Eiro zonas makroekonomiskās, monetārās un finanšu norisesLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Andra Strazda 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par eiro zonas makroekonomiskajām, monetārajām un finanšu norisēm
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Monetārās politikas veidošana un īstenošana EirosistēmāLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomnieka Andra Strazda prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Eiro zonas makroekonomiskās, monetārās un finanšu norisesLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Andra Strazda 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par eiro zonas makroekonomiskajām, monetārajām un finanšu norisēm
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Monetārās politikas veidošana un īstenošana EirosistēmāLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomnieka Andra Strazda prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanāLatvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka: Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanā
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
2013. gada 6. jūnijā Rīgā norisinājās Finanšu ministrijas organizēta starptautiska konference „Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un Eiropas Savienībā”.
Konferencē diskutēja par fiskālās politikas reformām, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas politikas darba kārtībā. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar pašreizējām tendencēm Baltijas valstu publiskajās finansēs un turpmākā darba prioritātēm.
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Vieslekcija LLU "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Prezentācija lekcijai "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika", ko Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa 15. aprīlī lasīja Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• ietaupījumu veidi un apjomi
• bažas, kas nav piepildījušās
• algas un inflācijas attiecības
• pensija un tās pirktspēja
• Latvijas kredītreitings
• ietekme uz valsts budžetu
Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanāLatvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka: Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanā
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
2013. gada 6. jūnijā Rīgā norisinājās Finanšu ministrijas organizēta starptautiska konference „Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un Eiropas Savienībā”.
Konferencē diskutēja par fiskālās politikas reformām, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas politikas darba kārtībā. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar pašreizējām tendencēm Baltijas valstu publiskajās finansēs un turpmākā darba prioritātēm.
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Vieslekcija LLU "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Prezentācija lekcijai "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika", ko Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa 15. aprīlī lasīja Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• ietaupījumu veidi un apjomi
• bažas, kas nav piepildījušās
• algas un inflācijas attiecības
• pensija un tās pirktspēja
• Latvijas kredītreitings
• ietekme uz valsts budžetu
Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Maksājumu sistēmu loma finanšu sistēmā, monetārās politikas īstenošanā un tautsaimniecībā. Tās elementi, attīstības virzieni pasaulē un Latvijā. Bezskaidras naudas maksāšanas instrumentu attīstība. Maksājumu un norēķinu sistēmas jomas aktualitātes.
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēgaLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija "Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Vieslekcija "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Kristas Kalnbērziņas vieslekcija Liepājas Universitātē "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika".
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".
Latvijas Bankas prezidenta preses konference 2014.gada 6.jūnijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija 2014.gada 6.jūnija preses konferencē par eiro zonas ekonomiku un Latvijas Bankas aktuālajām tautsaimniecības attīstības prognozēm.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa iepazīstināja ar inflāciju ietekmējošiem faktoriem pasaulē.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
2. Lielākās nozares gan eiro zonā, gan Latvijā ir rūpniecība, sabiedriskie
pakalpojumi, tirdzniecība un nekustamais īpašums
Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm (%)Eiro zona Latvija
2
3. Eiro zonas ekonomika pakāpeniski atkopjas, nesen pārsniegusi pirmskrīzes līmeni;
Latvijai vēl ir, kur augt, taču izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši
Reālais IKP (indekss, 2008.g 1.cet.=100)
70.0
75.0
80.0
85.0
90.0
95.0
100.0
105.0
110.0
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
EZ-19
Vācija
Grieķija
Spānija
Francija
Itālija
Latvija
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
1.6
-0.9
-0.3
0.9
1.6
6.2
4.0
3.0
2.4
2.7
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2011 2012 2013 2014 2015
Eiro zona
Latvija
Reālā IKP izaugsme (%)
3
4. Bez straujākas izaugsmes arī bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat
0
5
10
15
20
25
30
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Eiro zona Vācija
Grieķija Spānija
Francija Itālija
Latvija
4
5. Ekonomiskā izaugsme bijusi un turpinās būt mērena. Brexit ietekmē Anglijas
centrālā banka pazeminājusi UK izaugsmes prognozes. Visdrīzāk Brexit
