Gremošanas orgānu sistēma
Orgānu sistēma
Funkcija
• ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir
  saistīta ar organismam nepieciešamo barības
  vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir
  arī citas funkcijas.
Orgāni
• Gremošanas sistēmas orgāni atrodas galvā,
  kaklā, krūšu dobumā, vēdera dobumā un
  iegurnī.
Barības uzņemšana
• Barība gremošanas traktā tiek pārveidota gan
  fizikāli (sasmalcināta, saberzta, sašķīdināta)
  gan ķīmiski (ar siekalām, kuņģa sulu, aizkuņģa
  dziedzera sulu un zarnu sulu. Ar šo sulu
  fermentiem uzturvielas tiek sašķeltas līdz
  uzbūves sastāvdaļām - monomēriem.
Dziedzeri
• siekalu dziedzeri (glandulae salivales)
• aknas (hepar)
• aizkuņģa dziedzeris (pancreas).

• Dziedzeri izdala gremošanas sulas, taču arī citi
  gremošanas orgāni kas izdala sulu, piemēram,
  zarnas izdala zarnu sulas.
Gremošanas sulas
• Sastāvā ir fermenti (bioloģiski aktīvas vielas),
  kas sašķel barības vielas: olbaltumvielas,
  taukvielas un ogļhidrātus līdz mazākām
  daļiņām (vienai molekulai) – monomēriem;

• Parasti uzturvielas sastāv no polimēriem
  savienojumiem, piemēram, olbaltumvielas var
  sastāvēt no 3 aminoskābēm.
Mutes dobums
     • Vide ir sārmaina;
     • Mehāniski ar zobiem
       sasmalcina barību:
        – Priekšzobi –cērt, nokož;
        – Dzerokļi – sasmalcina;
     • Mēle – pārvieto barības
       kumosu;
     • Siekalu dziedzeri – izdala
       siekalas, kas salipina barību un
       sašķeļ barības vielas –
       ogļhidrātus sadala līdz
       monomēriem, to veic fermenti
       – amilāze, daļa cukuru
       (glikozes) uzsūcas asinīs tur pat
       mutes dobumā
Barības vads
• Vide ir neitrāla;
• Šeit barības vielu sašķelšana
  nenotiek, kā arī monomēru
  uzsūkšanās nenotiek;
• Barības vada funkcija ir barības
  transports
Kuņģis
• Vide ir ļoti skāba pH=2;
• Kuņģa sulas sastāvā ir HCl;
• Kuņģa sulas sastāvā ir arī ferments
  – pepsīns;
• Pepsīns šķeļ olbaltumvielas līdz
  aminoskābēm, bet kuņģī nenotiek
  barības vielu uzsūkšanas procesi;
Tievā zarna – divpadsmitpirkstu zarna
• Šeit nonāk:
   – Zarnu sula;
   – Aizkuņģa sulas;
   – Žultspūšļa žults
• Šeit beidzas vielu sašķelšana
  un uzsūkšana
• Vide ir sārmaina!
Tievā zarna
• Žultspūšļa žults: emuljē
  taukvielas – atvieglina
  tauku sašķelšanu;
• Žultī nav fermentu.



