2016./2017.m.g. ORL un radioloģijas SZP apvienotās sēdes prezentācija "Paraganglioma: radioloģiskā atrade, invazīvās radioloģijas piedāvātā ārstēšana". Autore: Linda Rancāne (RSU MF V kursa studente)

1. 1
Paragangliomas radioloģiska atradne
Invazīvās radioloģijas piedāvātā ārstēšana
Linda Rancāne
MF V, 4 grupa
Mentors- dr. S. Dzelzīte
PSKUS, Diagnostiskās radioloģijas institūts

2. 2
 Neiroendokrīns audzējs,
kas veidojas no galvas un
kakla paragangliju nervu
kores šūnām, kas atrodas
ap parasimpātisko nervu
sistēmas elementiem.
Definīcija

3. 3
 Glomus tympanicum
 Glomus jugulare
 Glomus vagale
 Glomus caroticus
Veidi

4. 4
 Glomus caroticus- 60%.
 Glomus jugulotympanicus- 2. biežākais audzējs.
 Glomus vagale- 5%.
 Pārsvarā labdabīgi veidojumi.
 Malignitāte:
• 6-16% glomus caroticus;
• 4% glomus jugulotympanicus.
 Citas lokalizācijas:
• Balsene, orbīta, deguna dobums.
Galvas un kakla paragangliomas

5. 5
 0.5% no visiem galvas un kakla audzējiem.
 3% paragangliomu atrodas galvā un/vai kaklā.
 Skar cilvēkus videjā vecumā.
 Biežāk sievietes.
Epidemioloģija

6. 6
 Atkarīga no lokalizācijas, var atrasties jebkurā
ķermeņa daļā:
 Metastāzes limfmezglos'
 Limfoma;
 Siekalu dziedzeru audzējs;
 Vairogdziedzera karcinoma;
 Infekcijas;
 Benignas neoplāzijas -> lipoma, fibroma, hemangioma.
Diferenciāldiagnoze

7. 7
CT
 Labāka izšķirtspēja
 Mazāk kustību artefakti
 Labāka deniņu kaula
izvērtēšana (glomus
tympanicum un jugulare)
MRI
 Labāka mīksto audu
izvērtēšanai
 Skaidrāk redzamas
robežas
 Nav starojuma
Izmeklēšanas metodes

8. 8
 Asimptomātiska, palpatora, vertikāli fiksēta masa
kakla priekšējā trijstūrī.
 Lēni augošs, 0.83mm/gadā.
 10% gadījumos attīstās kraniālo nervu paralīze (IX, n.
laryngeus sup., XII) :
• Balss aizsmakums;
• Disfāgija;
• Hornera sindroms;
• Mēles paralīze.
Karotīdais ķermenis

9. 9
1. Unilaterāla vai bilaterāla labi norobežota solīda
masa.
2. Hipoehogēna vai vāji ehogēna. Smalki anehogēni
tubulāri kanāliņi (asinsvadi), kas atrodas audzēja
masā.
3. Atrodas starp miega artērijas bifurkācijas zonu
atbīdot to.
4. Doppler raksturīgi augsta vaskularitāte līdz pat 75%.
Ultrasonogrāfija

10. 10
Ultrasonogrāfija
 Paplašināta miega artēriju
bifurkācijas zona.

11. 11
1. Labi norobežota mīksto audu masa miega artērijas
bifurkācijas zonā.
2. Palielināts attālums starp artērījām bifurkācijas zonā.
3. Homogēna vai kontrastvielu krājoša masa
hipervaskularizācijas dēļ.
CT

12. 12
Homogēna Kontrastējoša

13. 13
1. T1- izointenss, T2- hiperintenss salīdzinājumā ar
skeleta muskulatūru.
2. Punktveidīagas/lineāras signāla plūsmas iztrūkuma
zonas, kas veido ‘‘salt and pepper’’.
3. Sāls- augsta signāla reģioni, kas ataino
asinsizplūdumus vai lēnu plūsmu.
4. Pipari- signālu iztrūkstoši lauki ataino audzēja
assinsvadus.
MRI

14. 14
 T2- salt and pepper

15. 15
 T1- pēc kontrasta

16. 16
 I klase- minimāli piestiprināts pie asinsvadiem un
viegli noņemams.
 II klase- daļēji apņem asinsvadus, piestiprinās pie
adventīcijas.
 III klase- pilnībā apņem asinsvadu bifurkācijas zonu.
Ķirurģiskā klasifikācija- Shamblin

17. 17

18. 18
 I klase

19. 19
 II klase

20. 20
 III klase

21. 21
 Lokalizējas videjā auss ejā.
 Vizualizē apskatot ārējo auss eju. Sārts veidojums aiz
bugnplēvītes.
 Veidojas gar Jakobsona nervu (IX KN zars).
 Visbiežāk sastopamais audzējs vidējā ausī.
 Simptomi:
• 80% pulsējošs tinnitus;
• 60% unilaterāls dzirdes zudums;
• Sejas muskulatūras paralīze.
Glomus tympanicum