rezultātā redzēsim arī eiro zonas prognožu samazinājumu
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
ASV Lielbritānija Dānija Zviedrija Āzijas valstis NVS valstis Pasaule Latvija Eiro zona
Vidēji 2011-2013
Vidēji 2014-2015
Vidēji 2016-2018
Anglijas CB pēc-referenduma, 2016-2018
Faktiskā un prognozētā reālā IKP izaugsme eiro zonā un pasaulē (vidēji norādītajā periodā, %)
Avots: ECB 2016g. Jūnija BMPE prognozes, Anglijas centrālās bankas prognozes no 2016.g Augusta Inflācijas ziņojuma
5
6. 6
Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē pēdējo gadu laikā ļoti strauji kritušās. Naftas
cenas šobrīd ir par 56% zemākas, nekā 2014.g vidū
Pasaules preču cenas: pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)
Avots: Bloomberg
0
20
40
60
80
100
120
140
160
0
500
1000
1500
2000
2500
Pārtika
Nafta (labā ass)
-76%
7. Izejvielu cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu kāpumu eiro zonā
Eiro zonas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces
Pārtika Inflācija kopā
Avots: Eurostat 7
8. Izejvielu cenām arvien ir būtiska ietekme uz patēriņa cenām arī Latvijā, izmaksu
ietekmē sarūk arī pakalpojumu cenu devums
8
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
16.0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces
Pārtika Inflācija kopā
Latvijas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)
2.3
0.0
0.7
0.2
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2012 2013 2014 2015
Avots: Eurostat
Avots: Eurostat
10. 10
Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes procentu likmes
uztur tuvu pie nulles, citas jau negatīvā teritorijā
-1
0
1
2
3
4
5
6
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
ECB
Bank of Japan
FED funds rate
Bank of England bank rate
Riksbank repo rate
Swiss national bank LIBOR target rate
Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%)
Avots: Bloomberg
11. 11
2014. gada jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas
procentu likmes. ECB likmēm seko naudas tirgus likmes – arī negatīvā teritorijā. Taču
tas nav bijis pietiekami, lai sasniegtu mērķi – inflāciju tuvu, bet zem 2% …
→ Stabilizēt cenu līmeni
monetārajā savienībā
→ Uzlabot transmisijas
mehānismu
→ Samazināt īstermiņa
aizņēmumu procentu likmes
eiro zonas starpbanku tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas
attīstību
Avots: ECB, Bloomberg
Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
2014 2015 2016
Noguldījuma iespējas likme
Galvenā refinansēšanas likme
Aizdevuma iespējas likme
EURIBOR-3M
12. 12
Standarta
instrumenti TLTRO ABSPP CBPP3 PSPP CSPP
ECB izmantotie
darbarīki cenu
stabilitātes
nodrošināšanai
…tādēļ tika ieviesti nestandarta mēri: Eirosistēma šobrīd piedāvā bankām likviditāti
caur daudziem papildus kanāliem
Banku likviditāte
Paplašinātā
aktīvu pirkšanas
programma
13. 14
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma strādā?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu
institūcijām iegādājas
parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2.
4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un
mājsaimniecībām
aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās
procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu
attīstību un mājsaimniecību
patēriņu…
…stimulējot
tautsaimniecības
izaugsmi
14. Valdības obligāciju ienesīguma līkne, EIRO ZONA
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
3M 6M 9M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y
Janvāris 2014 16.08.2016
Valdības obligāciju ienesīguma līkne, LATVIJA
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
6M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y
Janvāris 2014 16.08.2016Avots: Bloomberg
PAPP būtiski mazinājis valdību aizņēmumu izmaksas. Parāda refinansēšanas
izmaksas kļuvušas ievērojami lētākas
15
15. Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
Avots: ECB SDW, Latvijas Bankas aprēķini
Kopš uzsākta PAPP kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami
samazinājušās
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Vācija
Igaunija
Somija
Francija
Grieķija
Īrija
Itālija
Lietuva
Latvija
Portugāle
Eiro zona
* Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam 16
16. 17
Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā pozitīvi, bet par spīti brīvi pieejamai
likviditātei – lēna kreditēšanas atkopšanās; Latvijā kreditēšanas pārmaiņu temps
tuvojas eiro zonas vidējam līmenim, bet ievērojami atpaliekam no kaimiņvalstīm
Kreditēšanas gada pārmaiņas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (%)
-15
-10
-5
0
5
10
Jan/14 Apr/14 Jul/14 Oct/14 Jan/15 Apr/15 Jul/15 Oct/15 Jan/16 Apr/16
Igaunija Lietuva Latvija Eiro zonaAvots: ECB
17. Valūtas maiņas kurss EUR USD (labā ass), Nominālais efektīvais
kurss 2005=100 (kreisā ass)
Avots: ECB, Eurostat
Monetārās politika ietekmējusi arī eiro kursu. Tas krities, tādējādi balstot
eksportētājus un ekonomikas attīstību
1.000
1.050
1.100
1.150
1.200
1.250
1.300
1.350
1.400
1.450
90.0
92.0
94.0
96.0
98.0
100.0
102.0
104.0
106.0
108.0
110.0
2012 2013 2014 2015 2016
Eiro zonas NEER (38)
EUR USD
18
18. Fiskālā politika: vēl ir, kur augt! LV valdība turpina veidot budžetu ar deficītu,
nodokļu paaugstināšana rada nenoteiktību.
Nepieciešamas strukturālās reformas, lai nelietu naudu caurā mucā
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Eiro zona - 19 Igaunija Latvija
19
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP)
Avots: Eurostat
19. 20
Gan stabilitātei, gan izaugsmei nepieciešami trīs atbalsta punkti. Monetārā politika
nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā
un strukturāla politika.
