SlideShare a Scribd company logo
1 of 39
Paraganglioma
Klīnika. Ķirurģiskā terapija.
06.12.2016.
Anda Rēdere, MF V
Mentore: dr. Gunta Sumeraga
Kas ir paraganglioma?
• Rets neiroendokrīns audzējs (pēc PVO klasifikācijas), kas attīstās no autonomās NS
paraganglijiem.
 Ir 2 veidu paragangliji:
simpātiskās NS (satur hromafīnās
šūnas jeb feohromocītus);
parasimpātiskās NS (nesatur
hromafīnās šūnas, bet satur glomus
šūnas)
 Galvenokārt, kateholamīnus
izdala simpātiskās NS
paragangliji
 Ja paraganglioma attīstās no
simpātiskās NS paraganglija, tā ir
extra-adrenal feohromocitoma
 Ja paraganglioma attīstās no
parasimpātiskās NS, tas ir glomus audzējs
 Galvenokārt, kateholamīnus
izdala simpātiskās nervu sistēmas
paragangliomas
Paraganglijs vs paraganglioma
• Ir tikai daži simpātiskie
paragangliji
• Lokalizēti retroperitoneāli,
torakolumbāri, para-aortālajā
reģionā
• Galvenokārt, izdala NA
Parasimpātiskās NS paraganglijiSimpātiskās NS paragangliji
• Lielākā daļa paragangliju
• Lokalizēti galvā, kaklā un videnē
• Izdala kateholamīnus nelielā
daudzumā vai arī tos neizdala
Ar «adrenal feohromocitoma»
apzīmēja feohromocitomas• Adrenal
feohromocitoma
• Extra-adrenal
feohromocitoma
Agrāk
tika
izšķirtas: Ar «extra-adrenal
feohromocitoma»
apzīmēja paragangliomas
Tādēļ…
Kopš 2004.gada PVO rekomendē izmantot terminu «extra adrenal
paraganglioma»
Kateholamīni
90% adrenalīna producē virsnieru serde
Atlikušos 10% producē hromafīnās šūnas jeb feohromocīti ārpus virsnierēm
Adrenalīns stimulē α1, a2, β1, β2 un β3 receptorus
Tādēļ šos receptorus dēvē par adrenerģiskajiem
Taču šis apzīmējums nav korekts, jo galvenais simpātiskās NS neirotransmiteris
ir norepinefrīns
 Adrenalīna pārprodukcija izraisa: sirdsklauves, tahikardiju, aritmijas, trauksmi,
panikas lēkmes, galvassāpes, trīci, hipertensiju un akūtu plaušu tūsku.
Adrenalīns (epinefrīns)
• 80% tiek sintezēti extra-adrenal feohromocītos
• Tikai 20% producē virsnieru serde
• Noradrenalīna pārprodukcija izraisa: bradikardija, hipertensija, aritmijas,
apjukums, dispnoja, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, svīšana, tremors.
Kateholamīni
Noradrenalīns (norepinefrīns)
Anatomiskais paragangliju novietojums
•Skar karotīdo ķermeni
•Glomus vagale
•Glomus tympanicum
•Glomus jugulare
Galvas un kakla
paragangliomas
Epidemioloģija
• 1/1,3 miljoni
• S:V 3-6:1
• Visbiežāk paraganglioma attīstās vecumposmā no 40-70 gadiem (jaunākais
datētais gadījums ir 6 mēn, vecākais - 88gadi)
Lai gan kopumā šis audzējs ir rets:
• Vidusausī tas ir visbiežāk sastopamais audzējs
• No temporālā kaula audzējiem ieņem otro vietu aiz vestibulāras švannomas
https://drvijayasarathi.needstreet.com/post/performance-of-plasma-fractionated-free-metanephrines/312
Vai paraganglioma ir pārmantots vēzis?
Agrāk 1/3 – 1/2 no paragangliomām uzskatīja par iedzimtām
Ar mūsdienu modernajām ģenētiskās testēšanas iespējām pierādīts,
ka vairumā gadījumu paraganglioma ir sporādisku mutāciju dēļ
Tikai ~10% paragangliomu ir iedzimtas
Feohromocitomu likums
• 10% extra-adrenal
• 10% bilaterālas
• 10% malignas
• 10% bērniem
• 10% iedzimtas
• 10% nav hipertensijas
• 10% kalcifikācija
Klīnika (simpātiskās NS paragangliomas)
• Palpitācijas
• Galvassāpes
• Svīšana
• Paroksismāla hipertensija, kas attīstās pie emocionāla stresa, fiziskām
aktivitātēm, kā arī veidojuma palpācijas
• Ortostātiska hipotensija, kas ir asociēta ar sliktu dūšu, vemšanu,
vēdersāpēm
• Ventrikulāras aritmijas
• Kateholamīnu kardiomiopātija
Klasiskā triāde
Parasimpātiskās NS paragangliomas parasti ir
asimptomātiskas!!!
Jugulotimpāniskā paraganglioma
• Vidusausī tas ir visbiežāk sastopamais audzējs
• Parasti skar sievietes 40 – 69 gados
• Simptomi: tinnitus 80%, dzirdes zudums 60%
• Otoskopijā “Rising sun” simptoms
• Var invazīvi ieaugt deniņu kaulā, aizauss paugurā (mastoideum)
• Parasti labdabīgi audzēji
85% attīstās no jugulārās vēnas paplašinājuma Veido masu vidusausī vai ārējā auss ejā
12% attīstās vietā, kur n.tympanicus atzarojas no
n.glossopharingeus
Veido masu vidusausī
3% attīstās vietā, kur n.auricularis posterior atiet no
n.vagus
Veido masu ārējā auss ejā
85% attīstās no jugulārās vēnas
paplašinājuma
Veido masu vidusausī vai ārējā auss ejā
12% attīstās vietā, kur n.tympanicus
atzarojas no n.glossopharingeus
Veido masu vidusausī
3% attīstās vietā, kur n.auricularis
posterior atiet no n.vagus
Veido masu ārējā auss ejā
85% attīstās no jugulārās vēnas
paplašinājuma
Veido masu vidusausī vai ārējā auss
ejā
12% attīstās vietā, kur n.tympanicus
