Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Latvijas Nacionālajā ...Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentiem šī gada 11. decembrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīsLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: 15 gadu pēc pievienošanās ES", kas 20. martā izmantota Latvijas Universitātes konferencē Latvijas demogrāfiskās attīstības izaicinājumiem veltītajā sekcijā.
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Latvijas Nacionālajā ...Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentiem šī gada 11. decembrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīsLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: 15 gadu pēc pievienošanās ES", kas 20. martā izmantota Latvijas Universitātes konferencē Latvijas demogrāfiskās attīstības izaicinājumiem veltītajā sekcijā.
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Lekcija LiepU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 13. martā viesojās Liepājas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Enerģijas nozares attīstības iespējas makroekonomiskā skatījumāLatvijas Banka
2017. gada 13. septembrī notika Kapitāls Network organizētā konference Enerģētika 2017. Tajā ar prezentāciju "Enerģijas nozares attīstības iespējas makroekonomiskā skatījumā" uzstājās arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula.
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Similar to Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" (20)
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Eiro banknošu pretviltošanas elementi un to pārbaudeLatvijas Banka
Šī Latvijas Bankas naudas zīmju ekspertu prezentācija iepazīstina ar eiro banknošu pretviltošanas elementiem un veidiem kā ikviens var pārlecināties par banknošu īstumu. Vienkāršākais veids - aptaustiet, apskatiet un pagroziet banknotes!
2. LEKCIJAS TĒMAS:
2
1. Kuras nozares nodrošina tautsaimniecības izaugsmi?
2. Kas notiek ar cenu līmeni? Kādi faktori nosaka inflācijas dinamiku?
3. Kas notiek darba tirgū? Kāda ir galveno darba tirgus rādītāju dinamika?
4. Kādas pārmaiņas vērojamas iekšzemes un ārējā pieprasījumā?
5. PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA VISSTRAUJĀK AUG BŪVNIECĪBĀ
Pievienotās vērtības gada pieauguma temps
( s.i., %)
5
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
5.3
3.2
-1.5
24.2
2.4
5.2
5.1
12.9
-7.8
2.9
4.2
3.3
2.5
-20 -10 0 10 20 30
Lauksaimniecība (3.3%)
Apstrādes rūpn. (10.5%)
Enerģētika, ieguve (3.6%)
Būvniecība (6.2%)
Tirdzniecība (12.3%)
Transports (8.3%)
Tūrisms (1.6%)
Inform. un komun. tehn. (4.8%)
Finanšu pak. (3.2%)
Nek. īpaš. (10.5%)
Prof. pak. (6.8%)
Valsts pārvalde (13.7%)
Izklaide, atpūta (2.6%)
2017 2018
6. 6
Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķins
Sektoru noskaņojuma rādītāji Latvijā,
2019.g. mar. rezultāts
VISPOZITĪVĀK NOSKAŅOTI PATLABAN IR BŪVNIEKI
Pakalpojumi 104
Patērētāji 104
Rūpniecība 103
Tirdzniecība 98
Būvniecība 129
10
punkti
Pašlaik
noskaņojums
ir samērā
optimistisks
9. TOMĒR ATTĪSTĪBA NOTIEK DAŽĀDOS VIRZIENOS: TIEK BŪVĒTI GAN CEĻI, GAN ĒKAS
9
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
1.cet.
2016
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Citas inženierbūves
Ceļi
Citas nedzīv. ēkas
Biroji
Tirdzniecības ēkas
Dzīvojamās ēkas
Gada pārmaiņas, %
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Būvniecības nozares produkcijas gada pārmaiņas un būvobjektu devumi gada pārmaiņās
(faktiskajās cenās, % un p.p.)
