Latvijas Bankas ekonomista Klāva Zuša prezentācija Siguldas novada Uzņēmēju forumā 7. novembrī.

1. Latvijas un globālās ekonomikas attīstības
tendences
Klāvs Zutis
Latvijas Bankas ekonomists
07.11.2019.

2. Ko dara Latvijas Banka?
2
► Ar līdzvērtīgu statusu
piedalāmies Eirosistēmas
vienotās monetārās
politikas sagatavošanā un
īstenošanā
► Pārvaldām ārējās
rezerves u.c. finanšu
ieguldījumus; no valsts
budžeta nesaņemam ne
centa
► Rūpējamies par skaidrās
naudas izlaišanu un apriti,
tās drošību un kvalitāti,
pārbaudām viltojumus
► Nodrošinām starpbanku
norēķinus un veidojam
infrastruktūru modernu un
inovatīvu maksājumu
attīstībai

3. ► Veicam padziļinātu ekonomisko analīzi un izstrādājam prognozes
► Izglītojam skolotājus, skolēnus, studentus un sabiedrību kopumā
► Esam padomdevējs valdībai un Saeimai
► Uzturam Kredītu reģistru, rūpējamies par makroprudenciālo uzraudzību un
finanšu stabilitātes jautājumiem
► Vācam, apstrādājam, analizējam un publicējam statistikas datus
► Pārstāvam Latviju ārpus valsts, tostarp ES institūcijās piedalāmies 130
komiteju, darba grupu un mērķa grupu darbā
► Protams, izlaižam arī monētas!
Un vēl daudz ko citu
3

4. Eiropas Centrālās bankas
galvenais uzdevums:
► "Nodrošināt cenu
stabilitāti jeb inflāciju, kas
ir tuvu 2% atzīmei"
► Vispārpieņemta mēraukla,
kas liecina par veselīgu
izaugsmi
Centrālo banku mantra - cenu stabilitāte
4
Inflācija eiro zonā (%; g/g)
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet
3.cet.
Saskaņotais patēriņa
cenu indekss
Pamatinflācija (izslēgta
pārtika un enerģija)
Avots: Eurostat

5. Kāpēc Latvijai ECB lēmumi ir svarīgi?
5
► ECB pieņem lēmumu
stimulēt ekonomiku un
samazina procentu likmes
► Komercbankas var par
izdevīgākiem
nosacījumiem aizņemties
no ECB
► Aug uzņēmēju un
patērētāju
kreditēšana, kas
stimulē ekonomisko
izaugsmi un rada
spiedienu cenām kāpt

6. Procentu likmes jau tā ir rekordzemas
Centrālo banku bāzes likmes (%)
Avots: Bloomberg 6
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
ECB ASV FRS Anglijas Banka Japānas Banka

7. Avots: Eurostat, Sentluisas FRS
Reālā IKP gada un ceturkšņu pieauguma temps (%)
Bet par spīti centrālo banku centieniem, pasaules izaugsme
bremzējas
0
1
2
3
4
5
2014 2015 2016 2017 2018 2019
ASV Vācija Francija Itālija Zviedrija
7

8. Avots: Bloomberg, Reuters, Sentluisas FRS, CEPR, Conference Board Leading economic index, Latvijas Bankas aprēķins
Par riskiem norāda arī noskaņojuma rādītāji, bet tas nenozīmē
tūlītēju lejupslīdi
Conference Board Leading economic index
(%; gada pieauguma temps)
0-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
1987 1989 1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019
EZ recesijas ASV recesijas Eirozona ASV Ķīna
8

9. Ģeopolitiskā nenoteiktība un tirdzniecības kari ir galvenais
kavēklis attīstībai
9

10. Avots: CPB Netherlands Bureau of Economic Policy Analysis, Markit Analytics, Latvijas Bankas aprēķins
Tirdzniecības karos beigās zaudē visi
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
2015 2016 2017 2018 2019
Pasaules
tirdzniecības apjoms
Industriālā ražošana
PMI indekss
(starpība no 50)
Pasaules tirdzniecības, industriālās ražošanas apjoms un ražotāju noskaņojums
(%; 3 mēnešu slīdošais gada pieauguma temps)
Tramps uzsāk
tirdzniecības karus
10

11. Prognoze
IKP pieauguma tempi
(%; s.i.; pret iepriekšējo periodu un iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Ķibeles uz globālās skatuves kavē arī Latviju
4.3
4.5
5.1
5.3
3.1
2.5
1.8
-1
0
1
2
3
4
5
6
1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2019
2. cet. 3. cet.
cet./cet. gads/gads
11Avots: Eurostat. Prognozes: Latvijas Banka (septembris 2019), Lietuvos bankas (septembris 2019), Eesti Pank (jūnijs 2019).
2.5 2.6
2019 2020
Latvija Lietuva Igaunija

