SlideShare a Scribd company logo
SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp. 
POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp.
Literatūra 
Līga Sausiņa. 
Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 
51-87. lpp. 
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 
2. daļa (zaļā grāmata) 
34-56. lpp.
Vitakera klasifikācija 
Valstis
B 10 7_virusi_kerpji
Vīrusu evolūcija 
Hipotēzes: 
vīrusu attīstība noritēja paralēli šūnu attīstībai 
vīruss - šūnas parazīts 
vīruss – “bēguļojoša DNS” 
kosmiskā izcelsme 
Gripas vīruss
Vīrusu uzbūve 
Ārējais olbaltumvielu apvalks var palīdzēt “maskēties”.
Uzbūves un darbības īpatnības 
• Mazi izmēri 
• Augsta simetrijas pakāpe 
• Kristalizējas 
• Vairojas tikai saimnieka organisma šūnās 
• Neaug mākslīgās vidēs, barotnēs 
Bakteriofāgs Tabakas mozaīkas vīruss
Augi 
Cilvēks 
Dzīvnieki 
Baktērijas
Inficēšanās veidi
Inficēšanās un slimības gaita 
Inficēšanās – vīrusa iekļūšana organismā 
Latentais periods – 
vīrusu piestiprināšanās pie šūnu virsmas, 
iekļūšana šūnās, 
vairošanās 
Slimības pazīmju izpausme, imunitātes 
veidošanās 
Iznākums – atveseļošanās / kļūšana par 
nēsātāju / nāve
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
Augiem 
Slimību pazīmes: 
•Dzelteni plankumi 
•Krokainas lapas 
•Punduraugums 
•Svītraini ziedi
•Bakas 
•Mēris 
•Trakumsērga 
•Gripa
•Bakas 
•Iesnas 
•Masalas 
•Hepatīts 
•AIDS 
bakas 
ARS 
rinovīruss 
Herpes poliovīruss 
gripa 
Ebola 
HIV
•Bakteriofāgi
Cīņa ar vīrusiem 
Vīrusu iznīcināšana 
ļoti augstas, zemas temperatūras, 
liels spiediens, 
UV starojums, 
ķīmiska dezinfekcija 
Vakcīnas (pirmā vakcīna – pret baku vīrusu 1796.g.) 
Imunitātes paaugstināšana 
Higiēnas pasākumi
B 10 7_virusi_kerpji
Kas ir baktērijas? 
Mazi vienšūnas organismi 
Prokarioti (bez kodola) 
Daudzveidīgi vielmaiņas tipi: 
Autotrofas 
 fotosintezējošas 
 hemosintezējošas 
Heterotrofas 
 Simbiotiskas (gremošanas sistēmā) 
 Patogēnas (izraisa slimības) 
 Saprotrofas
E. coli palīdz 
gremošanā. 
E. Coli O157:H7 
izraisa slimības. 
Streptococcus 
izraisa 
iekaisumus.
Izskats 
Trīs pamata formas 
nūjiņveida (baciļi) 
apaļas (koki) 
spirāliskas 
Dažas eksistē pa vienai, 
dažas apvienojas kolonijās 
Baciļi 
Spirillas 
Koki 
Koku kolonijas
B 10 7_virusi_kerpji
Uzbūve
Gumiņbaktērijas uz tauriņziežu saknēm uzņem 
gaisa slāpekli un nodod to augiem.
Patogēnās baktērijas 
Salmonella 
Staphylococcus 
aureus 
E. coli O157:H7 
Campylobacter 
jejuni
Helicobacter pylori 
šūnas pie kuņģa gļotādas; atklāts 1982. g., 
ureāze izdala amoniju, kas pasārmina vidi
Campylobacter 
jejuni – 
gastroenterīta 
izraisītājs 
C. jejumi aug pH 4,9-8,0. Neizmanto ogļhidrātus. Veido kapsulas. 
Iet bojā +25 °C, bet +4°C var izdzīvot vairākas nedēļas. 
Rezervuārs – dzīvnieki, putni. Produktos nevairojas. 
Producē divus termolabilus eksotoksīnus. Hemolītiska aktivitāte. 
Baktērijas spēj iziet cauri zarnu epitēlijam un vairoties limfmezglos; spēj izraisīt 
arī meningītu un urīnceļu infekcijas.
Dalīšanās 
Šūnas
Staphylococcus aureus – izraisa 
strutojošas infekcijas 
Staphylococcus spp. – uz ādas, 
aug vidē ar 10 % NaCl, izdala 
enterotoksīnus; pienā, gaļā, 
konditorejas izstrādājumos. 
Enterotoksīni (A, B, C, D, E, F tipi) 
inaktivējas 100 °C 0,5-1 h. 
Intoksikāciju izraisa ³ 0,2-5 mg enterotoksīna A vai 20-25 g 
enterotoksīna B. 
Istabas temperatūrā 2-10 h baktērijas spēj savairotos līdz 106/g. 
Koagulāzes pozitīvas sugas: S. aureus, S. intermedius, S. hyicus.
Pārtikā nozīmīgo baktēriju fizioloģiskās grupas
Infekcija 
Nespecifiskā 
rezistence 
Imūnā 
sistēma 
Reinfekcija 
Imūnā 
atmiņa 
Slimība Izveseļošanās Nav slimības
Baktēriju izmantošana 
Biotehnoloģijā (piemēram, pārtikas un dzērienu 
ražošanā – jogurts, alus, citronskābe, medikamenti 
utt.) 
Atkritumu pārstrāde + enerģijas ražošana 
Ūdeņu attīrīšana 
Gēnu inženierija
Cīņa ar patogēnajām baktērijām 
Baktēriju iznīcināšana (dezinfekcija, pasterizācija) 
augsta temperatūra + spiediens, 
UV starojums, 
ķīmiskas vielas 
Imunitātes stiprināšana (pareizs uzturs, norūdīšanās) 
Higiēnas ievērošana 
Ārstēšana – antibiotikas (SVARĪGI – KĀ PAREIZI 
LIETOT ANTIBIOTIKAS!)
B 10 7_virusi_kerpji
Aļģes – augiem līdzīgi organismi 
35
Aļģes aug visur – ūdenī, augsnē, uz koku mizas, klintīm. 
Pazīstamas apmēram 300000 aļģu sugas. 
200 μm 
0,2 mm 
Kolonijaļģe volvoks 
Brūnaļģes (50 – 100m) 
Aļģu izmēri var būt no dažiem mikrometriem līdz 
vairākiem desmitiem metru. 
36
Aļģu daudzveidība 
Vienšūnu aļģes Kolonijaļģes Daudzšūnu aļģes 
37
Aļģu pazīmes 
Aļģēm nav izteiktu orgānu. Nekustīgas aļģu 
formas piestiprinās pie ūdenstilpes dibena ar 
zarotiem izaugumiem – rizoīdiem. 
38
Aļģu daudzveidība 
Ilgu laiku aļģes iedalīja pēc to krāsas: 
zaļaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes. 
39
Zaļaļģes 
Zaļaļģes ir vislīdzīgākās augiem: tās satur hlorofilu, 
rezerves barības vielas uzkrāj cietes veidā, un to 
šūnapvalki ir no celulozes.
Brūnaļģes 
Brūnaļģes un kramaļģes ir bioķīmiski līdzīgas: tās 
satur hlorofilu, kā arī brūno pigmentu, kas piešķir 
tām raksturīgo krāsu.
Sārtaļģes 
Sārtaļģes ir pavedienveida daudzšūnu jūras aļģes. 
