SlideShare a Scribd company logo
94 95
Būvinženieris Nr. 97
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Ekonomikas ministrija Klimata un enerģētikas
ministrija
Pārsteidz Patērētāju tiesību
aizsardzības centra (PTAC) aktuālā
ziņa, ka neatbilstību testēšanā
2019.–2023. gadā no 22 logiem, kam
pārbaudīta siltuma caurlaidība Uw
,
neatbilstība deklarētajām vērtībām
konstatēta 16 logiem, t. i., 73 %.
Bet 34 logu ūdens caurlaidības u. c. paramet-
ru pārbaudē noteikts, ka mazāk nekā puse
(47 %) ir atbilstoši ražotāja specificētajiem
parametriem...
Tomēr nepatikšanas būvniekam un patērē-
tājam var piezagties arī citos veidos. Pamatoti
valda priekšstats, ka Vācijā būvniecības notei-
kumi un inženierrisinājumi industrijā kopu-
mā ir detalizēti izstrādāti un var kalpot par
paraugu citām valstīm. Par to liecina arī zinā-
mais, ka daudzi Eiropas standarti (apzīmē sa-
īsināti ar EN) ir veidojušies uz Vācijas stan-
dartu DIN (Deutsches Institut für Normung)
bāzes un joprojām tiek rūpīgi kopti; nedaudz
par standartizāciju lasāms arī Būvinženiera šā
gada februāra numurā (Nr. 96).
Konstrukciju īpašības, ilgtspēja un
dzīves vides kvalitāte
Te piemērs no mana Vācijas kolēģa privātmā-
jas būvniecības pieredzes Vidusvācijas zemie-
nē. Esošie ģeoloģiskās kartēšanas dati par
gruntsūdeņu līmeni būvniecības rajonā nera-
dīja bažas, ka ēkai nevarētu izbūvēt pagrab-
stāvu. Tomēr, veicot darbus, izbūvētajā pagra-
bā parādījās mitrums. Detalizēta izpēte lieci-
nāja, ka ēka neveiksmīgi atrodas uz ģeoloģis-
koslāņulūzumarobežas,kurmālasprostslānis
nodala zonas ar zemu un daudz augstāku
gruntsūdeņu līmeni. Protams, tad tika veikti
iespējamie papildu hidroizolācijas darbi, bet
ēkas pagrabstāva padziļinājumā joprojām se-
zonāli automātiski iedarbojas sūknis uzkrātā
ūdens aizvadīšanai.
Vai līdzīgi cēloņi ir arī Latvijas medijos
plaši izskanējušajai ziņai par mitrumu un
Viltīgais ūdens, pelējums
un citas nepatikšanas
Andris Jakovičs, Latvijas Universitātes Skaitliskās
modelēšanas institūta Multifizikālo procesu laboratorijas
vadītājs
Attēli no autora arhīva
Tipiskas sēnīšu kolonijas no ilgstoši mitrumā bijušas minerālvates siltuma izolācijas.
96 97
Būvinženieris Nr. 97
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
pelējumu slimnīcas ēkas jaunbūves pagrab-
telpās? Vai bija kļūdas apstākļu priekšizpētē,
vai neatbilstošas bija materiālu hidrotehnis-
kās īpašības, vai arī projektā paredzētie mate-
riāli būvniecības gaitā tika aizvietoti ar ci-
tiem? Gribas cerēt, ka neveiksme nav tik fun-
damentāla, lai iespējamās būvtehnoloģiju
kļūmes vai materiālu ar nepiemērotām īpašī-
bām izvēli nevarētu labot. Te uzreiz jānorāda,
ka ūdens caur būvkonstrukcijām var pārvie-
toties gan šķidrajā fāzē, gan arī ūdens tvaiku
veidā: pirmajā gadījumā runājam par ūdens
caurlaidību un hidroizolāciju, bet otrajā – par
ūdens tvaiku caurlaidību un prettvaiku barje-
rām. Zināms, ka ūdens klātbūtne būvkon-
strukcijās būtiski ietekmē daudzas svarīgas šo
konstrukciju īpašības, to ilgtspēju un arī dzī-
ves vides kvalitāti.
Palielinoties ūdens daudzumam,
l siltuma vadītspēja no tradicionālas
poraina izolācijas materiālu vērtības 0,03–
0,04 W/(m·K) var pieaugt ekstremāli pat līdz
10 reizēm, t. i., izolācija praktiski zaudē savu
pamatfunkciju;
l siltuma izolācijā ļoti būtiski pieaug tās
svars, piemēram, minerālvatei no 100 kg/m3
līdz pat 1000 kg/m3
iedomātā ekstremālā situ-
ācijā, ja visu siltuma izolācijas tilpumu aizpil-
dījis ūdens; – griestu konstrukcija šādas slo-
