Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".

1. AKTUĀLĀS NORISES LATVIJAS
TAUTSAIMNIECĪBĀ
Agnese Rutkovska
Monetārās politikas pārvalde
2019. gada 27. martā, Rīgā

2. LEKCIJAS TĒMAS:
2
1. Kuras nozares nodrošina tautsaimniecības izaugsmi?
2. Kas notiek ar cenu līmeni? Kādi faktori nosaka inflācijas dinamiku?
3. Kas notiek darba tirgū? Kāda ir galveno darba tirgus rādītāju dinamika?
4. Kādas pārmaiņas vērojamas iekšzemes un ārējā pieprasījumā?

3. EKONOMIKAS KOPSKATS - IKP 3

4. 4Avots: CSP, Eurostat
Reālais IKP (2007.g.3.cet=100%, s.i.)
LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA AUG: IEKŠZEMES KOPPRODUKTS IR PĀRSNIEDZIS
PIRMSKRĪZES LĪMENI
Reālā un nominālā IKP gada pārmaiņas;
(%, s.i.)
50
60
70
80
90
100
110
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
nominālais
reālais
Reālais IKP 2018.g. +5.0%

5. PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA VISSTRAUJĀK AUG BŪVNIECĪBĀ
Pievienotās vērtības gada pieauguma temps
( s.i., %)
5
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
5.3
3.2
-1.5
24.2
2.4
5.2
5.1
12.9
-7.8
2.9
4.2
3.3
2.5
-20 -10 0 10 20 30
Lauksaimniecība (3.3%)
Apstrādes rūpn. (10.5%)
Enerģētika, ieguve (3.6%)
Būvniecība (6.2%)
Tirdzniecība (12.3%)
Transports (8.3%)
Tūrisms (1.6%)
Inform. un komun. tehn. (4.8%)
Finanšu pak. (3.2%)
Nek. īpaš. (10.5%)
Prof. pak. (6.8%)
Valsts pārvalde (13.7%)
Izklaide, atpūta (2.6%)
2017 2018

6. 6
Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķins
Sektoru noskaņojuma rādītāji Latvijā,
2019.g. feb. rezultāts
VISPOZITĪVĀK NOSKAŅOTI PATLABAN IR BŪVNIEKI
Rūpniecība 104
Pakalpojumi 101
Patērētāji 100
Tirdzniecība 99
Būvniecība 124
10
punkti
Pašlaik
noskaņojums
ir samērā
optimistisks

7. 7
BŪVNIECĪBA UN
NEKUSTAMAIS
ĪPAŠUMS

8. 8
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2000.1.cet.
3.cet.
2001.1.cet.
3.cet.
2002.1.cet.
3.cet.
2003.1.cet.
3.cet.
2004.1.cet.
3.cet.
2005.1.cet.
3.cet.
2006.1.cet.
3.cet.
2007.1.cet.
3.cet.
2008.1.cet.
3.cet.
2009.1.cet.
3.cet.
2010.1.cet.
3.cet.
2011.1.cet.
3.cet.
2012.1.cet.
3.cet.
2013.1.cet.
3.cet.
2014.1.cet.
3.cet.
2015.1.cet.
3.cet.
2016.1.cet.
3.cet.
2017.1.cet.
3.cet.
2018.1.cet.
3.cet.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
BŪVNIECĪBA VĒL TĀLU ATPALIEK NO PIRMSKRĪZES PERIODA LĪMEŅA
Būvniecības nozares ražošanas apjoms,
2015=100, sez.izl.

9. TOMĒR ATTĪSTĪBA NOTIEK DAŽĀDOS VIRZIENOS: TIEK BŪVĒTI GAN CEĻI, GAN ĒKAS
9
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
1.cet.
2016
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Citas inženierbūves
Ceļi
Citas nedzīv. ēkas
Biroji
Tirdzniecības ēkas
Dzīvojamās ēkas
Gada pārmaiņas, %
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Būvniecības nozares produkcijas gada pārmaiņas un būvobjektu devumi gada pārmaiņās
(faktiskajās cenās, % un p.p.)

