantā noteikts, ka būve
projektējama, būvējama un
ekspluatējama atbilstoši tās
lietošana veidam, turklāt tā, lai
nodrošinātu tās atbilstību šajā pantā
noteiktajām būtiskajām prasībām,
cita starpā mehāniskās stiprības un
stabilitātes, ugunsdrošības
kritērijiem.
Primāri būves īpašnieks nodrošina
būves un tās elementu uzturēšanu
ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu BL
9. pantā būvei noteiktajām būtiskām
prasībām.
Būvniecības likums
21.pants
- Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu,
veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos
bojājumus un sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par
pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai
tehniskajai izpētei, ko būvinspektors neveic.
- Būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā
konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstoši to kompetencei var pieņemt
šādus lēmumus:
1) uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko
izpēti;
2) uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību;
3) ja konstatēta būves bīstamība, — aizliegt tās ekspluatāciju līdz
bīstamības novēršanai
01.11.2021. spēkā stājies Būvju tehniskās
apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21
9.punktā noteikts kādos gadījumos veic Tehnisko apsekošanu (galveno inspekciju):
9.1. periodiski būves ekspluatācijas laikā:
9.1.1. ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās grupas publiskai un daudzstāvu
daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai;
9.2. pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas
būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, kā arī pirms
būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai;
9.3. citos gadījumos, ja jānosaka būves vai tās daļas faktiskais tehniskais stāvoklis.
29.punkts Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai, kura nodota ekspluatācijā pirms
2011. gada 1. novembra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana,
periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2031. gada 31. oktobrim.
Kopš 01.09.2019. TAA jāreģistrē BIS (Ekspluatācijas lietā)
3 gadījumi, kad būves/ēkas īpašniekiem jālemj par
tehniskās apsekošanas veikšanu
1. Atbilstoši iepriekš minētā LBN 9.punktā noteiktajam – periodiski
būves ekspluatācijas laikā - ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās
grupas publiskai un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai;
2. Atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 907
15.punktam, ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai
tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi;
3. Atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 907
16.punktam, ja kopš dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā vai
saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapitalitātes grupu
attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir pagājis
šo noteikumu minētais vidējais kalpošanas ilgums.
Pilsētas attīstības
departamenta pieredze un
novērojumi
Kopš 2014.gada, kad stājās spēkā jaunais
būvniecības normatīvais regulējums, regulāri
tiek izskatīti jautājumi par ekspluatācijā esošu
daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli
un ekspluatācijas drošību.
Tiek sagatavoti gan atzinumi par būves
pārbaudi, gan lēmumi, uzdodot veikt
padziļinātu tehnisko izpēti, tehnisko
apsekošanu, novērst bīstamību, kā arī
pārtraukt ēkas vai tās daļas ekspluatāciju.
Tiek piemēroti Administratīvā procesa likumā
paredzētie piespiedu izpildes līdzekļi par
norādījumu nepildīšanu.
Turpinās darbs pie ekspluatācijas risku
izvērtēšanas un riskos balstītām plānveida
pārbaudēm.
Konstatēti problēmjautājumi.
Bīstamība
- 2 stāvu koka ēkas
- Koka pārsegumi
- Pagrabu velvjveida
pārsegumi
- Pagrabu zem iekšpagalmiem
pārsegumi
- Sērijveida ēku balkoni
- sērijveida ēku lodžiju betona
margas
- patvaļīga būvniecība
- ēkas, kuras nav nodotas
ekspluatācijā, bet dzīvokļi
izpārdoti
Problēmjautājumi
Dzīvokļu īpašnieku izpratne par daudzdzīvokļu
dzīvojamās ēkas uzturēšanu, pienākumiem un
atbildību.
Īpašnieku sasniedzamība.
Komunikācija starp pārvaldniekiem un
īpašniekiem.
Būvniecības likuma 28.pantā noteikta
administratīvā atbildība par publiskas ēkas
tehniskās apsekošanas neveikšanu, bet par
daudzdzīvokļu ēkām nav.
Piemērojot aizvietotājizpildi, kad
nepieciešams pārtraukt ēkas ekspluatāciju, ir
jārisina jautājums par iedzīvotāju
izmitināšanu.
Nepieciešamas valsts un pašvaldības (Rīgā jau
ir) atbalsta programmas daudzdzīvokļu
dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai,
jo ēkas kopīpašnieku finansiālās iespējas ir
ierobežotas.
Dzīvokļa īpašnieks ir arī visas mājas saimnieks.
Visiem kopīpašniekiem ir jāiesaistās lēmumu
pieņemšanā par ēkas uzturēšanu,
atjaunošanu, remontēšanu, siltināšanu utt.
(jāturpina un jāturpina skaidrot)
Rīgas valstspilsētas pašvaldības
Pilsētas attīstības departamenta
Arhitektūras pārvaldes
Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece
Aija Meļņikova

More Related Content

Similar to Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā

Similar to Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā (10)