dzes nevarētu izturēt;
l pieaug pelējuma sēnīšu augšanas riski –
pie ilgstoša relatīvā gaisa mitruma konstruk-
cijā vai uz tās virsmas virs 70 % un pozitīvā
temperatūrā attīstīsies dažādu krāsu pelējums
(1. attēls). Akmens un betons ir mazāk jutīgi
pret šo kaimiņu, taču bioloģiskas izcelsmes
materiāli, piemēram, koka konstrukcijas, ir la-
ba vide sēnīšu augšanai (2. attēls), un tā sauca-
mā trupe koku var sabojāt neatgriezeniski jau
dažos gados. Šādos apstākļos, neapšaubāmi,
aug riski arī cilvēku veselībai un labsajūtai.
Ūdens tvaiku caurlaidība – svarīgs
būvmateriālu raksturlielums
Ūdens tvaiki gaisā ap mums ir vienmēr – paši
ar savu izelpu vidēji diennaktī gaisā izmetam
0,3–0,5 litrus ūdens. Telpās ļoti būtisks ūdens
tvaiku avots var būt ēdiena gatavošana, bet
ārtelpā to nosaka meteoroloģiskie apstākļi.
Pierastais gaisa relatīvā mitruma mērījums
procentos savā ziņā var būt maldinošs – tas
gan parāda, cik tuvu piesātinājuma stāvoklim
un kondensācijai (100 %) ūdens tvaiki esošajā
temperatūrā ir, bet tieši neko nepasaka par
absolūto ūdens daudzumu gaisā (g/m3
). Pie-
mēram, ja ziemā telpā gaisa relatīvais mit-
rums pie 22 o
C ir 50 %, bet ārā pie 0 o
C rela-
tīvais mitrums ir daudz lielāks – 90 % –, tad
telpas gaisa kubikmetrā ūdens ir 10 g/m3
jeb
vismaz divas reizes vairāk nekā ārā, kur šis
skaitlis attiecīgi ir 4 g/m3
. Šī starpība nosaka
tvaiku parciālo spiedienu un vēlmi pārvieto-
ties no vietas ar lielāku spiedienu uz vietu,
kur spiediens mazāks (skat. 3. attēlu). Ja
būvkonstrukcijām ir liela siltuma caurlaidī-
ba, tad iespējams ievērojams temperatūras
kritums uz to virsmām (it sevišķi tur, kur ka-
vēta gaisa apmaiņa, piemēram, ārējos stūros
1.attēls. No būvkonstrukciju virsmām ar pelējumu iegūtu nomazgājumu standartizētos apstākļos uz agara pamat-
nes audzētas sēnīšu kolonijas.
2.attēls. Kokskaidu vates siltuma izolācija bēniņos ar pelējumu pēc to nosedzošā saplākšņa noņemšanas.
3.attēls. Ūdens tvaiku plūsma caur ārsienu un
kondensāta veidošanās riski ziemas apstākļos: A) ārsiena
ar lielu siltuma caurlaidību – U~1W/(m·K); B) no ārpuses
siltināta ārsiena; C) no iekšpuses (bez tvaiku barjeras)
siltināta ārsiena.
98 99
Būvinženieris Nr. 97
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
un aiz mēbelēm), un pat pie akceptējama gai-
sa mitruma telpā (optimālais relatīvā mitru-
ma diapazons no 40 līdz 60 %) tur iespējama
pelējuma augšana un pat kondensāta veido-
šanās; sk. 3. attēlu (A).
Lai samazinātu apkures rēķinus, šādas tel-
pas bieži netiek arī pietiekami ventilētas, t. i.,
netiek pievadīts aukstais āra gaiss ar mazāku
absolūto mitrumu, un ūdens tvaiku līmenis
gaisā saglabājas nevēlami augsts. Protams, la-
bi ventilētās telpās ūdens tvaiki kopā ar gaisu
izplūst ārā, un telpā nonāk relatīvi sausākais
āra gaiss, kā rezultātā, tam sasilstot, telpās ar
centrālo apkuri ziemā ļoti bieži ir pazemināts
gaisa mitrums – pat pie 20 % –, kas, protams,
nav labvēlīgi mūsu pašsajūtai. Tomēr lielāka
parciālā tvaiku spiediena dēļ ūdens tvaiki visu
laiku caur būvkonstrukcijām meklē ceļu uz
āru – notiek tvaiku difūzija caur mikroporai-
niem materiāliem, ko raksturo šo materiālu
tvaiku caurlaidība δ (kg/(m·s·Pa)). Siltuma
apmaiņas procesos analogs raksturlielums ir
siltuma vadītspēja λ (W/(m·K).
Tādējādi ūdens tvaiku caurlaidība (jāatšķir
no ūdenscaurlaidības!) kļūst par tikpat svarī-
gu mūsu būvmateriālu raksturlielumu kā sil-
tuma vadītspēja un būvkonstrukciju siltuma
caurlaidība U, par kuras noteikšanu lasāms
Būvinženiera 96. numurā. Līdzīgi kā siltumu,