Daudzas no tām zarojas.
Aļģu nozīme 
 Aļģes ir galvenais organisko 
vielu ražotājs ūdenī (vairāk 
nekā 80% no kopējas organisko 
vielu biomasas, kas ik gadu tiek 
ražota uz Zemes); 
 Aļģes izdala atmosfērā vairāk 
nekā pusi no kopēja skābekļa, 
ko izdala visi augi gada laikā; 
 Aļģes ir daudzu ūdens 
dzīvnieku pamatbarība.
B 10 7_virusi_kerpji
Aļģu nozīme 
• Dažas aļģu sugas izmanto 
pārtikā; 
• kā mēslojumu un lopbarību; 
• biodegvielas ražošanā, 
ķīmiskā un farmaceitiskā 
rūpniecībā; 
• notekūdeņu attīrīšanas 
procesā.
Vienšūņi
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
Pie vienšūņu apakšvalsts 
pieder organismi, kuru 
ķermenis sastāv no 
vienas šūnas, kas 
darbojas kā vesels 
organisms.
B 10 7_virusi_kerpji
Šūnu vienmēr klāj plāna 
membrāna. 
Membrāna 
nodala šūnu no 
ārvides un 
regulē vielu 
iekļūšanu šūnā.
Dažiem vienšūņiem 
(čaulamēbām un 
foraminīferām) veidojas 
aizsargčaula.
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
Šūnu aizpilda pusšķidra 
viela - citoplazma. 
Citoplazmā 
atrodas dažādi 
sīki veidojumi 
- organoīdi.
Kodols regulē 
šūnā notiekošos 
procesus. Glabā 
iedzimtības 
informāciju.
Vairums vienšūņu ir brīvi 
dzīvojoši organismi. 
jūrās saldūdeņos augsnē
Daudziem ir pārvietošanās 
organoīdi. 
Māņkājiņas 
(pseidopodijas) 
nepārtraukti 
maina formu.
Skropstiņas ir 
sīki citoplazmas 
izaugumi.
Viciņa ir garš 
citoplazmas 
izaugums.
Daudzi vienšūņi ir parazīti. 
augos 
dzīvniekos
Vienšūņi vairojas: 
Bezdzimumiski
Dzimumiski
B 10 7_virusi_kerpji
Cepurīšsēņu uzbūve un 
vairošanās 
B_07_VM_06_Sēnes 65
Sēnes 
Saprofītiskās sēnes Parazītiskās sēnes 
Barojas no dzīvu organismu 
audiem 
Kļavu melnkreve 
Sadala atkritumvielas, augu un 
dzīvnieku atliekas 
Parastā celmene (Armillaria mellea) (Rhytisma acerinum)
Parazītiskās sēnes 
Graudzāļu svītru rūsa 
(Puccinia graminis) 
Melnie graudi 
(Claviceps purpurea) 
Parazītisko sēņu iznīcināšanai augkopībā izmanto 
augu aizsardzības līdzekļus – fungicīdus.
Parazītiskās sēnes 
Cilvēkiem sēnītes var izraisīt ādas slimības 
Pēdu mikoze 
(Trichophyton interdigitale) 
Daudzkrāsainā jeb klijveida ēde 
(Pityriasis versicolor)
Mikoriza 
Mikoriza – savstarpēji izdevīgas attiecības starp 
sēnēm un augu saknēm. 
Parastā apšubeka 
(Leccinum aurantiacum) 
Jauktos un lapu koku mežos, 
it īpaši zem apsēm vai to tuvumā. 
Baravikas 
(Boletus edulis) 
Skuju, jauktos un lapkoku 
mežos.
Mikoriza 
Skarbā briežtrifele 
(Elaphomyces asperulus) 
Parastais lāčpurns 
(Morchella esculenta) 
Sastopams aprīlī, maijā lapkoku mežos, 
parkos, dārzos, zālājos, 
visbiežāk kaļķainās, mālainās, 
retāk smilšainās vietās, dažkārt lielos 
daudzumos degumos. 
Veido mikorizu ar skuju (priede, 
egle) un lapu kokiem.
Ēdamās sēnes 
Brūnējošā jeb siļķu 
bērzlape 
Parastā gailene 
Baravika 
Ozolu lācītis 
Lielā dižsardzene Austersēne
Nosacīti ēdamās sēnes 
Pelēkā tintene Parastā bisīte 
Stingri jāievēro to sagatavošanas un 
lietošanas noteikumi!
Indīgās sēnes 
Baltā mušmire Sarkanā mušmire 
Ļoti indīgas sēnes!
Zaļā mušmire – (Amanita phalloides ) 
Indīgākā sēne Latvijā!
Mikroskopiskās sēnes 
Penicīlijs 
(Penicillium sp.) 
Galvainais pelējums jeb mukors 
(Mucor sp.)
Rauga sēnes (Saccharomyces sp.)
Sēņu izmantošana 
Lieto pārtikā; 
Lieto pārtikas produktu 
pagatavošanai; 
Izmanto medicīnā; 
Izmanto kukaiņu iznīcināšanai. 
B_07_VM_06_Sēnes 77
Sēņu nozīme dabā 
Piepju sēnes izraisa 
koksnes trupēšanu; 
Veido mikorīzu ar koku 
saknēm, palielinot 
sakņu uzsūcējvirsmu; 
Ķērpja laponī veido 
simbiozi ar aļģēm. 
B_07_VM_06_Sēnes 78
Sēņu nozīme dabā 
Izraisa augu, 
dzīvnieku un 
cilvēka slimības; 
Bojā pārtiku; 
Izraisa smagas 
saindēšanas; 
Izraisa koka 
konstrukciju 
bojāšanos. 
B_07_VM_06_Sēnes 79
ĶĶēērrppjjii
Ķērpji 
Kladonija (Cladonia sp.) Plūmju evernija (Evernia prunastri)
Sēnes hifas 
Aļģu slānis 
Sēnes hifas 
Ķērpju uzbūve 
Ķērpji ir sēnes un zaļaļģu savienība. 
B_07_VM_04_Ķērpji 82
Ķērpju morfoloģiskās grupas 
Krevu ķērpji 
Pelnpelēkā aspicīlija Pelēkā leprārija 
B_07_VM_04_Ķērpji 83
Ķērpju morfoloģiskās grupas 
Lapu ķērpji 
Dzeltenais sienasķērpis Parmēlija 
B_07_VM_04_Ķērpji 84
Ķērpju morfoloģiskās grupas 
Krūmu ķērpji 
Īsmatainā usneja Briežu ķērpis 
B_07_VM_04_Ķērpji 85
Ķērpju nozīme un izmantošana 
Dzīvnieku barība 
Izmantošana medicīnā 
Gaisa bioindikatori 
Parfimērijas rūpniecībā 
Veģetācijas pionieri 
Aizsargā augsni no erozijas 
Islandes ķērpis 
B_07_VM_04_Ķērpji 86
Mācību avoti: 
SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp. 
POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp. 
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html 
Krievu valodā: 
http://interneturok.ru/ru/school/biology/6-klass 
http://interneturok.ru/ru/school/biology/7-klass 
Вирусы - http://www.tiensmed.ru/illness/virus.html 
бактерии - http://www.bril2002.narod.ru/b11.html 
морские водоросли - http://ru.wikipedia.org/wiki/Морские_водоросли 
одноклеточные - http://sbio.info/list.php?c=orgodno 
грибы - http://ru.wikipedia.org/wiki/Грибы 
Лишайники - http://www.krugosvet.ru/?q=enc/nauka_i_tehnika/biologiya/LISHANIKI.html

