SlideShare a Scribd company logo
Neorganiskās vielas
Kas ir neorganiska viela?
• Tāda vielas kuras molekulā nav sastopamas
  šādu elementu atomi : ogleklis (C) + ūdeņradis
  (H)

• CO2 – neorganiska viela;
• H2O – neorganiska viela;
• CH4 – organiska viela.
Neorganisko vielu daudzveidība
• Šādu vielu ir daudz tāpēc iedala līdzības
  grupās:
  – Vienkāršas vielas
     • Metāli     Na, Zn
     • Nemetāli   H2, N2
  – Ķīmiskie savienojumi
     •   Oksīdi   CaO, CO
     •   Bāzes    NaOH, Ca(OH)2
     •   Skābes   HCl, HNO3
     •   Sāļi     NaCl, KNO3, CuSO4
Pārskats par nemetāliem
• No 112 elementiem, 22 ir nemetāli;
• Veido vienkāršas vielas nemetālus;

• Fizikālās īpašības – normālos apstākļos ir
  sastopami gan cieti, gan šķidri, gan gāzveida
  nemetāli;
Cietie nemetāli
• Piemēram, S, P, C, Si, I2
• Parasti nav metāliska spīduma, izņemot silīciju
  kam ir metālisks spīdums.
• Slikti vada siltumu un elektrisko strāvu,
  izņemot grafītu (oglekļa paveids);
• Nav ne kaļami, ne stiepjami, ne velmējami.
Nemetālu ķīmiskās īpašības
• Nemetāli paaugstinātā temperatūrā reaģē ar
  metāliem;
• Kā arī ar skābekli un ūdeņradi;
• S + 2Na – Na2S
• S + O – SO2
• Cl2 + H2 – 2HCl
Svarīgākie nemetāli
                   Hlors - Cl
• Dabā – Vienkāršas vielas veidā hlors atrodas
  tikai vulkānu gāzēs. Savienojumi – jūras sāls,
  kālija hlorīds un citi sāļi, tie ir ļoti sastopami.
• Fizikālas īpašības – dzeltenzaļa gāze ar asu
  smaku. Tas ir smagāks par gaisu. Hlora
  šķīdumu ūdeni sauc par hlorūdeni.
• Ķīmiskās īpašības – reaģē gandrīz ar visiem
  metāliem un ūdeņradi.
• Pārtikā un citur izmanto nātrija hlorīdu
  NaCl, ko sauc par vārāmo sāli.
• Hlora šķidumu ar ūdeni sauc par
  hlorūdeni.
• Šāds ūdens tiek izmantots dezinfekcijai,
  piemēram, ūdens attīrīšanas stacijās un
  peldbaseinos.
• Hloru izmanto arī audumu balināšanā
  un papīra ražošanā.
• Tas ir arī daudzu medikamentu,
  krāsvielu, plastmasu un citu vielu
  sastāvā.
• Kālija hlorīds (KCl) tiek izmantots kā
  mēslojums.
Sērs - S
• Dabā – sastopams vienkāršas vielas un
  savienojumu veidā.
• Fizikālas īpašības – Ir dzeltena kristaliska viela.
  Slikti vada siltumu un elektrisko strāvu.
  Blīvums ir lielāks nekā ūdenim.
• Ķīmiskās īpašības – reaģē gandrīz ar visiem
  metāliem un ūdeņradi un skābekli.
Izmantošana
•   Sēru lieto sērskābes ražošanai,
•   kaučuka vulkanizācijai,
•   sērkociņu ražošanai,
•   kā fungicīdu lauksaimniecībā.
•   Koloīdo sēru izmanto medicīnā (dažādās
    ziedēs).
Slāpeklis - N
• Dabā – Gaisā sastopams 78%, ietilpst visu
  olbaltumvielu sastāvā
• Fizikālas īpašības – Bezkrāsaina gāze, bez
  smaržas un garšas, mazliet vieglāks par
  skābekli.
• Ķīmiskās īpašības – parastos apstākļos
  neatktīvs un reaģē tikai ar litiju Li.
• Paaugstinātā temperatūrā reaģē ar vairākiem
  metāliem
Izmantošana
• Augu mēslošanā ar amonjakūdeni
• Kā arī ar salmiaku attīra lodāmurus no
  oksīdiem
Fosfors - P
• Dabā – nav sastopams vienkāršas vielas veidā,
  ietilpst dažu olbaltumvielu sastāvā, veido
  minerāļus.
• Fizikālas īpašības – divi: baltais fosfors un
  sarkanais fosfors. Baltais – ir cieta viela, kas
  jāglabā zem ūdens (tā ir indīga viela), sarkanais- ir
  pulverveida viela, kas nav indīga.
• Ķīmiskās īpašības – sarkanais – ar skābekli
  nereaģē, bet baltais - oksidējas un tādēļ spīd
  tumsā. Reaģē ar nemetāliem. Baltais – var gaisā
  aizdegties.
Izmantošana
• Sarkano fosforu izmanto sērkociņu ražošanā.
• Fosfora savienojumi ir svarīga minerālmēslu sastāvdaļa.
• Tos lieto arī plastmasu rūpniecībā.
• Vairāki fosfororganiskie savienojumi ir stipri indīgi un
  tos lieto kā kaujas vielas, insekticīdus un herbicīdus.
• Cinka fosfāts ietilpst fosfātcementu sastāvā, ko lieto
  zobu plombēšanai.
• Fosfora sāļus kopā ar kalcija un D vitamīna preparātiem
  izmanto medicīnā rahīta ārstēšanai.
Ogleklis - C
• Dabā – sastopams kā grafīts un kā dimants, veido
  organiskas vielas. Ietilpst nogulumiežus, ko
  izmanto dedzināšanai (akmeņogles u.c.)
• Fizikālas īpašības – Dimantam un grafītam ir
  atšķirīgas īpašības. Dimants ir ļoti ciets,
  caurspīdīgs un nevada strāvu, bet grafīts ir mīksts,
  tumšs un vada strāvu.
• Ķīmiskās īpašības – reaģē ar skābekli, degšanas
  procesos (pilnīgā – CO2, nepilnīgā –CO), Reaģē ar
  dažiem metāliem.
Izmantošana
• Izgatavo “oglīti” – medikamentus – uzsūc
  gāzes un šķidrumus;
• Dimantus izmanto iežu urbšanai;
• Grafītu izmanto kā elektrodus, un zīmuļu
  ražošanā
Silīcijs - Si
• Dabā – otrs izplatītākais elements zemes garozā
  aiz skābekļa. Silīcijs ir smilts sastāvā (kvarcs)
• Fizikālas īpašības – Ir amorfais – brūns,
  pulverveida un kristāliskais – ļoti ciets un trausls
  ar tērauda līdzīgu spīdumu!
• Ķīmiskās īpašības – Mazaktīvs nemetāls.
  Paaugstinātā temperatūrā tas reaģē ar skābekli,
  hloru, bromu, sēru un daudziem metāliem.
Izmantošana
• Stikla ražošanā;
• Keramikā;
• Cementa ražošanā;