11. 11
4.2 5.1 5.8 4.8 4.8 4.6 5.2 5.6
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Privātais patēriņš Sabiedriskais patēriņš Kopējā pamatkapitāla veidošana
Krājumu pārmaiņas Preču un pakalpojumu eksports Preču un pakalpojumu imports
IKP
Izlietojuma komponentu devums (sez.izl.; pp)
IKP gada pieaugumā (%)
INVESTĪCIJU DEVUMS IZAUGSMĒ PĀRSNIEDZ PRIVĀTĀ PATĒRIŅA
DEVUMU
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
12. Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) investīciju veidu
dalījumā (pp)
Avots: CSP, Eurostat, MPP aprēķini
12
Nefinanšu investīcijas iekārtās un mašīnās pa
nozarēm 2018.gadā (% no gada pieauguma)
5.0%
19.0% 18.0% 17.0%
20.0%
14.0%
17.0%
20.0%
-10%
10%
30%
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Statistikas kļūda Intelektuālais īpašums
Bioloģiskie resursi Ražošanas iekārtas
Transporta aprīkojums Citas būves
Mājokļi Kopējā pamatkapitāla veidošana
18%
47%
13%
16%
6%
(C) Apstrādes rūpniecība
(D) Elektroenerģija
(H) Transports un uzglabāšana
(O) Valsts pārvalde
Citas nozares
ATGŪSTAS INVESTĪCIJAS MAŠĪNĀS UN IEKĀRTĀS, KAS NOTEIKUŠAS
INVESTĪCIJU STRAUJĀKU IZAUGSMI, NEKĀ PROGNOZĒTS
praktiski viss
pieaugums ir
kokapstrādē
13. RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMI 2018. GADĀ PLĀNOJUŠI INVESTĒT RAŽOŠANAS
PAPLAŠINĀŠANĀ GANDRĪZ TIKPAT DAUDZ CIK NOLIETOTU IEKĀRTU AIZSTĀŠANĀ
Latvijas investīciju struktūra (2004-2018)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Aizstāšana Paplašināšana Racionalizācija Citi (vides, darba drošības)
Avots: Eiropas Komisija
14. VIENS NO INVESTĪCIJU AVOTIEM: ES FONDI. NĀKAMAIS PLĀNOŠANAS PERIODS NO
2021. GADA – VĒL NESKAIDRS, BET ES FONDU FINANSĒJUMS LATVIJAI BŪS.
Ar ES strukturālajiem fondiem saistītie valdības izdevumi, milj. eiro
Avots: Finanšu Ministrija
775
723
394 404
538
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2014 2015 2016 2017 2018
ES fondu izdevumi Līdz 2018.g. okt beigām
15. Avots: Latvijas Banka 15
KREDITĒŠANA ATJAUNOJAS LĒNI
Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps (%)
-20
0
20
40
60
80
100
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Rezidenti kopā (bez valdības) Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības
17. ĀRĒJO VIDI NESKAIDRU DARA BREXIT UN TIRDZNIECĪBAS KARI
17Avots: Latvijas Banka, CSP
Lielbritānijas loma ārējā tirdzniecībā:
5.2% no Latvijas preču eksporta;
aptuveni 8.2% no pakalpojumu
eksporta 2017. gadā.
Situāciju Latvijas ārējā ekonomiskajā
vidē neskaidru dara arī "tirdzniecības
kari"
18. 18
Avots: Latvijas Banka
Tekošā konta bilance (% no IKP)
PĀRROBEŽU DARĪJUMUS RAKSTUROJOŠAJĀ TEKOŠAJĀ KONTĀ ILGĀKU LAIKU TIKA
REĢISTRĒTS NERAKSTURĪGS PĀRPALIKUMS; LATVIJA PRECES VAIRĀK IMPORTĒ, BET
PAKALPOJUMUS – EKSPORTĒ
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Otrreizējie ienākumi
Sākotnējie ienākumi
Pakalpojumi
Preces
Tekošais konts
19. LATVIJAS PREČU EKSPORTA STRUKTŪRA IR PIETIEKAMI DIVERSIFICĒTA; KOKSNES
PRODUKCIJAS ĪPATSVARS TAJĀ SAMAZINĀS
Preču eksporta struktūra, %
19
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2000 2005 2010 2015 2018 8 mēn
Citi Transp. līdz
Mehānismi Metāli
Būvn. materiāli Tekstils
Papīrs Koks
Plastmasa Ķīm. prod.
Minerālprodukti Pārtika
Lauksaimn. prod.
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins
20. 20
30% 28% 27%
19% 20% 20%
24% 23% 24%
11% 13% 12%
15% 16% 16%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2016 2017 2018 Jan-Sep
Hundreds
Pārējās
NVS valstis
Pārējās ES valstis
Pārējās Eirozonas
valstis
Baltijas valstis
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķins
Latvijas preču eksporta struktūra (%)
GALVENIE LATVIJAS PARTNERI ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBĀ IR ES VALSTIS
21. 21
EKSPORTA IZAUGSME GADA BEIGĀS AR NEGATĪVU TENDENCI
-10
-5
0
5
10
15
20
-100
-50
0
50
100
150
200
Jan
2018
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2019
Lauksaimn. produkti Dzērieni Pārtikas produkti
Minerālprodukti Ķīmiskās rūpn. ražojumi Plastmasa, tās izstr.