12. 0
2
4
6
8
10
12
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2017 1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet. 2018 1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet. 2019 1. cet. 2. cet. 3. cet.
Preču un pakalpojumu eksports Apstrādes rūpniecības izlaide Apstrādes eksporta pasūtījumi (labā ass)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Eurostat, Eiropas Komisija (EK) 12
Pasaules ekonomikas sabremzēšanās redzama Latvijas
apstrādes rūpniecības un eksporta datos
Eksports (%; g/g reālā izt.), apstrādes rūpniecības izlaide (%, g/g reālā izt.) un
eksporta pasūtījumi (%; atbilžu saldo)

13. Avots: CSP 13
Nozaru griezumā izaugsme kļuvusi lēnāka un nevienmērīgāka
Pievienotās vērtības gada pieaugums (%; s.i.)
2.7
3.9
6.9
0.2
-0.7
3.5
6.8
-0.9
4.6
2.8
-7.7
3.1
10.1
-10 -5 0 5 10 15 20
Izklaide, atpūta (2.6%)
Valsts pārvalde (14%)
Prof. pak. (6.8%)
Nekustamais īpašums (10.7%)
Finanšu pak. (3.3%)
Inform. un komun. tehn. (4.9%)
Tūrisms (1.7%)
Transports (7.7%)
Tirdzniecība (12.1%)
Būvniecība (5.8%)
Enerģētika, ieguve (3.3%)
Apstrādes rūpniecība (10.3%)
Lauksaimniecība (3.6%)
2019 1. pusg.
2018

14. Avots: CSP 14
Arī IKP izlietojumā vērojama pieauguma tempu mazināšanās
IKP izlietojuma sastāvdaļas gada pieaugums (%; s.i.)
0 5 10 15 20
Privātais patēriņš (58,8%)
Valdības patēriņš (17,7%)
Investīcijas (bez krājumiem) (22,8%)
Preču un pakalpojumu eksports (58,9%)
Precu un pakalpojumu imports (-59,5%)
Izlietojumasastāvdaļauntāsīpatsvars
ekonomikā
2018
2019 1. pusg.

15. Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; s.i.)
Bezdarbs turpina sarukt, bet arī darba tirgū jau sāk iezīmēties
vājāka izaugsme
Nodarbinātība (%; g/g) un brīvās darba vietas
(tūkst.)
6.4
0
5
10
15
20
25
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
-10
0
10
20
30
40
2018I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2019I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
Nodarbinātība (labā ass) NVA reģistrētās vakances
15Avots: CSP, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Bankas aprēķini.

16. 0
10
20
30
40
50
60
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
3.cet.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
4.4
3.7
4.6
6.8 6.8
5.0
7.9
8.4
7.8
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2. cet.
Vidējā bruto nominālā alga
(%; gada pieauguma temps)
16
Algu kāpums joprojām augsts, un sabremzēšanās
atspoguļosies tikai ar laika nobīdi
Darbaspēka trūkums
(uzņēmēju īpatsvars, kas to uzskata par svarīgu
uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru; %; s.i.)
Avots: CSP, EK, Latvijas Bankas aprēķini.

17. 60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
20191.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Algas aug straujāk par ražīgumu: tas vājinās konkurētspēju,
bet strauju bezdarba kāpumu nav pamata gaidīt
Darba ražīgums un reālā atlīdzība par nostrādāto stundu
(indekss; 2005. gada 1. cet. = 100)
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini 17
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
20191.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Tautsaimniecībā, izņemot apstrādes rūpniecību un
lauksaimniecību
Apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā

18. Vidējā mēneša bruto darba samaksa Baltijas valstīs (% no minimālās algas Lielbritānijā)
Pakāpeniska algu konverģence mazinās emigrāciju
Avots: Eurostat un Latvijas Bankas aprēķini
20
40
60
80
100
120
140
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Igaunija
Latvija
Lietuva
20
40
60
80
100
120
140
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Eiro Eiro (pēc pirktspējas paritātes)
18

19. Labvēlīgā situācija darba tirgū ir noturējusi arī inflāciju veselīgā
līmenī
Inflācija Latvijā (%; g/g)
Avots: CSP 19
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
20121.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet
20131.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet
20141.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet
2.cet.
3.cet.
Saskaņotais patēriņa
cenu indekss
Pamatinflācija
(izslēgta pārtika un
enerģija)

20. prognoze
1.6
-0.9 -0.2
1.4
2.1 2.0
2.4
1.8
1,1 1,2
-1
0
1
2
3
4
5
6
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Avots: Eurostat, Latvijas Banka – 2018. gada septembra prognoze, ECB, prognozes publicētas 2019. gada septembrī.
Latvijas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.)
20
Izaugsme turpināsies, bet lēnāk nekā ierasts
Eiro zonas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.)
2.5 2.6
0
1
2
3
4
5
6
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
prognoze