More Related Content

What's hot

B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucijaB 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
Daina Birkenbauma
 
10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp
Daina Birkenbauma
 
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosintezeB 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
Daina Birkenbauma
 
11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas
Daina Birkenbauma
 
10 22 populacijas
10 22 populacijas10 22 populacijas
10 22 populacijas
Daina Birkenbauma
 
10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve
Daina Birkenbauma
 
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
Andris Ziemelis
 
B 10 10_noteiceji_2
B 10 10_noteiceji_2B 10 10_noteiceji_2
B 10 10_noteiceji_2
Daina Birkenbauma
 
B 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membranaB 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membrana
Daina Birkenbauma
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
Daina Birkenbauma
 
10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori
Daina Birkenbauma
 
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaasB 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
Daina Birkenbauma
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
Daina Birkenbauma
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dace Kaurāte
 
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsanaB 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
Daina Birkenbauma
 
Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
Andris Ziemelis
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimi
biologija_11klase
 

What's hot (20)

B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucijaB 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
 
Populāciju ekoloģija
Populāciju ekoloģijaPopulāciju ekoloģija
Populāciju ekoloģija
 
10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp
 
Darvins un evolucija
Darvins un evolucijaDarvins un evolucija
Darvins un evolucija
 
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosintezeB 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
 
11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas
 
10 22 populacijas
10 22 populacijas10 22 populacijas
10 22 populacijas
 
10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve
 
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
 
B 10 10_noteiceji_2
B 10 10_noteiceji_2B 10 10_noteiceji_2
B 10 10_noteiceji_2
 
B 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membranaB 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membrana
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
 
10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori
 
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaasB 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
 
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsanaB 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
 
Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
 
Nosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosintezeNosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosinteze
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimi
 