atzarojas no n.glossopharingeus
Veido masu vidusausī
3% attīstās vietā, kur n.auricularis
posterior atiet no n.vagus
Veido masu ārējā auss ejā
Iedzimtas paragangliomas
• Von Hippel-Lindau sindroms
• Multipla endokrīna neoplāzija (MEN I un MEN II)
• Neirofibromatoze
• Familiāras paragangliomas (saistītas ar SDH gēnu)
• Šajā gadījumā paragangliomas biežāk ir bilaterālas
• Paragangliomas prezentējas daudz agrāk
Diferenciāldiagnozes:
• Hordoma
• Vidusauss iekaisums
• Švannoma
• Neirofibroma
• Hondrosarkoma
• Otoskleroze
• Aneirisma
• Hronisks mastoidīts
• Arteriāla malformācija
Galvenā metode – ķirurģiska ārstēšana
• Lai novērstu smagu hipertensiju un aritmijas operācijas laikā, preoperatīvi
rekomendē alfa receptoru blokatorus vai arī kombinācijā ar
beta blokatoru (parasti 2-3 nedēļas pirms embolizācijas un/vai operācijas.
• Alfa un beta blokatorus ordinē, ja rutīnas skrīningā kateholamīni vismaz 3x
pāsniedz references intervālu
• Pirms operācijas paragangliomu novērtē angiogrāfiksi
• Operācijas laikā nepārtraukta arteriālā asinsspiediena kontrole
Terapija
Embolizācija vai staru terapija pirms operācijas, lai mazinātu vaskularitāti, izraisītu fibrozi
un samazinātu veidojuma apjomu
Operatīvā pieeja
Atkarīga no audzēja lokalizācijas un audzēja izmēriem
A tipa tumori tiek rezecēti transmeatāli(transkanāli) vai perimeatāli
B tipa tumoriem rekomendē veikt pagarinātu mugurējo timpanotomiju, lai veiktu rezekciju
C tipa tumoriem jāveic radikāla ekscīzija, veicot standarta kombinācijas:
transmastoidāla-infratemporāla pieeja
transtemporāla-infratemporāla pieeja
D tipa tumoru ekscīzijai var būt nepieciešama kombinēta pieeja:
otorinolaringoloģiska
neiroķirurģiska
Ķirurģijas pielietojums glomus tumoru gadījumā ļoti efektīvs – terapeitisks efekts ~90% gadījumu
• Kraniālo nervu bojājums
• Asiņošana
• CSŠ otoreja
• Meningīts
• Hipertensija/hipotensija
Iespējamās pēcoperācijas komplikācijas
• Mirstība pacientiem, kas ārstēti ar apstarošanu, ir 6,2%
kas ārstēti ķirurģiski, 2,5%
• 20 gadu dzīvildze pēc ārstēšanas sasniedz 94%
• 77% pacientu pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi
Prognoze
Paraganglioma
Glomus audzējs Fibroangioma Peritelioma Hemodektoma
Symphatetic nevi
FPGL
Izmantotā literatūra
•http://columbiasurgery.org/conditions-and-treatments/paraganglioma
•http://www.cancernetwork.com/oncology-journal/paraganglioma-potentially-challenging-tumor
•https://paragangsters.wordpress.com/brads_story/
•http://emedicine.medscape.com/article/251009-overview#a7
•http://www.mountsinai.org/patient-care/service-areas/neurosurgery/areas-of-care/cerebrovascular-center/brain-and-
spinal-tumors/paragangliomas
• http://www.pathologyoutlines.com/topic/earjugulotympanicparaganglioma.html
• http://erc.endocrinology-journals.org/content/18/6/R253.full
•http://www.scielo.br/scielo.php?pid=S0034-72992005000100018&script=sci_arttext&tlng=en
•http://ispub.com/IJORL/5/2/11954
•http://www.uptodate.com/contents/paragangliomas-epidemiology-clinical-presentation-diagnosis-and-histology
Vai uzmanīgi klausījies?
1.jautājums
Kateholamīnus izdala:
1. Simpātiskās NS paragangliji/paragangliomas
2. Parasimpātiskās NS paragangliji/paragangliomas
3. Somatiskās NS paragangliji/paragangliomas
Atbilde
Kateholamīnus izdala:
1. Simpātiskās NS paragangliji/paragangliomas
2. Parasimpātiskās NS paragangliji/paragangliomas
3. Somatiskās NS paragangliji/paragangliomas
2.jautājums
Paragangliomas biežāk sastopamas:
1. Vīriešiem 40 – 70 gadu vecumā
2. Sievietēm 40 – 70 gadu vecumā
3. Bērniem līdz 10 gadu vecumam
4. Pusaudžiem
Atbilde
Paragangliomas biežāk sastopamas:
1. Vīriešiem 40 – 70 gadu vecumā
2. Sievietēm 40 – 70 gadu vecumā
3. Bērniem līdz 10 gadu vecumam
4. Pusaudžiem
3.jautājums
PVO paragangliomas rekomendē dēvēt kā:
1. Feohromocitoma
2. Intra-adrenal paraganglioma
3. Ekstra-hepatic paraganglioma
4. Eksta-adrenal paraganglioma
Atbilde
PVO paragangliomas rekomendē dēvēt kā:
1. Feohromocitoma
2. Intra-adrenal paraganglioma
3. Ekstra-hepatic paraganglioma
4. Eksta-adrenal paraganglioma
4.jautājums
Paraganglioma ir visbiežāk sastopamais audzējs:
1. Deguna blakusdobumos
2. Vidusausī
3. Temporālajā kaulā
4. Balsenē
Atbilde
Paraganglioma ir visbiežāk sastopamais audzējs:
1. Deguna blakusdobumos
2. Vidusausī
3. Temporālajā kaulā
4. Balsenē
5.jautājums
20 gadu dzīvildze pēc paragangliomas ārstēšanas sasniedz:
1. 6,4%
2. 7,2%
3. 77%
4. 94%
Atbilde
20 gadu dzīvildze pēc paragangliomas ārstēšanas sasniedz:
1. 6,4%
2. 7,2%
3. 77%
4. 94%
PALDIES par uzmanību!

