Neorganiskās vielas šūnās

1. SAUSIŅA 3.D.: 64-68. lpp
POROZOVA 3.D.: 39-41. lpp.

3. Organismus veido ķīmiskās
vielas:
organogēnie elementi – ietilpst visu organisko vielu
sastāvā:
ogleklis C (15-18%),
ūdeņradis H (65-75%),
skābeklis O (8-10%),
slāpeklis N (1,5-30%);
makroelementi – vairāk kā 0,01% no organisma
sastāva (K, Ca, Na, Mg, Fe, Cl, P, S)
mikroelementi – mazāk kā 0,01% no organisma
sastāva (Cu, Mn, Zn, Co, I, F, Br)

4. Makroelementi
kālijs K – veicina sirds muskuļa aktivitāti, stiprina
nervu sistēmu, veicina nieru darbību. Visvairāk kālija
ir gailenēs, kaltētās baravikās, zaļajās pākšu pupiņās,
sojas pupiņās, sausajā raugā, kviešu klijās, kaltētās
aprikozēs un persikos,
kalcijs Ca - stiprina zobus un kaulus, veicina asins
piegādi audiem, stiprina sirdi un nervu sistēmu.
Visvairāk kalcija ir piena produktos, īpaši sieros.
Dienā ieteicamā deva 800 mg,

5. Makroelementi
nātrijs Na – svarīga viela muskuļaudu un nervu šūnu
darbībai, regulē skābes līmeni kuņģī un šķidruma
daudzumu ķermeņa šūnās. Visvairāk nātrija ir
sparģeļos, šprotēs, kūpinātos lašos, rudzu maizē,
pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, margarīnā,
magnijs Mg – stiprina sirdi un nieres, veicina un
regulē vielmaiņas procesus, regulē kalcija, fosfora un
kālija līmeni asinīs. Visvairāk kviešu klijās,
saulespuķu sēklās, kviešu asnos, sojas pupiņās, prosā,
auzu pārslās, baltajās dārza pupiņās,

6. Makroelementi
dzelzs Fe - nodrošina organisma apgādi ar skābekli,
veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu un
organisma augšanas procesus, regulē atindēšanas
reakcijas un B12 vitamīna līmeni asinīs, uzlabo ādas
krāsu, stiprina organismu. Visvairāk dzelzs ir jēra
gaļā, sojas miltos, garnelēs, prosā, sojas pupiņās,
baravikās, gailenēs, linsēkās, kviešu asnos, saulespuķu
sēklās, nātrēs, dārza pupiņās. Dienā ieteicamā deva
pieaugušajiem – 10 – 18 mg,

7. Makroelementi
fosfors P – piegādā ķermenim enerģiju, piedalās
kaulu un zobu veidošanā, regulē kalcija līmeni asinīs,
veicina vielmaiņas procesu norisi. Visvairāk fosfora ir
kviešu klijās, kviešu asnos, Parmas sierā, Ementāles
sierā, linsēklās, saulespuķu sēkliņās, sojas pupiņās,
olas dzeltenumā. Dienā ieteicamā deva 800 mg,
sērs S– atindē organismu un veido aminoskābes,
regulē B vitamīnu līmeni asinīs, sintezē kolagēnu un
sargā ķermeņa šūnas no iekšpuses, veido saistaudus.
Visvairāk sēra ir olās, gaļā, zivīs, pienā, sierā,
ķiplokos, sīpolos, redīsos, galviņkāpostos un rožu
kāpostos;

8. Mikroelementi
varš Cu - veicina sarkano asinsķermenīšu
veidošanos, enzīmu darbību, dzelzs izmantošanu
organismā. Visvairāk vara ir aknās, nierēs, zivīs,
pākšaugos un riekstos. Dienā ieteicamā deva 3
mg,
mangāns Mn - stiprina imūnsistēmu, regulē
enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu
veidošanos. Visvairāk mangāna ir olas
dzeltenumā, sojas pupiņās, greipfrūtos, tējā un
kafijā. Dienā ieteicamā deva 3 mg,

9. Mikroelementi
cinks Zn - labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un saistaudu
elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību,
regulē ogļhidrātu pārstrādi un ķermeņa augšanu. Visvairāk
cinka ir austerēs, jūras aļģēs, siļķēs, aknās, nierēs, gaļā, olās,
sēnēs un sojas pupiņās. Dienā ieteicamā deva 14 mg,
kobalts Co - veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos,
aktivizē enzīmu darbību, regulē, B12 vitamīna līmeni asinīs.
Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos,
pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, sīpolos, garnelēs, rožu
kāpostos, sarkanajos galviņkāpostos, liellopu aknās, ābolos,
valriekstos, galviņkāpostos, tomātos,

10. Mikroelementi
jods I - – ir viens no vairogdziedzera hormona
veidotājiem, uzlabo sausas ādas un sausu matu
stāvokli, veicina augšanas procesus, gādā par
psihisku labsajūtu. Visvairāk joda ir šelzivīs, lašos,
garnelēs, austerēs, siļķēs, mencās, omāros, asaros.
Dienā ieteicamā deva 0,2 mg,
fluors F - stiprina zobus, veicina kaulu augšanu,
kas ir īpaši svarīgi bērniem. Visvairāk fluora ir
valriekstos un eļļā konservētās sardīnēs. Dienā
ieteicamā deva 1,5 mg,