Koksne un tās izstr. Papīrs un tā izstr. Tekstils
Lielāko produktu grupu gada izmaiņas preču eksportā (milj. EUR)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LB aprēķins
22. 22
Avots: Latvijas Banka
Pakalpojumu eksporta grupu devumi (p. p.) un nominālais gada pieaugums (%)
PAKALPOJUMU EKSPORTA PIEAUGUMU 2018. GADĀ VEICINĀJA IKT, CITI
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PAKALPOJUMI UN ĀRVALSTU VIESU TĒRIŅI
5.1
6.9 6.4
1.8
10.6
9.0
4.5
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
2016 2017 2018 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Citi pakalpojumi
Citi saimnieciskās darbības
pakalpojumi
Datorpakalpojumi un informācijas
pakalpojumi
Telesakaru pakalpojumi
Finanšu pakalpojumi
Būvniecība
Braucieni
Transporta pakalpojumi
Pakalpojumi kredīts (eksports)
23. TRANSPORTA PAKALPOJUMI IR VIENI NO SVARĪGĀKAJIEM LATVIJAS PAKALPOJUMU
EKSPORTĀ; AUG AUTO KRAVU PAKALPOJUMU EKSPORTA NOZĪME
Transporta pakalpojumu eksports un to struktūra
(% (kreisā ass), mljrd. EUR (labā ass))
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka
23
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Jūras kravas Dzelzceļa kravas Auto kravas Gaisa kravas
Gaisa pasažieri Citi Transporta eksports (rhs)
24. 24
Apstrādes rūpniecības izlaide
(devumi gada pārmaiņās; procentpunkti)
APSTRĀDES LĪDERES – KOKRŪPNIECĪBA UN AUGSTĀS TEHNOLOĢIJAS, TOMĒR
JANVĀRĪ DATORIEM&ELEKTRONIKAI PRĀVS M/M KRITUMS, LABO DEVUMU
UZTUR ELEKTRISKĀS UN CITUR NEKLASIFICĒTĀS IEKĀRTAS
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LB aprēķins
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
Jan
2017
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2018
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2019
Nezināmās nozares + stat. kļūda
Citas zināmās nozares
Iekārtu remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Augsti tehn. rūpn. (26-28)
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
26. 12 MĒNEŠU VIDĒJĀ INFLĀCIJA IR IEVĒROJAMI ZEMĀKA NEKĀ PIRMSKRĪZES
PERIODĀ
-3
0
3
6
9
12
15
18
2000I
VII
2001I
VII
2002I
VII
2003I
VII
2004I
VII
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
2018I
VII
26
Patēriņa cenu indeksa pārmaiņas
(12 mēnešos vidēji pret iepriekšējiem 12 mēnešiem, %)
Avots: CSP
27. 27
-2
-1
0
1
2
3
Jan
2016
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2017
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2018
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2019
Neapstrādātā pārtika Apstrādātā pārtika Enerģija Pārējās preces Pakalpojumi Gada inflācija
Galveno komponentu devums gada inflācijā, pp
GADA INFLĀCIJA SVĀRSTĀS AP 3%, LĪMENI BŪTISKI IETEKMĒ GLOBĀLĀS
RESURSU CENAS
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķins
29. ALGAS PIEAUG, TOMĒR SAMĒRĪGĀK NEKĀ PIRMSKRĪZES LAIKĀ
29
Vidējās bruto nominālās darba samaksas gada pieauguma temps (%) sektoru dalījumā
Avots: CSP dati
2018.g. 4. cet. +8.3 %,
vidējā bruto alga
pārsniegusi 1000 eiro.
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
Kopā Privātais sektors Sabiedriskais sektors
30. ALGAS AUG STRAUJĀK NEKĀ PRODUKTIVITĀTE, BET VAIRĀK SEKTOROS, KAS MAZĀK
SAISTĪTI AR STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU (MAZĀK IETEKMĒ KONKURĒTSPĒJU)
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
30
Darba ražīgums un reālā atlīdzība uz nostrādāto stundu (indekss; 2005 1.cet. = 100)
tautsaimniecībā izņemot apstrādes rūpniecību un
lauksaimniecību
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Avots: CSP dati; Latvijas Bankas aprēķins
apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā
31. DARBASPĒKA TRŪKUMS KĻŪST AKTUĀLĀKS, TOMĒR NAV TIK IZTEIKTS KĀ BIJA PIRMS
KRĪZES
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo faktoru
(sez. izl. dati; %)
Avots: EK dati
0
10
20
30
40
50
60
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
2018.1.cet.
3.cet.
2019.1.cet.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
32. DARBA TIRGŪ VĒL IR RESURSI, KO AKTIVIZĒT
Plašais bezdarba rādītājs (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, 15-74 g.v.)
