Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Latvijas Nacionālajā ...Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentiem šī gada 11. decembrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Latvijas Bankas Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākās ekonomistes Māras Rūses prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Latvijas Nacionālajā ...Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentiem šī gada 11. decembrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Latvijas Bankas Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākās ekonomistes Māras Rūses prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Daugavpils UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Daugavpils Universitātes studentiem šī gada 6. oktobrī.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Septembris 2022Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Pētniecības daļas vadītāja Kārļa Vilerta prezentācija Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā 2022. gada 6. aprīlī.
Similar to Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā (16)
Human capital as the key to economic developmentLatvijas Banka
This document discusses human capital as the key driver of economic development in Latvia. It finds that while Latvia's population and workforce are projected to decrease in the coming decades, there are still substantial internal labor reserves that could be activated, such as among the young and upper-middle aged men. Improving health outcomes and reducing excess mortality is identified as the most promising way to stop depopulation trends. Additionally, public spending on education and healthcare in Latvia has been modest and outcomes could be improved by increasing efficiency. Attracting high-skilled immigration through improved quality of life is also discussed but perceived livability in Riga does not yet lead to mass immigration.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Banka has revised Latvia's macroeconomic forecasts for 2023-2025. Inflation is projected to decline to 10% in 2023 and further to 2.7% in 2024 and 2.6% in 2025. GDP growth is forecast to be 0.5% in 2023, then increase to 3.7% in 2024 and 3.3% in 2025. Unemployment is projected to remain stable around 7.3-7.4% through 2025. The general government deficit is expected to decline from 4% of GDP in 2023 to around 2.7-1.5% of GDP in 2024-2025.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
2. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas
2
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.
3. Covid ietekmējis naftas cenas, akciju tirgu un vairākas
nozares
3
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.
7. 7
Latvijas eksports janvārī audzis strauji, taču tas neatspoguļo
Covid-19 ietekmi, ko redzēsim nākamajos mēnešos
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2019
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2020
Lauksaimn. produkti Dzērieni Pārtikas produkti Minerālprodukti
Ķīmiskās rūpn. ražojumi Plastmasa, tās izstr. Koksne un tās izstr. Papīrs un tā izstr.
Tekstils Parastie metāli, met. izstr. Mehānismi, elektroierīces Satiksmes līdzekļi
Pārējās preces Kopā eksports (% g/g, labā ass)
Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (g/g; milj. EUR)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
8. 8
Dzīvību eksportam janvārī iedevis vērtības pieaugums
mehānismu un lauksaimniecības produktu eksportā
9.3
0.2
7.2
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
2018 2019 2020 Jan
Pārējās preces
Optiskās, medicīnas iek., mērierīces
Satiksmes līdzekļi
Mehānismi, elektroierīces
Parastie metāli
Celtniecības materiāli
Tekstils
Koksne
Plastmasa
Ķīmiskās rūpn. ražojumi
Minerālprodukti
Pārtikas produkti
Dzērieni
Lauksaimn. prod.
Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (devumi pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
9. 9
Eksportu no krituma glābj noturīgāks eksports uz ES, īpaši Igauniju un
Vāciju, eksporta izaugsmes temps uz valstīm ārpus ES kopumā negatīvs
9.8
9.3
4.2
4.4
22.0
1.9
-3.9
5.4
7.1
-2.5
-10 -5 0 5 10 15 20 25
ES28
Ārpus ES28
Vācija
Igaunija
AK
2019 2018
Preču eksports (g/g; %)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
10. Avots: Latvijas Banka.
Pakalpojumu eksporta gada izaugsme grupu
dalījumā (%)
10
Bremzējas iepriekš velkošo pakalpojumu grupu izaugsme - visizteiktāk
telesakaru un atsevišķās transporta pakalpojumu apakšgrupās
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
2019 2019 4. cet.
Transporta pakalpojumi Braucieni Būvniecība
Finanšu pakalpojumi Telesakaru pakalpojumi Datoru un informācijas pakalpojumi
Citi biznesa pakalpojumi Citi pakalpojumi Kopā
Pakalpojumu importa gada izaugsme grupu
dalījumā (%)
8
6
4
2
0
-2
-4
-6
2019 2019 4. cet.