Viewers also liked

B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiB 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
DainaB
 
Kondensatori
KondensatoriKondensatori
Kondensatori
Daina Birkenbauma
 
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Daina Birkenbauma
 
F 10 8_pld_paatrinajums_2014
F 10 8_pld_paatrinajums_2014F 10 8_pld_paatrinajums_2014
F 10 8_pld_paatrinajums_2014
Daina Birkenbauma
 
B 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojumsB 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojums
Daina Birkenbauma
 
F 10 19_briva_krisana
F 10 19_briva_krisanaF 10 19_briva_krisana
F 10 19_briva_krisana
Daina Birkenbauma
 
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauksF 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
Daina Birkenbauma
 
Seminārs 27 april 2
Seminārs 27 april   2Seminārs 27 april   2
Seminārs 27 april 2
Daina Birkenbauma
 
F 10 13_pretdarbiba_berze
F 10 13_pretdarbiba_berzeF 10 13_pretdarbiba_berze
F 10 13_pretdarbiba_berze
Daina Birkenbauma
 
10 25 cilveks_un_biol_daudzv
10 25 cilveks_un_biol_daudzv10 25 cilveks_un_biol_daudzv
10 25 cilveks_un_biol_daudzv
Daina Birkenbauma
 
10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas
Daina Birkenbauma
 
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Daina Birkenbauma
 
F 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibasF 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibas
Daina Birkenbauma
 
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasanaF 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
Daina Birkenbauma
 
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
Daina Birkenbauma
 
Dzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidībaDzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidība
Daina Birkenbauma
 
10 24 cilveks un vide
10 24 cilveks un vide10 24 cilveks un vide
10 24 cilveks un vide
Daina Birkenbauma
 
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energijaF 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
Daina Birkenbauma
 
F 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnjiF 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnji
Daina Birkenbauma
 

Viewers also liked (20)

B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiB 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
 
Protisti
ProtistiProtisti
Protisti
 
Kondensatori
KondensatoriKondensatori
Kondensatori
 
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
 
F 10 8_pld_paatrinajums_2014
F 10 8_pld_paatrinajums_2014F 10 8_pld_paatrinajums_2014
F 10 8_pld_paatrinajums_2014
 
B 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojumsB 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojums
 
F 10 19_briva_krisana
F 10 19_briva_krisanaF 10 19_briva_krisana
F 10 19_briva_krisana
 
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauksF 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
F 11 32_intensitates_linijas_el_lauks
 
Seminārs 27 april 2
Seminārs 27 april   2Seminārs 27 april   2
Seminārs 27 april 2
 
F 10 13_pretdarbiba_berze
F 10 13_pretdarbiba_berzeF 10 13_pretdarbiba_berze
F 10 13_pretdarbiba_berze
 
10 25 cilveks_un_biol_daudzv
10 25 cilveks_un_biol_daudzv10 25 cilveks_un_biol_daudzv
10 25 cilveks_un_biol_daudzv
 
10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas
 
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
 
F 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibasF 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibas
 
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasanaF 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
 
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
 
Dzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidībaDzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidība
 
10 24 cilveks un vide
10 24 cilveks un vide10 24 cilveks un vide
10 24 cilveks un vide
 
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energijaF 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
F 10 25_pld_kinetiska_potenciala_energija
 
F 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnjiF 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnji
 

Similar to B 10 7_virusi_kerpji

Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
Andris Ziemelis
 
Sēņu vispārīgs raksturojums
Sēņu vispārīgs raksturojumsSēņu vispārīgs raksturojums
Sēņu vispārīgs raksturojums
Andris Ziemelis
 
Sēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmes
Sēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmesSēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmes
Sēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmes
Andris Ziemelis
 
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiOrgan. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
andrina2
 
Sēnes un mikroorganismi
Sēnes un mikroorganismiSēnes un mikroorganismi
Sēnes un mikroorganismi
Daina Birkenbauma
 
Borrelia raksturojums un diagnostikas shēma
Borrelia raksturojums un diagnostikas shēmaBorrelia raksturojums un diagnostikas shēma
Borrelia raksturojums un diagnostikas shēma
Iv Vi
 
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanasB 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
Daina Birkenbauma
 
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaVielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Daina Birkenbauma
 
Anatomija 1tema
Anatomija 1temaAnatomija 1tema
Anatomija 1tema
Andris Ziemelis
 
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloru
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloruHormonu ietekme uz maksts mikrofloru
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloru
Emilija Alise Šefanovska
 
Askaridoze
AskaridozeAskaridoze
Askaridoze
mardaiga
 
SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...
SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...
SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...
SkeptiCafe
 
Augu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā
Augu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībāAugu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā
Augu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā
talmaciba
 
Dzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācijaDzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācija
Andris Ziemelis
 

Similar to B 10 7_virusi_kerpji (20)

Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
 
Sēņu vispārīgs raksturojums
Sēņu vispārīgs raksturojumsSēņu vispārīgs raksturojums
Sēņu vispārīgs raksturojums
 
Sēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmes
Sēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmesSēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmes
Sēņu klasifikācija, taksonomisko grupu pazīmes
 
Sēņu klasifikācija
Sēņu klasifikācijaSēņu klasifikācija
Sēņu klasifikācija
 
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiOrgan. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
 
Sēnes un mikroorganismi
Sēnes un mikroorganismiSēnes un mikroorganismi
Sēnes un mikroorganismi
 
Biocenozu ekologija
Biocenozu ekologijaBiocenozu ekologija
Biocenozu ekologija
 
Borrelia raksturojums un diagnostikas shēma
Borrelia raksturojums un diagnostikas shēmaBorrelia raksturojums un diagnostikas shēma
Borrelia raksturojums un diagnostikas shēma
 
