2. 2
Neiroendokrīns audzējs,
kas veidojas no galvas un
kakla paragangliju nervu
kores šūnām, kas atrodas
ap parasimpātiskajiem
nervu sistēmas
elementiem.
Definīcija
7. 7
CT
Labāka izšķirtspēja
Mazāk kustību artefaktu
Labāka deniņu kaula
izvērtēšana (glomus
tympanicum un jugulare)
MRI
Labāka mīksto audu
izvērtēšanai
Skaidrāk redzamas
robežas
Nav starojuma
Izmeklēšanas metodes
8. 8
Asimptomātiska, palpatora, vertikāli fiksēta masa
kakla priekšējā trijstūrī.
Lēni augošs, 0,83 mm/gadā.
10% gadījumos attīstās kraniālo nervu paralīze (IX, n.
laryngeus sup., XII) :
• Balss aizsmakums;
• Disfāgija;
• Hornera sindroms;
• Mēles paralīze.
Glomus caroticus
9. 9
1. Unilaterāla vai bilaterāla labi norobežota solīda
masa.
2. Hipoehogēna vai vāji ehogēna. Smalki anehogēni
tubulāri kanāliņi (asinsvadi), kas atrodas audzēja
masā.
3. Atrodas starp miega artērijas bifurkācijas zonu
atbīdot to.
4. Doppler raksturīgi augsta vaskularitāte līdz pat 75%.
Ultrasonogrāfija
11. 11
1. Labi norobežota mīksto audu masa miega artērijas
bifurkācijas zonā.
2. Palielināts attālums starp artērijām bifurkācijas zonā.
3. Homogēna vai izteikti kontrastvielu krājoša masa
vaskularitātes dēļ.
CT
13. 13
1. T1- izointenss, T2- hiperintenss salīdzinājumā ar
skeleta muskulatūru.
2. Punktveidīgas un lineāras signāla iztrūkuma zonas,
kas veido ‘‘salt and pepper’’ pazīmi.
3. Sāls- augsta signāla reģioni, kas ataino
asinsizplūdumus vai lēnu plūsmu.
4. Pipari- signālu iztrūkstoši lauki, kas ataino audzēja
asinsvadus.
MRI
16. 16
I klase- minimāli piestiprināts pie asinsvadiem un
viegli noņemams.
II klase- daļēji apņem asinsvadus, piestiprinās pie
adventīcijas.
III klase- pilnībā apņem asinsvadu bifurkācijas zonu.
Ķirurģiskā klasifikācija- Shamblin
21. 21
Lokalizējas vidējā auss ejā.
Vizualizē apskatot ārējo auss eju. Sārts veidojums aiz
bungplēvītes.
Veidojas gar Jakobsona nervu (IX KN zars).
Visbiežāk sastopamais audzējs vidējā ausī.
Simptomi:
• 80% pulsējošs tinnitus;
• 60% unilaterāls dzirdes zudums;
• Sejas muskulatūras paralīze.
Glomus tympanicum
22. 22
1. Mazas mīksto audu nodulas, kas piestiprinās
bungdobuma sieniņā.
2. Lielāki veidojumi aizņem pat visu dobumu.
3. Nav raksturīga kaulu destrukcija.
4. Var paplašināties līdz pat mastoīdā un Eistahija
kanālam.
CT
27. 27
1. Neregulāra kortikāla demineralizācija un foramen
jugulare paplašinājums.
2. Audzējam pieaugot, foramen jugulare iegūst «kožu
saēstu» struktūru, attīstās bungdobuma un
blakusesošo kaulu erozijas.
CT
28. 28
1. Iespējams precizēt audzēja lokalizāciju un apjomu.
2. Labāk vizualizē iekšējo v. jugularis un iekšējo a.
carotis (nozīme operatīvajā terapijā).
MRI
34. 34
1. Līdzīgi kā glomus caroticus audzēja gadījumā:
Olveida parafaringeāls veidojums, kas labi
kontrastējas pēc IV kontrasta ievadīšanas;
«Salt and pepper»
2. Nobīda anteromediāli gan ACI, gan ACE.
CT un MRI
38. 38
Augsti vaskulārs, mazina asiņošanu operācijas laikā.
Mazina operācijas ilgumu.
Mazina recidīvus.
Paragangliomu embolizācija
39. 39
1. Caur a. femoralis tiek ievadīts vadošais katetrs līdz
iekšējās miegartērijas proksimālai zonai.
2. Kad audzējs tiek lokalizēts, perkutāni ievada
embolizējošu šķīdumu (Onyx, līme, TAGM).
3. Ievadīšanas brīdī vadošajā katetrā tiek paplašināts
mikrobalons, kas pasargā ICA no embolizācijas.
4. Embolizācija tiek pārtraukta, kad audzējs ir pilnībā
obliterēts.
Metode
Embolization technique after percutaneous tumor puncture. A parenchymogram was obtained (A ), and injection of Onyx was started by using a roadmap technique (B ) with inflation of the microballoon (C ) to protect the lumen of the ICA.