arī tvaiku caurlaidību mēdz raksturot gan ar
visas konstrukcijas slāņa tvaiku caurlaidību
Wp, gan ar šī slāņa tvaiku pretestību Zp, to-
mēr inženierpraksē visbiežāk lieto relatīvo
vērtību, salīdzinot šo pretestību ar gaisu:
ūdens tvaiku pretestības faktors µ (-) rakstu-
ro, cik reižu izvēlētā materiāla ūdens tvaiku
difūzijas pretestība ir lielāka nekā gaisam.
Piemēram, ja beramās celulozes šķiedras
(ekovates) µ=2, tad viens metrs šī materiāla
nodrošina tādu pašu tvaiku difūzijas pretestī-
bu kā divus metrus biezs nekustīga gaisa slā-
nis. Reizēm raksta arī šādi: µ=∞ – tas nozīmē,
ka materiāls praktiski nelaiž cauri ūdens tvai-
kus. Tādi ir, piemēram, metāli. Ieskatu par
dažādu materiālu tvaiku pretestības vērtību
diapazonu sniedz 1. tabula.
Savukārt relatīvi plāniem materiālu slā-
ņiem, t. sk. prettvaiku barjerām (piemēram,
plastmasas plēves, alumīnija folijas, ruberoīds
un krāsu pārklājumi), lieto vēl citu raksturlie-
lumu – ūdens tvaiku pretestības gaisa difūzi-
jas ekvivalentu sd
(m), kas raksturo, cik bie-
zam nekustīga gaisa slānim atbilst šīs konkrē-
tās membrānas ar uzdoto biezumu tvaiku
pretestību. Piemēram, ja polietilēna plēves ir
ar biezumu 0,25 mm sd
=100, tad šīs membrā-
naspretestībairtādapatikādifūzijaicaur100m
biezu gaisa slāni – jo lielāks sd
, jo iespaidīgāka
pretestība tvaiku plūsmai (skat. 2. tabulu).
Tādējādi, vērtējot materiālu īpašības, ļoti uz-
manīgi jāskatās, kurš no šiem lielumiem ir
uzdots, vai varbūt lietotas nestandarta mēr-
vienības, kā, piemēram, kādā interneta vietnē –
Tvaika caurlaidība ≥ 0,01006 mg/(m∙h∙Pa).
Ūdens tvaiku plūsmu ietekmē gan
gadalaiks, gan klimats
Prasības ēku būvkonstrukciju tvaiku caurlai-
dībai detalizēti aprakstītas noteikumu par
Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 Ēku no-
robežojošo konstrukciju siltumtehnika (2019. g.
MK noteikumi Nr. 280) 5. sadaļā. Būv-
konstruktoram jāveic aprēķini, lai ierobežo-
tu ūdens tvaiku uzkrāšanās un kondensāci-
jas iespējas būvkonstrukcijā ilgtermiņā –
īpaši jutīgas šajā ziņā ir koka konstrukcijas,
tādēļ tiek prasīts, lai kokmateriālos mitruma
daudzums summāri nepārsniedz 5 % no to
masas. Zelta likums nosaka, ka gadījumā, ja
būves elements sastāv no dažādiem slāņiem,
tā siltajā pusē esošo slāņu kopējam ūdens
tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalen-
tam sd
ir jābūt vismaz piecas reizes lielākam
par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo
ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvi-
valentu sd
. Ņemot vērā tvaiku caurlaidības
vērtības (skat. 1. un 2. tabulu), redzams, ka,
siltinot ēku no ārpuses, šī prasība ir izpildīta
(3. attēls, B), bet, siltinot ēku no iekšpuses
bez tvaiku barjeras, nosacījumi neizpildās,
un pie blīvākās konstrukcijas virsmas ilgsto-
šā ziemas periodā veidosies pelējums, var
rasties arī kondensāts (3. attēls, C). Pelējuma
veidošanos virs bēniņu siltuma izolācijas
slāņa (2. attēls) arī izskaidro zelta likuma ig-
norēšana, nosedzot to ar saplāksni, kura
tvaiku pretestība ir relatīvi liela.
Aukstajā gada laikā dominē ūdens tvaiku
plūsma no apsildāmām telpām uz āru, taču
vasarā situācija var mainīties. Āra gaisa un
būvju ārējo virsmu temperatūra saules staro-
juma ietekmē var būt būtiski lielāka nekā tel-
pā, un absolūtais ūdens daudzums tur pat
nepiesātinātā stāvoklī ir ievērojami lielāks ne-
kā telpā, it sevišķi, ja, izmantojot gaisa kondi-
cionēšanu (dzesēšanu), netiek nodrošināta
telpas gaisa mitrināšana. Tad ūdens tvaiku
