SAUSIŅA 4.D.: 160-184.lpp.
POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.
 humorālā regulācija – nodrošina iekšējās
sekrēcijas dziedzeri jeb endokrīnā sistēma,
 neirālā regulācija – nodrošina nervu sistēma,
◦ kairināmība – spēja uztvert apkārtējās vides iedarbību un
reaģēt uz to,
◦ ķīmisku signālu izmantošana – šūnas iedarbojas uz citām
ar ķīmisku vielu palīdzību.
 Normālu šūnu un organisma iekšējo apstākļu
nodrošināšanu ar pašregulācijas mehānismu
palīdzību sauc par homeostāzi.
 Bioloģiski aktīvas vielas, kas sintezējas vienā
organisma daļā un pārvietojas uz citu, kur izraisa
atbildes reakciju, sauc par hormoniem.
 auksīni –augšana garumā,
 citokinīni –šūnu dalīšanās,
 giberelīni –sēklu dīgšana, pumpuru plaukšana,
augu augšana,
 etilēns – stimulē augļu nogatavošanos, kavē lapu
augšanu, veicina lapu, ziedu, augļu nobiršanu,
 abscizskābe – nodrošina sēklu un pumpuru miera
periodu, izraisa atvārsnīšu aizvēršanos.
 hormonus izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri,
 hormoni regulē attīstību (kukaiņu metamorfoze),
uzvedības īpatnības (lašu migrācija) utt.,
 hormoni ietekmē tikai mērķšūnas, kurām ir
attiecīgā hormona receptori,
 hormonu izdalīšanos regulē atgriezeniskās saites
princips,
 hormoni noārdās aknās.
 hipotalāma hormoni – regulē hipofīzes sekrēciju un
organisma funkcijas,
 hipofīze – regulē citus iekšējās sekrēcijas dziedzerus
(vairogdziedzeri, dzimumdziedzerus utt.), izdala
augšanas hormonus,
 epifīze – bēniem nomāc dzimumdziedzeru sekrēciju,
regulē sezonālos un diennakts ritmus,
 vairogdziedzeris – regulē vielmaiņu, attīstību, kalcija
līmeni asinīs,
 epitēlijķermenīši – regulē kalcija vielmaiņu,
 aizkrūts dziedzeris – regulē asinsradi,
 virsnieres
◦ garoza izdala daudzus vielmaiņu regulējošos hormonus,
dzimumhormonus,
◦ serde – adrenalīns;
 aizkuņģa dziedzeris – regulē glikozes vielmaiņu
(insulīns, glikagons),
 dzimumdziedzeri (sēklinieki, olnīcas) – ietekmē
organisma nobriešanu, dzimumpazīmju veidošanos,
organisma dzimumam raksturīgās īpatnības,
dzimumšūnu attīstību:
◦ olnīcu folikuli – estrogēni (dzimumpazīmes, dzimumcikls),
◦ dzeltenais ķermenis, nodrošina grūtniecības norisi pirmajos
mēnešos,
◦ placenta – nodrošina grūtniecības norisi,
◦ sēklinieki – testosterons – organisma augšana, attīstība,
muskuļu augšana, vīrišķās dzimumpazīmes, spermatozoīdu
veidošanās.
acumirklī reaģē uz vides pārmaiņām:
 signālu pārvadīšana: neironi pārvada impulsus
(īsie izaugumi dendrīti uz nervu šūnas ķermeni,
garais aksons prom no tā):
◦ jušanas neironi – vada impulsu no receptoriem uz
smadzenēm,
◦ starpneironi – vada impulsu no viena neirona uz otru,
◦ kustību neironi – vada impulsu no smadzenēm uz
muskuļu šūnām;
◦ neirona membrāna ir elektriski polarizēta, uzbudinājums
izraisa membrānas lādiņa izmaiņas, kas izplatās pa
membrānu uz priekšu,
◦ starp diviem neironiem veidojas sinapse (sprauga), kur
no viena neirona uz otru tiek nodotas ķīmiskas vielas,
◦ neirona ķermenis veido neirotransmisīvās vielas, kas
specifiski ietekmē blakus neirona darbību (uzbudinājums
vai kavēšana),
◦ dažādas vielas var mainīt procesus sinapsēs (indes,
atsāpinošas vielas, narkotikas);
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/anim/synapse.swf
 receptors,
 jušanas nerva šķiedra,
 jušanas neirons blakus muguras smadzenēm,
 starpneironi muguras smadzenēs,
 kustību neironi muguras smadzenēs,
 kustību nervu šķiedra,
 muskulis (efektors).
