SlideShare a Scribd company logo
1 of 16
Puķītis MG: 59.-64., Pr.D: 55.-56.;
Šilters: 101-107.; UZDK: 60.-61.
Literatūra
Šilters E., Reguts V., Cābelis A.
Fizika 10. klasei.
76.-81.; 92.-97. lpp.
Puķītis P.
Fizika 10. klasei
59.-64. lpp.
Pavadoņu kustība apkārt Zemei
Trajektorija: riņķa līnija
Gravitācijas spēks F
notur pavadoni uz riņķa līnijas,
piešķir centrtieces paātrinājumu
a=v2
/r
Ja augstums h ir neliels
(salīdzinājumā ar Zemes
rādiusu), pieņem, ka
h=0
a = g = 9,8 m/s2
ātrums gRv =
Kosmiskie ātrumi
Lai raķete nokļūtu kosmosā, tai jāsasniedz pirmais
kosmiskais ātrums. Tad tā kustas pa riņķveida orbītu
apkārt zemeslodei.
Uz Zemes pirmā kosmiskā ātruma vērtība ir 7,91 km/s.
Ja kosmiskā aparāta ātrums sasniedz vai pārsniedz otro
kosmisko ātrumu, tad tas aizlido projām no attiecīgā
debess ķermeņa un vairs pie tā neatgriežas.
Otrais kosmiskais ātrums uz Zemes ir 11,19 km/s.
Dažādi kustības trajektoriju veidi. A un B – ātrums
mazāks par pirmo kosmisko ātrumu; C - kustība ar
pirmo kosmisko ātrumu; D - ātrums lielāks par pirmo
kosmisko ātrumu, bet mazāks par otro kosmisko
ātrumu. E - kustība ar otro kosmisko ātrumu.
Ja pavadonis pāriet uz augstāku orbītu (h pieaug),
tā ātrums v samazinās,
 jo samazinās gravitācijas spēka piešķirtais paātrinājums g,
 orbītas rādiuss palielinās
v
Kosmiskie ātrumi
Lai atstātu Saules sistēmas robežas, ķermenim
jāpiešķir trešais kosmiskais ātrums – apmēram
16,7 km/s.
Kosmiskais lidojums balstās uz reaktīvās kustības principu.
Gāze vai cita darbviela tiek izsviesta no dzinēja vienā
virzienā, bet pati raķete saskaņā ar impulsa nezūdamības
likumu kustas pretējā virzienā.
Kosmiskajiem lidojumiem izmanto daudzpakāpju raķetes, jo
sasniegt vajadzīgo ātrumu ar vienpakāpes raķeti ir sarežģīti.
Atkarībā no veicamā uzdevuma, raķetei var būt divas, trīs,
vai četras pakāpes. Arī daudzpakāpju raķetē lielāko daļu
vietas aizņem degviela. Derīgā krava sastāda tikai dažus
procentus no raķetes starta masas.
Tipiska kosmiskās raķetes
lidojuma shēma. Eiropas
Kosmiskās aģentūras (ESA)
attēls
Nesējraķetes
Kosmiskā lidaparāta nogādāšanai orbītā izmanto
nesējraķeti. Nesējraķetei parasti ir vairākas pakāpes
Lidojuma laikā pēc degvielas izlietošanas pakāpes tiek
atdalītas un nokrīt atpakaļ uz Zemes.
Nesējraķetēs lieto gan šķidrās, gan cietās degvielas
raķešdzinējus.
Eiropas kosmiskās aģentūras
nesējraķete Ariane 5 un tās
uzbūves shēma. Vikipēdijas
attēli
Kosmosa kuģi
Par kosmosa kuģi sauc pilotējamu kosmisko lidaparātu. Tas
var kalpot kosmonautu un kravas nogādāšanai uz kosmisko
staciju, vai arī veikt patstāvīgu lidojuma programmu.
Tradicionāli kosmosa kuģis sastāv no vairākiem
nodalījumiem – orbitālā bloka, kurā kosmonauti uzturas
lidojuma laikā, iekārtu un dzinēju nodalījuma, nolaižamā
aparāta un sakabināšanās mezgla.
Kosmosa kuģis Sojuz. Redzams
lodveidīgs orbitālais nodalījums,
konusveidīgs nolaižamais aparāts, un
dzinēju nodalījums ar saules
baterijām. NASA attēls
Kosmiskā stacija
Kosmiskā stacija paredzēta ilgstošam lidojumam kosmosā.
Lielāko daļu lidojuma laika stacijā atrodas apkalpe.
Kosmiskā stacija parasti sastāv no vairākiem moduļiem:
dzīvojamā, pētījumu, u.c.
Kosmisko staciju izmanto dažādiem mērķiem: Zemes
pētīšanai no kosmosa, debess objektu novērojumiem,