plūsma maina virzienu un no āra caur būv-
konstrukcijām cenšas iespiesties telpā. Tomēr
Latvijas klimatā ar dominējošu apsildes ne-
pieciešamību tas parasti ir mazāk kritiski, bet
karstajā Dienvideiropas vai pat subtropu kli-
matā dominēs ar dzesēšanu un ūdens tvaiku
difūziju no āra uz iekštelpu saistītie procesi.
Tādēļ tur būvkonstrukciju projektēšanā, pro-
tams, ir citi risinājumi.
Mūsdienīgām daudzslāņu saliktām kon-
strukcijām aprēķins var nebūt pavisam vien-
kāršs, jo
l siltuma vadītspēja mainās, mainoties
materiāla mitrumam;
l praksē tiek izmantotas arī tā saucamās
adaptīvās membrānas, kuru tvaiku caurlaidī-
ba ir atkarīga no ūdens tvaiku parciālā spie-
diena to abās pusēs.
Tāpēc padziļinātai mitruma risku analīzei
lieto dažādas uz siltuma un mitruma apmai-
ņas procesu fizikālajiem modeļiem bāzētas
aprēķinu programmas. Dažas no tām ir vācu
speciālistu izstrādātās un vispusīgi verificētās
programmas WuFi un Delphin.
Jebkurā gadījumā (vienkāršoti vai arī de-
talizētāk analizējot) aprēķiniem nepiecieša-
mi konkrēto materiālu un membrānu tvaiku
caurlaidības raksturlielumi – tos visbiežāk
var iegūt no ražotāju specifikācijām, bet, kā
Materiāla
nosaukums
Relatīvā ūdens
tvaiku
pretestība µ (-)
Akmens un stikla vate 1
Ģipškartons 10
Māla ķieģeļi 16
Viendabīgs koks 40
Putu polistirols, putu
poliuretāns, fenola
putuplasti
50–60
Saplāksnis 400
Cietas plastmasas
bez porām
>10 000
1.tabula. Dažādu materiālu tvaiku pretestības faktora
orientējošās vērtības.
Materiāla nosaukums
(biezums)
sd
(m)
Fibrolīts (25 mm) 0,14
Aerogēls (30 mm) 0,17
Kaņepju betons (25 mm) 0,2
Ģipškartons (12 mm) 0,2
Skaidu plāksne (22 mm) 0,8
Koks (45 mm) 5,4
Saplāksnis (12 mm) 7,3
2.tabula. Dažu Latvijas Universitātes Siltumfizikālo
mērījumu centrā testēto izstrādājumu ūdens tvaiku
pretestība.
100
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
liecina sākumā minētā PTAC ziņa, tām ne
vienmēr var uzticēties...
Alternatīva ir mērījumi – šādu iespēju
Latvijā jau vairākus gadus nodrošina arī Lat-
vijas Universitātes Siltumfizikālo mērījumu
centrs, testējot materiālus un membrānas at-
bilstoši standartam LVS EN ISO 12572:2016
Būvmateriālu un būvizstrādājumu hidroter-
miskās īpašības. Ūdens tvaika caurlaidības
noteikšana. Tīģeļa metode. Šis standarts no-
saka piecas dažādas mērīšanas nostādnes
(A–E). Izmantotajā A nostādnē kondicionē-
tu paraugu mērījumi notiek 23 o
C automati-
zētā, datorprogrammas vadītā iekārtā (4. un
6. attēls), kur sešos tīģeļos tiek iestiprināti un
hermetizēti pētāmo materiālu paraugi ar
diametru 90 mm (5. attēls). Mērījuma laikā
ar sorbentu (silīcija gēls) tīģeļa iekšpusē tiek
uzturēts 0 % relatīvais mitrums, savukārt ār-
pusē 50±5 % mitrums.
Līdzīgi kā materiālu siltuma vadītspējas
gadījumā, arī ūdens tvaiku un ūdens caurlai-
dības gadījumā mērījumu veikšana ļauj mini-
mizēt riskus, veicot ēku būvkonstrukciju pro-
4.attēls.Testa tīģeļu ar paraugiem ievietošana ūdens tvaiku
caurlaidības mēriekārtā GintronicGraviTest.
5.attēls. Sagatavoti un tīģelī ievietoti fibrolīta
paraugi tvaiku caurlaidības testēšanai.
6.attēls. GintronicGraviTest iekārta materiālu (plēves,
membrānas, būvmateriāli) ūdens tvaiku caurlaidības
standartizētai noteikšanai.
jektēšanu, un novērst iespējamos nepatīka-
mos pārsteigumus pēc ēku nodošanas eks-
pluatācijā, kā tas ir vienā pirms dažiem
gadiem uzceltā zinātnes templī, kur būvnieks
garantijas ietvaros katru gadu brauc tīrīt pelē-
jumu no pagraba telpu sienām, tās špaktelēt
un krāsot. Bet garantija drīz beigsies... BI

