Atjaunoto ēku siltumenerģijas patēriņa ilgtermiņa monitorings/ Aleksandrs Zajacs, Rīgas Tehniskā universitāte Vebinārs “Ēku uzturēšana pēc atjaunošanas” 2024.gada 20.maijs

1. 1
Dr.sc.ing. Aleksandrs Zajacs
Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūts
Rīga 2024
Atjaunoto ēku siltumenerģijas patēriņa
ilgtermiņa monitorings

2. 2
2
Siltumenerģija
Ražošana
Pārvade
Gala
lietotāji
Siltumenerģijas patēriņš daudzīvokļu ēkās:
✓ Ēkas būvētas pirms 1990: 200 – 350kWh/m2;
✓ Būvētas atbilstoši LBN (2003-2014): 90 – 120 kWh/m2;
✓ Būvētas atbilstoši LBN (2014 - 2019): 60 – 90 kWh/m2;
✓ Kopš 2021.gada: ≤40 kWh/m2;
✓ Pasīva ēka: 10 – 15kWh/m2.
Φv
Ventilācijas
Siltuma zudumi
Φtr
Pārvades
siltuma zudumi
Φgain,sol
Saule
Qgain, i
Iekšējie siltuma izdalījumi

3. • ĒEED ir izvirzīti divi papildu mērķi, proti, paātrināt esošo ēku renovāciju līdz 2050. gadam un
atbalstīt visu ēku modernizāciju ar viedajām tehnoloģijām un skaidrāku saikni ar tīru mobilitāti;
• Dalībvalstīm ir jāpanāk, ka līdz 2020. gada 10. martam stājas spēkā normatīvie un administratīvie
akti, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2018/844;
• izteikt energoefektivitāti ar primārās enerģijas izmantojuma rādītāju (kWh/(m2/gadā));
• ir izvirzīta prasība aprakstīt savu valsts aprēķināšanas metodiku, ievērojot valstu pielikumus ISO , EN
standartiem;
• valstī pieņemto iekštelpu gaisa kvalitātes un komforta līmeņu iekļaušana apsvērumos, aprēķinot
energoefektivitāti dažādiem ēku tipiem;
• Dalībvalstis, īstenojot savu valsts izglītības politiku, varētu apsvērt energoefektivitātes iekļaušanu
izglītības programmās un būvniecības nozares profesionāļu (piemēram, inženieru un arhitektu)
apmācības programmās.
KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2019/786
par ēku renovāciju
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019H0786&from=EN

4. nZEB = siltuma izolācija
✓ Siltumizolācija;
✓ Logu nomaiņa;
?????
0.00
0.20
0.40
0.60
0.80
1.00
1.20
1.40
1.60
0.00
2.00
4.00
6.00
8.00
10.00
12.00
14.00
16.00
0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6
W/()m2K
(m2K)/W
d, m
R, m2K/W U, W/m2K
https://blog.passivehouse-international.org/ug-uf-
uw-uwhat-an-intro-to-the-u-value-and-those-most-
important-to-passive-house-design/

5. Ventilācijas siltuma zudumi
64.84
20.34
69.15
41.73
0.00
10.00
20.00
30.00
40.00
50.00
60.00
70.00
80.00
LBN 211-08 15m3/h per person n-1 CO2=1000ppm
kWh/m2
4590
m3/h
1440
m3/h
4895
m3/h
2954
m3/h

6. Dabīgā ventilācija un
Gaisa mitrināšana
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
Enerģijas
patēriņš
apkurei,
kWh/m
2
Relatīvais mitrums, %

7. Mitruma ietekme uz materiāla siltumvadītspēju
Šķiedrveida un materiāliem ar atvērtām porām lielāku risku rada:
• gaisa mitrums, kas var pieaugt tā tilpumā un pat kondensēties (siltuma vadītspēja
no tradicionālas poraina izolācijas materiālu vērtības 0,03 – 0,04 W/(m·K) var
pieaugt ekstremāli pat līdz 10 reizēm, pelējuma sēnīšu augšanas risks un
materiāla bojāšanos);
• materiāla sablīvēšanās tā virsējo slāņu smaguma ietekmē (mīkstajiem siltuma
izolācijas materiāliem vertikālajās konstrukcijās);