More Related Content

Similar to Paraganglioma - klīnika un ķirurģiskā terapija

16 aprilis daina zvirgzdiņa
16 aprilis   daina zvirgzdiņa16 aprilis   daina zvirgzdiņa
16 aprilis daina zvirgzdiņaIgor Kolosov
 
Pancreas neiroendokrīnie tumori
Pancreas neiroendokrīnie tumoriPancreas neiroendokrīnie tumori
Pancreas neiroendokrīnie tumoriIv Vi
 
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.Linda Veidere
 
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzējiMēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzējiMarks Ronis
 

Similar to Paraganglioma - klīnika un ķirurģiskā terapija (6)

16 aprilis daina zvirgzdiņa
16 aprilis   daina zvirgzdiņa16 aprilis   daina zvirgzdiņa
16 aprilis daina zvirgzdiņa
 
Feohromocitoma
FeohromocitomaFeohromocitoma
Feohromocitoma
 
Preeklampsijas un eklampsijas vadīšanas taktika.
Preeklampsijas un eklampsijas vadīšanas taktika. Preeklampsijas un eklampsijas vadīšanas taktika.
Preeklampsijas un eklampsijas vadīšanas taktika.
 
Pancreas neiroendokrīnie tumori
Pancreas neiroendokrīnie tumoriPancreas neiroendokrīnie tumori
Pancreas neiroendokrīnie tumori
 
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
Balsenes vēzis - terapija un prognoze.
 
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzējiMēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
 

More from Alise Adoviča

Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAkūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAlise Adoviča
 
LOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodzeLOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodzeAlise Adoviča
 
EBV connection to adenotonsillar hypetrophy
EBV connection to adenotonsillar hypetrophyEBV connection to adenotonsillar hypetrophy
EBV connection to adenotonsillar hypetrophyAlise Adoviča
 
Sex hormones and the female voice
Sex hormones and the female voiceSex hormones and the female voice
Sex hormones and the female voiceAlise Adoviča
 
Correlation between orofacial clefts and chronic serous otitis media
Correlation between orofacial clefts and chronic serous otitis mediaCorrelation between orofacial clefts and chronic serous otitis media
Correlation between orofacial clefts and chronic serous otitis mediaAlise Adoviča
 
Vestibulārais neirīts
Vestibulārais neirītsVestibulārais neirīts
Vestibulārais neirītsAlise Adoviča
 
Kustību (šūpes) slimība
Kustību (šūpes) slimībaKustību (šūpes) slimība
Kustību (šūpes) slimībaAlise Adoviča
 
Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)
Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)
Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)Alise Adoviča
 
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnozeSensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnozeAlise Adoviča
 
Dedzinošais mutes sindroms
Dedzinošais mutes sindromsDedzinošais mutes sindroms
Dedzinošais mutes sindromsAlise Adoviča
 
Vestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinomaVestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinomaAlise Adoviča
 
Ožas funkcija un tās traucējumi
Ožas funkcija un tās traucējumiOžas funkcija un tās traucējumi
Ožas funkcija un tās traucējumiAlise Adoviča
 
Biežākie nazofaringealie audzēji
Biežākie nazofaringealie audzējiBiežākie nazofaringealie audzēji
Biežākie nazofaringealie audzējiAlise Adoviča
 
Biomateriāli otorinolaringoloģijā
Biomateriāli otorinolaringoloģijāBiomateriāli otorinolaringoloģijā
Biomateriāli otorinolaringoloģijāAlise Adoviča
 
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaKakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaAlise Adoviča
 
Kakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomijaKakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomijaAlise Adoviča
 

More from Alise Adoviča (20)

Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAkūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
 
LOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodzeLOR orgāni un sportiska slodze
LOR orgāni un sportiska slodze
 
EBV connection to adenotonsillar hypetrophy
EBV connection to adenotonsillar hypetrophyEBV connection to adenotonsillar hypetrophy
EBV connection to adenotonsillar hypetrophy
 
Sex hormones and the female voice
Sex hormones and the female voiceSex hormones and the female voice
Sex hormones and the female voice
 
Correlation between orofacial clefts and chronic serous otitis media
Correlation between orofacial clefts and chronic serous otitis mediaCorrelation between orofacial clefts and chronic serous otitis media
Correlation between orofacial clefts and chronic serous otitis media
 
Vestibulārais neirīts
Vestibulārais neirītsVestibulārais neirīts
Vestibulārais neirīts
 
Menjēra slimība
Menjēra slimībaMenjēra slimība
Menjēra slimība
 
Kustību (šūpes) slimība
Kustību (šūpes) slimībaKustību (šūpes) slimība
Kustību (šūpes) slimība
 
Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)
Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)
Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo (LPPV)
 
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnozeSensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
 
Ramsay Hunt sindroms
Ramsay Hunt sindromsRamsay Hunt sindroms
Ramsay Hunt sindroms
 
Dedzinošais mutes sindroms
Dedzinošais mutes sindromsDedzinošais mutes sindroms
Dedzinošais mutes sindroms
 
Vestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinomaVestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinoma
 
Ožas funkcija un tās traucējumi
Ožas funkcija un tās traucējumiOžas funkcija un tās traucējumi
Ožas funkcija un tās traucējumi
 
Biežākie nazofaringealie audzēji
Biežākie nazofaringealie audzējiBiežākie nazofaringealie audzēji
Biežākie nazofaringealie audzēji
 
Biomateriāli otorinolaringoloģijā
Biomateriāli otorinolaringoloģijāBiomateriāli otorinolaringoloģijā
Biomateriāli otorinolaringoloģijā
 
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaKakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
 
Kakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomijaKakla daļas radioloģiskā anatomija
Kakla daļas radioloģiskā anatomija
 