medicīniskiem un bioloģiskiem eksperimentiem.
Liela uzmanība tiek veltīta tehnoloģiskiem eksperimentiem.
Kosmisko staciju var izmantot arī kosmisko lidaparātu
montāžai orbītā.
Starptautiskā kosmiskā stacija
2010. gada maijā. NASA attēls
Mākslīgie pavadoņi
Zemes mākslīgais pavadonis (satelīts) ir kosmiskais aparāts,
kas atrodas orbītā ap Zemi.
Pirmais pavadonis tika palaists kosmosā 1957. gada 4.
oktobrī. Pašlaik ap Zemi riņķo vairāki simti darbojošos
pavadoņu.
Civiliem lietojumiem domāto pavadoņu galvenās grupas ir:
meteoroloģiskie pavadoņi, navigācijas pavadoņi, pētniecības
pavadoņi, sakaru pavadoņi, Zemes izpētes pavadoņi.
Envisat ir viens no lielākajiem
Zemes izpētes pavadoņiem.
Eiropas kosmiskās aģentūras
(ESA) attēls
Pavadoņu orbītas
Sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārajā orbītā, kuras
augstums virs Zemes ir 35800 km. Šādā orbītā esošs pavadonis
veic vienu apriņķojumu tieši vienā diennaktī, līdz ar to pavadoņa
stāvoklis attiecībā pret Zemi nemainās.
Tos pavadoņus, kuru uzdevums ir vākt informāciju par Zemi,
parasti palaiž riņķveida polārajā orbītā, kas šķērso Zemes polu
apvidus. Šāds pavadonis, Zemei griežoties, var secīgi pārlūkot
visus zemeslodes virsmas apgabalus. Šo pavadoņu orbītas
augstums ir daži simti kilometru.
Aptuveni 20 000 km augstumā virs Zemes riņķo Globālās
pozicionēšanas sistēmas (GPS) pavadoņi. Šo pavadoņu raidītos
signālus uz Zemes uztver speciāla iekārta, kas ar dažu metru
precizitāti nosaka savu atrašanās vietu.
Attēlā parādītas GPS
pavadoņu orbītas.
Vikipēdijas attēls
Planētu kustība apkārt Saulei
Notiek Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
Ja pieņem, ka planēta apkārt Saulei pārvietojas pa
riņķa līniju, tās vidējo ātrumu var aprēķināt
R
M
Gv =
Keplera likumi
Ikviena planēta kustās ap Sauli pa elipsi, kuras vienā
fokusā atrodas Saule (elipsei ir divi fokusi).
http://www.youtube.com/watch?v=tw5MvHNw0Co
Planētas savā kustībā ap Sauli pārvietojas tā, ka
nogrieznis, kas savieno planētas centru ar Saules
centru, vienādos brīžos pārklāj vienādus laukumus
orbītas plaknē.
http://www.youtube.com/watch?v=NiWK5z7z_Oc
Planētai kustoties pa orbītu, tās ātrums mainās. Tuvākajā punktā
(perihēlijā) Zeme kustās ātrāk (janvāris), tālākajā punktā (afēlijā)
Zeme kustās lēnāk (jūlijā).
Keplera likumi
Jebkuru divu planētu apriņķošanas periodu kvadrāti
attiecas tāpat kā to orbītu lielo pusasu kubi.
http://www.youtube.com/watch?v=acrLrlApvy8
Materiāli papildus mācībām
Puķītis P. Fizika 10. klasei. 64. –67. lpp.
Puķītis P. Fizika 10. klasei. Praktiskie darbi. –55.-56. lpp.
Šilters E., Reguts V., Cābelis A. Fizika 10. klasei. 101-107.– lpp.
UZDK: Dzērve U., Eidiņš I. Fizikas uzdevumu krājums 10. klasei. 60.-61.lpp.
Informācija internetā:
 www.pavelsjurs.lv/wp-content/.../9-5-zinatnes-attistiba.pps
 http://profizgl.lu.lv/course/view.php?id=4
 http://www.youtube.com/watch?v=wjOOrr2uPuU&list=PL7BA8B1F450DEA697
Informācija krievu valodā:
 http://interneturok.ru/ru/school/physics/9-klass/zakony-vzaimodejstviya-i-dvizheniya-
tel/iskusstvennye-sputniki-zemli
 http://interneturok.ru/ru/school/physics/9-klass/zakony-vzaimodejstviya-i-dvizheniya-
tel/reaktivnoe-dvizhenie-znachenie-rabot-ke-ciolkovskogo