• Žults veidojas aknās un
  uzkrājas žultspūslī.
• Aizkuņģa dziedzera sulā
  ir visu uzturvielu
  šķelošie fermenti:
• Ogļhidrātiem: amilāze
  un maltāze;
• Olbaltumvielām:
  tripsīns;
• Taukvielām: lipāze
• Svarīgākais fermentu
  dziedzeris!
• Zarnu sulu producē pati
  zarna;
• Šeit ir fermenti, kas šķeļ
  visas uzturvielas;
• Pašā zarnu sieniņā
  notiek pilnīga barības
  vielu uzsūkšanās asinīs;
• Nesagremotā barība
  virzās tālāk un nonāk
  resnajā zarnā!
Resnā zarna
• Notiek – ūdens uzsūkšana
                                  Mikroorganismu ietekmē
  organismā !!
• Pūšanas procesi- rodas indes,
  kas noārdās aknās;
• Sintezējas K un B6 vitamīni;
• Veidojas fekālijas
Aknu funkcijas
• no uzsūktajām aminoskābēm, citās kombinācijās
  veidojas konkrētā cilvēka organismam raksturīgi
  asiņu olbaltumi;
• veidojas imunobioloģiskas vielas;
• no uzsūktās glikozes veidojas glikogens;
• ir daudzu smago metālu depo, arī mikroelementu
  Cu, Fe, Mn;
• tiek atindēti daudzi kaitīgi produkti, kas tikuši
  cauri resnās zarnas sieniņai.
Pārējās žults funkcijas (arī aknu)
• ekskretorā – izdalītājfunkcija (holesterīns, žults
  pigmenti, steroīdie hormoni, Fe, Ca, ūdens, dažādi
  medikamenti - alkoloīdi, salicilskābes atvasinājumi, daži
  sulfanilamīdu preparāti un dažas antibiotiskās vielas);
• aktivējoša ietekme uz fermentiem, īpaši lipāzi;
• emulģē taukus;
• sekmē taukskābju uzsūkšanos;
• pastiprina zarnu peristaltiku;
• bakteriostatiskas spējas. Ja traucēta žults izdalīšanās,
  zarnās pastiprinās pūšanas procesi.
Aizkuņģa dziedzera citas funkcijas
• Hormonu veidošana:
  – Insulīns – regulē cukuru (glikozes) līmeni asinīs.
Gremošanas orgānu garumi
•   Barības vads: 25-30 cm
•   Tievā zarna: 6-7 metri
•   Resnā zarna: 40 cm
•   Divpadsmitpirkstu zarna: 1,5 metri
Apetītes neirālā regulācija
• Sāta sajūta veidojas hipotalāmā!
• Apetīte rodas, rodoties siekalām un kuņģa
  sulai:




• Kuņģa sula un siekalas rodas reflektoriski:
• Sajūtot smaržu, redzot vai vienkārši
  darbojoties bioloģiskajam pulkstenim.
Īsumā viss!

Esam gatavi 1. kontroldarbam šajā
            semestrī!