Ptialisms
PtialismsPtialisms
Ptialisms
 
Kohleārie implanti
Kohleārie implantiKohleārie implanti
Kohleārie implanti
 

Paraganglioma - klīnika un ķirurģiskā terapija

  • 1. Paraganglioma Klīnika. Ķirurģiskā terapija. 06.12.2016. Anda Rēdere, MF V Mentore: dr. Gunta Sumeraga
  • 2. Kas ir paraganglioma? • Rets neiroendokrīns audzējs (pēc PVO klasifikācijas), kas attīstās no autonomās NS paraganglijiem.
  • 3.  Ir 2 veidu paragangliji: simpātiskās NS (satur hromafīnās šūnas jeb feohromocītus); parasimpātiskās NS (nesatur hromafīnās šūnas, bet satur glomus šūnas)  Galvenokārt, kateholamīnus izdala simpātiskās NS paragangliji  Ja paraganglioma attīstās no simpātiskās NS paraganglija, tā ir extra-adrenal feohromocitoma  Ja paraganglioma attīstās no parasimpātiskās NS, tas ir glomus audzējs  Galvenokārt, kateholamīnus izdala simpātiskās nervu sistēmas paragangliomas Paraganglijs vs paraganglioma
  • 4. • Ir tikai daži simpātiskie paragangliji • Lokalizēti retroperitoneāli, torakolumbāri, para-aortālajā reģionā • Galvenokārt, izdala NA Parasimpātiskās NS paraganglijiSimpātiskās NS paragangliji • Lielākā daļa paragangliju • Lokalizēti galvā, kaklā un videnē • Izdala kateholamīnus nelielā daudzumā vai arī tos neizdala
  • 5. Ar «adrenal feohromocitoma» apzīmēja feohromocitomas• Adrenal feohromocitoma • Extra-adrenal feohromocitoma Agrāk tika izšķirtas: Ar «extra-adrenal feohromocitoma» apzīmēja paragangliomas
  • 6. Tādēļ… Kopš 2004.gada PVO rekomendē izmantot terminu «extra adrenal paraganglioma»
  • 7. Kateholamīni 90% adrenalīna producē virsnieru serde Atlikušos 10% producē hromafīnās šūnas jeb feohromocīti ārpus virsnierēm Adrenalīns stimulē α1, a2, β1, β2 un β3 receptorus Tādēļ šos receptorus dēvē par adrenerģiskajiem Taču šis apzīmējums nav korekts, jo galvenais simpātiskās NS neirotransmiteris ir norepinefrīns  Adrenalīna pārprodukcija izraisa: sirdsklauves, tahikardiju, aritmijas, trauksmi, panikas lēkmes, galvassāpes, trīci, hipertensiju un akūtu plaušu tūsku. Adrenalīns (epinefrīns)
  • 8. • 80% tiek sintezēti extra-adrenal feohromocītos • Tikai 20% producē virsnieru serde • Noradrenalīna pārprodukcija izraisa: bradikardija, hipertensija, aritmijas, apjukums, dispnoja, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, svīšana, tremors. Kateholamīni Noradrenalīns (norepinefrīns)
  • 9. Anatomiskais paragangliju novietojums •Skar karotīdo ķermeni •Glomus vagale •Glomus tympanicum •Glomus jugulare Galvas un kakla paragangliomas
  • 10.
  • 11. Epidemioloģija • 1/1,3 miljoni • S:V 3-6:1 • Visbiežāk paraganglioma attīstās vecumposmā no 40-70 gadiem (jaunākais datētais gadījums ir 6 mēn, vecākais - 88gadi) Lai gan kopumā šis audzējs ir rets: • Vidusausī tas ir visbiežāk sastopamais audzējs • No temporālā kaula audzējiem ieņem otro vietu aiz vestibulāras švannomas https://drvijayasarathi.needstreet.com/post/performance-of-plasma-fractionated-free-metanephrines/312
  • 12. Vai paraganglioma ir pārmantots vēzis? Agrāk 1/3 – 1/2 no paragangliomām uzskatīja par iedzimtām Ar mūsdienu modernajām ģenētiskās testēšanas iespējām pierādīts, ka vairumā gadījumu paraganglioma ir sporādisku mutāciju dēļ Tikai ~10% paragangliomu ir iedzimtas