More Related Content

Similar to Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas

Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanāPutupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē
Notekūdeņu siltuma  potenciāls ēku  energoapgādēNotekūdeņu siltuma  potenciāls ēku  energoapgādē
Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumiControlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
Elektrumlv
 
Svarīga ne tikai siltuma caurlaidība
Svarīga ne tikai siltuma  caurlaidībaSvarīga ne tikai siltuma  caurlaidība
Svarīga ne tikai siltuma caurlaidība
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēmEfektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Elektrumlv
 
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

Similar to Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas (12)

Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanāPutupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
 
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
 
Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē
Notekūdeņu siltuma  potenciāls ēku  energoapgādēNotekūdeņu siltuma  potenciāls ēku  energoapgādē
Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē
 
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana, ETAG 004
 
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
 
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas,  risināju...
Logu nomaiņa renovējamās ēkās. Biežāk pieļautās kļūdas un to sekas, risināju...
 
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Te...
 
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumiControlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
 
Svarīga ne tikai siltuma caurlaidība
Svarīga ne tikai siltuma  caurlaidībaSvarīga ne tikai siltuma  caurlaidība
Svarīga ne tikai siltuma caurlaidība
 
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēmEfektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
 
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
 
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana
Apmesto fasāžu ekspluatācija un ilgtspējas nodrošināšana
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Koka konstrukciju plakanie jumti (Artūrs Gredzens)
Koka konstrukciju  plakanie jumti  (Artūrs Gredzens)Koka konstrukciju  plakanie jumti  (Artūrs Gredzens)
Koka konstrukciju plakanie jumti (Artūrs Gredzens)
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Īpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumi
Īpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumiĪpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumi
Īpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumi
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)
Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)
Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanas
Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanasVentilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanas
Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanas
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšanaApmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanāNamu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanasLOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitātiDarbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijāmTipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība RīgāDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Koka konstrukciju plakanie jumti (Artūrs Gredzens)
Koka konstrukciju  plakanie jumti  (Artūrs Gredzens)Koka konstrukciju  plakanie jumti  (Artūrs Gredzens)
Koka konstrukciju plakanie jumti (Artūrs Gredzens)
 
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
Sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana. Secinājumi un ri...
 
Īpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumi
Īpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumiĪpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumi
Īpašuma apdrošināšana – iespējas un ieteikumi
 
Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)
Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)
Paradumu maiņa enerģijas taupīšanai (Toms Lācis)
 
Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanas
Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanasVentilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanas
Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās pēc atjaunošanas
 
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšanaApmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
Apmestās fasādes - ekspluatācija, apsekošana un uzturēšana
 
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
Elektroinstalācijas pārbaudes atbilstoši MK noteikumiem Nr 238 “Ugunsdrošības...
 
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos no...
 
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanāNamu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
Namu pārvaldnieku loma daudzdzīvokļu ēku uzturēšanā
 
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanasLOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
 
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitātiDarbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
 
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
 
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijāmTipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
 
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
 
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
 
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība RīgāDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
 

Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas

  • 1. 94 95 Būvinženieris Nr. 97 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Ekonomikas ministrija Klimata un enerģētikas ministrija Pārsteidz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aktuālā ziņa, ka neatbilstību testēšanā 2019.–2023. gadā no 22 logiem, kam pārbaudīta siltuma caurlaidība Uw , neatbilstība deklarētajām vērtībām konstatēta 16 logiem, t. i., 73 %. Bet 34 logu ūdens caurlaidības u. c. paramet- ru pārbaudē noteikts, ka mazāk nekā puse (47 %) ir atbilstoši ražotāja specificētajiem parametriem... Tomēr nepatikšanas būvniekam un patērē- tājam var piezagties arī citos veidos. Pamatoti valda priekšstats, ka Vācijā būvniecības notei- kumi un inženierrisinājumi industrijā kopu- mā ir detalizēti izstrādāti un var kalpot par paraugu citām valstīm. Par to liecina arī zinā- mais, ka daudzi Eiropas standarti (apzīmē sa- īsināti ar EN) ir veidojušies uz Vācijas stan- dartu DIN (Deutsches Institut für Normung) bāzes un joprojām tiek rūpīgi kopti; nedaudz par standartizāciju lasāms arī Būvinženiera šā gada februāra numurā (Nr. 96). Konstrukciju īpašības, ilgtspēja un dzīves vides kvalitāte Te piemērs no mana Vācijas kolēģa privātmā- jas būvniecības pieredzes Vidusvācijas zemie- nē. Esošie ģeoloģiskās kartēšanas dati par gruntsūdeņu līmeni būvniecības rajonā nera- dīja bažas, ka ēkai nevarētu izbūvēt pagrab- stāvu. Tomēr, veicot darbus, izbūvētajā pagra- bā parādījās mitrums. Detalizēta izpēte lieci- nāja, ka ēka neveiksmīgi atrodas uz ģeoloģis- koslāņulūzumarobežas,kurmālasprostslānis nodala zonas ar zemu un daudz augstāku gruntsūdeņu līmeni. Protams, tad tika veikti iespējamie papildu hidroizolācijas darbi, bet ēkas pagrabstāva padziļinājumā joprojām se- zonāli automātiski iedarbojas sūknis uzkrātā ūdens aizvadīšanai. Vai līdzīgi cēloņi ir arī Latvijas medijos plaši izskanējušajai ziņai par mitrumu un Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas Andris Jakovičs, Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs Attēli no autora arhīva Tipiskas sēnīšu kolonijas no ilgstoši mitrumā bijušas minerālvates siltuma izolācijas.
  • 2. 96 97 Būvinženieris Nr. 97 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata pelējumu slimnīcas ēkas jaunbūves pagrab- telpās? Vai bija kļūdas apstākļu priekšizpētē, vai neatbilstošas bija materiālu hidrotehnis- kās īpašības, vai arī projektā paredzētie mate- riāli būvniecības gaitā tika aizvietoti ar ci- tiem? Gribas cerēt, ka neveiksme nav tik fun- damentāla, lai iespējamās būvtehnoloģiju kļūmes vai materiālu ar nepiemērotām īpašī- bām izvēli nevarētu labot. Te uzreiz jānorāda, ka ūdens caur būvkonstrukcijām var pārvie- toties gan šķidrajā fāzē, gan arī ūdens tvaiku veidā: pirmajā gadījumā runājam par ūdens caurlaidību un hidroizolāciju, bet otrajā – par ūdens tvaiku caurlaidību un prettvaiku barje- rām. Zināms, ka ūdens klātbūtne būvkon- strukcijās būtiski ietekmē daudzas svarīgas šo konstrukciju īpašības, to ilgtspēju un arī dzī- ves vides kvalitāti. Palielinoties ūdens daudzumam, l siltuma vadītspēja no tradicionālas poraina izolācijas materiālu vērtības 0,03– 0,04 W/(m·K) var pieaugt ekstremāli pat līdz 10 reizēm, t. i., izolācija praktiski zaudē savu pamatfunkciju; l siltuma izolācijā ļoti būtiski pieaug tās svars, piemēram, minerālvatei no 100 kg/m3 līdz pat 1000 kg/m3 iedomātā ekstremālā situ- ācijā, ja visu siltuma izolācijas tilpumu aizpil- dījis ūdens; – griestu konstrukcija šādas slo- dzes nevarētu izturēt; l pieaug pelējuma sēnīšu augšanas riski – pie ilgstoša relatīvā gaisa mitruma konstruk- cijā vai uz tās virsmas virs 70 % un pozitīvā temperatūrā attīstīsies dažādu krāsu pelējums (1. attēls). Akmens un betons ir mazāk jutīgi pret šo kaimiņu, taču bioloģiskas izcelsmes materiāli, piemēram, koka konstrukcijas, ir la- ba vide sēnīšu augšanai (2. attēls), un tā sauca- mā trupe koku var sabojāt neatgriezeniski jau dažos gados. Šādos apstākļos, neapšaubāmi, aug riski arī cilvēku veselībai un labsajūtai. Ūdens tvaiku caurlaidība – svarīgs būvmateriālu raksturlielums Ūdens tvaiki gaisā ap mums ir vienmēr – paši ar savu izelpu vidēji diennaktī gaisā izmetam 0,3–0,5 litrus ūdens. Telpās ļoti būtisks ūdens tvaiku avots var būt ēdiena gatavošana, bet ārtelpā to nosaka meteoroloģiskie apstākļi. Pierastais gaisa relatīvā mitruma mērījums procentos savā ziņā var būt maldinošs – tas gan parāda, cik tuvu piesātinājuma stāvoklim un kondensācijai (100 %) ūdens tvaiki esošajā temperatūrā ir, bet tieši neko nepasaka par absolūto ūdens daudzumu gaisā (g/m3 ). Pie- mēram, ja ziemā telpā gaisa relatīvais mit- rums pie 22 o C ir 50 %, bet ārā pie 0 o C rela- tīvais mitrums ir daudz lielāks – 90 % –, tad telpas gaisa kubikmetrā ūdens ir 10 g/m3 jeb vismaz divas reizes vairāk nekā ārā, kur šis skaitlis attiecīgi ir 4 g/m3 . Šī starpība nosaka tvaiku parciālo spiedienu un vēlmi pārvieto- ties no vietas ar lielāku spiedienu uz vietu, kur spiediens mazāks (skat. 3. attēlu). Ja būvkonstrukcijām ir liela siltuma caurlaidī- ba, tad iespējams ievērojams temperatūras kritums uz to virsmām (it sevišķi tur, kur ka- vēta gaisa apmaiņa, piemēram, ārējos stūros 1.attēls. No būvkonstrukciju virsmām ar pelējumu iegūtu nomazgājumu standartizētos apstākļos uz agara pamat- nes audzētas sēnīšu kolonijas. 