Downloaded 54 times
More Related Content
10 20 organisms un vide
- 1. Eiropas sociālā fondadarbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.2.2.apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos“ Vienošanās Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 10.5.1. Organismi un to dzīves vide Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola Daina Birkenbauma
- 2. Literatūra Līga Sausiņa.Bioloģija vidusskolai 2. daļa. Organismu mijiedarbība ar vidi. 4.-33. lpp. Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 3. daļa (violetā grāmata) 80.-96. lpp.
- 3. Ekoloģija ir zinātnepar organismu un vides mijiedarbību. • Pētījumu objekts: dzīvās sistēmas (Iedala atbilstoši dzīvības organizācijas līmeņiem: šūnas, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organismi, populācijas, ekosistēmas, biosfēra). • Dzīvās sistēmas raksturo mijiedarbība ar vidi: Barības vielas Enerģija Dzīvā sistēma Vielmaiņas galaprodukti Siltumenerģija
- 4. Ekoloģija (no grieķuval. oikos – māja, logos – zinātne) ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu un vides mijiedarbību, kā arī attiecības starp pašiem organismiem.
- 5. Ekoloģijas pētījumu nozīme • Pēta, kādi faktori var izraisīt izmaiņas lielāka vai mazāka mēroga ekosistēmās. • Pēta, kā novērst ekosistēmu bojāeju. • Daļa no galarezultāta: dabas aizsardzības pasākumi. • Ekoloģijas uzdevums ir izskaidrot, kā nodrošināt ekosistēmu stabilitāti, pārvarot cilvēku radīto kaitējumu dabai.
- 6. Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības formu un vides apstākļu daudzveidība: • Ģenētiskā daudzveidība: vienas sugas īpatņu atšķirības, kuru pamatā ir gēnu dažādība. Jo lielāka sugas ģenētiskā daudzveidība, jo tā ir plastiskāka – vieglāk pielāgojas vides apstākļu izmaiņām, tai ir lielākas iespējas izdzīvot.
- 7. Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības formu un vides apstākļu daudzveidība: • Sugu daudzveidība: sugu kopskaits un dažādība noteiktā teritorijā: – Liels sugu skaits, – Sugas īpatņu skaits, – Sugu sastopamība, – Sugu dažādība.
- 8. Bioloģiskā daudzveidība –dzīvības formu un vides apstākļu daudzveidība: • Ekoloģiskā daudzveidība: dzīvo organismu iespējami daudzveidīgāka mijiedarbība citam ar citu un ar apkārtējo vidi: – Barošanās attiecības, – Ekoloģiskās nišas, – Savstarpējās attiecības.
- 9. Ilgtspējīga attīstība irattīstība, kas apmierina pašreizējās paaudzes izdzīvošanas vajadzības, neradot grūtības nākamajām paaudzēm nodrošināt viņu vajadzības.
- 10. Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks • Litosfēra – Zemes cietā apvalka (garozas un mantijas augšējā daļa, kurā dzīvo organismi),
- 11. Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks • Hidrosfēra – Pasaules okeāns, ezeri, upes, pazemes ūdeņi, ledus, aisbergi, sniega ūdens un atmosfērā esošie ūdens tvaiki
- 12. Biosfēra – Zemesdzīvais apvalks • Atmosfēra – gāzu apvalks, ko gravitācija notur pie Zemes un kas griežas ar Zemi: – Troposfēra (8-18 km): tajā atrodas vairums atmosfērā sastopamo organismu, veidojas klimats, – Stratosfēra (līdz 50 km): veidojas ozona slānis, virs kura dzīvība nav sastopama, – Mezosfēra (50-85km), – Termosfēra (85-500 km), – Ekosfēra (500-1000 km).
- 13.
- 14. Ekosistēma – organismukopums, kas apdzīvo noteiktu vidi • Biocenoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un sēņu kopa (veidojusies dabiski), – Agronoze – augu, dzīvnieku, mikroorganismu un sēņu kopa (cilvēka radīta, piemēram, labības lauks – stipri mazāka daudzveidība), • Biotops – ekosistēmas nedzīvās vides kopums (augsnes kvalitāte, vides to, mitrums, apgaismojums, augstums virs jūras līmeņa). Mainoties vienam, notiek izmaiņas otrā.
- 15. Ekosistēmu piemēri •Dabiskas ekosistēmas: – Mežs, – Pļava – Upe, – Krituša koka stumbrs, • Mākslīgas ekosistēmas: – Kartupeļu lauks, – Siltumnīca, – Akvārijs.
- 16. • Sukcesija –pakāpeniska ekosistēmas veidošanās vai nomaiņa ar citu (nekopta pļava aizaug, veidojas krūmājs, tad – mežs).
- 17. • Bioma –viendabīgs ekosistēmu komplekss, kurā ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, augsne un organismi: tundra, taiga, stepe, tuksnesis. • Latvija atrodas mērenās joslas jaukto mežu biomā, kurā sauszemes ekosistēmu sukcesija parasti beidzas ar meža veidošanos.
- 18. Procesi ekosistēmās: •Organisko vielu radīšana (enerģijas avots – Saule), • Organisko vielu pārveidošana, • Organisko vielu mineralizēšana jeb sadalīšana. Ekosistēma var pastāvēt tikai tad, ja visi šie procesi notiek vienlaicīgi – pastāv līdzsvars. Ja līdzsvars tiek izjaukts daļēji, ekosistēma var atjaunoties, bet ja izmaiņas ir pārāk lielas, ekosistēma iet bojā.
- 19. Vielu un enerģijasplūsma ekosistēmā: • Producenti (augi) ražo organiskās vielas – fotosintēze • Konsumenti pārveido organiskās vielas par citām – 1. pakāpes konsumenti (augēdāji) – 2. pakāpes konsumenti (kukaiņēdāji) – 3. pakāpes konsumenti (plēsēji, parazīti) • Reducenti jeb noārdītāji (baktērijas, sēnes) noārda organiskās vielas
- 20. Barošanās ķēde •Pēctecīga virkne, kurā katrs organisms ir barības avots nākamajam.
- 21. Barošanās tīkls •Katrs organisms ir iesaistīts vairākās barošanās ķēdēs vienlaicīgi. Tās savā starpā krustojas, veidojot barošanās tīklu.
- 22.
- 23. Trofiskie līmeņi (ekoloģiskāpiramīda) • Vidēji no viena trofiskā līmeņa nākamajā pāriet 10-20% enerģijas.
- 24. Vielu aprite dabā(bioģeoķīmiskie cikli) Ikviens ķīmiskais elements aprites laikā var atrasties: •Rezerves fondā (fosilās atliekas, nogulumieži) – organismiem nav pieejams, •Apmaiņas fondā (atmosfērā, litosfērā, hidrosfērā) – organismi var uzņemt, •Biocenozē (vielu apritē no organisma uz organismu).
- 25.
- 27.
- 28.