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanasB 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
 
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
 
Biotehnoloģija
BiotehnoloģijaBiotehnoloģija
Biotehnoloģija
 
Balsenes ļaundabīgi auzdēji
Balsenes ļaundabīgi auzdējiBalsenes ļaundabīgi auzdēji
Balsenes ļaundabīgi auzdēji
 
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaVielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
 
Anatomija 1tema
Anatomija 1temaAnatomija 1tema
Anatomija 1tema
 
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloru
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloruHormonu ietekme uz maksts mikrofloru
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloru
 
Askaridoze
AskaridozeAskaridoze
Askaridoze
 
Dzīvnieku valsts
Dzīvnieku valstsDzīvnieku valsts
Dzīvnieku valsts
 
SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...
SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...
SceptiCafe - Patiesība par vakcināciju - Vakcīnu veidi un darbība - Dr. med. ...
 
Augu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā
Augu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībāAugu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā
Augu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā
 
Dzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācijaDzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācija
 

More from Daina Birkenbauma

Koučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmKoučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolām
Daina Birkenbauma
 
Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?
Daina Birkenbauma
 
erasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisanaerasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisana
Daina Birkenbauma
 
Varia in english
Varia in englishVaria in english
Varia in english
Daina Birkenbauma
 
Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018
Daina Birkenbauma
 
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsRasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Daina Birkenbauma
 
Zvaigznes
ZvaigznesZvaigznes
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņasVisuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
Daina Birkenbauma
 
Visuma izpēte
Visuma izpēteVisuma izpēte
Visuma izpēte
Daina Birkenbauma
 
Observatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salāsObservatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salās
Daina Birkenbauma
 
Seminārs 27 april 1
Seminārs 27 april  1Seminārs 27 april  1
Seminārs 27 april 1
Daina Birkenbauma
 
Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.
Daina Birkenbauma
 
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemAstronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Daina Birkenbauma
 
Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.
Daina Birkenbauma
 
Presentation finland
Presentation   finlandPresentation   finland
Presentation finland
Daina Birkenbauma
 
Presentation (1)
Presentation (1)Presentation (1)
Presentation (1)
Daina Birkenbauma
 
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Daina Birkenbauma
 
Kodolreakcijas
KodolreakcijasKodolreakcijas
Kodolreakcijas
Daina Birkenbauma
 
Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.
Daina Birkenbauma
 
Atoma uzbūve
Atoma uzbūveAtoma uzbūve
Atoma uzbūve
Daina Birkenbauma
 

More from Daina Birkenbauma (20)

Koučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmKoučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolām
 
Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?
 
erasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisanaerasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisana
 
Varia in english
Varia in englishVaria in english
Varia in english
 
Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018
 
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsRasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
 
Zvaigznes
ZvaigznesZvaigznes
Zvaigznes
 
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņasVisuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
 
Visuma izpēte
Visuma izpēteVisuma izpēte
Visuma izpēte
 
Observatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salāsObservatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salās
 
Seminārs 27 april 1
Seminārs 27 april  1Seminārs 27 april  1
Seminārs 27 april 1
 
Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.
 
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemAstronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
 
Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.
 
Presentation finland
Presentation   finlandPresentation   finland
Presentation finland
 
Presentation (1)
Presentation (1)Presentation (1)
Presentation (1)
 
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
 
Kodolreakcijas
KodolreakcijasKodolreakcijas
Kodolreakcijas
 
Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.
 