More Related Content

What's hot (20)

Fotometrija
FotometrijaFotometrija
Fotometrija
 
F 10 19_briva_krisana
F 10 19_briva_krisanaF 10 19_briva_krisana
F 10 19_briva_krisana
 
F 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibasF 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibas
 
F 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnjiF 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnji
 
F 10 20_sviediens
F 10 20_sviediensF 10 20_sviediens
F 10 20_sviediens
 
F 10 7_paatrinata_kustiba
F 10 7_paatrinata_kustibaF 10 7_paatrinata_kustiba
F 10 7_paatrinata_kustiba
 
Atoma uzbūve
Atoma uzbūveAtoma uzbūve
Atoma uzbūve
 
Optiskie instrumenti
Optiskie instrumentiOptiskie instrumenti
Optiskie instrumenti
 
F 10 6_kustiba
F 10 6_kustibaF 10 6_kustiba
F 10 6_kustiba
 
F 10 29_mehaniskas_svarstibas_vilnji
F 10 29_mehaniskas_svarstibas_vilnjiF 10 29_mehaniskas_svarstibas_vilnji
F 10 29_mehaniskas_svarstibas_vilnji
 
F 10 26_impulss_speks
F 10 26_impulss_speksF 10 26_impulss_speks
F 10 26_impulss_speks
 
F 11 2_kustiba_speki
F 11 2_kustiba_spekiF 11 2_kustiba_speki
F 11 2_kustiba_speki
 
F 11 12_siltums_gazes_darbs
F 11 12_siltums_gazes_darbsF 11 12_siltums_gazes_darbs
F 11 12_siltums_gazes_darbs
 
F 11 09_idealas_gazes_vienadojums_izoparametriskie_procesi
F 11 09_idealas_gazes_vienadojums_izoparametriskie_procesiF 11 09_idealas_gazes_vienadojums_izoparametriskie_procesi
F 11 09_idealas_gazes_vienadojums_izoparametriskie_procesi
 
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauksF 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
 
F 10 12_inerce_masa
F 10 12_inerce_masaF 10 12_inerce_masa
F 10 12_inerce_masa
 
F 11 18_virsmas_spraigums
F 11 18_virsmas_spraigumsF 11 18_virsmas_spraigums
F 11 18_virsmas_spraigums
 
Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.
 
F 10 17_arhimeda_speks
F 10 17_arhimeda_speksF 10 17_arhimeda_speks
F 10 17_arhimeda_speks
 
F 11 56 Lādētas daļiņas magnētiskajā laukā
F 11 56 Lādētas daļiņas magnētiskajā laukāF 11 56 Lādētas daļiņas magnētiskajā laukā
F 11 56 Lādētas daļiņas magnētiskajā laukā
 

Viewers also liked

Viewers also liked (20)

Astronomijas piedzīvojums Kanāriju salās 2016
Astronomijas piedzīvojums Kanāriju salās 2016Astronomijas piedzīvojums Kanāriju salās 2016
Astronomijas piedzīvojums Kanāriju salās 2016
 
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucijaB 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
 
10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati
 
F 11 47 Oma likums pilnai ķēdei
F 11 47 Oma likums pilnai ķēdeiF 11 47 Oma likums pilnai ķēdei
F 11 47 Oma likums pilnai ķēdei
 
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energijaF 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
 
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaasB 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
 
Dzīvnieku noteikšana
Dzīvnieku noteikšanaDzīvnieku noteikšana
Dzīvnieku noteikšana
 
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucijaB 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
 
Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.
 