More Related Content

What's hot

Alkīni. Autore: Kristīne Elste
Alkīni. Autore: Kristīne ElsteAlkīni. Autore: Kristīne Elste
Alkīni. Autore: Kristīne Elste
Drakles
 
Augu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāniAugu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāni
Daina Birkenbauma
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
Daina Birkenbauma
 
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucijaB 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Daina Birkenbauma
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimibiologija_11klase
 
Ķīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumiĶīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumiAndris Ziemelis
 
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
Inese
 
B 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membranaB 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membrana
Daina Birkenbauma
 
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
Daina Birkenbauma
 
10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp
Daina Birkenbauma
 
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucijaB 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
Daina Birkenbauma
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dace Kaurāte
 
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamainaB 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
Daina Birkenbauma
 
Gremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasGremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasAndris Ziemelis
 
Olbaltumvielas
OlbaltumvielasOlbaltumvielas
Olbaltumvielas
Uzdevumi.lv
 
10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji
Daina Birkenbauma
 

What's hot (20)

Alkīni. Autore: Kristīne Elste
Alkīni. Autore: Kristīne ElsteAlkīni. Autore: Kristīne Elste
Alkīni. Autore: Kristīne Elste
 
Augu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāniAugu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāni
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
 
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucijaB 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimi
 
Ķīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumiĶīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumi
 
šūnas elpošana
šūnas elpošanašūnas elpošana
šūnas elpošana
 
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
 
B 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membranaB 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membrana
 
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
 
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimesAugi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
 