  • 13. Feohromocitomu likums • 10% extra-adrenal • 10% bilaterālas • 10% malignas • 10% bērniem • 10% iedzimtas • 10% nav hipertensijas • 10% kalcifikācija
  • 14. Klīnika (simpātiskās NS paragangliomas) • Palpitācijas • Galvassāpes • Svīšana • Paroksismāla hipertensija, kas attīstās pie emocionāla stresa, fiziskām aktivitātēm, kā arī veidojuma palpācijas • Ortostātiska hipotensija, kas ir asociēta ar sliktu dūšu, vemšanu, vēdersāpēm • Ventrikulāras aritmijas • Kateholamīnu kardiomiopātija Klasiskā triāde Parasimpātiskās NS paragangliomas parasti ir asimptomātiskas!!!
  • 15. Jugulotimpāniskā paraganglioma • Vidusausī tas ir visbiežāk sastopamais audzējs • Parasti skar sievietes 40 – 69 gados • Simptomi: tinnitus 80%, dzirdes zudums 60% • Otoskopijā “Rising sun” simptoms • Var invazīvi ieaugt deniņu kaulā, aizauss paugurā (mastoideum) • Parasti labdabīgi audzēji
  • 16. 85% attīstās no jugulārās vēnas paplašinājuma Veido masu vidusausī vai ārējā auss ejā 12% attīstās vietā, kur n.tympanicus atzarojas no n.glossopharingeus Veido masu vidusausī 3% attīstās vietā, kur n.auricularis posterior atiet no n.vagus Veido masu ārējā auss ejā
  • 17. 85% attīstās no jugulārās vēnas paplašinājuma Veido masu vidusausī vai ārējā auss ejā 12% attīstās vietā, kur n.tympanicus atzarojas no n.glossopharingeus Veido masu vidusausī 3% attīstās vietā, kur n.auricularis posterior atiet no n.vagus Veido masu ārējā auss ejā
  • 18. 85% attīstās no jugulārās vēnas paplašinājuma Veido masu vidusausī vai ārējā auss ejā 12% attīstās vietā, kur n.tympanicus atzarojas no n.glossopharingeus Veido masu vidusausī 3% attīstās vietā, kur n.auricularis posterior atiet no n.vagus Veido masu ārējā auss ejā
  • 19. Iedzimtas paragangliomas • Von Hippel-Lindau sindroms • Multipla endokrīna neoplāzija (MEN I un MEN II) • Neirofibromatoze • Familiāras paragangliomas (saistītas ar SDH gēnu) • Šajā gadījumā paragangliomas biežāk ir bilaterālas • Paragangliomas prezentējas daudz agrāk
  • 20. Diferenciāldiagnozes: • Hordoma • Vidusauss iekaisums • Švannoma • Neirofibroma • Hondrosarkoma • Otoskleroze • Aneirisma • Hronisks mastoidīts • Arteriāla malformācija
  • 21. Galvenā metode – ķirurģiska ārstēšana • Lai novērstu smagu hipertensiju un aritmijas operācijas laikā, preoperatīvi rekomendē alfa receptoru blokatorus vai arī kombinācijā ar beta blokatoru (parasti 2-3 nedēļas pirms embolizācijas un/vai operācijas. • Alfa un beta blokatorus ordinē, ja rutīnas skrīningā kateholamīni vismaz 3x pāsniedz references intervālu • Pirms operācijas paragangliomu novērtē angiogrāfiksi • Operācijas laikā nepārtraukta arteriālā asinsspiediena kontrole Terapija Embolizācija vai staru terapija pirms operācijas, lai mazinātu vaskularitāti, izraisītu fibrozi un samazinātu veidojuma apjomu