10. 10
INVESTĪCIJAS

11. RAŽOŠANAS JAUDU NOSLODZE IR AUGSTA, DAUDZĀS
APAKŠNOZARĒS NEPIECIEŠAMAS INVESTĪCIJAS
20
30
40
50
60
70
80
90
Ražošanas jaudu noslodze apstrādes rūpniecības apakšnozarēs 2019. g. 1.cet. un tās variācija kopš 2014.g., %
(izlaides svari., %)
Avots: Eiropas Komisija, CSP

12. RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMI 2018. GADĀ PLĀNOJUŠI INVESTĒT RAŽOŠANAS
PAPLAŠINĀŠANĀ GANDRĪZ TIKPAT DAUDZ CIK NOLIETOTU IEKĀRTU AIZSTĀŠANĀ
Latvijas investīciju struktūra (2004-2018)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Aizstāšana Paplašināšana Racionalizācija Citi (vides, darba drošības)
Avots: Eiropas Komisija

13. VIENS NO INVESTĪCIJU AVOTIEM: ES FONDI. NĀKAMAIS PLĀNOŠANAS PERIODS NO
2021. GADA – VĒL NESKAIDRS, BET ES FONDU FINANSĒJUMS LATVIJAI BŪS.
Ar ES strukturālajiem fondiem saistītie valdības izdevumi, milj. eiro
Avots: Finanšu Ministrija
775
723
394 404
538
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2014 2015 2016 2017 2018
ES fondu izdevumi Līdz 2018.g. okt beigām

14. 14
4.2 5.1 5.8 4.8 4.8 4.6 5.2 5.6
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Privātais patēriņš Sabiedriskais patēriņš Kopējā pamatkapitāla veidošana
Krājumu pārmaiņas Preču un pakalpojumu eksports Preču un pakalpojumu imports
IKP
Izlietojuma komponentu devums (sez.izl.; pp)
IKP gada pieaugumā (%)
INVESTĪCIJU DEVUMS IZAUGSMĒ PĀRSNIEDZ PRIVĀTĀ PATĒRIŅA
DEVUMU
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

15. Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) investīciju veidu
dalījumā (pp)
Avots: CSP, Eurostat, MPP aprēķini
15
Nefinanšu investīcijas iekārtās un mašīnās pa
nozarēm 2018.gadā (% no gada pieauguma)
5.0%
19.0% 18.0% 17.0%
20.0%
14.0%
17.0%
20.0%
-10%
10%
30%
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Statistikas kļūda Intelektuālais īpašums
Bioloģiskie resursi Ražošanas iekārtas
Transporta aprīkojums Citas būves
Mājokļi Kopējā pamatkapitāla veidošana
18%
47%
13%
16%
6%
(C) Apstrādes rūpniecība
(D) Elektroenerģija
(H) Transports un uzglabāšana
(O) Valsts pārvalde
Citas nozares
ATGŪSTAS INVESTĪCIJAS MAŠĪNĀS UN IEKĀRTĀS, KAS NOTEIKUŠAS
INVESTĪCIJU STRAUJĀKU IZAUGSMI, NEKĀ PROGNOZĒTS
praktiski viss
pieaugums ir
kokapstrādē

16. Avots: Latvijas Banka 16
KREDITĒŠANA ATJAUNOJAS LĒNI
Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps (%)
-20
0
20
40
60
80
100
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Rezidenti kopā (bez valdības) Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības

17. ĀRĒJĀ VIDE,
EKSPORTS

18. ĀRĒJO VIDI NESKAIDRU DARA BREXIT UN TIRDZNIECĪBAS KARI
18Avots: Latvijas Banka, CSP
Lielbritānijas loma ārējā tirdzniecībā:
5.2% no Latvijas preču eksporta;
aptuveni 8.2% no pakalpojumu
eksporta 2017. gadā.
Situāciju Latvijas ārējā ekonomiskajā
vidē neskaidru dara arī "tirdzniecības
kari"

19. 19
Avots: Latvijas Banka
Tekošā konta bilance (% no IKP)
PĀRROBEŽU DARĪJUMUS RAKSTUROJOŠAJĀ TEKOŠAJĀ KONTĀ ILGĀKU LAIKU TIKA
REĢISTRĒTS NERAKSTURĪGS PĀRPALIKUMS; LATVIJA PRECES VAIRĀK IMPORTĒ, BET
PAKALPOJUMUS – EKSPORTĒ
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Otrreizējie ienākumi
Sākotnējie ienākumi
Pakalpojumi
Preces
Tekošais konts

20. LATVIJAS PREČU EKSPORTA STRUKTŪRA IR PIETIEKAMI DIVERSIFICĒTA; KOKSNES
PRODUKCIJAS ĪPATSVARS TAJĀ SAMAZINĀS
Preču eksporta struktūra, %
20
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2000 2005 2010 2015 2018 8 mēn
Citi Transp. līdz
Mehānismi Metāli
Būvn. materiāli Tekstils
Papīrs Koks
Plastmasa Ķīm. prod.
Minerālprodukti Pārtika
Lauksaimn. prod.
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins

21. 21
30% 28% 27%
19% 20% 20%
24% 23% 24%
11% 13% 12%
15% 16% 16%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2016 2017 2018 Jan-Sep
Hundreds
Pārējās
NVS valstis
Pārējās ES valstis
Pārējās Eirozonas
valstis
Baltijas valstis
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķins
Latvijas preču eksporta struktūra (%)
GALVENIE LATVIJAS PARTNERI ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBĀ IR ES VALSTIS

22. 22
EKSPORTA IZAUGSME GADA BEIGĀS AR NEGATĪVU TENDENCI
-10
-5
0
5
10
15
20
-100
-50
0
50
100
150
200
Jan
2018
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2019
Lauksaimn. produkti Dzērieni Pārtikas produkti
Minerālprodukti Ķīmiskās rūpn. ražojumi Plastmasa, tās izstr.
Koksne un tās izstr. Papīrs un tā izstr. Tekstils
Lielāko produktu grupu gada izmaiņas preču eksportā (milj. EUR)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LB aprēķins

23. 23
Avots: Latvijas Banka
Pakalpojumu eksporta grupu devumi (p. p.) un nominālais gada pieaugums (%)
PAKALPOJUMU EKSPORTA PIEAUGUMU 2018. GADĀ VEICINĀJA IKT, CITI
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PAKALPOJUMI UN ĀRVALSTU VIESU TĒRIŅI
5.1
6.9 6.4
1.8
10.6
9.0
4.5
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
2016 2017 2018 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Citi pakalpojumi
Citi saimnieciskās darbības
pakalpojumi
Datorpakalpojumi un informācijas
pakalpojumi
Telesakaru pakalpojumi
Finanšu pakalpojumi
Būvniecība
Braucieni
Transporta pakalpojumi
Pakalpojumi kredīts (eksports)

24. TRANSPORTA PAKALPOJUMI IR VIENI NO SVARĪGĀKAJIEM LATVIJAS PAKALPOJUMU
EKSPORTĀ; AUG AUTO KRAVU PAKALPOJUMU EKSPORTA NOZĪME
Transporta pakalpojumu eksports un to struktūra
(% (kreisā ass), mljrd. EUR (labā ass))
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka
24
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Jūras kravas Dzelzceļa kravas Auto kravas Gaisa kravas
Gaisa pasažieri Citi Transporta eksports (rhs)

25. 25
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
Jan
2017
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2018
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2019
Nezināmās nozares + stat. kļūda
Citas zināmās nozares
Iekārtu remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Augsti tehn. rūpn. (26-28)
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
Apstrādes rūpniecības izlaide
(devumi gada pārmaiņās; procentpunkti)
APSTRĀDES LĪDERES – KOKRŪPNIECĪBA UN AUGSTĀS TEHNOLOĢIJAS, TOMĒR
JANVĀRĪ DATORIEM&ELEKTRONIKAI PRĀVS M/M KRITUMS, LABO DEVUMU
UZTUR ELEKTRISKĀS UN CITUR NEKLASIFICĒTĀS IEKĀRTAS
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LB aprēķins