Atoma uzbūve
Atoma uzbūveAtoma uzbūve
Atoma uzbūve
 

B 10 7_virusi_kerpji

  • 1. SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp. POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp.
  • 2. Literatūra Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 51-87. lpp. Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata) 34-56. lpp.
  • 5. Vīrusu evolūcija Hipotēzes: vīrusu attīstība noritēja paralēli šūnu attīstībai vīruss - šūnas parazīts vīruss – “bēguļojoša DNS” kosmiskā izcelsme Gripas vīruss
  • 6. Vīrusu uzbūve Ārējais olbaltumvielu apvalks var palīdzēt “maskēties”.
  • 7. Uzbūves un darbības īpatnības • Mazi izmēri • Augsta simetrijas pakāpe • Kristalizējas • Vairojas tikai saimnieka organisma šūnās • Neaug mākslīgās vidēs, barotnēs Bakteriofāgs Tabakas mozaīkas vīruss
  • 10. Inficēšanās un slimības gaita Inficēšanās – vīrusa iekļūšana organismā Latentais periods – vīrusu piestiprināšanās pie šūnu virsmas, iekļūšana šūnās, vairošanās Slimības pazīmju izpausme, imunitātes veidošanās Iznākums – atveseļošanās / kļūšana par nēsātāju / nāve
  • 13. Augiem Slimību pazīmes: •Dzelteni plankumi •Krokainas lapas •Punduraugums •Svītraini ziedi
  • 15. •Bakas •Iesnas •Masalas •Hepatīts •AIDS bakas ARS rinovīruss Herpes poliovīruss gripa Ebola HIV
  • 17. Cīņa ar vīrusiem Vīrusu iznīcināšana ļoti augstas, zemas temperatūras, liels spiediens, UV starojums, ķīmiska dezinfekcija Vakcīnas (pirmā vakcīna – pret baku vīrusu 1796.g.) Imunitātes paaugstināšana Higiēnas pasākumi
  • 19. Kas ir baktērijas? Mazi vienšūnas organismi Prokarioti (bez kodola) Daudzveidīgi vielmaiņas tipi: Autotrofas  fotosintezējošas  hemosintezējošas Heterotrofas  Simbiotiskas (gremošanas sistēmā)  Patogēnas (izraisa slimības)  Saprotrofas
  • 20. E. coli palīdz gremošanā. E. Coli O157:H7 izraisa slimības. Streptococcus izraisa iekaisumus.
  • 21. Izskats Trīs pamata formas nūjiņveida (baciļi) apaļas (koki) spirāliskas Dažas eksistē pa vienai, dažas apvienojas kolonijās Baciļi Spirillas Koki Koku kolonijas
  • 24. Gumiņbaktērijas uz tauriņziežu saknēm uzņem gaisa slāpekli un nodod to augiem.
  • 25. Patogēnās baktērijas Salmonella Staphylococcus aureus E. coli O157:H7 Campylobacter jejuni
  • 26. Helicobacter pylori šūnas pie kuņģa gļotādas; atklāts 1982. g., ureāze izdala amoniju, kas pasārmina vidi
  • 27. Campylobacter jejuni – gastroenterīta izraisītājs C. jejumi aug pH 4,9-8,0. Neizmanto ogļhidrātus. Veido kapsulas. Iet bojā +25 °C, bet +4°C var izdzīvot vairākas nedēļas. Rezervuārs – dzīvnieki, putni. Produktos nevairojas. Producē divus termolabilus eksotoksīnus. Hemolītiska aktivitāte. Baktērijas spēj iziet cauri zarnu epitēlijam un vairoties limfmezglos; spēj izraisīt arī meningītu un urīnceļu infekcijas.
  • 29. Staphylococcus aureus – izraisa strutojošas infekcijas Staphylococcus spp. – uz ādas, aug vidē ar 10 % NaCl, izdala enterotoksīnus; pienā, gaļā, konditorejas izstrādājumos. Enterotoksīni (A, B, C, D, E, F tipi) inaktivējas 100 °C 0,5-1 h. Intoksikāciju izraisa ³ 0,2-5 mg enterotoksīna A vai 20-25 g enterotoksīna B. Istabas temperatūrā 2-10 h baktērijas spēj savairotos līdz 106/g. Koagulāzes pozitīvas sugas: S. aureus, S. intermedius, S. hyicus.
  • 30. Pārtikā nozīmīgo baktēriju fizioloģiskās grupas
  • 31. Infekcija Nespecifiskā rezistence Imūnā sistēma Reinfekcija Imūnā atmiņa Slimība Izveseļošanās Nav slimības
  • 32. Baktēriju izmantošana Biotehnoloģijā (piemēram, pārtikas un dzērienu ražošanā – jogurts, alus, citronskābe, medikamenti utt.) Atkritumu pārstrāde + enerģijas ražošana Ūdeņu attīrīšana Gēnu inženierija
  • 33. Cīņa ar patogēnajām baktērijām Baktēriju iznīcināšana (dezinfekcija, pasterizācija) augsta temperatūra + spiediens, UV starojums, ķīmiskas vielas Imunitātes stiprināšana (pareizs uzturs, norūdīšanās) Higiēnas ievērošana Ārstēšana – antibiotikas (SVARĪGI – KĀ PAREIZI LIETOT ANTIBIOTIKAS!)
  • 35. Aļģes – augiem līdzīgi organismi 35
  • 36. Aļģes aug visur – ūdenī, augsnē, uz koku mizas, klintīm. Pazīstamas apmēram 300000 aļģu sugas. 200 μm 0,2 mm Kolonijaļģe volvoks Brūnaļģes (50 – 100m) Aļģu izmēri var būt no dažiem mikrometriem līdz vairākiem desmitiem metru. 36
  • 37. Aļģu daudzveidība Vienšūnu aļģes Kolonijaļģes Daudzšūnu aļģes 37
  • 38. Aļģu pazīmes Aļģēm nav izteiktu orgānu. Nekustīgas aļģu formas piestiprinās pie ūdenstilpes dibena ar zarotiem izaugumiem – rizoīdiem. 38
  • 39. Aļģu daudzveidība Ilgu laiku aļģes iedalīja pēc to krāsas: zaļaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes. 39
  • 40. Zaļaļģes Zaļaļģes ir vislīdzīgākās augiem: tās satur hlorofilu, rezerves barības vielas uzkrāj cietes veidā, un to šūnapvalki ir no celulozes.
  • 41. Brūnaļģes Brūnaļģes un kramaļģes ir bioķīmiski līdzīgas: tās satur hlorofilu, kā arī brūno pigmentu, kas piešķir tām raksturīgo krāsu.
  • 42. Sārtaļģes Sārtaļģes ir pavedienveida daudzšūnu jūras aļģes. Daudzas no tām zarojas.