 difūzā jeb tīklveida nervu sistēma
(zarndobumaiņi),
 ganglijveida nervu sistēma – ar daudziem
punktveida šūnu sakopojumiem (slieka),
 ganglijiem apkopojoties galvas priekšpusē,
veidojas cauruļveida centrālā nervu sistēma
(CNS) un perifērā nervu sistēma (PNS).
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=310.html
 reflektorā funkcija – refleksu centri,
 vadītājfunkcija – nodrošina sakarus starp
dažādām CNS daļām,
 uzbūve:
◦ baltā viela – neironu izaugumi,
◦ pelēkā viela – neironu ķermeņi,
◦ priekšējās saknītes – kustību neironi,
◦ mugurējās saknītes – jušanas neironi,
◦ 31 muguras nervu pāris, katrs inervē (vada impulsus)
noteiktus ķermeņa muskuļus un ādu.
 iegarenās smadzenes – elpošanas, sirdsdarbības
un asinsrites regulācijas, rīšanas, klepošanas,
šķaudīšanas, vemšanas centrs,
 smadzeņu tilts – reflektorisko kustību centri,
muskuļu tonusa regulācijas centri,
 smadzenītes – kustību saskaņošana, ķermeņa
stāvokļa telpā apzināšanās; ļoti jūtīgas pret alkoholu,
 vidussmadzenes – redzes, dzirdes, orientācijas
refleksu centri, smalku kustību koordinācija;
 starpsmadzenes
◦ hipotalāms – iekšējo orgānu darbības regulācijas centrs,
homeostāzes uzturēšana, miega, bada, slāpju sajūtas,
organisma temperatūras, ūdens, līdzsvara, asinsspiediena
regulācijas centri; regulācijas centri; regulē hipofīzes darbību,
◦ talāms – pārslēgšanās vieta jušanas vadītājceļiem, sajūtu
informācijas pirmējā apstrāde, atkarībā no tā veidojas
emocionālais noskaņojums;
 gala smadzenes – divas puslodes, ko sedz 2-5 mm
biezs pelēkās vielas slānis – smadzeņu garoza.
Analizē no sajūtu orgāniem pienākošo informāciju,
veido apzināto kustību programmas un realizē tās,
funkcionālās zonas veic specifisku informācijas
apstrādi un pielietošanu – redzes zona, dzirdes zona,
sensorā zona, lasīšanas, runāšanas u.c. zonas.
 somatiskā
◦ ar kustību nervu šķiedrām inervē šķērssvītroto
muskulatūru, nodrošinot ķermeņa kustības,
◦ jušanas šķiedras pārvada uztveres kairinātājus,
◦ centrālā daļa galvas un muguras smadzenēs;
 veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma
inervē iekšējo orgānu gludo muskulatūru un
dziedzerus – regulē organisma iekšienē noritošos
procesus, nepakļaujas gribas kontrolei:
◦ simpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no muguras
smadzeņu krūšu un jostas daļas, darbība vērsta uz
organisma aktivāciju un rezervju mobilizāciju,
◦ parasimpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no
iegarenajām smadzenēm, vidussmadzenēm un muguras
smadzeņu krustu daļas. Dominē, ja organisms ir miera
stāvoklī, darbība vērsta uz organisma rezervju
atjaunošanu,
◦ abas sistēmas darbojas saskaņoti, koordināciju veic
centri CNS.
 SAUSIŅA 4.D.: 160-184.lpp.
 POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.
 http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/index.html

11 32 regulacija

  • 1.