26. 26
INFLĀCIJA

27. 12 MĒNEŠU VIDĒJĀ INFLĀCIJA IR IEVĒROJAMI ZEMĀKA NEKĀ PIRMSKRĪZES
PERIODĀ
-3
0
3
6
9
12
15
18
2000I
VII
2001I
VII
2002I
VII
2003I
VII
2004I
VII
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
2018I
VII
27
Patēriņa cenu indeksa pārmaiņas
(12 mēnešos vidēji pret iepriekšējiem 12 mēnešiem, %)
Avots: CSP

28. 28
-2
-1
0
1
2
3
Jan
2016
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2017
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2018
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2019
Neapstrādātā pārtika Apstrādātā pārtika Enerģija Pārējās preces Pakalpojumi Gada inflācija
Galveno komponentu devums gada inflācijā, pp
GADA INFLĀCIJA SVĀRSTĀS AP 3%, LĪMENI BŪTISKI IETEKMĒ GLOBĀLĀS
RESURSU CENAS
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķins

29. 29
DARBA TIRGUS,
ATALGOJUMS

30. ALGAS PIEAUG, TOMĒR SAMĒRĪGĀK NEKĀ PIRMSKRĪZES LAIKĀ
30
Vidējās bruto nominālās darba samaksas gada pieauguma temps (%) sektoru dalījumā
Avots: CSP dati
2018.g. 4. cet. +8.3 %,
vidējā bruto alga
pārsniegusi 1000 eiro.
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
Kopā Privātais sektors Sabiedriskais sektors

31. ALGAS AUG STRAUJĀK NEKĀ PRODUKTIVITĀTE, BET VAIRĀK SEKTOROS, KAS MAZĀK
SAISTĪTI AR STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU (MAZĀK IETEKMĒ KONKURĒTSPĒJU)
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
31
Darba ražīgums un reālā atlīdzība uz nostrādāto stundu (indekss; 2005 1.cet. = 100)
tautsaimniecībā izņemot apstrādes rūpniecību un
lauksaimniecību
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Avots: CSP dati; Latvijas Bankas aprēķins
apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā

32. DARBASPĒKA TRŪKUMS KĻŪST AKTUĀLĀKS, TOMĒR NAV TIK IZTEIKTS KĀ BIJA PIRMS
KRĪZES
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo faktoru
(sez. izl. dati; %)
Avots: EK dati
0
10
20
30
40
50
60
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
2018.1.cet.
3.cet.
2019.1.cet.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi

33. DARBA TIRGŪ VĒL IR RESURSI, KO AKTIVIZĒT
Plašais bezdarba rādītājs (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, 15-74 g.v.)
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins
33
0
5
10
15
20
25
30
20111.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20121.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20131.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20141.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
+ strādā nepilnu slodzi, jo nevar atrast pilna laika darbu
+ gatavi strādāt, bet nemeklē
+ cerības zaudējušie
Darba meklētāji
Reģistrētais bezdarbs
6.4
6.9
8.0
12.0
13.9

34. ARĪ NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS LATVIJĀ IR SALĪDZINOŠI AUGSTS
70.1
40
45
50
55
60
65
70
75
80
Zviedrija
Nīderlande
Vācija
Dānija
Igaunija
Lielbritānija
Čehija
Austrija
Lietuva
Latvija
Somija
Slovēnija
Malta
Ungārija
Portugāle
Īrija
Bulgārija
Luksemburga
Slovākija
Polija
Kipra
Francija
Rumānija
Beļģija
Spānija
Horvātija
Itālija
Grieķija
Nodarbinātības līmenis (15-64 gadi; %) Nodarbinātības līmenis 2017. gadā (15-64 gadi; %)
34Avots: CSP un Eurostat dati
70.1
65.4
56
58
60
62
64
66
68
70
72
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Latvija Eiro zona (19)