  • 22. Operatīvā pieeja Atkarīga no audzēja lokalizācijas un audzēja izmēriem A tipa tumori tiek rezecēti transmeatāli(transkanāli) vai perimeatāli B tipa tumoriem rekomendē veikt pagarinātu mugurējo timpanotomiju, lai veiktu rezekciju C tipa tumoriem jāveic radikāla ekscīzija, veicot standarta kombinācijas: transmastoidāla-infratemporāla pieeja transtemporāla-infratemporāla pieeja D tipa tumoru ekscīzijai var būt nepieciešama kombinēta pieeja: otorinolaringoloģiska neiroķirurģiska Ķirurģijas pielietojums glomus tumoru gadījumā ļoti efektīvs – terapeitisks efekts ~90% gadījumu
  • 23. • Kraniālo nervu bojājums • Asiņošana • CSŠ otoreja • Meningīts • Hipertensija/hipotensija Iespējamās pēcoperācijas komplikācijas
  • 24. • Mirstība pacientiem, kas ārstēti ar apstarošanu, ir 6,2% kas ārstēti ķirurģiski, 2,5% • 20 gadu dzīvildze pēc ārstēšanas sasniedz 94% • 77% pacientu pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi Prognoze
  • 25. Paraganglioma Glomus audzējs Fibroangioma Peritelioma Hemodektoma Symphatetic nevi FPGL
  • 26.
  • 27. Izmantotā literatūra •http://columbiasurgery.org/conditions-and-treatments/paraganglioma •http://www.cancernetwork.com/oncology-journal/paraganglioma-potentially-challenging-tumor •https://paragangsters.wordpress.com/brads_story/ •http://emedicine.medscape.com/article/251009-overview#a7 •http://www.mountsinai.org/patient-care/service-areas/neurosurgery/areas-of-care/cerebrovascular-center/brain-and- spinal-tumors/paragangliomas • http://www.pathologyoutlines.com/topic/earjugulotympanicparaganglioma.html • http://erc.endocrinology-journals.org/content/18/6/R253.full •http://www.scielo.br/scielo.php?pid=S0034-72992005000100018&script=sci_arttext&tlng=en •http://ispub.com/IJORL/5/2/11954 •http://www.uptodate.com/contents/paragangliomas-epidemiology-clinical-presentation-diagnosis-and-histology
  • 29. 1.jautājums Kateholamīnus izdala: 1. Simpātiskās NS paragangliji/paragangliomas 2. Parasimpātiskās NS paragangliji/paragangliomas 3. Somatiskās NS paragangliji/paragangliomas
  • 30. Atbilde Kateholamīnus izdala: 1. Simpātiskās NS paragangliji/paragangliomas 2. Parasimpātiskās NS paragangliji/paragangliomas 3. Somatiskās NS paragangliji/paragangliomas
  • 31. 2.jautājums Paragangliomas biežāk sastopamas: 1. Vīriešiem 40 – 70 gadu vecumā 2. Sievietēm 40 – 70 gadu vecumā 3. Bērniem līdz 10 gadu vecumam 4. Pusaudžiem
  • 32. Atbilde Paragangliomas biežāk sastopamas: 1. Vīriešiem 40 – 70 gadu vecumā 2. Sievietēm 40 – 70 gadu vecumā 3. Bērniem līdz 10 gadu vecumam 4. Pusaudžiem
  • 33. 3.jautājums PVO paragangliomas rekomendē dēvēt kā: 1. Feohromocitoma 2. Intra-adrenal paraganglioma 3. Ekstra-hepatic paraganglioma 4. Eksta-adrenal paraganglioma
  • 34. Atbilde PVO paragangliomas rekomendē dēvēt kā: 1. Feohromocitoma 2. Intra-adrenal paraganglioma 3. Ekstra-hepatic paraganglioma 4. Eksta-adrenal paraganglioma
  • 35. 4.jautājums Paraganglioma ir visbiežāk sastopamais audzējs: 1. Deguna blakusdobumos 2. Vidusausī 3. Temporālajā kaulā 4. Balsenē
  • 36. Atbilde Paraganglioma ir visbiežāk sastopamais audzējs: 1. Deguna blakusdobumos 2. Vidusausī 3. Temporālajā kaulā 4. Balsenē
  • 37. 5.jautājums 20 gadu dzīvildze pēc paragangliomas ārstēšanas sasniedz: 1. 6,4% 2. 7,2% 3. 77% 4. 94%
  • 38. Atbilde 20 gadu dzīvildze pēc paragangliomas ārstēšanas sasniedz: 1. 6,4% 2. 7,2% 3. 77% 4. 94%