11. 11
Kritums transporta nozarē vērojams kopš 2019. gada, sarūkot
kravu apgrozībai ostās, dzelzceļā, autotransportā …
11.6
4.8
7.5 5.6
-3.9
5.5 7.7 8.9
-0.7 -2.4
-5.8 -6.5
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Transporta PV (salīdz cen, s.i.) Kravas ostās Kravu apgrozība dzelzceļā Auto kravu apgrozība Pasažieri lidostā
Transporta pievienotā vērtība un atsevišķu transporta veidu kravu apgrozība (g/g; %),
pasažieri lidostā (g/g; %)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
12. 12
.. kritums turpinājies arī šī gada sākumā…
-60
-40
-20
0
20
40
60
Jan
2018
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2019
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2020
Ostās Dzelzceļā
Ostu un dzelzceļa kravas (t; g/g; %)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
13. -40.0
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
janv.18 apr jūl okt janv.19 apr jūl okt janv.20
Labība Ogles Naftas produkti Konteineri Koks Ķīmiskās kravas Metāli Pārējie PAVISAM
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Ostu kravas (t; g/g; %) un preču grupas (devums pp)
13
.. kad tāpat kā pērn kritumu noteicis ogļu kravu samazinājums
14. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Izlietojuma komponentu devums (sez.izl.; pp) IKP gada pieaugumā (%)
14
2019. g. vilcējs: privātais patēriņš, 2. v. eksportam,
3. v. investīcijām
3.8
4.5
2.2
3.3
2.7
1.8
1.0
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
2017 2018 2019 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Privātais patēriņš Sabiedriskais patēriņš Kopējā pamatkapitāla veidošana Krājumu pārmaiņas
Preču un pakalpojumu eksports Preču un pakalpojumu imports IKP
15. -2
0
2
4
6
8
2018
I
IV VII X 2019
I
IV VII X 2020
I
Pārējās
Mazumtirdzniecība ārpus
veikaliem, tirgiem
Citas preces (apģērbi,
farmāc., kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu
mazumtirdzniecība
IKT iekārtu
mazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
Kopā
-6
-5
-4
-3
-2
0
1
2
3
4
5
6
7
8
1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2019
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2020
Privātais patēriņš Neto reālā alga
Mazumtirdzniecības apgrozījums Izdevumi pakalpojumiem
Izdevumi precēm Patērētāju noskaņojums (labā ass)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas
Komisija, Eurostat, MPP aprēķini.
Mazumtirdzniecības apgrozījums (g/g; %; k.i.)
un galvenās preču grupas (devumi; pp)
15
Patēriņam tempi samazinās, tomēr paliek kā galvenais
vilcējspēks un arī prognozēts salīdzinoši stabilāks
Patēriņu raksturojošie rādītāji (gada temps,
%; noskaņojums – atbilžu saldo)
16. 17.2
40.5
4.5
2.5
13.2
1.6
16.1
0.6 3.8 Auto degviela
Pārtikas veikalos
Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo
pārtiku
IKT iekārtas
Mājsaimniecības piederumi
Kultūras un atpūtas preces
Citas preces preču (apģ., apavi, farmac., kosmēt., ziedi, sēklas,
pulkst., juv. u.c.)
Mazumtirdzniecība stendos un tirgos
Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Mazumtirdzniecības apgrozījums (struktūra faktiskajās cenās 2019. gadā, %)
16
Mazumtirdzniecības struktūrā dominē pārtika, degviela
17. Avots: Latvijas Banka.
Piesaistīto mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu noguldījumi (g/g; %)
17
Mājsaimniecību noguldījumi stabili aug, nefinanšu uzņēmumu
noguldījumu gada kāpums saglabājas pozitīvs
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
I
2018
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2019
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2020
II*
Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi Mājsaimniecību noguldījumi
* Operatīvie dati; konfidenciāli līdz 26.03.
18. Avots: Latvijas Banka.
Jauno kredītu plūsma (milj. eiro)
18
Jauno kredītu apjoms zemāks nekā pirms gada; gada
pārmaiņu rādītājs atgriezies negatīvajā sektorā
Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti* (g/g; %)
0
50
100
150
200
250
300
350
400
I
2018
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2019
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2020
II**
Jaunie līgumi - mājsaimniecības
Jaunie līgumi - nefinanšu sabiedrības
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
I
2018
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2019
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2020
II**
Rezidenti kopā (neskaitot valdību) NFS+mājsaimniecības
Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības
* Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme.
