Prezentācijā skatīti faktori, kas ierobežo Latvijas izaugsmi un kādas ir iespējas kāpināt mūsu valsts tautsaimniecības potenciālu.

1. Kā panākt NOTURĪGU
Latvijas ekonomikas
izaugsmi?
Uldis Rutkaste
2024. gada 13. marts

2. Potenciālā izaugsme (% un pp.)
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
2026
2027
2028
2029
2030
Darbaspēka devums
Kapitāla devums
TFP devums
Potenciālais IKP
Potenciālais IKP (SVF prognoze)
Potenciālais IKP (EK prognoze)
Potenciālais IKP (OECD prognoze)
2 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Neveicot reformas, Latvijas ekonomikas izaugsmes
potenciāls ~2.5 % gadā

3. 3 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, DALL E 3 veidots attēls.
Potenciālo izaugsmi var palielināt 3 veidos:
A. Pilnīgāk izmantojot darbaspēka rezerves
B. Investējot kapitāla pieaugumā
C. Iegūstot jaunas zināšanas, kas ļauj efektīvāk
izmantot darbaspēku un kapitālu
Atslēga straujākai izaugsmei: darbaspēks, kapitāls, zināšanas.
Ilgtspējīgā veidā

4. Darbaspēks

5. Nodarbinātības līmenis Latvijā
(%; 15-74 gadu vecumā)
63.9
50
55
60
65
2002 2007 2012 2017 2022
Nodarbinātības līmenis ES valstīs 2022. gadā
(%; 15-74 gadu vecumā)
69.2
66.2
63.9
40
45
50
55
60
65
70
Nīderlande
Igaunija
Zviedrija
Malta
Dānija
Vācija
Īrija
Lietuva
Kipra
Austrija
Čehija
Ungārija
Latvija
Somija
Luksemburga
Portugāle
Slovēnija
Slovākija
Polija
Bulgārija
Francija
Beļģija
Spānija
Horvātija
Rumānija
Grieķija
Itālija
Avots: Eurostat dati.
Nodarbinātības līmenis Latvijā ir tuvu vēsturiskam rekordam,
bet vidējā līmenī ES mērogā
5

6. Nodarbinātības līmeņa atšķirības starp atsevišķām
ES valstīm un Latviju (pp.; 2022. gadā)
6
Vislielākās nodarbinātības atšķirības ir 15-19 gadu vecumā. Piemēram, Nīderlandē 15-19 gadus veciem vīriešiem
nodarbinātības līmenis ir par 64 pp. augstāks nekā Latvijā, sievietēm – par 62 pp. augstāks. Izlecošo vērtību dēļ 15-19
gadu vecumgrupa nav iekļauta attēlā.
Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins.
Latvijas iekšējās darbaspēka rezerves aplēse – nedaudz vairāk nekā
70 tūkstoši cilvēku (~7 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita)
-5
-3
-1
1
3
5
7
9
25-29
gadi
30-34
gadi
35-39
gadi
40-44
gadi
45-49
gadi
50-54
gadi
55-59
gadi
60-64
gadi
Dānija Vācija Igaunija Malta Nīderlande Zviedrija
Plašais bezdarba rādītājs (% no ekonomiski
aktīvajiem iedzīvotājiem)
30.7
12.7
0
5
10
15
20
25
30
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
+ strādā nepilnu laiku un vēlas atrast pilna laika darbu
+ gatavi sākt darbu bet to nemeklē; vai pretēji
+ zaudējušie cerības atrast darbu
Faktiskais bezdarbs (CSP)
Reģistrētais bezdarbs (NVA)

