Eiropas sociālā fondadarbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.2.2.apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās
izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos“ Vienošanās Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002
10.5.1. Organismi un to
dzīves vide
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola
Daina Birkenbauma
2.
Literatūra
Līga Sausiņa.Bioloģija vidusskolai 2.
daļa. Organismu mijiedarbība ar vidi.
4.-33. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
3. daļa (violetā grāmata)
80.-96. lpp.
3.
Ekoloģija ir zinātnepar organismu un
vides mijiedarbību.
• Pētījumu objekts: dzīvās sistēmas (Iedala
atbilstoši dzīvības organizācijas līmeņiem:
šūnas, audi, orgāni, orgānu sistēmas,
organismi, populācijas, ekosistēmas, biosfēra).
• Dzīvās sistēmas raksturo mijiedarbība ar vidi:
Barības vielas Enerģija
Dzīvā sistēma
Vielmaiņas
galaprodukti
Siltumenerģija
4.
Ekoloģija (no grieķuval. oikos – māja, logos – zinātne)
ir bioloģijas nozare, kas pēta
organismu un vides mijiedarbību,
kā arī attiecības starp pašiem
organismiem.
5.
Ekoloģijas pētījumu nozīme
• Pēta, kādi faktori var izraisīt izmaiņas lielāka
vai mazāka mēroga ekosistēmās.
• Pēta, kā novērst ekosistēmu bojāeju.
• Daļa no galarezultāta: dabas aizsardzības
pasākumi.
• Ekoloģijas uzdevums ir izskaidrot, kā
nodrošināt ekosistēmu stabilitāti, pārvarot
cilvēku radīto kaitējumu dabai.
6.
Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības
formu un vides apstākļu daudzveidība:
• Ģenētiskā daudzveidība: vienas sugas īpatņu
atšķirības, kuru pamatā ir gēnu dažādība.
Jo lielāka sugas ģenētiskā daudzveidība, jo
tā ir plastiskāka – vieglāk pielāgojas vides
apstākļu izmaiņām, tai ir lielākas iespējas
izdzīvot.
7.
Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības
formu un vides apstākļu daudzveidība:
• Sugu daudzveidība: sugu kopskaits un
dažādība noteiktā teritorijā:
– Liels sugu skaits,
– Sugas īpatņu skaits,
– Sugu sastopamība,
– Sugu dažādība.
8.
Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības
formu un vides apstākļu daudzveidība:
• Ekoloģiskā daudzveidība: dzīvo organismu
iespējami daudzveidīgāka mijiedarbība citam
ar citu un ar apkārtējo vidi:
– Barošanās attiecības,
– Ekoloģiskās nišas,
– Savstarpējās attiecības.
9.
Ilgtspējīga attīstība
irattīstība, kas apmierina
pašreizējās paaudzes izdzīvošanas
vajadzības, neradot grūtības
nākamajām paaudzēm
nodrošināt viņu vajadzības.
10.
Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks
• Litosfēra – Zemes cietā apvalka (garozas un
mantijas augšējā daļa, kurā dzīvo organismi),
11.
Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks
• Hidrosfēra – Pasaules okeāns, ezeri, upes,
pazemes ūdeņi, ledus, aisbergi, sniega ūdens
un atmosfērā esošie ūdens tvaiki
12.
Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks
• Atmosfēra – gāzu apvalks, ko gravitācija notur
pie Zemes un kas griežas ar Zemi:
– Troposfēra (8-18 km): tajā atrodas vairums
atmosfērā sastopamo organismu, veidojas
klimats,
– Stratosfēra (līdz 50 km): veidojas ozona slānis, virs
kura dzīvība nav sastopama,
– Mezosfēra (50-85km),
– Termosfēra (85-500 km),
– Ekosfēra (500-1000 km).
Ekosistēma – organismukopums,
kas apdzīvo noteiktu vidi
• Biocenoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un
sēņu kopa (veidojusies dabiski),
– Agronoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un sēņu
kopa (cilvēka radīta, piemēram, labības lauks – stipri
mazāka daudzveidība),
• Biotops – ekosistēmas nedzīvās vides kopums
(augsnes kvalitāte, vides to, mitrums,
apgaismojums, augstums virs jūras līmeņa).
Mainoties vienam, notiek izmaiņas otrā.
• Sukcesija –pakāpeniska ekosistēmas
veidošanās vai nomaiņa ar citu (nekopta pļava
aizaug, veidojas krūmājs, tad – mežs).
17.
• Bioma –viendabīgs ekosistēmu komplekss, kurā ir
līdzīgi klimatiskie apstākļi, augsne un organismi:
tundra, taiga, stepe, tuksnesis.
• Latvija atrodas mērenās joslas jaukto mežu biomā, kurā sauszemes
ekosistēmu sukcesija parasti beidzas ar meža veidošanos.
18.
Procesi ekosistēmās:
•Organisko vielu radīšana (enerģijas avots –
Saule),
• Organisko vielu pārveidošana,
• Organisko vielu mineralizēšana jeb sadalīšana.
Ekosistēma var pastāvēt tikai tad, ja visi šie procesi
notiek vienlaicīgi – pastāv līdzsvars. Ja līdzsvars tiek
izjaukts daļēji, ekosistēma var atjaunoties, bet ja
izmaiņas ir pārāk lielas, ekosistēma iet bojā.
19.
Vielu un enerģijasplūsma ekosistēmā:
• Producenti (augi) ražo organiskās vielas –
fotosintēze
• Konsumenti pārveido organiskās vielas par
citām
– 1. pakāpes konsumenti (augēdāji)
– 2. pakāpes konsumenti (kukaiņēdāji)
– 3. pakāpes konsumenti (plēsēji, parazīti)
• Reducenti jeb noārdītāji (baktērijas, sēnes)
noārda organiskās vielas
20.
Barošanās ķēde
•Pēctecīga virkne, kurā katrs organisms ir
barības avots nākamajam.
21.
Barošanās tīkls
•Katrs organisms ir iesaistīts vairākās barošanās
ķēdēs vienlaicīgi. Tās savā starpā krustojas,
veidojot barošanās tīklu.
Vielu aprite dabā(bioģeoķīmiskie cikli)
Ikviens ķīmiskais elements aprites laikā var
atrasties:
•Rezerves fondā (fosilās atliekas, nogulumieži) –
organismiem nav pieejams,
•Apmaiņas fondā (atmosfērā, litosfērā,
hidrosfērā) – organismi var uzņemt,
•Biocenozē (vielu apritē no organisma uz
organismu).