** Operatīvie dati; konfidenciāli līdz 26.03.
19. Avots: Eurostat.
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %)
sektoru dalījumā (pp)
19
Investīcijām kritums, to veido valdības sektors (nedaudz gan
skepse par secinājumiem pēc iepriekš būtiski labotajiem datiem)
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %)
investīciju veidu dalījumā (pp)
4.5
15.0
13.7
10.8
17.4
13.2 12.8
18.0
8.2
6.0
4.1
-2.8
-10
-5
0
5
10
15
20
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Citas investīcijas Mājokļi
Valdības investīcijas Kopējā pamatkapitāla veidošana
4.5
15.0
13.7
10.8
17.4
13.2 12.8
18.0
8.2
6.0
4.1
-2.8
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Mājokļi Citas būves (valdība)
Citas būves (privātais sektors) Transporta aprīkojums (valdība)
Transporta aprīkojums (privātais) Cita mašinērija (valdība)
Cita mašinērija (privātais) Bioloģiskie resursi
Intelektuālais īpašums Kopējā pamatkapitāla veidošana
21. Avoti: Eurastat; Centrālā statistikas pārvalde. 21
Būvnieku noskaņojums stabili negatīvs nepietiekama
pieprasījuma dēļ, bet darbaspēka trūkums vairs nav problēma
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
Jan
2016
Jūl Jan
2017
Jūl Jan
2018
Jūl Jan
2019
Jūl Jan
2020
Nodarbinātības novērtējums nākamajiem 3 mēnešiem
Kopējo pasūtījumu novērtējums
Būvnieku noskaņojums
0
10
20
30
40
50
60
Jan
2014
Jan
2015
Jan
2016
Jan
2017
Jan
2018
Jan
2019
Jan
2020
Tādu nav
Nepietiekams pieprasījums
Laikapstākļi
Darbaspēka trūkums
Materiālu vai ekipējuma trūkums
Būvnieku noskaņojuma rādītāji (saldo) Galvenie faktori, kas ierobežo būvniecības aktivitāti
(s.i., %)
22. Avoti: CSP, “Ober – Haus Real Estate”, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata. 22
2019. gadā Latvijā darījumi ar NĪ auguši, mājokļu cenas gada
nogalē stabilizējušās.
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
Jan
2009
Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt
Pirkuma līgumi Latvijā (labā ass)
Pirkuma līgumi Rīgā (labā ass)
Vidējā cena ("Oberhaus", "Arco Real Estate', "Latio")
60
70
80
90
100
110
120
50
70
90
110
130
150
170
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
3.cet.
Mājokļi kopā
Jaunie mājokļi
Lietotie mājokļi
Būvniecības izmaksas (labā ass)
Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā (EUR/m2) un
zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits
Mājokļu cenu indekss (2015 = 100)
23. Avots: Eurostat, LB aprēķins.
Preču imports pēc BEC, gada izmaiņa (%)
23
Pēdējo mēnešu kritums skaidrojams ar mazāk importētām
starppatēriņa un kapitālprecēm, kamēr patēriņa preces turpinājušas
uzrādīt nelielu pieaugumu
-20.0
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
2018
Jan
Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov Dec 2019
Jan
Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov
Starppatēriņa preces Kapitālpreces Patēriņa preces Vieglās automašīnas un degviela Pārējās Kopā imports
24. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas
24
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.
25. Avots: Centrālā Statistikas Pārvalde.
Pievienotā vērtība (%; g/g; s.i.)