  • 2.
     humorālā regulācija– nodrošina iekšējās sekrēcijas dziedzeri jeb endokrīnā sistēma,  neirālā regulācija – nodrošina nervu sistēma,
  • 3.
    ◦ kairināmība –spēja uztvert apkārtējās vides iedarbību un reaģēt uz to, ◦ ķīmisku signālu izmantošana – šūnas iedarbojas uz citām ar ķīmisku vielu palīdzību.  Normālu šūnu un organisma iekšējo apstākļu nodrošināšanu ar pašregulācijas mehānismu palīdzību sauc par homeostāzi.  Bioloģiski aktīvas vielas, kas sintezējas vienā organisma daļā un pārvietojas uz citu, kur izraisa atbildes reakciju, sauc par hormoniem.
  • 4.
     auksīni –augšanagarumā,  citokinīni –šūnu dalīšanās,  giberelīni –sēklu dīgšana, pumpuru plaukšana, augu augšana,  etilēns – stimulē augļu nogatavošanos, kavē lapu augšanu, veicina lapu, ziedu, augļu nobiršanu,  abscizskābe – nodrošina sēklu un pumpuru miera periodu, izraisa atvārsnīšu aizvēršanos.
  • 5.
     hormonus izdalaiekšējās sekrēcijas dziedzeri,  hormoni regulē attīstību (kukaiņu metamorfoze), uzvedības īpatnības (lašu migrācija) utt.,  hormoni ietekmē tikai mērķšūnas, kurām ir attiecīgā hormona receptori,  hormonu izdalīšanos regulē atgriezeniskās saites princips,  hormoni noārdās aknās.
  • 7.
     hipotalāma hormoni– regulē hipofīzes sekrēciju un organisma funkcijas,  hipofīze – regulē citus iekšējās sekrēcijas dziedzerus (vairogdziedzeri, dzimumdziedzerus utt.), izdala augšanas hormonus,  epifīze – bēniem nomāc dzimumdziedzeru sekrēciju, regulē sezonālos un diennakts ritmus,  vairogdziedzeris – regulē vielmaiņu, attīstību, kalcija līmeni asinīs,  epitēlijķermenīši – regulē kalcija vielmaiņu,  aizkrūts dziedzeris – regulē asinsradi,
  • 8.
     virsnieres ◦ garozaizdala daudzus vielmaiņu regulējošos hormonus, dzimumhormonus, ◦ serde – adrenalīns;  aizkuņģa dziedzeris – regulē glikozes vielmaiņu (insulīns, glikagons),  dzimumdziedzeri (sēklinieki, olnīcas) – ietekmē organisma nobriešanu, dzimumpazīmju veidošanos, organisma dzimumam raksturīgās īpatnības, dzimumšūnu attīstību: ◦ olnīcu folikuli – estrogēni (dzimumpazīmes, dzimumcikls), ◦ dzeltenais ķermenis, nodrošina grūtniecības norisi pirmajos mēnešos, ◦ placenta – nodrošina grūtniecības norisi, ◦ sēklinieki – testosterons – organisma augšana, attīstība, muskuļu augšana, vīrišķās dzimumpazīmes, spermatozoīdu veidošanās.
  • 9.
    acumirklī reaģē uzvides pārmaiņām:  signālu pārvadīšana: neironi pārvada impulsus (īsie izaugumi dendrīti uz nervu šūnas ķermeni, garais aksons prom no tā): ◦ jušanas neironi – vada impulsu no receptoriem uz smadzenēm, ◦ starpneironi – vada impulsu no viena neirona uz otru, ◦ kustību neironi – vada impulsu no smadzenēm uz muskuļu šūnām;
  • 10.