8. 8
8
Atjaunotās daudzīvokļu ēkas
Ir apkopoti dati par atjaunoto ēku faktisko energopatēriņu apkurei, lai novērtētu siltumenerģijas patēriņa
samazinājumu daudzdzīvokļu ēkās, kas radies renovācijas dēļ. Pētījumā analizēti dati par 51 daudzdzīvokļu
māju Rīgā. Dati koriģēti, izmantojot grādu dienas, lai panāktu salīdzināmību dažādās apkures sezonās ar
atšķirīgu āra gaisa temperatūru un apkures sezonu ilgumu. Datu statistiskajā analīzē un ticamības
novērtējumā rezultātu gala apkopojumā iekļauti 25 nami, kur precīzi zināms renovācijas pabeigšanas laiks.

9. 9
9
Atjaunotās daudzīvokļu ēkas
Atjaunotās 2012./2013. gadā Atjaunotās 2013./2014. gadā

10. 10
10
Atjaunotās daudzīvokļu ēkas
Atjaunotās 2014./2015. gadā Atjaunotās 2015./2016. gadā
Pēc kompleksas renovācijas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš saruka aptuveni par 40% – no 130 – 140 līdz 75
– 80 kWh/m2 apkures sezonā. Analizētajās ēkās nenotika ventilācijas sistēmu rekonstrukcija vai jaunas
mehāniskās ventilācijas sistēmas ierīkošana. Ventilācijas sistēmas neesamība vai slikts stāvoklis apdraud
dzīvojamo telpu gaisa kvalitāti, kas var negatīvi ietekmēt siltumenerģijas patēriņa pieaugumu ilgtermiņā, mitruma
uzkrāšanos ēkas konstrukcijās, kā arī konstrukciju ilgmūžību. Mājās bez ventilācijas CO2 koncentrācija
ievērojami pārsniedz rekomendējamās vērtības un bieži arī kritiskās vērtības.

11. 11
11
Siltuma caurlaidības mērījumi (U vērtība)

12. 12
12
G skin
Rīgas Tehniskā universitāte

13. 13
13
Vairāku punktu temperatūru metode
Rīgas Tehniskā universitāte
Lai aprēķinātu U vērtību, ir nepieciešamas 3 temperatūras vērtības:
•Āra temperatūra
•Iekšējās sienas virsmas temperatūra
•Iekštelpu gaisa temperatūra
Lai noteiktu U vērtību, ir nepieciešama radiozonde, kas ir novietota ārpusē.
Tas pārraida rādījumus uz iekšā esošo mērinstrumentu. Lai izmērītu
virsmas temperatūru, trīs U-vērtības zondes vadi ir piestiprināti pie sienas
ar plastilīnu. Gaisa temperatūru reģistrē sensors, kas atrodas uz zondes
spraudņa. Mērinstruments testo 635-2 automātiski aprēķina U vērtību no
trim vērtībām un parāda to displejā. Priekšrocība: nav nepieciešams
manuāls aprēķins; rezultāts ir ātrs un precīzs.

14. 14
14
▪ Izvērtēt iespēju veikt atjaunoto ēku siltumenerģijas patēriņa datu
apstrādi ilgtermiņā (CSA operatora dati);
▪ Datu apkopošana un apstrāde ir iespējama gan ēkas mērogā,
gan individuāli katram dzīvokļa īpašniekam;
▪ Pievērst pastiprinātu uzmanību ventilācijas risinājumiem
atjaunošanas iecerē!
▪ Izvērtēt nepieciešamību siltumenerģijas patēriņa pieaugumu
iekļaut atmaksāšanas laika aprēķinā (vajag vairāk apkopotu
datu, rūpīgākā cēloņu analīze);
▪ Izvērtēt nepieciešamību veikt U vērtības novērtēšanu pirms un
pēc atjaunošanas, lai ilgtermiņa būtu references skaitļi
salīdzināšanai;
▪ Rūpīga un saudzīga attieksme pret savu veselību!
Ieteikumi

15. 15
Dr.sc.ing. Aleksandrs Zajacs
aleksandrs.zajacs@rtu.lv
Rīga 2024
Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūts
Paldies par uzmanību