  • 43. Aļģu nozīme  Aļģes ir galvenais organisko vielu ražotājs ūdenī (vairāk nekā 80% no kopējas organisko vielu biomasas, kas ik gadu tiek ražota uz Zemes);  Aļģes izdala atmosfērā vairāk nekā pusi no kopēja skābekļa, ko izdala visi augi gada laikā;  Aļģes ir daudzu ūdens dzīvnieku pamatbarība.
  • 45. Aļģu nozīme • Dažas aļģu sugas izmanto pārtikā; • kā mēslojumu un lopbarību; • biodegvielas ražošanā, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecībā; • notekūdeņu attīrīšanas procesā.
  • 49. Pie vienšūņu apakšvalsts pieder organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, kas darbojas kā vesels organisms.
  • 51. Šūnu vienmēr klāj plāna membrāna. Membrāna nodala šūnu no ārvides un regulē vielu iekļūšanu šūnā.
  • 52. Dažiem vienšūņiem (čaulamēbām un foraminīferām) veidojas aizsargčaula.
  • 55. Šūnu aizpilda pusšķidra viela - citoplazma. Citoplazmā atrodas dažādi sīki veidojumi - organoīdi.
  • 56. Kodols regulē šūnā notiekošos procesus. Glabā iedzimtības informāciju.
  • 57. Vairums vienšūņu ir brīvi dzīvojoši organismi. jūrās saldūdeņos augsnē
  • 58. Daudziem ir pārvietošanās organoīdi. Māņkājiņas (pseidopodijas) nepārtraukti maina formu.
  • 59. Skropstiņas ir sīki citoplazmas izaugumi.
  • 60. Viciņa ir garš citoplazmas izaugums.
  • 61. Daudzi vienšūņi ir parazīti. augos dzīvniekos
  • 65. Cepurīšsēņu uzbūve un vairošanās B_07_VM_06_Sēnes 65
  • 66. Sēnes Saprofītiskās sēnes Parazītiskās sēnes Barojas no dzīvu organismu audiem Kļavu melnkreve Sadala atkritumvielas, augu un dzīvnieku atliekas Parastā celmene (Armillaria mellea) (Rhytisma acerinum)
  • 67. Parazītiskās sēnes Graudzāļu svītru rūsa (Puccinia graminis) Melnie graudi (Claviceps purpurea) Parazītisko sēņu iznīcināšanai augkopībā izmanto augu aizsardzības līdzekļus – fungicīdus.
  • 68. Parazītiskās sēnes Cilvēkiem sēnītes var izraisīt ādas slimības Pēdu mikoze (Trichophyton interdigitale) Daudzkrāsainā jeb klijveida ēde (Pityriasis versicolor)
  • 69. Mikoriza Mikoriza – savstarpēji izdevīgas attiecības starp sēnēm un augu saknēm. Parastā apšubeka (Leccinum aurantiacum) Jauktos un lapu koku mežos, it īpaši zem apsēm vai to tuvumā. Baravikas (Boletus edulis) Skuju, jauktos un lapkoku mežos.
  • 70. Mikoriza Skarbā briežtrifele (Elaphomyces asperulus) Parastais lāčpurns (Morchella esculenta) Sastopams aprīlī, maijā lapkoku mežos, parkos, dārzos, zālājos, visbiežāk kaļķainās, mālainās, retāk smilšainās vietās, dažkārt lielos daudzumos degumos. Veido mikorizu ar skuju (priede, egle) un lapu kokiem.
  • 71. Ēdamās sēnes Brūnējošā jeb siļķu bērzlape Parastā gailene Baravika Ozolu lācītis Lielā dižsardzene Austersēne
  • 72. Nosacīti ēdamās sēnes Pelēkā tintene Parastā bisīte Stingri jāievēro to sagatavošanas un lietošanas noteikumi!
  • 73. Indīgās sēnes Baltā mušmire Sarkanā mušmire Ļoti indīgas sēnes!
  • 74. Zaļā mušmire – (Amanita phalloides ) Indīgākā sēne Latvijā!
  • 75. Mikroskopiskās sēnes Penicīlijs (Penicillium sp.) Galvainais pelējums jeb mukors (Mucor sp.)
  • 77. Sēņu izmantošana Lieto pārtikā; Lieto pārtikas produktu pagatavošanai; Izmanto medicīnā; Izmanto kukaiņu iznīcināšanai. B_07_VM_06_Sēnes 77
  • 78. Sēņu nozīme dabā Piepju sēnes izraisa koksnes trupēšanu; Veido mikorīzu ar koku saknēm, palielinot sakņu uzsūcējvirsmu; Ķērpja laponī veido simbiozi ar aļģēm. B_07_VM_06_Sēnes 78
  • 79. Sēņu nozīme dabā Izraisa augu, dzīvnieku un cilvēka slimības; Bojā pārtiku; Izraisa smagas saindēšanas; Izraisa koka konstrukciju bojāšanos. B_07_VM_06_Sēnes 79
  • 81. Ķērpji Kladonija (Cladonia sp.) Plūmju evernija (Evernia prunastri)
  • 82. Sēnes hifas Aļģu slānis Sēnes hifas Ķērpju uzbūve Ķērpji ir sēnes un zaļaļģu savienība. B_07_VM_04_Ķērpji 82
  • 83. Ķērpju morfoloģiskās grupas Krevu ķērpji Pelnpelēkā aspicīlija Pelēkā leprārija B_07_VM_04_Ķērpji 83
  • 84. Ķērpju morfoloģiskās grupas Lapu ķērpji Dzeltenais sienasķērpis Parmēlija B_07_VM_04_Ķērpji 84
  • 85. Ķērpju morfoloģiskās grupas Krūmu ķērpji Īsmatainā usneja Briežu ķērpis B_07_VM_04_Ķērpji 85
  • 86. Ķērpju nozīme un izmantošana Dzīvnieku barība Izmantošana medicīnā Gaisa bioindikatori Parfimērijas rūpniecībā Veģetācijas pionieri Aizsargā augsni no erozijas Islandes ķērpis B_07_VM_04_Ķērpji 86
  • 87. Mācību avoti: SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp. POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp. http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html Krievu valodā: http://interneturok.ru/ru/school/biology/6-klass http://interneturok.ru/ru/school/biology/7-klass Вирусы - http://www.tiensmed.ru/illness/virus.html бактерии - http://www.bril2002.narod.ru/b11.html морские водоросли - http://ru.wikipedia.org/wiki/Морские_водоросли одноклеточные - http://sbio.info/list.php?c=orgodno грибы - http://ru.wikipedia.org/wiki/Грибы Лишайники - http://www.krugosvet.ru/?q=enc/nauka_i_tehnika/biologiya/LISHANIKI.html