7. Piedalījās izglītībā vai apmācībā pēdējo
četru nedēļu laikā (%; 2022. gadā)
Digitālās prasmes vismaz pamata
līmenī (%; 2023. gadā)
TOP 6 valstis ir sešas Eiropas Savienības valstis ar augstāko nodarbinātību - Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija un Igaunija. Digitālās prasmes vismaz pamata līmenī – nav pieejami dati par Īriju.
Veselības stāvokļa pašvērtējuma 0-100 punktu skala: 100 – veselības stāvoklis ir ļoti labs, 75 – labs, 50 – vidējs, 25 – slikts, 0 – ļoti slikts.
Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins.
Nozīmīgi šķēršļi nodarbinātībai – nepietiekamas prasmes un
švaka veselība
Veselības stāvokļa pašvērtējums
(0-100 punktu skalā; 2022. gadā)
0
5
10
15
20
25
30
35
25-34 35-44 45-54 55-64
TOP 6 valstis Latvija
45
50
55
60
65
70
75
80
85
16-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74
0
30
60
90
16-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74
7

8. Nodarbinātības līmenis un izdevumi aktīvai darba tirgus politikai
8
Piezīme. Ar līniju apzīmēta “efektivitātes robeža” – tā savieno valstis, kas panāca visaugstāko nodarbinātības līmeni pie noteiktā aktīvās darba tirgus politikas izdevumu apjoma.
Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins.
Iekšējo darbaspēka rezervju aktivizēšana nebūs lēts pasākums,
bet tas uzlabos sociālo ilgtspēju
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
40
45
50
55
60
65
70
0.0 0.2 0.4 0.6 0.8 1.0 1.2 1.4
Nodarbinātības
līmenis
(%;
2017.–2022.
gadā
vidēji;
15-74
gadu
vecumā)
Aktīvās darba tirgus politikas izdevumi, % no IKP (vidēji gadā; 2017.–2021. gadu periodā)

9. Valdības izdevumi veselības aprūpei un veselīgā
mūža ilgums
Valdības izdevumi izglītībai un absolventu prasmes
9
Valstu izlase: Eiropas Savienības valstis.
Avots: Eurostat un Global Competitiveness Index dati, Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins.
Pieticīga izglītības un veselības aprūpes kvalitāte atspoguļo ne tikai
zemus izdevumus, bet arī sistēmas neefektivitāti
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
5
10
15
20
25
30
3 4 5 6 7 8 9
Veselīgā
mūža
ilgums
vīrietim
50
gadu
vecumā
(gadi;
2020.
gādā)
Valdības izdevumi veselības aprūpei, % no IKP
(2016.–2020. gadā vidēji)
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
30
40
50
60
70
80
90
3 4 5 6 7
Absolventu
prasmes
(0
–
100
punkti,
2019.
gadā)
Valdības izdevumi izglītībai, % no IKP (2015.–2019. gadā vidēji)

10. Valsts pārvaldē nodarbinātie (uz tūkst. iedzīvotājiem; 2022. gadā)
33.3
0
10
20
30
40
50
60
Luksemburga
Kipra
Ungārija
Zviedrija
Slovākija
Vācija
Nīderlande
Beļģija
Malta
Grieķija
Francija
Latvija
Austrija
Lietuva
Čehija
Portugāle
Igaunija
Bulgārija
Spānija
Polija
Slovēnija
Horvātija
Dānija
Īrija
Rumānija
Somija
Itālija
10 Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins.
Latvijas valsts pārvalde par ceturtdaļu lielāka nekā TOP 6 valstīs
Vidēji 24.3
Starpība: 16.9 tūkst. cilvēku