Būvniecības likums un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas normatīvais regulējums
Būvniecības likums un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas normatīvais regulējums Būvniecības likums un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas normatīvais regulējums
Būvniecības likums un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas normatīvais regulējums
 
Aktualitātes būvniecības likumā un ko tas maina renovācijā
Aktualitātes būvniecības likumā un ko tas maina renovācijāAktualitātes būvniecības likumā un ko tas maina renovācijā
Aktualitātes būvniecības likumā un ko tas maina renovācijā
 
Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai piemērojamais būvniecības process
Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai piemērojamais būvniecības process Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai piemērojamais būvniecības process
Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai piemērojamais būvniecības process
 
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesāUgunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
 
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesāUgunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
 
Normatīvais regulējums par balkoniem un lodžijām
Normatīvais regulējums par balkoniem un lodžijāmNormatīvais regulējums par balkoniem un lodžijām
Normatīvais regulējums par balkoniem un lodžijām
 
Ēku atjaunošana no ugunsdrošības viedokļa
Ēku atjaunošana no ugunsdrošības viedokļaĒku atjaunošana no ugunsdrošības viedokļa
Ēku atjaunošana no ugunsdrošības viedokļa
 
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesāUgunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
Ugunsdrošības prasības projektēšanas un būvniecības procesā
 
Jautājumi par ēku būvniecības atļaujām
Jautājumi par ēku būvniecības atļaujāmJautājumi par ēku būvniecības atļaujām
Jautājumi par ēku būvniecības atļaujām
 
Ēku atjaunošanas būvniecības dokumentācija/Rīgas pilsētas būvvalde
Ēku atjaunošanas būvniecības dokumentācija/Rīgas pilsētas būvvaldeĒku atjaunošanas būvniecības dokumentācija/Rīgas pilsētas būvvalde
Ēku atjaunošanas būvniecības dokumentācija/Rīgas pilsētas būvvalde
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Atjaunoto ēku siltumenerģijas patēriņa ilgtermiņa monitorings
Atjaunoto ēku siltumenerģijas patēriņa ilgtermiņa monitoringsAtjaunoto ēku siltumenerģijas patēriņa ilgtermiņa monitorings
Atjaunoto ēku siltumenerģijas patēriņa ilgtermiņa monitorings
 
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšanaApmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
 
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
 
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
 
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
 
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanāNamu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
 
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanasLOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
 
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēmEfektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
 
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitātiDarbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
 
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
 
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijāmTipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
 
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
 
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
 
Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas
Viltīgais ūdens, pelējums  un citas nepatikšanasViltīgais ūdens, pelējums  un citas nepatikšanas
Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
 

Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā

  • 1. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība
  • 2. Aija Meļņikova Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Rīgas pašvaldībā strādāju kopš 1997.gada, bet Rīgas pilsētas būvvaldē kopš 2005.gada aija.melnikova@riga.lv
  • 3. - Līdz 1940.gadam nebija dzīvokļu īpašuma. - Daudzdzīvokļu mājas bija īres nami. - Tiem pārsvarā bija viens īpašnieks. Dzīvokļa īpašnieks ir arī visas mājas saimnieks. Tāpēc visiem kopīpašniekiem ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanā par ēkas uzturēšanu, atjaunošanu, remontēšanu, siltināšanu utt.
  • 4. Dzīvokļa īpašums - Līdz 1991.gadam dzīvoklis daudzdzīvokļu dzīvojamajā ēkā(tieši tāpat arī visa ēka) nebija un nevarēja būt iedzīvotāja īpašums. - Dzīvoklis tika nodots lietošanā. - Tātad nebija arī atbildības par šīs ēkas tehnisko uzturēšanu – jumta, pagraba, komunikāciju, kāpņu telpas remontu utt./utml. - Situācija mainījās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – sākās dzīvokļu privatizācija, vēsturisko ēku denacionalizācija, Īpašuma tiesību atjaunošana uz zemi, kā arī jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība pēc privātpersonu pasūtījuma. - Pēc 30 gadiem - Jāmainās izpratnei, attieksmei un domāšanas veidam
  • 5. Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Kurās ekspluatācija uzsākta: - Līdz 1900.gadam 2300 - No 1901. līdz 1930.gadam 3200 - No 1931. līdz 1960.gadam 2400 - No 1961. līdz 1980.gadam 2200 - No 1981. līdz 2000.gadam 1000 - No 2000.gada 700 Vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu! Latvijā kopumā ir aptuveni 1 miljons mājokļu. No tiem aptuveni 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.
  • 6. Daudzdzīvokļu mājas galvenokārt ir 60.-80.gados būvētas sērijveida ēkas. Tajās ar katru gadu pieaug siltuma patēriņš, jo ēkas norobežojošas konstrukcijas nolietojas, un māju tehniskais stāvoklis kļūst aizvien kritiskāks. Latvijā aptuveni 90% no dzīvojamām mājām veido mājas, kuru ārējās sienas neatbilst Eiropas siltumtehniskajiem standartiem. Savukārt Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau 2017.gadā 22,8 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājoklī ar “būtiskiem” bojājumiem.
  • 7. Virkne Normatīvo aktu regulē būvju ēku uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumus - Civillikums 1084. panta pirmajā daļā noteiks, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem - Dzīvokļa īpašuma likums - Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums - Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 907 „Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi” - Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21
  • 8. Latvijas Republikas Satversme Interešu pretnostatījums Cilvēku drošība no vienas puses un tiesības izmantot īpašumu (mājokli) no otras puses 93.pantā garantētās tiesības uz dzīvību; 111.pantā garantētās tiesības uz veselības aizsardzību 96.pantā garantētās tiesības uz mājokļa neaizskaramību 105.pantā garantētās tiesības uz īpašumu
  • 9. Sākot ar 01.10.2014. Būvniecības likumā noteikts, ka Būvvalde ir pašvaldības institūcija, kas kontrolē ne tikai būvniecības procesu un tā atbilstību Būvniecības likuma un citu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, bet arī ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu.
  • 10. Būvniecības likuma 9. pantā noteikts, ka būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošana veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šajā pantā noteiktajām būtiskajām prasībām, cita starpā mehāniskās stiprības un stabilitātes, ugunsdrošības kritērijiem. Primāri būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu BL 9. pantā būvei noteiktajām būtiskām prasībām.
  • 11. Būvniecības likums 21.pants - Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei, ko būvinspektors neveic. - Būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstoši to kompetencei var pieņemt šādus lēmumus: 1) uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti; 2) uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību; 3) ja konstatēta būves bīstamība, — aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai
  • 12. 01.11.2021. spēkā stājies Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21 9.punktā noteikts kādos gadījumos veic Tehnisko apsekošanu (galveno inspekciju): 9.1. periodiski būves ekspluatācijas laikā: 9.1.1. ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās grupas publiskai un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai; 9.2. pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, kā arī pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai; 9.3. citos gadījumos, ja jānosaka būves vai tās daļas faktiskais tehniskais stāvoklis. 29.punkts Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai, kura nodota ekspluatācijā pirms 2011. gada 1. novembra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2031. gada 31. oktobrim. Kopš 01.09.2019. TAA jāreģistrē BIS (Ekspluatācijas lietā)
  • 13. 3 gadījumi, kad būves/ēkas īpašniekiem jālemj par tehniskās apsekošanas veikšanu 1. Atbilstoši iepriekš minētā LBN 9.punktā noteiktajam – periodiski būves ekspluatācijas laikā - ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās grupas publiskai un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai; 2. Atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 907 15.punktam, ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi; 3. Atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 907 16.punktam, ja kopš dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā vai saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapitalitātes grupu attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir pagājis šo noteikumu minētais vidējais kalpošanas ilgums.
  • 14. Pilsētas attīstības departamenta pieredze un novērojumi Kopš 2014.gada, kad stājās spēkā jaunais būvniecības normatīvais regulējums, regulāri tiek izskatīti jautājumi par ekspluatācijā esošu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli un ekspluatācijas drošību. Tiek sagatavoti gan atzinumi par būves pārbaudi, gan lēmumi, uzdodot veikt padziļinātu tehnisko izpēti, tehnisko apsekošanu, novērst bīstamību, kā arī pārtraukt ēkas vai tās daļas ekspluatāciju. Tiek piemēroti Administratīvā procesa likumā paredzētie piespiedu izpildes līdzekļi par norādījumu nepildīšanu. Turpinās darbs pie ekspluatācijas risku izvērtēšanas un riskos balstītām plānveida pārbaudēm. Konstatēti problēmjautājumi.
  • 15. Bīstamība - 2 stāvu koka ēkas - Koka pārsegumi - Pagrabu velvjveida pārsegumi - Pagrabu zem iekšpagalmiem pārsegumi - Sērijveida ēku balkoni - sērijveida ēku lodžiju betona margas - patvaļīga būvniecība - ēkas, kuras nav nodotas ekspluatācijā, bet dzīvokļi izpārdoti
  • 16. Problēmjautājumi Dzīvokļu īpašnieku izpratne par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas uzturēšanu, pienākumiem un atbildību. Īpašnieku sasniedzamība. Komunikācija starp pārvaldniekiem un īpašniekiem. Būvniecības likuma 28.pantā noteikta administratīvā atbildība par publiskas ēkas tehniskās apsekošanas neveikšanu, bet par daudzdzīvokļu ēkām nav. Piemērojot aizvietotājizpildi, kad nepieciešams pārtraukt ēkas ekspluatāciju, ir jārisina jautājums par iedzīvotāju izmitināšanu. Nepieciešamas valsts un pašvaldības (Rīgā jau ir) atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai, jo ēkas kopīpašnieku finansiālās iespējas ir ierobežotas.
  • 17. Dzīvokļa īpašnieks ir arī visas mājas saimnieks. Visiem kopīpašniekiem ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanā par ēkas uzturēšanu, atjaunošanu, remontēšanu, siltināšanu utt. (jāturpina un jāturpina skaidrot)
  • 18. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova