Eiropas sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.2.2.apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās 
izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos“ Vienošanās Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 
10.5.1. Organismi un to 
dzīves vide 
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola 
Daina Birkenbauma
Literatūra 
Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 2. 
daļa. Organismu mijiedarbība ar vidi. 
4.-33. lpp. 
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 
3. daļa (violetā grāmata) 
80.-96. lpp.
Ekoloģija ir zinātne par organismu un 
vides mijiedarbību. 
• Pētījumu objekts: dzīvās sistēmas (Iedala 
atbilstoši dzīvības organizācijas līmeņiem: 
šūnas, audi, orgāni, orgānu sistēmas, 
organismi, populācijas, ekosistēmas, biosfēra). 
• Dzīvās sistēmas raksturo mijiedarbība ar vidi: 
Barības vielas Enerģija 
Dzīvā sistēma 
Vielmaiņas 
galaprodukti 
Siltumenerģija
Ekoloģija (no grieķu val. oikos – māja, logos – zinātne) 
ir bioloģijas nozare, kas pēta 
organismu un vides mijiedarbību, 
kā arī attiecības starp pašiem 
organismiem.
Ekoloģijas pētījumu nozīme 
• Pēta, kādi faktori var izraisīt izmaiņas lielāka 
vai mazāka mēroga ekosistēmās. 
• Pēta, kā novērst ekosistēmu bojāeju. 
• Daļa no galarezultāta: dabas aizsardzības 
pasākumi. 
• Ekoloģijas uzdevums ir izskaidrot, kā 
nodrošināt ekosistēmu stabilitāti, pārvarot 
cilvēku radīto kaitējumu dabai.
Bioloģiskā daudzveidība – dzīvības 
formu un vides apstākļu daudzveidība: 
• Ģenētiskā daudzveidība: vienas sugas īpatņu 
atšķirības, kuru pamatā ir gēnu dažādība. 
Jo lielāka sugas ģenētiskā daudzveidība, jo 
tā ir plastiskāka – vieglāk pielāgojas vides 
apstākļu izmaiņām, tai ir lielākas iespējas 
izdzīvot.
Bioloģiskā daudzveidība – dzīvības 
formu un vides apstākļu daudzveidība: 
• Sugu daudzveidība: sugu kopskaits un 
dažādība noteiktā teritorijā: 
– Liels sugu skaits, 
– Sugas īpatņu skaits, 
– Sugu sastopamība, 
– Sugu dažādība.
Bioloģiskā daudzveidība – dzīvības 
formu un vides apstākļu daudzveidība: 
• Ekoloģiskā daudzveidība: dzīvo organismu 
iespējami daudzveidīgāka mijiedarbība citam 
ar citu un ar apkārtējo vidi: 
– Barošanās attiecības, 
– Ekoloģiskās nišas, 
– Savstarpējās attiecības.
Ilgtspējīga attīstība 
ir attīstība, kas apmierina 
pašreizējās paaudzes izdzīvošanas 
vajadzības, neradot grūtības 
nākamajām paaudzēm 
nodrošināt viņu vajadzības.
Biosfēra – Zemes dzīvais apvalks 
• Litosfēra – Zemes cietā apvalka (garozas un 
mantijas augšējā daļa, kurā dzīvo organismi),
Biosfēra – Zemes dzīvais apvalks 
• Hidrosfēra – Pasaules okeāns, ezeri, upes, 
pazemes ūdeņi, ledus, aisbergi, sniega ūdens 
un atmosfērā esošie ūdens tvaiki
Biosfēra – Zemes dzīvais apvalks 
• Atmosfēra – gāzu apvalks, ko gravitācija notur 
pie Zemes un kas griežas ar Zemi: 
– Troposfēra (8-18 km): tajā atrodas vairums 
atmosfērā sastopamo organismu, veidojas 
klimats, 
– Stratosfēra (līdz 50 km): veidojas ozona slānis, virs 
kura dzīvība nav sastopama, 
– Mezosfēra (50-85km), 
– Termosfēra (85-500 km), 
– Ekosfēra (500-1000 km).
Atmosfēra
Ekosistēma – organismu kopums, 
kas apdzīvo noteiktu vidi 
• Biocenoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un 
sēņu kopa (veidojusies dabiski), 
– Agronoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un sēņu 
kopa (cilvēka radīta, piemēram, labības lauks – stipri 
mazāka daudzveidība), 
• Biotops – ekosistēmas nedzīvās vides kopums 
(augsnes kvalitāte, vides to, mitrums, 
apgaismojums, augstums virs jūras līmeņa). 
Mainoties vienam, notiek izmaiņas otrā.
Ekosistēmu piemēri 
• Dabiskas ekosistēmas: 
– Mežs, 
– Pļava 
– Upe, 
– Krituša koka stumbrs, 
• Mākslīgas ekosistēmas: 
– Kartupeļu lauks, 
– Siltumnīca, 
– Akvārijs.
• Sukcesija – pakāpeniska ekosistēmas 
veidošanās vai nomaiņa ar citu (nekopta pļava 
aizaug, veidojas krūmājs, tad – mežs).
• Bioma – viendabīgs ekosistēmu komplekss, kurā ir 
līdzīgi klimatiskie apstākļi, augsne un organismi: 
tundra, taiga, stepe, tuksnesis. 
• Latvija atrodas mērenās joslas jaukto mežu biomā, kurā sauszemes 
ekosistēmu sukcesija parasti beidzas ar meža veidošanos.
Procesi ekosistēmās: 
• Organisko vielu radīšana (enerģijas avots – 
Saule), 
• Organisko vielu pārveidošana, 
• Organisko vielu mineralizēšana jeb sadalīšana. 
Ekosistēma var pastāvēt tikai tad, ja visi šie procesi 
notiek vienlaicīgi – pastāv līdzsvars. Ja līdzsvars tiek 
izjaukts daļēji, ekosistēma var atjaunoties, bet ja 
izmaiņas ir pārāk lielas, ekosistēma iet bojā.
Vielu un enerģijas plūsma ekosistēmā: 
• Producenti (augi) ražo organiskās vielas – 
fotosintēze 
• Konsumenti pārveido organiskās vielas par 
citām 
– 1. pakāpes konsumenti (augēdāji) 
– 2. pakāpes konsumenti (kukaiņēdāji) 
– 3. pakāpes konsumenti (plēsēji, parazīti) 
• Reducenti jeb noārdītāji (baktērijas, sēnes) 
noārda organiskās vielas
Barošanās ķēde 
• Pēctecīga virkne, kurā katrs organisms ir 
barības avots nākamajam.
Barošanās tīkls 
• Katrs organisms ir iesaistīts vairākās barošanās 
ķēdēs vienlaicīgi. Tās savā starpā krustojas, 
veidojot barošanās tīklu.
Barošanās tīkls
Trofiskie līmeņi (ekoloģiskā piramīda) 
• Vidēji no viena trofiskā līmeņa nākamajā 
pāriet 10-20% enerģijas.
Vielu aprite dabā (bioģeoķīmiskie cikli) 
Ikviens ķīmiskais elements aprites laikā var 
atrasties: 
•Rezerves fondā (fosilās atliekas, nogulumieži) – 
organismiem nav pieejams, 
•Apmaiņas fondā (atmosfērā, litosfērā, 
hidrosfērā) – organismi var uzņemt, 
•Biocenozē (vielu apritē no organisma uz 
organismu).
Oglekļa aprite
Skābekļa aprite
Ūdens aprite

10 20 organisms un vide

  • 1.
    Eiropas sociālā fondadarbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.2.2.apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos“ Vienošanās Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 10.5.1. Organismi un to dzīves vide Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola Daina Birkenbauma
  • 2.
    Literatūra Līga Sausiņa.Bioloģija vidusskolai 2. daļa. Organismu mijiedarbība ar vidi. 4.-33. lpp. Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 3. daļa (violetā grāmata) 80.-96. lpp.
  • 3.
    Ekoloģija ir zinātnepar organismu un vides mijiedarbību. • Pētījumu objekts: dzīvās sistēmas (Iedala atbilstoši dzīvības organizācijas līmeņiem: šūnas, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organismi, populācijas, ekosistēmas, biosfēra). • Dzīvās sistēmas raksturo mijiedarbība ar vidi: Barības vielas Enerģija Dzīvā sistēma Vielmaiņas galaprodukti Siltumenerģija
  • 4.
    Ekoloģija (no grieķuval. oikos – māja, logos – zinātne) ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu un vides mijiedarbību, kā arī attiecības starp pašiem organismiem.
  • 5.
    Ekoloģijas pētījumu nozīme • Pēta, kādi faktori var izraisīt izmaiņas lielāka vai mazāka mēroga ekosistēmās. • Pēta, kā novērst ekosistēmu bojāeju. • Daļa no galarezultāta: dabas aizsardzības pasākumi. • Ekoloģijas uzdevums ir izskaidrot, kā nodrošināt ekosistēmu stabilitāti, pārvarot cilvēku radīto kaitējumu dabai.
  • 6.
    Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības formu un vides apstākļu daudzveidība: • Ģenētiskā daudzveidība: vienas sugas īpatņu atšķirības, kuru pamatā ir gēnu dažādība. Jo lielāka sugas ģenētiskā daudzveidība, jo tā ir plastiskāka – vieglāk pielāgojas vides apstākļu izmaiņām, tai ir lielākas iespējas izdzīvot.
  • 7.
    Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības formu un vides apstākļu daudzveidība: • Sugu daudzveidība: sugu kopskaits un dažādība noteiktā teritorijā: – Liels sugu skaits, – Sugas īpatņu skaits, – Sugu sastopamība, – Sugu dažādība.
  • 8.
    Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības formu un vides apstākļu daudzveidība: • Ekoloģiskā daudzveidība: dzīvo organismu iespējami daudzveidīgāka mijiedarbība citam ar citu un ar apkārtējo vidi: – Barošanās attiecības, – Ekoloģiskās nišas, – Savstarpējās attiecības.
  • 9.
    Ilgtspējīga attīstība irattīstība, kas apmierina pašreizējās paaudzes izdzīvošanas vajadzības, neradot grūtības nākamajām paaudzēm nodrošināt viņu vajadzības.
  • 10.
    Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks • Litosfēra – Zemes cietā apvalka (garozas un mantijas augšējā daļa, kurā dzīvo organismi),
  • 11.
    Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks • Hidrosfēra – Pasaules okeāns, ezeri, upes, pazemes ūdeņi, ledus, aisbergi, sniega ūdens un atmosfērā esošie ūdens tvaiki
  • 12.
    Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks • Atmosfēra – gāzu apvalks, ko gravitācija notur pie Zemes un kas griežas ar Zemi: – Troposfēra (8-18 km): tajā atrodas vairums atmosfērā sastopamo organismu, veidojas klimats, – Stratosfēra (līdz 50 km): veidojas ozona slānis, virs kura dzīvība nav sastopama, – Mezosfēra (50-85km), – Termosfēra (85-500 km), – Ekosfēra (500-1000 km).
  • 13.
  • 14.
    Ekosistēma – organismukopums, kas apdzīvo noteiktu vidi • Biocenoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un sēņu kopa (veidojusies dabiski), – Agronoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un sēņu kopa (cilvēka radīta, piemēram, labības lauks – stipri mazāka daudzveidība), • Biotops – ekosistēmas nedzīvās vides kopums (augsnes kvalitāte, vides to, mitrums, apgaismojums, augstums virs jūras līmeņa). Mainoties vienam, notiek izmaiņas otrā.
  • 15.
    Ekosistēmu piemēri •Dabiskas ekosistēmas: – Mežs, – Pļava – Upe, – Krituša koka stumbrs, • Mākslīgas ekosistēmas: – Kartupeļu lauks, – Siltumnīca, – Akvārijs.
  • 16.
    • Sukcesija –pakāpeniska ekosistēmas veidošanās vai nomaiņa ar citu (nekopta pļava aizaug, veidojas krūmājs, tad – mežs).
  • 17.
    • Bioma –viendabīgs ekosistēmu komplekss, kurā ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, augsne un organismi: tundra, taiga, stepe, tuksnesis. • Latvija atrodas mērenās joslas jaukto mežu biomā, kurā sauszemes ekosistēmu sukcesija parasti beidzas ar meža veidošanos.
  • 18.
    Procesi ekosistēmās: •Organisko vielu radīšana (enerģijas avots – Saule), • Organisko vielu pārveidošana, • Organisko vielu mineralizēšana jeb sadalīšana. Ekosistēma var pastāvēt tikai tad, ja visi šie procesi notiek vienlaicīgi – pastāv līdzsvars. Ja līdzsvars tiek izjaukts daļēji, ekosistēma var atjaunoties, bet ja izmaiņas ir pārāk lielas, ekosistēma iet bojā.
  • 19.
    Vielu un enerģijasplūsma ekosistēmā: • Producenti (augi) ražo organiskās vielas – fotosintēze • Konsumenti pārveido organiskās vielas par citām – 1. pakāpes konsumenti (augēdāji) – 2. pakāpes konsumenti (kukaiņēdāji) – 3. pakāpes konsumenti (plēsēji, parazīti) • Reducenti jeb noārdītāji (baktērijas, sēnes) noārda organiskās vielas
  • 20.
    Barošanās ķēde •Pēctecīga virkne, kurā katrs organisms ir barības avots nākamajam.
  • 21.
    Barošanās tīkls •Katrs organisms ir iesaistīts vairākās barošanās ķēdēs vienlaicīgi. Tās savā starpā krustojas, veidojot barošanās tīklu.
  • 22.
  • 23.
    Trofiskie līmeņi (ekoloģiskāpiramīda) • Vidēji no viena trofiskā līmeņa nākamajā pāriet 10-20% enerģijas.
  • 24.
    Vielu aprite dabā(bioģeoķīmiskie cikli) Ikviens ķīmiskais elements aprites laikā var atrasties: •Rezerves fondā (fosilās atliekas, nogulumieži) – organismiem nav pieejams, •Apmaiņas fondā (atmosfērā, litosfērā, hidrosfērā) – organismi var uzņemt, •Biocenozē (vielu apritē no organisma uz organismu).
  • 25.
  • 27.
  • 28.