11. 11
Dzīves kvalitāte galvaspilsētā pagaidām neveicina augsti
kvalificētu un radošu cilvēku imigrāciju
Apmierinātība ar dzīvi un iedzīvotāju skaita
pārmaiņas Eiropas pilsētās
Olborga
Atēnas
Bukareste
Groningena
Leipciga
Lisabona
Luksemburga
Neapole
Oslo
Ostrava
Palermo
Rīga
Stokholma
Tallina
Turīna
Viļņa
R² = 0.43
-10
-5
0
5
10
15
20
25
55 60 65 70 75 80 85 90 95
Iedzīvotāju
skaita
pārmaiņas
(%;
2012.–2019.
gadā)
Apmierinātība ar dzīvi pilsētā (2012. un 2019. gada vidējais)
Avots: Krasnopjorovs Olegs (2022). "Ready for the next 820? Looking for the keys to paradise of Riga city".
Latvijas Bankas diskusijas materiāls #2/2022. https://datnes.latvijasbanka.lv/diskusijas-materiali/DP_2_2022_Riga_12_04.pdf
• Latvijas imigrācija pašlaik: 0.6 %
no iedzīvotājiem gadā
• Tas ir divreiz mazāk par EE, LT,
DK, BE, DE, NL, AT un SL vidējo
• Palielinot imigrācijas intensitāti
līdz 1.2 %, potenciāls Latvijai
nozīmētu papildus 12 tūkst.
darba roku

12. 12
Dažādas darbaspēka politikas izvēles un to iespējamā
ietekme uz ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā
• Iekšējo darba roku rezervju aktivizēšana: +0.3 pp. gadā
• Priekšlaicīgas mirstības izskaušana: +0.2 pp. gadā
• Nodarbināto veselības uzlabošana: +0.1 pp. gadā
• Novirzot 25 % valsts pārvaldes nodarbināto uz citām nozarēm: +0.1 pp. gadā
• Imigrācija: +0.6 pp. gadā

13. Investīcijas

14. Investīciju vidējais pieaugums Austrumeiropas valstīs 2012.–2022. gadā (%)
14 Avots: Eurostat.
Investīciju izaugsme pēdējā desmitgadē Latvijā
gandrīz divreiz lēnāka nekā kaimiņos
5.7
5.1
4.5
3.4
3.1
2.7 2.6 2.5
2.4
1.6
0.3
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
Ungārija Lietuva Igaunija Rumānija Polija Latvija Slovēnija Horvātija Čehija Slovākija Bulgārija

15. Investīcijas pamatlīdzekļos salīdz. cenās; 2000=100) Iekšzemes kopprodukts (pēc pirktspējas paritātes
standarta; ES27=100%)
Investīciju "lūzums" ap 2012. gadu, pēckrīzes izaugsme lēna
30
40
50
60
70
80
90
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Igaunija Latvija Lietuva
100
150
200
250
300
350
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Igaunija Latvija Lietuva
15 Avots: Eurostat.

16. Investīciju pārmaiņas un devumi pa veidiem 2022. gadā (pret 2012. g.; % un devumi)
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Igaunija Latvija Lietuva ES27
Mājokļi Citas būves Transporta aprīkojums Ražošanas iekārtas
Bioloģiskie resursi Intelektuālais īpašums Statistiskā kļūda Kopējā pamatkapitāla veidošana
16 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
No kaimiņiem atpaliekam virknē investīciju veidu

17. 17
16 25
39
70
25
44
70
34
77
0
20
40
60
80
100
digitālā
infrastr.
transporta
infrastr.
finanšu
pieejamība
darbinieku
pieejamība
biznesa
regulācija
pieprasījums
enerģijas
izmaksas
darba tirgus
regulācija
nenoteiktība
Latvija Lietuva Igaunija ES-27 Pavisam
Faktori, kas ietekmē ilgtermiņa investīciju lēmumus
(uzņēmumi, kas to min kā nozīmīgu šķērsli; % no kopējā)
Avots: EIB.
Latvijā uzņēmumi
saskata nozīmīgus
šķēršļus investīciju
veikšanai