22. 22
1. Mazas mīksto audu nodulas, kas piestiprinās
bungdobuma sieniņā.
2. Lielāki veidojumi aizņem pat visu dobumu.
3. Nav raksturīga kaulu destrukcija.
4. Var paplašināties līdz pat mastoīdā un Eistahija
kanālam.
CT

23. 23
 Glomus
tympanicum
 Aksiālā plakne,
kaulu logs

24. 24
 Glomus
tympanicum
 Koronārā
plakne, kaulu
logs

25. 25
 Veidojas ap vai bulbus jugularis.
 Pieaugot izmērā, veidojas asinsvada oklūzija.
 Konduktīva tipa dzirdes traucējumi.
 Iekšējās auss bojājuma gadījumā attīstās sensoneirāli
dzirdes traucējumi un reibonis.
 Kraniālo nervu bojājums (IX, X, XI, XII):
• Balss aizsmakums;
• Disfāgija;
• Plecu, nslīdējums;
• Mēles paralīze.
Glomus jugulare

26. 26

27. 27
1. Neregulāra kortikāla demineralizācija un foramen
jugulare paplašinājums.
2. Audzējam pieaugot, foramen jugulare iegūst ‘’kožu’’
saēstu struktūru, attīstās bungdobuma un
blakusesošo kaulu erozijas.
CT

28. 28
1. Precizē audzēja lokalizāciju un apjomu.
2. Labāk vizualizē iekšējo v. jugularis un iekšējo a.
carotis (nozīme operatīvajā terapijā).
MRI

29. 29
 Pēc kontrasta CT
 Paplašināts formen juulare
ar neregulārām malām.

30. 30
 Audzēja izplešanās no
foramen jugulare uz
galvaskausa mugurējo
bedri.

31. 31
Deniņu kaula paragangliomu Fisch
klasifikācija

32. 32
 Lokalizējas vairāk kraniāli starp jugulāro vēnu un
iekšējo miegartēriju, sniedzoties līdz galvaskausa
pamatnei.
 Asimptomātisks veidojums aiz žokļa kaula leņķa.
 Visbiežāk maligns veidojums.
 Simptomi:
• Pulsējošs tinnitus;
• Disfāgija;
• Balss aizsmakums līdz balsenes paralīze;
• Hornera sindroms reti.
Glomus vagale

33. 33
Glomus vagale
 Atrodas augstāk nekā
karotīdais ķermenis.
 Atrdoas starp VJI un ACI

34. 34
1. Līdzīgi kā karotīdā ķermeņa audzēja gadījumā:
 Olveida parafaringeāls veidojums, kas labi
kontrastējas pēc IV kontrasta ievadīšanas;
 Salt and pepper.
2. Nobīda anteromediāli gan ACI, gan ACE.
CT un MRI

35. 35
 Izointensa masa
parafaringeālā
rajonā.

36. 36
 Salt and pepper

37. 37
Glomus
jugulare
Glomus
Vagale
Glomus
tympanicum
Karotīdais
ķermenis

38. 38
 Augsti vaskulārs, mazina asiņošanu operācijas laikā.
 Mazina operācijas ilgumu.
 Mazina recidīvus.
Paragangliomu embolizācija

39. 39
1. Caur a. Femoralis tiek ievadīts vadošāis katetrs līdz
ieksējās miegartērijas proksimālai zonai.
2. Kad audzējs tiek lokalizēts, perkutāni ievada
embolizējošu šķīdumu (Onyx, līme, TAGM).
3. Ievadīšanas brīdī vadošajā katetrā tiek paplašināts
mikrobalons, kas pasargā ICA no embolizācijas.
4. Embolizācija tiek pātraukta, kad audzējs ir pilnībā
obliterēts.
Metode

40. 40

41. 41

42. 42

43. 43

44. 44
 https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1d/Carotid_body_tumour_2_intermed_mag.jpg/300px-Carotid_body_tu
 https://www-clinicalkey-com.db.rsu.lv/#!/content/journal/1-s2.0-S0001299813000585
 https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3328838/
 https://images.radiopaedia.org/images/11077/dec17de9e8f6630fbd834f0cf0f91c_gallery.jpg
 http://emedicine.medscape.com/article/1575155-overview#a9
 http://american-hearing.org/images/glomus-lsd.jpg
 http://www.earsite.com/sites/default/files/userfiles/images/paraganglioma/pg4-glomus_jugulare_surgery_step_3_th.gif
 http://www.drmkotb.com/myimages/Extension%20of%20glomus%20tumor.jpg
 https://sonoworld.com/CaseDetails/Carotid_body_tumor.aspx?ModuleCategoryId=355
 http://www.ajronline.org/doi/full/10.2214/AJR.05.0370
 http://image.slidesharecdn.com/2013session34-130624205040-phpapp01/95/2013session3-4-3-638.jpg?
cb=1372107205
 http://img.medscape.com/fullsize/migrated/489/071/nf489071.tab1.gif
 http://jnis.bmj.com/content/early/2012/04/25/neurintsurg-2012-010350.full
 http://www.ajnr.org/content/30/8/1594.full
Izmantotā literatūra

45. 45
Paldies!
Jautājumi?