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
 
B 11 12_genetika_monohibr_krust
B 11 12_genetika_monohibr_krustB 11 12_genetika_monohibr_krust
B 11 12_genetika_monohibr_krust
 
F 10 8_pld_paatrinajums
F 10 8_pld_paatrinajumsF 10 8_pld_paatrinajums
F 10 8_pld_paatrinajums
 
F 12 06_uzdevumi_par_emv
F 12 06_uzdevumi_par_emvF 12 06_uzdevumi_par_emv
F 12 06_uzdevumi_par_emv
 
Observatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salāsObservatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salās
 
Visuma izpēte
Visuma izpēteVisuma izpēte
Visuma izpēte
 
B 10 10_noteiceji_2
B 10 10_noteiceji_2B 10 10_noteiceji_2
B 10 10_noteiceji_2
 
Dabas ainavas
Dabas ainavasDabas ainavas
Dabas ainavas
 
10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji
 
Seminārs 27 april 1
Seminārs 27 april  1Seminārs 27 april  1
Seminārs 27 april 1
 
Dzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidībaDzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidība
 

More from Daina Birkenbauma

Koučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmKoučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmDaina Birkenbauma
 
Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Daina Birkenbauma
 
Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Daina Birkenbauma
 
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsRasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsDaina Birkenbauma
 
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņasVisuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņasDaina Birkenbauma
 
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.Daina Birkenbauma
 
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemAstronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemDaina Birkenbauma
 
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Daina Birkenbauma
 
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Daina Birkenbauma
 
Gaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacijaGaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacijaDaina Birkenbauma
 
Gaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interferenceGaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interferenceDaina Birkenbauma
 

More from Daina Birkenbauma (20)

Koučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmKoučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolām
 
Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?
 
erasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisanaerasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisana
 
Varia in english
Varia in englishVaria in english
Varia in english
 
Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018
 
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsRasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
 
Zvaigznes
ZvaigznesZvaigznes
Zvaigznes
 
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņasVisuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
 
Seminārs 27 april 2
Seminārs 27 april   2Seminārs 27 april   2
Seminārs 27 april 2
 
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
 
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemAstronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
 
Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.
 
Presentation finland
Presentation   finlandPresentation   finland
Presentation finland
 
Presentation (1)
Presentation (1)Presentation (1)
Presentation (1)
 
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
 
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
 
Kodolreakcijas
KodolreakcijasKodolreakcijas
Kodolreakcijas
 
Gaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacijaGaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacija
 
Gaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interferenceGaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interference
 
