Dzīvo organismu valstis. Organismu sistemātikas pamatprincipi.

1. SAUSIŅA 1.D: 40-49.lpp.
POROZOVA 2.D.: 33-34. lpp.

2. Literatūra
Līga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa.
40-49. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
2. daļa (zaļā grāmata)
33-34. lpp.

3. Kā varētu sagrupēt šos
organismus?

4. Aristotelis ( 384 – 322. g. p. m. ē. )

5. Aristotelis
Mēģināja klasificēt dzīvniekus
Ieviesa jēdzienu “suga” (līdzīgi dzīvnieki) un “dzimta”
(līdzīgu sugu grupa)

6. Džons Rejs (29.11.1627. – 17.01.1705.)

7. Džons Rejs
pirmais sistematizēja augus
izveidoja jēdzienus “viendīgļlapji” un “divdīgļlapji”
nodalīja jēdzienus “suga”, “ģints”

8. Roberts Vitakers (Robert Harding Whittaker (1920–
1980))

9. Vitakera klasifikācija
Valstis

10. Kā varētu sagrupēt šos
organismus?

11. Monēras Protisti Sēnes Augi Dzīvnieki

12. Monēras Protisti Sēnes Augi Dzīvnieki

13. http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html

14. Kārlis Linnejs (23.05.1707. – 10.01. 1778.)

15. Kārlis Linnejs 1758. g. „Dabas sistēma” (Systema Naturae).
iedibināja taksonomiskās kategorijas “valsts”, “klase”,
“kārta”, “ģints”, “suga”,
radīja bināro nomenklatūru un daudzus zinātniskus
terminus,
aprakstīja 4200 dzīvnieku un 10000 augu sugas
noteica dabisko pamatvienību – sugu kā klasifikācijas
atbalsta punktu.

16. Sugas taksons- sistemātiskas pamatvienība
Suga ir organismu grupa, kas brīvi krustojas un dod
auglīgus pēcnācējus
Binārā nomenklatūra: sugas nosaukums veidots no diviem vārdiem
latīņu valodā,
•kur pirmais norāda piederību ģintij, otrs - sugai,
•latviešu valodā pirmais vārds norāda sugu (vārdu), otrs-ģinti (uzvārdu)

17. (ārējā uzbūve),
(iekšējā uzbūve),
(izplatības vieta)
Sugas kritēriji:
morfoloģiskais
anatomiskais
fizioloģiskais (dzīvības procesi),
etoloģiskais (uzvedība),
bioķīmiskais (ķīmiskais sastāvs),
ģenētiskais (hromosomu skaits),
ekoloģiskais
(dzīves vide),
ģeogrāfiskais

18. Atrodi nosauktajām pazīmēm
atbilstošos sugas kritērijus
1.morfoloģiskais
2.anatomiskais
A. Šūnas kodolā 46 hromosomas
B. Vidējā ķermeņa t036,6 C0
C. plaukstas īkšķis izvietots 900leņķī
D. aizkuņģa dziedzeris izstrādā
insulīnu, kas glikozi pārvērš
glikogēna rezervē
E. galvas smadzeņu lielāko masu
veido lielās puslodes
F. pastāvīgi apdzīvo visu Zemi,
atskaitot polāros apgabalus
G. sazinās ar artikulētu valodu
H. būtiski izmaina vidi atbilstoši
dzīves prasībām
3.fizioloģiskais
4.etoloģiskais
5.bioķīmiskais
6.ģenētiskais
7.ekoloģiskais
8.ģeogrāfiskais

21. Sistemātika
Zinātne par dzīvo organismu sakārtošanu
pamatojoties uz līdzīgu uzbūvi un radniecību
Sistemātiskie taksoni - grupas
Dzīvnieku
valsts
⃕ tips
⃕ nodalījums
⃕ klase
⃕ kārta
⃕ dzimta
⃕ģints
⃕suga
Augu valsts
⃕ nodalījums
⃕ klase
⃕ rinda
⃕ dzimta
⃕ģints
⃕suga
Augu valsts
⃕ ziedaugu
⃕ divdīgļlapju
⃕
⃕ rožu
⃕zemeņu
⃕meža zemene
Dzīvnieku
valsts
⃕hordaiņu
⃕mugurkaulnieku
⃕ zīdītāju
⃕primātu
⃕ cilvēku
⃕cilvēku
⃕saprātīgais
cilvēks

24. Mācību avoti:
SAUSIŅA 1.D: 40-49.lpp.
POROZOVA 2.D.: 33-34. lpp.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&i
d=114.html
Krievu valodā:
http://biology.ru/course/content/chapteri/section/paragra
ph3/theory.html
http://afonin-59-
bio.narod.ru/4_evolution/4_evolution_self/es_05_krsp.htm