Segsēkļu dzimtas
Segsēkļu dzimtasSegsēkļu dzimtas
Segsēkļu dzimtas
 
10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp
 
Nafta
NaftaNafta
Nafta
 
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucijaB 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
 
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamainaB 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
 
Gremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasGremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmas
 
Olbaltumvielas
OlbaltumvielasOlbaltumvielas
Olbaltumvielas
 
10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji
 

Viewers also liked

Aprēķini pēc vielu formulām
Aprēķini pēc vielu formulāmAprēķini pēc vielu formulām
Aprēķini pēc vielu formulāmAndris Ziemelis
 
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
Andris Ziemelis
 
Vielas un to īpašības
Vielas un to īpašībasVielas un to īpašības
Vielas un to īpašībasAndris Ziemelis
 
11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana
Daina Birkenbauma
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
Daina Birkenbauma
 

Viewers also liked (13)

Aprēķini pēc vielu formulām
Aprēķini pēc vielu formulāmAprēķini pēc vielu formulām
Aprēķini pēc vielu formulām
 
Skābeklis
SkābeklisSkābeklis
Skābeklis
 
Ūdeņradis
ŪdeņradisŪdeņradis
Ūdeņradis
 
Kimiskie elementi
Kimiskie elementiKimiskie elementi
Kimiskie elementi
 
Binārie nosaukumi
Binārie nosaukumiBinārie nosaukumi
Binārie nosaukumi
 
Kimijas pamati
Kimijas pamatiKimijas pamati
Kimijas pamati
 
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
 
Vielas un to īpašības
Vielas un to īpašībasVielas un to īpašības
Vielas un to īpašības
 
termodinamika
termodinamikatermodinamika
termodinamika
 
11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana
 
Vielmaiņa
VielmaiņaVielmaiņa
Vielmaiņa
 
Dzīvnieku valsts
Dzīvnieku valstsDzīvnieku valsts
Dzīvnieku valsts
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
 

Neorganiskas vielas

  • 2. Kas ir neorganiska viela? • Tāda vielas kuras molekulā nav sastopamas šādu elementu atomi : ogleklis (C) + ūdeņradis (H) • CO2 – neorganiska viela; • H2O – neorganiska viela; • CH4 – organiska viela.
  • 3. Neorganisko vielu daudzveidība • Šādu vielu ir daudz tāpēc iedala līdzības grupās: – Vienkāršas vielas • Metāli Na, Zn • Nemetāli H2, N2 – Ķīmiskie savienojumi • Oksīdi CaO, CO • Bāzes NaOH, Ca(OH)2 • Skābes HCl, HNO3 • Sāļi NaCl, KNO3, CuSO4
  • 4. Pārskats par nemetāliem • No 112 elementiem, 22 ir nemetāli; • Veido vienkāršas vielas nemetālus; • Fizikālās īpašības – normālos apstākļos ir sastopami gan cieti, gan šķidri, gan gāzveida nemetāli;
  • 5. Cietie nemetāli • Piemēram, S, P, C, Si, I2 • Parasti nav metāliska spīduma, izņemot silīciju kam ir metālisks spīdums. • Slikti vada siltumu un elektrisko strāvu, izņemot grafītu (oglekļa paveids); • Nav ne kaļami, ne stiepjami, ne velmējami.
  • 6. Nemetālu ķīmiskās īpašības • Nemetāli paaugstinātā temperatūrā reaģē ar metāliem; • Kā arī ar skābekli un ūdeņradi; • S + 2Na – Na2S • S + O – SO2 • Cl2 + H2 – 2HCl
  • 7. Svarīgākie nemetāli Hlors - Cl • Dabā – Vienkāršas vielas veidā hlors atrodas tikai vulkānu gāzēs. Savienojumi – jūras sāls, kālija hlorīds un citi sāļi, tie ir ļoti sastopami. • Fizikālas īpašības – dzeltenzaļa gāze ar asu smaku. Tas ir smagāks par gaisu. Hlora šķīdumu ūdeni sauc par hlorūdeni. • Ķīmiskās īpašības – reaģē gandrīz ar visiem metāliem un ūdeņradi.
  • 8. • Pārtikā un citur izmanto nātrija hlorīdu NaCl, ko sauc par vārāmo sāli. • Hlora šķidumu ar ūdeni sauc par hlorūdeni. • Šāds ūdens tiek izmantots dezinfekcijai, piemēram, ūdens attīrīšanas stacijās un peldbaseinos. • Hloru izmanto arī audumu balināšanā un papīra ražošanā. • Tas ir arī daudzu medikamentu, krāsvielu, plastmasu un citu vielu sastāvā. • Kālija hlorīds (KCl) tiek izmantots kā mēslojums.
  • 9. Sērs - S • Dabā – sastopams vienkāršas vielas un savienojumu veidā. • Fizikālas īpašības – Ir dzeltena kristaliska viela. Slikti vada siltumu un elektrisko strāvu. Blīvums ir lielāks nekā ūdenim. • Ķīmiskās īpašības – reaģē gandrīz ar visiem metāliem un ūdeņradi un skābekli.
  • 10. Izmantošana • Sēru lieto sērskābes ražošanai, • kaučuka vulkanizācijai, • sērkociņu ražošanai, • kā fungicīdu lauksaimniecībā. • Koloīdo sēru izmanto medicīnā (dažādās ziedēs).
  • 11. Slāpeklis - N • Dabā – Gaisā sastopams 78%, ietilpst visu olbaltumvielu sastāvā • Fizikālas īpašības – Bezkrāsaina gāze, bez smaržas un garšas, mazliet vieglāks par skābekli. • Ķīmiskās īpašības – parastos apstākļos neatktīvs un reaģē tikai ar litiju Li. • Paaugstinātā temperatūrā reaģē ar vairākiem metāliem
  • 12. Izmantošana • Augu mēslošanā ar amonjakūdeni • Kā arī ar salmiaku attīra lodāmurus no oksīdiem
  • 13. Fosfors - P • Dabā – nav sastopams vienkāršas vielas veidā, ietilpst dažu olbaltumvielu sastāvā, veido minerāļus. • Fizikālas īpašības – divi: baltais fosfors un sarkanais fosfors. Baltais – ir cieta viela, kas jāglabā zem ūdens (tā ir indīga viela), sarkanais- ir pulverveida viela, kas nav indīga. • Ķīmiskās īpašības – sarkanais – ar skābekli nereaģē, bet baltais - oksidējas un tādēļ spīd tumsā. Reaģē ar nemetāliem. Baltais – var gaisā aizdegties.
  • 14. Izmantošana • Sarkano fosforu izmanto sērkociņu ražošanā. • Fosfora savienojumi ir svarīga minerālmēslu sastāvdaļa. • Tos lieto arī plastmasu rūpniecībā. • Vairāki fosfororganiskie savienojumi ir stipri indīgi un tos lieto kā kaujas vielas, insekticīdus un herbicīdus. • Cinka fosfāts ietilpst fosfātcementu sastāvā, ko lieto zobu plombēšanai. • Fosfora sāļus kopā ar kalcija un D vitamīna preparātiem izmanto medicīnā rahīta ārstēšanai.
  • 15. Ogleklis - C • Dabā – sastopams kā grafīts un kā dimants, veido organiskas vielas. Ietilpst nogulumiežus, ko izmanto dedzināšanai (akmeņogles u.c.) • Fizikālas īpašības – Dimantam un grafītam ir atšķirīgas īpašības. Dimants ir ļoti ciets, caurspīdīgs un nevada strāvu, bet grafīts ir mīksts, tumšs un vada strāvu. • Ķīmiskās īpašības – reaģē ar skābekli, degšanas procesos (pilnīgā – CO2, nepilnīgā –CO), Reaģē ar dažiem metāliem.
  • 16. Izmantošana • Izgatavo “oglīti” – medikamentus – uzsūc gāzes un šķidrumus; • Dimantus izmanto iežu urbšanai; • Grafītu izmanto kā elektrodus, un zīmuļu ražošanā
  • 17. Silīcijs - Si • Dabā – otrs izplatītākais elements zemes garozā aiz skābekļa. Silīcijs ir smilts sastāvā (kvarcs) • Fizikālas īpašības – Ir amorfais – brūns, pulverveida un kristāliskais – ļoti ciets un trausls ar tērauda līdzīgu spīdumu! • Ķīmiskās īpašības – Mazaktīvs nemetāls. Paaugstinātā temperatūrā tas reaģē ar skābekli, hloru, bromu, sēru un daudziem metāliem.
  • 18. Izmantošana • Stikla ražošanā; • Keramikā; • Cementa ražošanā;