Editor's Notes

  1. ©Cēsu Valsts ģimnāzija
  2. Pārtikā izmanto jūras kāpostus jeb laminārijas, ulvas u. c. aļģes. No aļģēm ražo želejveida vielu – agaru. Ķīmiskā rūpniecībā no aļģēm iegūst kālija sāļus, celulozi, spirtu, etiķskābi. Aļģes eļļa ir interesants ilgtspējīgu izejvielu biodīzeļdegvielas ražošanā. Tā ir alternatīva tautas izejvielām, piemēram, sojas, rapšu un palmu. Ar ultraskaņas palīdzību uzlabo eļļas ekstrakciju no aļģes šūnām un pārvēršanu par biodīzeļdegvielu.
  3. Lielākai daļai sēņu ķermenis ir daudzšūnu struktūra, ko sauc par micēliju. Kātiņš un cepurīte veido augļķermeni. Sēņotne jeb micēlijs ir pavedienu jeb hifu tīkls. Hifas sekmē barības vielu uzsūkšanu sēnes ķermenī.
  4. Pārtikā – cepurīšsēnes, pārtikas produktu pagatavošanai – rauga sēnes, mušmiru uzlējumu var izmantot kukaiņu iznīcināšanai, pelējumsēnes – antibiotiku iegūšanai. Sēņu izmantošana ārstnieciskos nolūkos zināma jau sen. Ir aprakstītas lapegļu piepes ārstnieciskās īpašības, it sevišķi kuņģa un zarnu slimības gadījumos. Raibās tauriņpiepes vielas uzrādījušas pret audzēju, pret vīrusu. Tautas ārstniecībā pazīstama piepe čaga, ko atrod uz augušiem bērzu stumbriem un, ko lieto vēža ārstēšanai. Tie cilvēki, kuri sistemātiski lieto čagas izvilkumu (arī tējas veidā) reti slimo ar kuņģa un eksperementējot ar dzīvniekiem, atzīmē, ka vēža agrā attīstības stadijās, čaga veicina ļaundabīgā audzēja uzsūkšanos. Farmaceitiskā rūpnīcā no čagas veido bibunginu. Ārstniecībā lielu popularitāti ieguvusi arī austerzīme , kurai ir arī pretvēža un pretvīrusa aktivitāte, samazina asinīs holesterīnu, palīdz no organisma izvadīt radiaktīvās vielas un smagos metālus, sekmē sklerozes atvairīšanos, trombu veidošanos. Viena no populārākām un vērtīgākām sēnēm ir baravika. No baravikām atklāta antibiotiskā viela, kas nomāc dažādas zarnu patogēnās baktērijas, atklāts arī, ka profilaktiski aizkavē vēzi. Populāras ir arī rudmieses, kas nomāc tuberkulozes mikrobbaktēriju attīstību.
  5. Mikoriza ir unikāla simbioze starp sēni un auga sakni. Atkarībā no mikorizu veida sēņu hifas ar baktēriju palīdzību ieaug saknes šūnās vai blīvi aptinas ap sakni, veidojot uzmavu, kas palielina barības vielu uzsūkšanas virsmu.
  6. Ādas un nagu sēnīšu infekcijas var skart jebkuru cilvēka orgānu, bet parasti nagus, matus, ādu. Ādas sēnītes ir bīstamas ar to, ka samazina ādas aizsargfunkcijas un var sākt attīstīties dažādas komplikācijas – infekcijas, ādas čūliņas. Visbiežāk sēnīšu infekcijas var nokļūt cilvēka organismā, ja ir vāja imūnsistēma, pastāvīgi iekaisumi, novājinātas ādas barjerfunkcijas, traumēti nagi, traucēta apasiņošana, smēķēšana. Saindēties var gan ar indīgām sēnēm, gan arī ar vecām, lielām sēnēm un nepareizi apstrādātām un sagatavotām ēdamām sēnēm.
  7. Ķērpja laponim ir raksturīgi trīs slāņi: sēne veido plānu un izturīgu augšējo slāni un irdenāku apakšējo slāni. Tie ietver vidējā slāņa fotosintezējošās šūnas.
  8. Dažas ķērpju sugas sauc par briežu ķērpjiem, ko ziemeļos lieto briežu barībai. No dažām ķērpju sugām, kas aug uz akmeņiem dienvidu jūru piekrastēs, iegūst lakmusu un krāsvielas. No ķērpju cietes iegūst alkoholu. Oficiālajā medicīnā no Īslandes ķērpja ekstrakta gatavo pretklepus līdzekļus. Dažos ķērpjos ir augsts antibiotisko vielu saturs, tos izmanto antibiotiku gatavošanai. Tautas medicīnā ķērpjus izmanto plaušu ārstēšanai, brūču dziedēšanai, ēstgribas veicināšanai. Parfimērijas rūpniecībā ķērpjus lieto kā piedevu dažām slavenām smaržām, piemēram, Chanel Nr.5. Ķērpji ir arī sejas krēmu piedeva. Antibakteriālo īpašību dēļ ķērpju ekstrakta granulas pievieno dažām zobu pastām. Ķērpji ūdeni un barības vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību. Jo lielāks ir gaisa piesārņojums, jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā platība. Gaisa piesārņojumam sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas ķērpju sugas. Ķērpji ir augu valsts pionieri. Tie spēj apmesties uz smiltīm, akmeņiem, šīfera. Kad ķērpji sairst, to veidotajā augsnē sāk augt sūnas. Augsni ķērpji aizsargā no erozijas.