    ◦ neirona membrānair elektriski polarizēta, uzbudinājums izraisa membrānas lādiņa izmaiņas, kas izplatās pa membrānu uz priekšu, ◦ starp diviem neironiem veidojas sinapse (sprauga), kur no viena neirona uz otru tiek nodotas ķīmiskas vielas, ◦ neirona ķermenis veido neirotransmisīvās vielas, kas specifiski ietekmē blakus neirona darbību (uzbudinājums vai kavēšana), ◦ dažādas vielas var mainīt procesus sinapsēs (indes, atsāpinošas vielas, narkotikas); http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/anim/synapse.swf
  • 11.
     receptors,  jušanasnerva šķiedra,  jušanas neirons blakus muguras smadzenēm,  starpneironi muguras smadzenēs,  kustību neironi muguras smadzenēs,  kustību nervu šķiedra,  muskulis (efektors).
  • 13.
     difūzā jebtīklveida nervu sistēma (zarndobumaiņi),  ganglijveida nervu sistēma – ar daudziem punktveida šūnu sakopojumiem (slieka),  ganglijiem apkopojoties galvas priekšpusē, veidojas cauruļveida centrālā nervu sistēma (CNS) un perifērā nervu sistēma (PNS).
  • 14.
  • 15.
     reflektorā funkcija– refleksu centri,  vadītājfunkcija – nodrošina sakarus starp dažādām CNS daļām,  uzbūve: ◦ baltā viela – neironu izaugumi, ◦ pelēkā viela – neironu ķermeņi, ◦ priekšējās saknītes – kustību neironi, ◦ mugurējās saknītes – jušanas neironi, ◦ 31 muguras nervu pāris, katrs inervē (vada impulsus) noteiktus ķermeņa muskuļus un ādu.
  • 16.
     iegarenās smadzenes– elpošanas, sirdsdarbības un asinsrites regulācijas, rīšanas, klepošanas, šķaudīšanas, vemšanas centrs,  smadzeņu tilts – reflektorisko kustību centri, muskuļu tonusa regulācijas centri,  smadzenītes – kustību saskaņošana, ķermeņa stāvokļa telpā apzināšanās; ļoti jūtīgas pret alkoholu,  vidussmadzenes – redzes, dzirdes, orientācijas refleksu centri, smalku kustību koordinācija;
  • 17.
     starpsmadzenes ◦ hipotalāms– iekšējo orgānu darbības regulācijas centrs, homeostāzes uzturēšana, miega, bada, slāpju sajūtas, organisma temperatūras, ūdens, līdzsvara, asinsspiediena regulācijas centri; regulācijas centri; regulē hipofīzes darbību, ◦ talāms – pārslēgšanās vieta jušanas vadītājceļiem, sajūtu informācijas pirmējā apstrāde, atkarībā no tā veidojas emocionālais noskaņojums;  gala smadzenes – divas puslodes, ko sedz 2-5 mm biezs pelēkās vielas slānis – smadzeņu garoza. Analizē no sajūtu orgāniem pienākošo informāciju, veido apzināto kustību programmas un realizē tās, funkcionālās zonas veic specifisku informācijas apstrādi un pielietošanu – redzes zona, dzirdes zona, sensorā zona, lasīšanas, runāšanas u.c. zonas.
  • 20.
     somatiskā ◦ arkustību nervu šķiedrām inervē šķērssvītroto muskulatūru, nodrošinot ķermeņa kustības, ◦ jušanas šķiedras pārvada uztveres kairinātājus, ◦ centrālā daļa galvas un muguras smadzenēs;
  • 21.
     veģetatīvā jebautonomā nervu sistēma inervē iekšējo orgānu gludo muskulatūru un dziedzerus – regulē organisma iekšienē noritošos procesus, nepakļaujas gribas kontrolei: ◦ simpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no muguras smadzeņu krūšu un jostas daļas, darbība vērsta uz organisma aktivāciju un rezervju mobilizāciju, ◦ parasimpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no iegarenajām smadzenēm, vidussmadzenēm un muguras smadzeņu krustu daļas. Dominē, ja organisms ir miera stāvoklī, darbība vērsta uz organisma rezervju atjaunošanu, ◦ abas sistēmas darbojas saskaņoti, koordināciju veic centri CNS.
  • 22.
     SAUSIŅA 4.D.:160-184.lpp.  POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.  http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/index.html