18. 18
Dažādi indeksi (augstākais rādītājs=100)
Avots: Dažādi avoti.
Dažādi indeksi
norāda uz vājāku
zināšanu bāzi,
atpalicību inovācijās 44 59
36
80
74
55
60
42
86
0
20
40
60
80
100
WEF Inovācijas
WEF Ekonomiskā
noturība
European
Innovation
Scoreboard
Ease of doing
business
(Pasaules Banka)
Dealing with
construction
permits (Pasaules
Banka)
GTCI Enable
(regulas, tirgus,
biznesa vide)
GTCI Attract (FDI
un darbaspēka
piesaistīšana)
GTCI Global
knowledge skills
(augstākā izglītība,
inovācijas)
HDI
Latvija Lietuva Igaunija Pavisam

19. 19
ES reģionālās konkurētspējas indekss
(ES vidējais=100)
Avots: Eiropas Komisija.
Arī ES reģionālās
konkurētspējas
indeksā lielākajā
daļā rādītāju
atpaliekam, īpaši
inovāciju jomā
89
94
112
86
55
108
102
108
26
91
66
75
0
50
100
150
RCI
Institūcijas
Makroekonomika
Infrastruktūra
Veselība
Pamatizglītība
Augstākā izglītība un
mūžiglītība
Darba tirgus
Tirgus izmērs
Tehnol. gatavība
(Technological
readiness)
Uzņēmējdarb.
sarežģītības pak.
(sophistication)
Inovācijas
Latvija Lietuva Igaunija ES vidējais Pavisam

20. Investīcijas pamatlīdzekļos (% no IKP; 2013.–2022. gadā vidēji)
22.0
0
5
10
15
20
25
30
Īrija
Igaunija
Čehija
Zviedrija
Ungārija
Austrija
Rumānija
Beļģija
Somija
Francija
Latvija
Dānija
Vācija
Slovākija
Malta
Lietuva
Nīderlande
Horvātija
Slovēnija
Spānija
Bulgārija
Polija
Itālija
Kipra
Luksemburga
Portugāle
Grieķija
20 Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins.
Palielinot investīcijas līdz TOP 6 valstu vidējam līmenim,
varam palielināt ekonomiskās izaugsmes tempu par 0.7 pp. gadā
TOP 6: 25.9

21. Zināšanas

22. Nozares pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto
2020. gadā, tūkst. eiro (vidēji ES-6 valstīs **)
Nodarbinātības īpatsvara atšķirības
(ES-6 – LV; pp.)
22 Avots: Eurostat * - izņemot SE ** - FI, SE, DK, NL, AT, BE.
Latvijā darbaspēks vairāk koncentrējas zemu produktīvās
nozarēs, bet nozares ar augstu produktivitāti ir mazattīstītas
-60 -40 -20 0 20 40 60
-350000 -250000 -150000 -50000 50000 150000 250000 350000
Poligrāfija
Tekstils
Kokrūpniecība
Metālu izstrādājumi
Mēbeles
Pārtika, dzērieni
Gumija, plastmasas
Būvmateriāli
Autotransports
Cits transports
Metāli
Elektroierīces
Mašīnas, iekārtas
Papīrs
Datori, elektronika
Ķīmija*
Farmācija*
Latvija, EUR*(-1) ES-6 vidēji, EUR*(-1) Latvija, % (augšējā ass)
-20 -15 -10 -5 0 5 10 15
Poligrāfija
Tekstils
Kokrūpniecība
Metālu izstrādājumi
Mēbeles
Pārtika, dzērieni
Gumija, plastmasas
Būvmateriāli
Autotransports
Cits transports
Metāli
Elektroierīces
Mašīnas, iekārtas
Papīrs
Datori, elektronika
Ķīmija
Farmācija
Nodarbinātības īpatsvara starpība (ES-6 - LV), pp

23. Ekonomikas sarežģītības indekss (Economic Complexity Index), valsts rangs
23 Avots: The Atlas of Economic Complexity, Harvard Growth Lab. https://atlas.cid.harvard.edu/.
Kaimiņiem lielāks progress ekonomikas sarežģītības vērtējumā
20
25
30
35
40
45
50
55
2000 2005 2010 2020
Igaunija Latvija Lietuva

24. 24
Attīstīto valstu produktu karte
Avots: The Atlas of Economic Complexity, Harvard Growth Lab. https://atlas.cid.harvard.edu/.

