Vielu transporta veidi
•caur plazmatisko membrānu
– pasīvais transports (O2, CO2 difūzija),
– aktīvais transports (barības vielu eksocitoze un
endocitoze),
• nelieliem organismiem (sēnēm, sūnām, maziem
dzīvniekiem) – no šūnas uz šūnu aktīvā vai pasīvā
transporta veidā,
• augstāk attīstītie augi jeb vaskulārie augi –
vadaudi,
• augstāk attīstītie dzīvnieki – asinsrites sistēma.
3.
Vielu transports augos:
•ūdens un tajā izšķīdušās vielas plūst pa
trahejām (segsēkļiem) vai traheīdām
(kailsēkļiem un paparžaugiem); to nodrošina:
• sakņu sūcējspēks – osmozes ceļā uzsūc ūdeni ar
izšķīdušajām vielām, tas rada saknes spiedienu (uz
augšu),
• kapilārie spēki – ūdens molekulu pārvietošanās uz
augšu pa vadaudiem, pieķeroties sieniņām,
• transpirācija (iztvaikošana) caur atvārsnītēm
rada transpirācijas sūcējspēju;
4.
Vielu transports augos:
•transpirāciju ietekmē gaisa temperatūra,
mitrums, vējš utt.
• ūdenī izšķīdušās organiskās vielas (piemēram,
saharoze) pārvietojas pa lūksnes vadaudiem –
sietstobriem – jebkurā vajadzīgajā virzienā. To
nodrošina sietstobru pavadītājšūnas,kas
regulē vielu koncentrāciju sietstobros ar aktīvo
vielu transportu.
Vielu transports dzīvniekos
•artērijas – asinsvadi, pa kuriem asinis plūst no
sirds – elastīgi saistaudi, biezs muskuļu slānis,
ietekmē asinsspiedienu,
• kapilāri – sīkie asinsvadi, veidoti no vienas
segepitēlija šūnu kārtas, difūzijas ceļā notiek
vielu apmaiņa starp asinīm un audiem,
• vēnas – asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz
sirdi. To sienas ir plānākas kā artērijām, tajās ir
pusmēness vārstuļi, lai asinis netecētu atpakaļ.
Asinsrites sistēmu veidi(att. 115. lpp.):
• vaļēja asinsrites sistēma – asinis sajaucas ar
šūnstarpu šķidrumu (hemolimfa), ir primitīva
cauruļveida sirds (kukaiņiem),
• slēgta asinsrites sistēma: sirds artērijas
kapilāri vēnas sirds;
• evolūcijas gaitā mainās asinsrites loku un sirds
kambaru skaits (att. 116. lpp.).
10.
Zīdītāju asinsrites sistēma
•http://www.youtube.com/watch?v=D3ZDJgFDdk0,
http://www.youtube.com/watch?v=PgI80Ue-AMo&NR=1
• sirds: 2 kambari, 2 priekškambari, venozās un
arteriālās asinis nesajaucas,
• mazais asinsrites loks – no sirds labā kambara uz
plaušām, tur notiek gāzu maiņa, tad atpakaļ uz
kreiso priekškambari,
• lielais asinsrites loks – no sirds kreisā kambara uz
visiem orgāniem, kur kapilāros notiek vielu
apmaiņa ar audiem, tad atpakaļ uz labo
priekškambari.
11.
Četrkameru sirds darbība
•impulsu sarauties dod sirds ritma noteicējšūnas, kas
darbojas automātiski, nervu sistēma šo darbību var tikai
paātrināt vai palēnināt,
• starp kambariem, priekškambariem un izejošajiem
asinsvadiem ir vārstuļi, kas regulē asins plūsmas virzienu
(http://www.youtube.com/watch?v=H04d3rJCLCE&feature=related );
• sirdsdarbības cikls:
– priekškambaru sistole (0,1 s),
– kambaru sistole (0,3 s)
– diastole jeb pauze (0,4 s);
• ļoti svarīgi ir, lai būtu veseli un darbotos sirdi apgādājošie
asinsvadi.
14.
Cilvēka asinsrites parametri:
•asinsspiediens 120/70 mm Hg (kambaru
sistole / diastole)
– hipertensija – paaugstināts asinsspiediens virs
140/90 mm Hg,
– hipotensija – pazemināts asinsspiediens zem
105/65 mm Hg;
• pulss ~ 70 reizes minūtē.
15.
Asinsrites sistēmas funkcijas
•gāzu maiņa audos,
• barības vielu transports,
• vielmaiņas galaproduktu transports,
• bioloģiski aktīvu vielu transports,
• organisma aizsardzība (asinsrece, imunitāte),
• organisma termoregulācija.
16.
Vielas apguvei mājās:
•MG: Sausiņa, 4. d. 110-122.lpp. vai Porozova
u.c., 3.d. 23-25.lpp.
• http://www.uzdevumi.lv/vs/biologija-12-
klasei/Program?themeId=7792
• http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.asp
x@tabid=9&id=200.html