11. Mikroelementi
Hroms Cr - uzlabo insulīna iedarbību, stimulē
enzīmus vielmaiņas laikā, piedalās taukskābju un
proteīnu sintēzes procesā, veicina organisma
augšanu, aizsargā asinsvadus no pārkaļķošanās.
Visvairāk hroma ir dārza pupiņās, sīpolos,
kukurūzā, datelēs, rudzu graudos, nevārītos
kartupeļos. Dienā ieteicamā deva 0,2 mg,
broms Br - aizsargā ādu un gļotādu, uzlabo
koncentrēšanās spējas, nomierina nervu sistēmu.
Visvairāk broma ir asaros, jūras lašos, mencās,
šelzivīs, siļķēs, forelēs, Ementāles sierā,

12. Mikroelementi
selēns Se - stiprina imūnsistēmu, regulē sirdsdarbību, veicina
enzīmu darbību. Visvairāk selēna ir siļķēs, tunzivīs, alus raugā,
kviešu asnos, gaļā un piena produktos. Dienā ieteicamā deva 0,06
mg,
bors B - mazina risku saslimt ar reimatismu un osteoporozi,
labvēlīgi ietekmē absorbēšanas procesu kuņģī un zarnu traktā, ļoti
svarīga substance vairogdziedzera darbības regulēšanai, sargā
kaulus un zobus no kalcija un vitamīnu trūkuma, veicina
organisma augšanas procesus, D vitamīna, kalcija, fosfora,
magnēzija un Sicīlija uzsūkšanos. Visvairāk bora ir persikos,
šampinjonos, gurķos, lazdu riekstos, sarkanajās bietēs, rutkos,
cigoriņos, seleriju saknēs, avokado, saldajās mandelēs, baltajās
jāņogās, rozīnēs, zemesriekstos.

13. Organismu veidojošās vielas:
neorganiskās vielas:
ūdens (70-80%),
citas neorganiskās vielas – sāļi, bāzes, skābes un
oksīdi (1-1,5%),
organiskās vielas:
olbaltumvielas (10-20%),
lipīdi (1-5%),
ogļhidrāti (0,2-2%),
nukleīnskābes (1-2%),
adenozīntrofosfāts ATP.

14. SAUSIŅA 3.D.: 66-68. lpp
POROZOVA 3.D.: 40-41. lpp.

15. ~ 75 % no cilvēka
organisma ir
ūdens.
Ja dzīvē nav ne
sapņu, ne mērķu,
principā viņš ir
vertikāla peļķe.

16. Ūdens loma organismos:
šķidrums, kas sasilstot iztvaiko – šajā procesā patērē
daudz siltumenerģijas, tāpēc dzīvajā dabā tiek
izmantots kā dzesēšanas veids,
liela siltumietilpība – vajadzīgas lielas siltuma
daudzuma izmaiņas, lai ūdens sasiltu vai atdzistu (lēni
silst un lēni dziest), tāpēc ūdens var pasargāt organismu
no straujām temperatūras svārstībām,
ir šķīdinātājs un piedalās vielu transportēšanā –
vairums neorganisko vielu šķīst ūdenī, tāpēc ar ūdens
starpniecību izšķīdušā var tikt transportētas caur šūnu
membrānām,

17. Ūdens loma organismos
polārās ūdens molekulas pieķeras virsmai, piemēram,
augu vadaudu sieniņām, un tā pārvietojas pa
vadaudiem uz augšu,
regulē spiedienu organismā – gan atsevišķās šūnās
nodrošina šķidrā satura spiedienu uz šūnapvalku
(turgors), gan nodrošina visa organisma iekšējo
spiedienu, piemēram, cilvēka asinsspiedienu,

18. Ūdens loma organismos
piedalās organisma ķīmiskajās reakcijās gan kā
izejviela, gan kā produkts. Piemēram, kamieļa
organismā uzkrātie tauki elpošanas ķīmisko reakciju
rezultātā sašķeļas par ūdeni un ogļskābo gāzi, tāpēc
kamielis var ilgstoši iztikt bez ūdens dzeršanas, jo ūdeni
iegūst, oksidējot taukus,
ūdens ir gļotu un želejveida vielu sastāvā – saistīts ar
organiskajām vielām. Šīs vielas īpaši vajadzīgas iekšējo
orgānu saskares vietās, piemēram, locītavās, lai
mazinātu berzi.

19. Sāļu nozīme organismā:
vairums sāļu ir jonu formā (Na+, K+, Cl- utt.) un
nodrošina organisma dzīvības procesus,
nodrošina nemainīgu organisma pH līmeni jeb skābju –
sārmu līdzsvaru (homeostāzi).

20. Citu neorganisko vielu nozīme
organismā
ietilpst organisko vielu sastāvā:
dzelzs – hemoglobīna sastāvā (tāpēc vairumam
dzīvnieku asinis ir sarkanas),
magnijs – hlorofila sastāvā (tāpēc augi ir zaļi),
nodrošina organismu dzīvības procesus (skat.
minerālvielu nozīmi).

21. Materiāli papildus mācībām
SAUSIŅA 3.D.: 64-68. lpp
POROZOVA 3.D.: 39-41. lpp.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@t
abid=9&id=310.html
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercis
e?exerciseId=5e7d3bf7-056f-4496-b338-
040500c96fe5&parentType=VirtualSchool&parent
Id=2258