2.attēls. Kokskaidu vates siltuma izolācija bēniņos ar pelējumu pēc to nosedzošā saplākšņa noņemšanas. 3.attēls. Ūdens tvaiku plūsma caur ārsienu un kondensāta veidošanās riski ziemas apstākļos: A) ārsiena ar lielu siltuma caurlaidību – U~1W/(m·K); B) no ārpuses siltināta ārsiena; C) no iekšpuses (bez tvaiku barjeras) siltināta ārsiena.
  • 3. 98 99 Būvinženieris Nr. 97 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata un aiz mēbelēm), un pat pie akceptējama gai- sa mitruma telpā (optimālais relatīvā mitru- ma diapazons no 40 līdz 60 %) tur iespējama pelējuma augšana un pat kondensāta veido- šanās; sk. 3. attēlu (A). Lai samazinātu apkures rēķinus, šādas tel- pas bieži netiek arī pietiekami ventilētas, t. i., netiek pievadīts aukstais āra gaiss ar mazāku absolūto mitrumu, un ūdens tvaiku līmenis gaisā saglabājas nevēlami augsts. Protams, la- bi ventilētās telpās ūdens tvaiki kopā ar gaisu izplūst ārā, un telpā nonāk relatīvi sausākais āra gaiss, kā rezultātā, tam sasilstot, telpās ar centrālo apkuri ziemā ļoti bieži ir pazemināts gaisa mitrums – pat pie 20 % –, kas, protams, nav labvēlīgi mūsu pašsajūtai. Tomēr lielāka parciālā tvaiku spiediena dēļ ūdens tvaiki visu laiku caur būvkonstrukcijām meklē ceļu uz āru – notiek tvaiku difūzija caur mikroporai- niem materiāliem, ko raksturo šo materiālu tvaiku caurlaidība δ (kg/(m·s·Pa)). Siltuma apmaiņas procesos analogs raksturlielums ir siltuma vadītspēja λ (W/(m·K). Tādējādi ūdens tvaiku caurlaidība (jāatšķir no ūdenscaurlaidības!) kļūst par tikpat svarī- gu mūsu būvmateriālu raksturlielumu kā sil- tuma vadītspēja un būvkonstrukciju siltuma caurlaidība U, par kuras noteikšanu lasāms Būvinženiera 96. numurā. Līdzīgi kā siltumu, arī tvaiku caurlaidību mēdz raksturot gan ar visas konstrukcijas slāņa tvaiku caurlaidību Wp, gan ar šī slāņa tvaiku pretestību Zp, to- mēr inženierpraksē visbiežāk lieto relatīvo vērtību, salīdzinot šo pretestību ar gaisu: ūdens tvaiku pretestības faktors µ (-) rakstu- ro, cik reižu izvēlētā materiāla ūdens tvaiku difūzijas pretestība ir lielāka nekā gaisam. Piemēram, ja beramās celulozes šķiedras (ekovates) µ=2, tad viens metrs šī materiāla nodrošina tādu pašu tvaiku difūzijas pretestī- bu kā divus metrus biezs nekustīga gaisa slā- nis. Reizēm raksta arī šādi: µ=∞ – tas nozīmē, ka materiāls praktiski nelaiž cauri ūdens tvai- kus. Tādi ir, piemēram, metāli. Ieskatu par dažādu materiālu tvaiku pretestības vērtību diapazonu sniedz 1. tabula. Savukārt relatīvi plāniem materiālu slā- ņiem, t. sk. prettvaiku barjerām (piemēram, plastmasas plēves, alumīnija folijas, ruberoīds un krāsu pārklājumi), lieto vēl citu raksturlie- lumu – ūdens tvaiku pretestības gaisa difūzi- jas ekvivalentu sd (m), kas raksturo, cik bie- zam nekustīga gaisa slānim atbilst šīs konkrē- tās membrānas ar uzdoto biezumu tvaiku pretestību. Piemēram, ja polietilēna plēves ir ar biezumu 0,25 mm sd =100, tad šīs membrā- naspretestībairtādapatikādifūzijaicaur100m biezu gaisa slāni – jo lielāks sd , jo iespaidīgāka pretestība tvaiku plūsmai (skat. 2. tabulu). Tādējādi, vērtējot materiālu īpašības, ļoti uz- manīgi jāskatās, kurš no šiem lielumiem ir uzdots, vai varbūt lietotas nestandarta mēr- vienības, kā, piemēram, kādā interneta vietnē – Tvaika caurlaidība ≥ 0,01006 mg/(m∙h∙Pa). Ūdens tvaiku plūsmu ietekmē gan gadalaiks, gan klimats Prasības ēku būvkonstrukciju tvaiku caurlai- dībai detalizēti aprakstītas noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 Ēku no- robežojošo konstrukciju siltumtehnika (2019. g. MK noteikumi Nr. 280) 5. sadaļā. Būv- konstruktoram jāveic aprēķini, lai ierobežo- tu ūdens tvaiku uzkrāšanās un kondensāci- jas iespējas būvkonstrukcijā ilgtermiņā – īpaši jutīgas šajā ziņā ir koka konstrukcijas, tādēļ tiek prasīts, lai kokmateriālos mitruma daudzums summāri nepārsniedz 5 % no to masas. Zelta likums nosaka, ka gadījumā, ja būves elements sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējam ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalen- tam sd ir jābūt vismaz piecas reizes lielākam par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvi- valentu sd . Ņemot vērā tvaiku caurlaidības vērtības (skat. 1. un 2. tabulu), redzams, ka, siltinot ēku no ārpuses, šī prasība ir izpildīta (3. attēls, B), bet, siltinot ēku no iekšpuses bez tvaiku barjeras, nosacījumi neizpildās, un pie blīvākās konstrukcijas virsmas ilgsto- šā ziemas periodā veidosies pelējums, var rasties arī kondensāts (3. attēls, C). Pelējuma veidošanos virs bēniņu siltuma izolācijas slāņa (2. attēls) arī izskaidro zelta likuma ig- norēšana, nosedzot to ar saplāksni, kura tvaiku pretestība ir relatīvi liela. Aukstajā gada laikā dominē ūdens tvaiku plūsma no apsildāmām telpām uz āru, taču vasarā situācija var mainīties. Āra gaisa un būvju ārējo virsmu temperatūra saules staro- juma ietekmē var būt būtiski lielāka nekā tel- pā, un absolūtais ūdens daudzums tur pat nepiesātinātā stāvoklī ir ievērojami lielāks ne- kā telpā, it sevišķi, ja, izmantojot gaisa kondi- cionēšanu (dzesēšanu), netiek nodrošināta telpas gaisa mitrināšana. Tad ūdens tvaiku plūsma maina virzienu un no āra caur būv- konstrukcijām cenšas iespiesties telpā. Tomēr Latvijas klimatā ar dominējošu apsildes ne- pieciešamību tas parasti ir mazāk kritiski, bet karstajā Dienvideiropas vai pat subtropu kli- matā dominēs ar dzesēšanu un ūdens tvaiku difūziju no āra uz iekštelpu saistītie procesi. Tādēļ tur būvkonstrukciju projektēšanā, pro- tams, ir citi risinājumi. Mūsdienīgām daudzslāņu saliktām kon- strukcijām aprēķins var nebūt pavisam vien- kāršs, jo l siltuma vadītspēja mainās, mainoties materiāla mitrumam; l praksē tiek izmantotas arī tā saucamās adaptīvās membrānas, kuru tvaiku caurlaidī- ba ir atkarīga no ūdens tvaiku parciālā spie- diena to abās pusēs. Tāpēc padziļinātai mitruma risku analīzei lieto dažādas uz siltuma un mitruma apmai- ņas procesu fizikālajiem modeļiem bāzētas aprēķinu programmas. Dažas no tām ir vācu speciālistu izstrādātās un vispusīgi verificētās programmas WuFi un Delphin. Jebkurā gadījumā (vienkāršoti vai arī de- talizētāk analizējot) aprēķiniem nepiecieša- mi konkrēto materiālu un membrānu tvaiku caurlaidības raksturlielumi – tos visbiežāk var iegūt no ražotāju specifikācijām, bet, kā Materiāla nosaukums Relatīvā ūdens tvaiku pretestība µ (-) Akmens un stikla vate 1 Ģipškartons 10 Māla ķieģeļi 16 Viendabīgs koks 40 Putu polistirols, putu poliuretāns, fenola putuplasti 50–60 Saplāksnis 400 Cietas plastmasas bez porām >10 000 1.tabula. Dažādu materiālu tvaiku pretestības faktora orientējošās vērtības. Materiāla nosaukums (biezums) sd (m) Fibrolīts (25 mm) 0,14 Aerogēls (30 mm) 0,17 Kaņepju betons (25 mm) 0,2 Ģipškartons (12 mm) 0,2 Skaidu plāksne (22 mm) 0,8 Koks (45 mm) 5,4 Saplāksnis (12 mm) 7,3 2.tabula. Dažu Latvijas Universitātes Siltumfizikālo mērījumu centrā testēto izstrādājumu ūdens tvaiku pretestība.
  • 4. 100 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata liecina sākumā minētā PTAC ziņa, tām ne vienmēr var uzticēties... Alternatīva ir mērījumi – šādu iespēju Latvijā jau vairākus gadus nodrošina arī Lat- vijas Universitātes Siltumfizikālo mērījumu centrs, testējot materiālus un membrānas at- bilstoši standartam LVS EN ISO 12572:2016 Būvmateriālu un būvizstrādājumu hidroter- miskās īpašības. Ūdens tvaika caurlaidības noteikšana. Tīģeļa metode. Šis standarts no- saka piecas dažādas mērīšanas nostādnes (A–E). Izmantotajā A nostādnē kondicionē- tu paraugu mērījumi notiek 23 o C automati- zētā, datorprogrammas vadītā iekārtā (4. un 6. attēls), kur sešos tīģeļos tiek iestiprināti un hermetizēti pētāmo materiālu paraugi ar diametru 90 mm (5. attēls). Mērījuma laikā ar sorbentu (silīcija gēls) tīģeļa iekšpusē tiek uzturēts 0 % relatīvais mitrums, savukārt ār- pusē 50±5 % mitrums. Līdzīgi kā materiālu siltuma vadītspējas gadījumā, arī ūdens tvaiku un ūdens caurlai- dības gadījumā mērījumu veikšana ļauj mini- mizēt riskus, veicot ēku būvkonstrukciju pro- 4.attēls.Testa tīģeļu ar paraugiem ievietošana ūdens tvaiku caurlaidības mēriekārtā GintronicGraviTest. 5.attēls. Sagatavoti un tīģelī ievietoti fibrolīta paraugi tvaiku caurlaidības testēšanai. 6.attēls. GintronicGraviTest iekārta materiālu (plēves, membrānas, būvmateriāli) ūdens tvaiku caurlaidības standartizētai noteikšanai. jektēšanu, un novērst iespējamos nepatīka- mos pārsteigumus pēc ēku nodošanas eks- pluatācijā, kā tas ir vienā pirms dažiem gadiem uzceltā zinātnes templī, kur būvnieks garantijas ietvaros katru gadu brauc tīrīt pelē- jumu no pagraba telpu sienām, tās špaktelēt un krāsot. Bet garantija drīz beigsies... BI