Editor's Notes

  1. Embrionāli paragangliji attīstās no nervu kores, kas atrodas dorsāli no nervu caurulītes.
  2. Nelielā daudzumā kateholamīnus izdala arī parasimpātiskās NS paragangliji un paragangliomas
  3. «Cīnies vai bēdz» neirotransmiteris
  4. Mikroskopiski paragangliju agregāti atrodas arī mutē, degunā, nasopharynx, larynx, orbītā
  5. Interesanti, ka paragangliomas ir veidojumi, kas ir kustīgi laterālā virzienā, bet uz augšu/leju nekustīgi
  6. Dzirdes zudums parasti ir konduktīvs (vadīšanas) “Risings sun” simptoms: caur neskartu bungplēvīti redzams veidojums (tas ir redzams no vidusauss grīdas stiepjoties uz augšu), kas ir sārts un ir redzama pulsācija.
  7. Smaga hipertensija operācijas laikā rodas gadījumos, kad tiek operēta kateholamīnus izdaloša paraganglioma. Tas tādēļ, ka kairinot šādu paragangliomu, tā izdala masīvu kateholamīnu daudzumu.
  8. Arī feohromocitoma-like audzējs u.c.
  9. 1-tipisks klīniskais gadījums 2 – ļoti rets gadījums (karotīdā ķermeņa audzējs + vagal, jugular, tympanic glomus audzējs). Jau pirms 6mēn ekscidēta līdzīga nazālā masa.