Gremošanas orgānu sistēmas

  • 1.
  • 2.
  • 3.
    Funkcija • ir orgānusistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
  • 4.
    Orgāni • Gremošanas sistēmasorgāni atrodas galvā, kaklā, krūšu dobumā, vēdera dobumā un iegurnī.
  • 5.
    Barības uzņemšana • Barībagremošanas traktā tiek pārveidota gan fizikāli (sasmalcināta, saberzta, sašķīdināta) gan ķīmiski (ar siekalām, kuņģa sulu, aizkuņģa dziedzera sulu un zarnu sulu. Ar šo sulu fermentiem uzturvielas tiek sašķeltas līdz uzbūves sastāvdaļām - monomēriem.
  • 6.
    Dziedzeri • siekalu dziedzeri(glandulae salivales) • aknas (hepar) • aizkuņģa dziedzeris (pancreas). • Dziedzeri izdala gremošanas sulas, taču arī citi gremošanas orgāni kas izdala sulu, piemēram, zarnas izdala zarnu sulas.
  • 7.
    Gremošanas sulas • Sastāvāir fermenti (bioloģiski aktīvas vielas), kas sašķel barības vielas: olbaltumvielas, taukvielas un ogļhidrātus līdz mazākām daļiņām (vienai molekulai) – monomēriem; • Parasti uzturvielas sastāv no polimēriem savienojumiem, piemēram, olbaltumvielas var sastāvēt no 3 aminoskābēm.
  • 8.
    Mutes dobums • Vide ir sārmaina; • Mehāniski ar zobiem sasmalcina barību: – Priekšzobi –cērt, nokož; – Dzerokļi – sasmalcina; • Mēle – pārvieto barības kumosu; • Siekalu dziedzeri – izdala siekalas, kas salipina barību un sašķeļ barības vielas – ogļhidrātus sadala līdz monomēriem, to veic fermenti – amilāze, daļa cukuru (glikozes) uzsūcas asinīs tur pat mutes dobumā
  • 9.
    Barības vads • Videir neitrāla; • Šeit barības vielu sašķelšana nenotiek, kā arī monomēru uzsūkšanās nenotiek; • Barības vada funkcija ir barības transports
  • 10.
    Kuņģis • Vide irļoti skāba pH=2; • Kuņģa sulas sastāvā ir HCl; • Kuņģa sulas sastāvā ir arī ferments – pepsīns; • Pepsīns šķeļ olbaltumvielas līdz aminoskābēm, bet kuņģī nenotiek barības vielu uzsūkšanas procesi;
  • 11.
    Tievā zarna –divpadsmitpirkstu zarna • Šeit nonāk: – Zarnu sula; – Aizkuņģa sulas; – Žultspūšļa žults • Šeit beidzas vielu sašķelšana un uzsūkšana • Vide ir sārmaina!
  • 12.
    Tievā zarna • Žultspūšļažults: emuljē taukvielas – atvieglina tauku sašķelšanu; • Žultī nav fermentu. • Žults veidojas aknās un uzkrājas žultspūslī.
  • 13.
    • Aizkuņģa dziedzerasulā ir visu uzturvielu šķelošie fermenti: • Ogļhidrātiem: amilāze un maltāze; • Olbaltumvielām: tripsīns; • Taukvielām: lipāze • Svarīgākais fermentu dziedzeris!
  • 14.
    • Zarnu suluproducē pati zarna; • Šeit ir fermenti, kas šķeļ visas uzturvielas; • Pašā zarnu sieniņā notiek pilnīga barības vielu uzsūkšanās asinīs; • Nesagremotā barība virzās tālāk un nonāk resnajā zarnā!
  • 16.
    Resnā zarna • Notiek– ūdens uzsūkšana Mikroorganismu ietekmē organismā !! • Pūšanas procesi- rodas indes, kas noārdās aknās; • Sintezējas K un B6 vitamīni; • Veidojas fekālijas
  • 17.
    Aknu funkcijas • nouzsūktajām aminoskābēm, citās kombinācijās veidojas konkrētā cilvēka organismam raksturīgi asiņu olbaltumi; • veidojas imunobioloģiskas vielas; • no uzsūktās glikozes veidojas glikogens; • ir daudzu smago metālu depo, arī mikroelementu Cu, Fe, Mn; • tiek atindēti daudzi kaitīgi produkti, kas tikuši cauri resnās zarnas sieniņai.
  • 18.
    Pārējās žults funkcijas(arī aknu) • ekskretorā – izdalītājfunkcija (holesterīns, žults pigmenti, steroīdie hormoni, Fe, Ca, ūdens, dažādi medikamenti - alkoloīdi, salicilskābes atvasinājumi, daži sulfanilamīdu preparāti un dažas antibiotiskās vielas); • aktivējoša ietekme uz fermentiem, īpaši lipāzi; • emulģē taukus; • sekmē taukskābju uzsūkšanos; • pastiprina zarnu peristaltiku; • bakteriostatiskas spējas. Ja traucēta žults izdalīšanās, zarnās pastiprinās pūšanas procesi.
  • 19.
    Aizkuņģa dziedzera citasfunkcijas • Hormonu veidošana: – Insulīns – regulē cukuru (glikozes) līmeni asinīs.
  • 20.
    Gremošanas orgānu garumi • Barības vads: 25-30 cm • Tievā zarna: 6-7 metri • Resnā zarna: 40 cm • Divpadsmitpirkstu zarna: 1,5 metri
  • 21.
    Apetītes neirālā regulācija •Sāta sajūta veidojas hipotalāmā! • Apetīte rodas, rodoties siekalām un kuņģa sulai: • Kuņģa sula un siekalas rodas reflektoriski: • Sajūtot smaržu, redzot vai vienkārši darbojoties bioloģiskajam pulkstenim.
  • 22.
    Īsumā viss! Esam gatavi1. kontroldarbam šajā semestrī!