21. Avots: Eurostat, *Stabilitātes programma 2019-2022.
Vajadzības gadījumā fiskālā politika var palīdzēt
Valdības parāds un budžeta bilance
(% no IKP)
-10%
-5%
0%
5%
10%
-50%
-25%
0%
25%
50%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019*
2020*
Budžeta bilance (labā ass) Valdības parāds (kreisā ass)
21

22. Avots: Eurostat
Jārisina ne tikai ienākumu nevienlīdzības problēma…
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
SK
SI
CZ
BE
FI
AT
NL
SE
DK
PL
HU
MT
CY
FR
HR
EE
IE
LU
GE
PT
GR
UK
ES
IT
RO
LV
LT
BG
ES
vidējais
ES valstu rīcībā esošo ienākumu džini koeficients
(2018)
22

23. Avots: Valsts reģionālās attīstības aģentūras RAIM datubāze
Bet arī reģionālā nevienlīdzība
Teritorijas attīstības indekss
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
Latvija Kurzemes
r.
Vidzemes
r.
Latgales
r.
Zemgales
r.
Rīgas r.
Mazie Vidējie Lielie
46.2%
20.9%
0.0%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
50%
0
50
100
150
200
250
300
Mazie Vidējie Lielie
Eiro % no pašvaldībām, kur ĀTI uz iedz. nesasniedz 1 eiro (l.a.)
Vidējās ĀTI uz vienu iedz. (2014-2017)
23

24. Avots: OECD un Eurostat
Gaidāmajām izmaiņām nodokļos ir jābūt saprātīgām
LV
0
5
10
15
20
25
30
0
10
20
30
40
50
60
Darbaspēkanodokļuieņēmumi(%no
IKP)
Darbaspēka nodokļu slogs vidējās algas saņēmējam
bez apgādājamiem (% no darbaspēka izmaksām)
Slogs: ↓
Ieņēmumi: ↑
Slogs: ↓
Ieņēmumi: ↓
Slogs: ↑
Ieņēmumi: ↑
Slogs: ↑
Ieņēmumi: ↓
► Nodokļu slogs
strādājošajiem ir gana
augsts, salīdzinot ar citām
attīstītajām valstīm
► Ir jāmeklē citi risinājumi
papildu valsts budžeta
ieņēmumu
nodrošināšanai
Attīstīto ES dalībvalstu darbaspēka nodokļu slogs
(2018) un ieņēmumi % no IKP (2017)
24

25. Avots: OECD Education Statistics; PISA: Programme for International Student Assessment
Izglītības jomā atpaliekam ne tikai no citām attīstītajām
valstīm, bet arī kaimiņiem
25
400
420
440
460
480
500
520
540
PISA zinātnes testu rezultāti attīstītajās ES valstīs (2015)
Vidējais rezultāts

26. Avots: Eurostat
Un pats galvenais neaizmirst par veselību
26
0
10
20
30
40
50
60
70
80
LV
EE
SI
SK
LT
HR
AT
FI
RO
HR
DK
LU
PT
CZ
PL
NL
FR
BG
UK
BE
GR
CY
DE
IT
IE
ES
MT
NO
SE
Vidēji ES
0
10
20
30
40
50
60
70
80
LV
SK
SI
FI
AT
PT
EE
NL
HR
LU
RO
DK
LT
HU
UK
CZ
PL
BE
FR
GR
CY
BG
IT
DE
IE
ES
NO
SE
MT
Vīriešu sagaidāmais veselīgā
mūža ilgums ES (2017)
Sieviešu sagaidāmais veselīgā
mūža ilgums ES (2017)

27. ► Lai arī Latvijas ekonomikas izaugsme bremzējas, ekonomika turpina augt; dziļa
recesija šoreiz nav gaidāma
► Galvenais ekonomikas izaugsmes palēnināšanās cēlonis ir ģeopolitiskā nenoteiktība un
tirdzniecību kari
► Straujš algu un nodarbinātības kāpums kombinācijā ar spēcīgu privāto patēriņu notur
Latvijas ekonomikas izaugsmi
► Lai mēs varētu noturēties uz izaugsmes takas nepieciešams nodrošināt:
► reģionāli sabalansētu izaugsmi
► pārdomātas un efektīvas izmaiņas nodokļu politikā
► arvien lielākus ieguldījumus cilvēku veselībā un izglītībā
Galvenie secinājumi
27

28. lb100.lvnaudasskola.lvmakroekonomika.lvbank.lv
Klāvs Zutis
Ekonomists
Monetārās politikas pārvalde
Latvijas Banka
T: +371 67022597
E-pasts: klavs.zutis@bank.lv
Pateicos par uzmanību!

29. Mūsu valsts, mūsu banka