35. BEZDARBS IZTEIKTĀKS CILVĒKIEM AR ZEMĀKU IZGLĪTĪBU, BŪTISKAS
ATŠĶIRĪBAS REĢIONOS
35
7.4
3.7
7.6
9.6
16.4
0
5
10
15
20
Kopā
Augstākā
Profesionālāvidējā
Vispārējāvidējā
Pamatizglītība
7.4 6.5
7.7 8.1 9.0
11.8
0
5
10
15
20
Kopā
Rīga
Kurzeme
Zemgale
Vidzeme
Latgale
Bezdarbs 2018. gadā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini

36. IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINA SARUKT, BET IEDZĪVOTĀJU ĪPATSVARS
DARBASPĒJAS VECUMĀ PAGAIDĀM STABILS
36Avots: CSP
Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tūkst. un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, %
48
52
56
60
64
68
1750
2000
2250
2500
2750
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Pavisam Darbspējas vecumā

37. ARĪ MIGRĀCIJAS TENDENCES NEPAPILDINA PIEEJAMO DARBA ROKU SKAITU
37
Neto migrācija, % no iedzīvotāju skaita
-1.2%
-1.0%
-0.8%
-0.6%
-0.4%
-0.2%
0.0%
0.2%
0.4%
0.6%
2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija Lietuva Igaunija
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķins

38. 38
PATĒRIŅŠ UN TIRDZNIECĪBA

39. 39
MAZUMTIRDZNIECĪBAS AKTIVITĀTE NOPLOK
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Jan
2017
Apr Jūl Okt Jan
2018
Apr Jūl Okt Jan
2019
Pārējās
Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem
un tirgiem
Citu preču mazumtirdzniecība (apģērbi, apavi,
farmāc., kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība
IKT iekārtu mazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
Kopā
Mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums (kal.izl; %)
galveno preču grupu dalījumā (devumi; pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LB aprēķins

40. 40
Patērētāju noskaņojuma indekss
PATĒRĒTĀJU NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀJIES, TOMĒR PAGAIDĀM
IEKĻAUJOTIES REGULĀRO SVĀRSTĪBU AMPLITŪDĀ
Avots: Eiropas komisija
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Ģimenes materiālais stāvoklis iepriekšējos 12 mēnešos Ģimenes materiālais stāvoklis nākamajos 12 mēnešos
Valsts ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos Nākamajos 12 mēnešos plānotie lieli pirkumi
Patērētāju noskaņojums

41. VALDĪBAS FINANSES
41

42. LABOS LAIKOS JĀVEIDO BUDŽETS AR PĀRPALIKUMU;
LATVIJĀ TIEK PROGNOZĒTS DEFICĪTS.
-10%
-8%
-6%
-4%
-2%
0%
2%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018*
2019*
42
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP, EKS` 2010)
*Valdības prognoze no Vispārējā valdības budžeta plāna
Avots: CSP, FM

43. GALVENIE SECINĀJUMI
43
• Latvijas tautsaimniecībā saglabājas spēcīga izaugsme, tomēr pieauguma tempu palēnināšanās
iezīmējas, ko īpaši ietekmē ārējā pieprasījuma palēnināšanās;
• Tautsaimniecības attīstību stiprina investīciju pieaugums;
• Attīstība notiek dažādās nozarēs, tomēr atsevišķi izaugsmi veicinoši faktori var nebūt ilgtspējīgi;
• Latviju būtiski ietekmē situācija citviet (gan starpvalstu tirdzniecības politika un citu valstu
izaugsme, gan resursu cenu izmaiņas);
• Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams stiprs pamats – darbaspēks, kapitāls, tehnoloģijas.

44. 44
Plašāk par ekonomikas aktualitātēm un
Latvijas Bankas rīkoto zinātniski pētniecisko darbu konkursu studentiem:
www.makroekonomika.lv

45. 45