25. 25
Valstu ar zemāku ienākumu līmeni produktu karte
Avots: The Atlas of Economic Complexity, Harvard Growth Lab. https://atlas.cid.harvard.edu/.

26. Augstskolu beidzēji matemātikā, skaitļošanā,
inženierzinātnēs, rūpniecības un būvniecības
zinātnēs (uz 1000 iedz.)
26 Avots: Eurostat.
Tehniski sarežģītas ražošanas attīstībai Latvijā trūkst
cilvēkresursu un zināšanu
Patentu pieteikumi Eiropas Patentu birojā
(uz miljonu iedzīvotāju)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
Luksemburga
Kipra
Ungārija
Bulgārija
Latvija
Nīderlande
Čehija
Beļģija
Lietuva
Polija
Itālija
Zviedrija
Grieķija
Horvātija
Portugāle
Spānija
Vācija
Austrija
Somija
Dānija
Īrija
0
100
200
300
400
500
600
Rumānija
Bulgārija
Horvātija
Slovākijaa
Latvija
Ungārija
Polija
Grieķija
Čehija
Lietuva
Portugāle
Kipra
Spānija
Igaunija
Slovēnija
Itālija
Malta
Francija
Īrija
Beļģija
Austrija
Vācija
Somija
Nīderlande
Luksemburga
Zviedrija
Dānija
Pieteicējvalsts Izgudrotājvalsts

27. Sievietes, kas ieguvušas augstāko izglītību STEM*
2021. gadā, uz tūkstoš iedzīvotāju vecumā 20-29
0 0.2 0.4 0.6
Grieķija
Dānija
Zviedrija
Nīderlande
Luksemburga
Rumānija
Itālija
Francija
Īrija
Vācija
Spānija
Slovēnija
Austrija
Polija
Portugāle
Ungārija
Beļģija
Bulgārija
Lietuva
Kipra
Igaunija
Somija
Čehija
Slovākija
Horvātija
Latvija
Profesiju segregācijas pakāpe starp dzimumiem, 2019. gadā
0 5 10 15 20 25 30 35 40 45
Luksemburga
Kipra
Malta
Slovākija
Ungārija
Bulgārija
Latvija
Nīderlande
Čehija
Beļģija
Lietuva
Polija
Itālija
Rumānija
Zviedrija
Igaunija
Grieķija
Horvātija
Slovēnija
Portugāle
Spānija
Vācija
Austrija
Somija
Dānija
Francija
Īrija
27 Source: Eurostat, Eurofound – Duncan dissimilarity index values (job-based gender segregation), 2019 based on LFS; STEM – zinātne, tehnoloģija, inženierija un matemātika.
Iespēja palielināt potenciālo talantu loku, mazinot dzimumu
nevienlīdzību

28. Avots: Eurostat un Times Higher Education World University Rankings dati, autora aprēķins.
Trīs labāko augstskolu vidējais rangs Times Higher
Education reitingā (2024. gadā)
Valsts trīs labāko augstskolu rangs un iekšzemes
kopprodukts uz vienu iedzīvotāju
Latvijas augstskolu pozīcijas starptautiskajā reitingā ir zemākas
nekā vairākās citās valstīs ar līdzīgu ienākumu līmeni
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
NO
CH
UK
R² = 0.56
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
50 70 90 110 130 150 170
Trīs
labāko
augtskolu
vidējais
rangs
Iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju (% no ES vidējā līmeņa; PPP)
Piezīmes. Reitingā pavisam iekļautas 1906 augstskolas no 108 valstīm. Šajā kartē iekļautas ES valstis, kā arī
Norvēģija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Zaļš – augsta vieta reitingā (Apvienotā Karaliste: trīs labāko augstskolu
vidējais rangs ir 5), sarkans – zema vieta reitingā (Bulgārija: trīs labāko augstskolu vidējais rangs ir 1583).
28

29. Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un to finansējums pa sektoriem (% no IKP; vidēji 2018.–2022. gadā)
3.4
3.3 3.2 3.1
2.9 2.9
2.2 2.2
2.2
2.1 2.0
1.7
1.5 1.5 1.4 1.4 1.4 1.4
1.2
1.1 1.11.0 0.9
0.8 0.7 0.7
0.6 0.5
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Zviedrija
Beļģija
Austrija
Vācija
Dānija
Somija
Nīderlande
ES-27
Francija
Slovēnija
Čehija
Igaunija
Portugāle
Ungārija
Itālija
Grieķija
Polija
Spānija
Horvātija
Īrija
Luksemburga
Lietuva
Slovākija
Bulgārija
Kipra
Latvija
Malta
Rumānija
Bezpeļņas iestāžu finansējums
Augstskolu finansējums
Uzņēmumu finansējums
Valsts finansējums
29 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā ilgstoši bijuši pieticīgi

30. Uzņēmumu pēc to lieluma ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP; vidēji 2018.–2022. gadā)
2.1 2.0
1.9
1.7
1.7
1.6
1.2 1.2
1.0
0.8 0.8 0.7 0.7 0.7 0.7 0.7 0.6
0.5 0.5
0.4
0.39 0.4 0.3 0.3 0.3 0.2
0.2
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
Zviedrija
Beļģija
Vācija
Dānija
Austrija
Somija
Francija
Nīderlande
Slovēnija
Ungārija
Itālija
Portugāle
Igaunija
Čehija
Polija
Īrija
Spānija
Luksemburga
Grieķija
Horvātija
Slovākija
Malta
Lietuva
Bulgārija
Kipra
Rumānija
Latvija
virs 500 nodarbināto
250-499 nodarbinātie
50-249 nodarbinātie
10-49 nodarbinātie
līdz 10 nodarbināto
30 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Mazmazītiņi uzņēmumi – maz iegulda

31. Baltijas valstu grupā Igaunija ir jaunuzņēmumu un
vienradžu radīšanas līdere, bet mēs būtiski atpaliekam
Igaunija tapuši 10 vienradži:
Skype, Playtech, Wise, Bolt, Pipedrive, Zego, ID.me,
Gelato, Veriff, Glia. Tā ir Eiropas līdere jaunuzņēmumu
skaitā uz iedzīvotāju un riska kapitāla piesaistē.
Lietuva ir izveidojušies trīs vienradži: Vinted,
Nord Security, Baltic Classifieds Group
Latvijā pagaidām ir viens – Draugiem Group drukas
produktu ražotājs Printful, un tas pats oficiāli tiek
ieskaitīts ASV
31
Avots: dealroom.co Coming of age: CEE startups, https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1911785/lithuania-has-its-
third-unicorn-minister-says ; https://jauns.lv/raksts/bizness/449735-latvijas-pirmais-bet-ne-pedejais-vienradzis
10
3
1

32. 32
Zināšanu potenciālais pienesums ekonomikas
izaugsmei var būt nozīmīgs
• Izglītības līmeņa un kvalitātes celšana, nemainot nozaru struktūru un produktu
komplicētību: +0.7 pp. gadā
• Katrā nozarē sasniedzot Igaunijas un Lietuvas produktivitātes līmeni 10 gadu laikā,
varam palielināt ekonomiskās izaugsmes tempu par 1.5 pp. gadā
• Katrā nozarē sasniedzot 80% no produktivitātes līmeņa 10 gadu laikā, kāds ir ES-6 valstīs,
varam palielināt ekonomiskās izaugsmes tempu par 2.2 pp. gadā

33. Mūsu valsts, mūsu banka
33