Lēcas
LēcasLēcas
Lēcas
 

F 10 21_kosmiska_kustiba

  • 1. Puķītis MG: 59.-64., Pr.D: 55.-56.; Šilters: 101-107.; UZDK: 60.-61.
  • 2. Literatūra Šilters E., Reguts V., Cābelis A. Fizika 10. klasei. 76.-81.; 92.-97. lpp. Puķītis P. Fizika 10. klasei 59.-64. lpp.
  • 3. Pavadoņu kustība apkārt Zemei Trajektorija: riņķa līnija Gravitācijas spēks F notur pavadoni uz riņķa līnijas, piešķir centrtieces paātrinājumu a=v2 /r Ja augstums h ir neliels (salīdzinājumā ar Zemes rādiusu), pieņem, ka h=0 a = g = 9,8 m/s2 ātrums gRv =
  • 4. Kosmiskie ātrumi Lai raķete nokļūtu kosmosā, tai jāsasniedz pirmais kosmiskais ātrums. Tad tā kustas pa riņķveida orbītu apkārt zemeslodei. Uz Zemes pirmā kosmiskā ātruma vērtība ir 7,91 km/s. Ja kosmiskā aparāta ātrums sasniedz vai pārsniedz otro kosmisko ātrumu, tad tas aizlido projām no attiecīgā debess ķermeņa un vairs pie tā neatgriežas. Otrais kosmiskais ātrums uz Zemes ir 11,19 km/s. Dažādi kustības trajektoriju veidi. A un B – ātrums mazāks par pirmo kosmisko ātrumu; C - kustība ar pirmo kosmisko ātrumu; D - ātrums lielāks par pirmo kosmisko ātrumu, bet mazāks par otro kosmisko ātrumu. E - kustība ar otro kosmisko ātrumu.
  • 5. Ja pavadonis pāriet uz augstāku orbītu (h pieaug), tā ātrums v samazinās,  jo samazinās gravitācijas spēka piešķirtais paātrinājums g,  orbītas rādiuss palielinās v
  • 6. Kosmiskie ātrumi Lai atstātu Saules sistēmas robežas, ķermenim jāpiešķir trešais kosmiskais ātrums – apmēram 16,7 km/s.
  • 7. Kosmiskais lidojums balstās uz reaktīvās kustības principu. Gāze vai cita darbviela tiek izsviesta no dzinēja vienā virzienā, bet pati raķete saskaņā ar impulsa nezūdamības likumu kustas pretējā virzienā. Kosmiskajiem lidojumiem izmanto daudzpakāpju raķetes, jo sasniegt vajadzīgo ātrumu ar vienpakāpes raķeti ir sarežģīti. Atkarībā no veicamā uzdevuma, raķetei var būt divas, trīs, vai četras pakāpes. Arī daudzpakāpju raķetē lielāko daļu vietas aizņem degviela. Derīgā krava sastāda tikai dažus procentus no raķetes starta masas. Tipiska kosmiskās raķetes lidojuma shēma. Eiropas Kosmiskās aģentūras (ESA) attēls
  • 8. Nesējraķetes Kosmiskā lidaparāta nogādāšanai orbītā izmanto nesējraķeti. Nesējraķetei parasti ir vairākas pakāpes Lidojuma laikā pēc degvielas izlietošanas pakāpes tiek atdalītas un nokrīt atpakaļ uz Zemes. Nesējraķetēs lieto gan šķidrās, gan cietās degvielas raķešdzinējus. Eiropas kosmiskās aģentūras nesējraķete Ariane 5 un tās uzbūves shēma. Vikipēdijas attēli
  • 9. Kosmosa kuģi Par kosmosa kuģi sauc pilotējamu kosmisko lidaparātu. Tas var kalpot kosmonautu un kravas nogādāšanai uz kosmisko staciju, vai arī veikt patstāvīgu lidojuma programmu. Tradicionāli kosmosa kuģis sastāv no vairākiem nodalījumiem – orbitālā bloka, kurā kosmonauti uzturas lidojuma laikā, iekārtu un dzinēju nodalījuma, nolaižamā aparāta un sakabināšanās mezgla. Kosmosa kuģis Sojuz. Redzams lodveidīgs orbitālais nodalījums, konusveidīgs nolaižamais aparāts, un dzinēju nodalījums ar saules baterijām. NASA attēls
  • 10. Kosmiskā stacija Kosmiskā stacija paredzēta ilgstošam lidojumam kosmosā. Lielāko daļu lidojuma laika stacijā atrodas apkalpe. Kosmiskā stacija parasti sastāv no vairākiem moduļiem: dzīvojamā, pētījumu, u.c. Kosmisko staciju izmanto dažādiem mērķiem: Zemes pētīšanai no kosmosa, debess objektu novērojumiem, medicīniskiem un bioloģiskiem eksperimentiem. Liela uzmanība tiek veltīta tehnoloģiskiem eksperimentiem. Kosmisko staciju var izmantot arī kosmisko lidaparātu montāžai orbītā. Starptautiskā kosmiskā stacija 2010. gada maijā. NASA attēls