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins
32
0
5
10
15
20
25
30
20111.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20121.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20131.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20141.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
+ strādā nepilnu slodzi, jo nevar atrast pilna laika darbu
+ gatavi strādāt, bet nemeklē
+ cerības zaudējušie
Darba meklētāji
Reģistrētais bezdarbs
6.4
6.9
8.0
12.0
13.9
33. ARĪ NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS LATVIJĀ IR SALĪDZINOŠI AUGSTS
70.1
40
45
50
55
60
65
70
75
80
Zviedrija
Nīderlande
Vācija
Dānija
Igaunija
Lielbritānija
Čehija
Austrija
Lietuva
Latvija
Somija
Slovēnija
Malta
Ungārija
Portugāle
Īrija
Bulgārija
Luksemburga
Slovākija
Polija
Kipra
Francija
Rumānija
Beļģija
Spānija
Horvātija
Itālija
Grieķija
Nodarbinātības līmenis (15-64 gadi; %) Nodarbinātības līmenis 2017. gadā (15-64 gadi; %)
33Avots: CSP un Eurostat dati
70.1
65.4
56
58
60
62
64
66
68
70
72
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Latvija Eiro zona (19)
34. BEZDARBS IZTEIKTĀKS CILVĒKIEM AR ZEMĀKU IZGLĪTĪBU, BŪTISKAS
ATŠĶIRĪBAS REĢIONOS
34
7.4
3.7
7.6
9.6
16.4
0
5
10
15
20
Kopā
Augstākā
Profesionālāvidējā
Vispārējāvidējā
Pamatizglītība
7.4 6.5
7.7 8.1 9.0
11.8
0
5
10
15
20
Kopā
Rīga
Kurzeme
Zemgale
Vidzeme
Latgale
Bezdarbs 2018. gadā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
35. IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINA SARUKT, BET IEDZĪVOTĀJU ĪPATSVARS
DARBASPĒJAS VECUMĀ PAGAIDĀM STABILS
35Avots: CSP
Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tūkst. un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, %
48
52
56
60
64
68
1750
2000
2250
2500
2750
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Pavisam Darbspējas vecumā
36. ARĪ MIGRĀCIJAS TENDENCES NEPAPILDINA PIEEJAMO DARBA ROKU SKAITU
36
Neto migrācija, % no iedzīvotāju skaita
-1.2%
-1.0%
-0.8%
-0.6%
-0.4%
-0.2%
0.0%
0.2%
0.4%
0.6%
2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija Lietuva Igaunija
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķins
38. 38
MAZUMTIRDZNIECĪBAS AKTIVITĀTE NOPLOK
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Jan
2017
Apr Jūl Okt Jan
2018
Apr Jūl Okt Jan
2019
Pārējās
Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem
un tirgiem
Citu preču mazumtirdzniecība (apģērbi, apavi,
farmāc., kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība
IKT iekārtu mazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
Kopā
Mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums (kal.izl; %)
galveno preču grupu dalījumā (devumi; pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LB aprēķins
39. 39
Patērētāju noskaņojuma indekss
PATĒRĒTĀJU NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀJIES, TOMĒR PAGAIDĀM
IEKĻAUJOTIES REGULĀRO SVĀRSTĪBU AMPLITŪDĀ
Avots: Eiropas komisija
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Ģimenes materiālais stāvoklis iepriekšējos 12 mēnešos Ģimenes materiālais stāvoklis nākamajos 12 mēnešos
Valsts ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos Nākamajos 12 mēnešos plānotie lieli pirkumi
Patērētāju noskaņojums
41. LABOS LAIKOS JĀVEIDO BUDŽETS AR PĀRPALIKUMU;
LATVIJĀ TIEK PROGNOZĒTS DEFICĪTS.
-10%
-8%
-6%
-4%
-2%
0%
2%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019*
41
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP, EKS` 2010)
*Valdības prognoze no Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022.gadam
Avots: CSP, FM
42. GALVENIE SECINĀJUMI
42
• Latvijas tautsaimniecībā saglabājas spēcīga izaugsme, tomēr pieauguma tempu palēnināšanās
iezīmējas, ko īpaši ietekmē ārējā pieprasījuma palēnināšanās;
• Tautsaimniecības attīstību stiprina investīciju pieaugums;
• Attīstība notiek dažādās nozarēs, tomēr atsevišķi izaugsmi veicinoši faktori var nebūt ilgtspējīgi;
• Latviju būtiski ietekmē situācija citviet (gan starpvalstu tirdzniecības politika un citu valstu
izaugsme, gan resursu cenu izmaiņas);
• Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams stiprs pamats – darbaspēks, kapitāls, tehnoloģijas.
43. 43
Plašāk par ekonomikas aktualitātēm un
Latvijas Bankas rīkoto zinātniski pētniecisko darbu konkursu studentiem:
www.makroekonomika.lv