25
Izaugsme lēnāka, bet šaurākā amplitūdā nozaru dalījumā;
visvairāk bremzējusies iepriekš strauji augušajos sektoros
4.5
3.7
3.2
-7.9
19.0
1.8
4.4
5.3
12.5
-2.7
2.6
4.8
3.3
1.0
2.2
10.7
2.0
-2.3
3.3
4.1
-3.9
7.9
2.3
-8.4
1.4
7.0
4.0
4.1
-10 -5 0 5 10 15 20
IKP
Lauksaimniecība (3.7%)
Apstrādes rūpn. (10.2%)
Enerģētika, ieguve (3.1%)
Būvniecība (6%)
Tirdzniecība (12.2%)
Transports (7.2%)
Tūrisms (1.8%)
Inform. un komun. tehn. (5%)
Finanšu pak. (2.8%)
Nek. īpaš. (10.8%)
Prof. pak. (7.2%)
Valsts pārvalde (14.5%)
Izklaide, atpūta (2.7%)
2018 2019
26. Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, MPP aprēķini.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums (2018. janv=100%)
26
2019. g. nogalē auga apgrozījums vietējā tirgū, janvārī uzlecis
eksports. Neraugoties uz to, janvāris slikts (-1.2% m/m; -3.6% g/g)
Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devums; pp)
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Jan
2018
Apr Jūl Okt Jan
2019
Apr Jūl Okt Jan
2020
Nezināmās nozares + stat.
kļūda
Citas zināmās nozares
Iekārtu
remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Augsti tehn. rūpn. (26-28)
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
95
100
105
110
115
120
Jan
2018
Apr Jūl Okt Jan
2019
Apr Jūl Okt Jan
2020
Apstrāde kopā Vietējais tirgus Eksports
27. Somija
3%
Zviedrija
2%
UK
1%
Vācija
2% Latvija 0.2%
Austrālija
3%
Brazīlija
9%
Kanāda
9%
Čīle
4%
Indonēsija
6%
Japāna
5%Jaunzēlande
5%
Krievija
11%
Taizeme
3%
ASV
14%
pārējās
21%
Valstu īpatsvars koksnes importam Ķīnā, %
27
Koksnes cenas jau ir ļoti zemā līmenī, bet "Covid-19" izraisīto
ierobežojumu dēļ pasaulē tās ir pakļautas arī turpmākam spiedienam
Valsts Īpatsvars, %
1ASV 11.4
2Ķīna 10.4
3Vācija 6.7
4Lielbritānija 4.0
5Francija 3.9
6Japāna 3.3
7Itālija 3.1
8Nīderlande 3.0
9Kanāda 2.7
10Šveice 2.3
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
130
2006M01
2006M06
2006M11
2007M04
2007M09
2008M02
2008M07
2008M12
2009M05
2009M10
2010M03
2010M08
2011M01
2011M06
2011M11
2012M04
2012M09
2013M02
2013M07
2013M12
2014M05
2014M10
2015M03
2015M08
2016M01
2016M06
2016M11
2017M04
2017M09
2018M02
2018M07
2018M12
2019M05
2019M10
Timber prices indices 2010=100
Avots: World Integrated Trade Solution; World bank; Global wood market info.
• Ķīna eksportē 10% no visa pasaules koksnes eksporta un
ir 2.lielākais koksnes eksportētājs:
• Ķīnas koksnes importā ES valstu kopējais īpatsvars ~10%
• Latvijas koksnes eksporta galvenās
partnervalstis arī eksportē koksni uz
Ķīnu:
Valsts
Ķīnas
īpatsvars
koksnes
eksportā
Ķīnas vieta
šīs valsts
koksnes
eksportā
UK 5.6% 5.
SE 4.3% 7.
EE 2.4% 11.
DE 2.0% 13.
LT 2.1% 15.
28. -60
-40
-20
0
20
40
60
80
100
120
2017
I
III V VII IX XI 2018
I
III V VII IX XI 2019
I
III V VII IX XI
Vairumtirdzniecība kopā Lauksaimniecības izejvielu un dzīvu lopu vairumtirdzniecība
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Vairumtirdzniecības apgrozījums (g/g; %; izlīdzināts, salīdzināmajās cenās)
28
Vairumtirdzniecību balsta labās ražas eksports
29. Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Nordpool.
Elektroenerģijas ražošana pa veidiem (MWh)
29
Elektroenerģijas ražošana atgūstas; silta ziema mazina siltumenerģijas
pieprasījumu; reģionālais gāzes tirgus veicina Inčukalna izmantošanu
Enerģijas ražošana (gada pieauguma temps, %)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
2016
I
VII 2017
I
VII 2018
I
VII 2019
I
VII 2019
I
Hidroelektrostacijas Koģenerācijas stacijas
Vēja elektrostacijas
-40
-20
0
20
40
60
80
100
2017
I
IV VII X 2018
I
IV VII X 2019
I
IV VII X 2019
I
Nordpool dati CSP dati dienas vidējais feb (jo garais gads)
31. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas
31
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.
32. Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas Banka
prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.6% kāpums),
bet inflācija būs 0.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.4%).
Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule
negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un gada otrajā pusē neatsāksies ekonomiskā
izaugsme.
Latvijas Banka pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta
un inflācijas prognozes
33. ► Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus
dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās
recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā
apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām
valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.
► Starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi,
taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki. Aplēses svārstās ļoti lielā
diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. SVF šogad
prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī. Turklāt jaunākās
tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eiro zonā svārstās no –5% līdz –1.7%.
► Izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes atspoguļo tautsaimniecības attīstības scenāriju ar koronavīrusa
negatīvo ietekmi 1. pusgadā, pieņemot, ka ekonomiskā aktivitāte pēc tam samērā strauji atjaunojas. Gan Latvijā,
gan citās valstīs izsludinātā ārkārtējā situācija un ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi, kas ir nepieciešami, lai
ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, jau tagad nozīmīgi lejupvērsti ietekmē tautsaimniecību. Ierobežojošie pasākumi tiešā
veidā slāpē vairāku nozaru darbību Latvijā. Taču negatīvā ietekme skar faktiski visas tautsaimniecības nozares,
darbojoties gan piedāvājuma puses šokiem (loģistikas un starppatēriņa piegādes ķēžu pārrāvumi un izmaksu kāpums),
gan ārējā un iekšējā pieprasījuma un noskaņojuma šokiem.
Prognozes pieņēmumi:
33
34. ► Šī aplēse balstās uz pieņēmumu, ka koronavīrusa izplatīšanās tiek samērā veiksmīgi ierobežota – tātad
ietekme uz tautsaimniecību būs īslaicīga. Prognozēts, ka koronavīrusa ietekmē tautsaimniecība ir sarukusi
jau 2020. gada 1. ceturksnī, un kritums būtiski pastiprinājies 2. ceturksnī. Savukārt 2. pusgadā
tautsaimniecība sākusi atveseļoties, gan atjaunojoties globālajam pieprasījumam pēc precēm, gan
pakāpeniski atjaunojoties atliktajam iekšzemes patēriņam, bet investoru piesardzība varētu saglabāties
ilgāk.
► Publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti
vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares
pievienotās vērtības kritums 2. ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs –
aptuveni 30%.
► Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī
autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu
pārvadājumu kavēšanās dēļ – tādējādi gadā kopumā prognozējam aptuveni 20% kritumu.
Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam prognozējam 6.5% IKP
kritumu. 1/2
34
35. ► Covid-19 nelabvēlīgi ietekmēs plašu nozaru loku. Arī apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji
piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams
tikai atsevišķās šaurās jomās, tāpēc paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes
rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Gada otrajā pusē, globālajam pieprasījumam atjaunojoties,
paredzama preču ražošanas strauja atsākšanās, ņemot vērā arī krājumu izsīkumu krīzes periodā un
nepieciešamību tos atjaunot.
► Tādas lielas tautsaimniecības nozares kā tirdzniecības kritumu noteiks gan mazumtirdzniecības sarukums
līdz ar ierobežojumu ieviešanu, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa paredzamo mazināšanos, neraugoties uz
pārtikas produktu pieprasījuma saglabāšanos (taču tas veido tikai aptuveni 40% no mazumtirdzniecības
apgrozījuma). Nozari ietekmēs arī vairumtirdzniecības attīstības problēmas jau minēto konteineru kravu
pārvadājumu un kopējā pieprasījuma krituma dēļ.
► Savukārt investoru piesardzība atspoguļosies arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru kritumā. Šīs
nozares ietekmē arī citi faktori, piemēram, būvmateriālu piegādes kavēšanās un nelabvēlīga ienākumu un
kredītu pieejamības dinamika.
Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam prognozējam 6.5% IKP
kritumu. 2/2
35