  • 11. Mākslīgie pavadoņi Zemes mākslīgais pavadonis (satelīts) ir kosmiskais aparāts, kas atrodas orbītā ap Zemi. Pirmais pavadonis tika palaists kosmosā 1957. gada 4. oktobrī. Pašlaik ap Zemi riņķo vairāki simti darbojošos pavadoņu. Civiliem lietojumiem domāto pavadoņu galvenās grupas ir: meteoroloģiskie pavadoņi, navigācijas pavadoņi, pētniecības pavadoņi, sakaru pavadoņi, Zemes izpētes pavadoņi. Envisat ir viens no lielākajiem Zemes izpētes pavadoņiem. Eiropas kosmiskās aģentūras (ESA) attēls
  • 12. Pavadoņu orbītas Sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārajā orbītā, kuras augstums virs Zemes ir 35800 km. Šādā orbītā esošs pavadonis veic vienu apriņķojumu tieši vienā diennaktī, līdz ar to pavadoņa stāvoklis attiecībā pret Zemi nemainās. Tos pavadoņus, kuru uzdevums ir vākt informāciju par Zemi, parasti palaiž riņķveida polārajā orbītā, kas šķērso Zemes polu apvidus. Šāds pavadonis, Zemei griežoties, var secīgi pārlūkot visus zemeslodes virsmas apgabalus. Šo pavadoņu orbītas augstums ir daži simti kilometru. Aptuveni 20 000 km augstumā virs Zemes riņķo Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) pavadoņi. Šo pavadoņu raidītos signālus uz Zemes uztver speciāla iekārta, kas ar dažu metru precizitāti nosaka savu atrašanās vietu. Attēlā parādītas GPS pavadoņu orbītas. Vikipēdijas attēls
  • 13. Planētu kustība apkārt Saulei Notiek Saules gravitācijas spēka iedarbībā. Ja pieņem, ka planēta apkārt Saulei pārvietojas pa riņķa līniju, tās vidējo ātrumu var aprēķināt R M Gv =
  • 14. Keplera likumi Ikviena planēta kustās ap Sauli pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas Saule (elipsei ir divi fokusi). http://www.youtube.com/watch?v=tw5MvHNw0Co Planētas savā kustībā ap Sauli pārvietojas tā, ka nogrieznis, kas savieno planētas centru ar Saules centru, vienādos brīžos pārklāj vienādus laukumus orbītas plaknē. http://www.youtube.com/watch?v=NiWK5z7z_Oc Planētai kustoties pa orbītu, tās ātrums mainās. Tuvākajā punktā (perihēlijā) Zeme kustās ātrāk (janvāris), tālākajā punktā (afēlijā) Zeme kustās lēnāk (jūlijā).
  • 15. Keplera likumi Jebkuru divu planētu apriņķošanas periodu kvadrāti attiecas tāpat kā to orbītu lielo pusasu kubi. http://www.youtube.com/watch?v=acrLrlApvy8
  • 16. Materiāli papildus mācībām Puķītis P. Fizika 10. klasei. 64. –67. lpp. Puķītis P. Fizika 10. klasei. Praktiskie darbi. –55.-56. lpp. Šilters E., Reguts V., Cābelis A. Fizika 10. klasei. 101-107.– lpp. UZDK: Dzērve U., Eidiņš I. Fizikas uzdevumu krājums 10. klasei. 60.-61.lpp. Informācija internetā:  www.pavelsjurs.lv/wp-content/.../9-5-zinatnes-attistiba.pps  http://profizgl.lu.lv/course/view.php?id=4  http://www.youtube.com/watch?v=wjOOrr2uPuU&list=PL7BA8B1F450DEA697 Informācija krievu valodā:  http://interneturok.ru/ru/school/physics/9-klass/zakony-vzaimodejstviya-i-dvizheniya- tel/iskusstvennye-sputniki-zemli  http://interneturok.ru/ru/school/physics/9-klass/zakony-vzaimodejstviya-i-dvizheniya- tel/reaktivnoe-dvizhenie-znachenie-rabot-ke-ciolkovskogo