20. Kopsavilkums
• Eiro zonas IKP izaugsme lēna, Latvijas IKP izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši;
• Jau tā ne pārāk optimistiskās ekonomiskās izaugsmes prognozes visdrīzāk Brexit ietekmē
tiks pārskatītas uz leju – mūsu tradicionālo eksporta tirgu izaugsme saglabāsies lēna;
• Inflācija pēdējos gados eiro zonā un Latvijā ļoti zema gan zemās izaugsmes, gan (jo īpaši)
straujā izejvielu cenu krituma rezultātā;
• ECB cīņa pret zemo inflāciju: PAPP (jo standarta monetārās politikas instrumenti nav
pietiekami efektīvi)
o pazeminājušās procentu likmes gan valstīm, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem – lēnām atjaunojas
kreditēšana;
o sarucis valūtas kurss, tā atbalstot eksportētājus;
• Monetārā politika viena pati nespēj balstīt ekonomiku – vajadzīgs atbalsts arī no fiskālas
politikas puses; nepieciešams veikt strukturālās reformas.
Eiro zonas gada inflācija (SPCI) 2016. gada jūlijā pieauga līdz 0.2%, kas ir par 0.1 procentu punktu augstāk nekā jūnijā, kad tā bija 0.1%. Inflācijas kāpumu veidoja galvenokārt straujāks pārtikas cenu kāpums (pārtikas cenas bija par 1.4% augstākas nekā pirms gada), nedaudz straujāk kāpa arī pakalpojumu cenas (1.2%, kas ir par 0.1pp augstāk nekā jūnijā).
Enerģijas cenu kritums jūlijā atkal nedaudz pieauga (enerģijas cenas bija par 6.7% zemākas nekā pirms gada), tomēr gaidāms, ka enerģijas cenu kritums atsāks mazināties tuvākajos mēnešos. Pamatinflācija jūlijā salīdzinājumā ar jūniju palika nemainīga, 0.9%.
Patēriņa cenu līmenis jūlijā bija vien par 0.1% augstāks nekā 2015. gada jūlijā. Zemā inflācija joprojām lielā mērā atspoguļo piedāvājuma puses faktorus, arī Latvijas ekonomikas bremzēšanās rada lejupvērstu spiedienu uz cenām, tāpēc paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija saglabāsies zema.
Atjaunots: 21.03
Kredītiestādēm jāmaksā par brīvajiem naudas līdzekļiem (kas pārsniedz minimālo obligāto rezervju prasības)
Starpbanku darījumu likmes samazinās, kļūst pat negatīvas => bankas aizdod vairāk nekā saņem atpakaļ
The ECB’s deposit facility rate has become its most important policy rate in an environment of very ample excess liquidity. The overnight money market rate, which was previously driven by the rate on the ECB’s main refinancing operations, is now close to the deposit facility rate.
APP covers a broad range of investment grade securities.
These various policy measures are complementary instruments and are necessary to ensure that sufficient stimulus is provided to the economy to return inflation to the ECB’s objective.
CBPP3 + ABSPP uzlabo likviditāti noteiktā tirgus segmentā, bet nerisina inflācijas un gaidu jautājumu.
Atjaunots: 27.04
Before the launch of the June 2014 credit easing package the bulk of the reduction in ECB key policy rates – a cumulative 125bps between September 2011 and June 2014 – had not been transmitted to the borrowing costs faced by households and firms in many vulnerable Member States. From May last year (when markets started to anticipate the credit easing package) until October this year, however, bank lending rates for non-financial corporations (NFCs) fell strongly, by approximately 80bps for the euro area in aggregate.
The APP has reinforced this fall in bank lending rates, too, by putting strong downward pressure on sovereign yields and thereby reducing the attractiveness of sovereign securities holdings relative to loans.
The panel of 42 countries includes: EU-28 Member States and 14 other industrial countries - Australia, Canada, United States, Japan, Norway, New Zealand, Mexico, Switzerland, Turkey Russia, China, Brazil, South Korea and Hong Kong.
ECB Nominal effective exch. rate, Euro area-19 countries vis-a-vis the EER-38 group of trading partners (AU, CA, DK, HK, JP, NO, SG, KR, SE, CH, GB, US, BG, CZ, HU, PL, RO, CN, DZ, AR, BR, CL, HR, IS, IN, ID, IL, MY, MX, MA, NZ, PH, RU, ZA, TW, TH, TR and VE) against Euro
EUR/USD extended sharp gains from the previous session surging to five-month highs, as foreign exchange traders continued to digest a dovish monetary policy decision from the Federal Reserve 24 hours earlier
Dānija (9), Somija (11), Zviedrija (9), Igaunija (10 : 2000-2014), Īrija (10), Vācija (5), Bulgārija (9)
Valdības spertie soļi budžeta izdevumu pieauguma iegrožošanai ierobežotas fiskālās telpas apstākļos ir apsveicami. Tomēr izdevumu bāze joprojām pārsniedz budžeta ieņēmumu sniegtās iespējas. Mērķtiecīga budžeta bāzes izdevumu pārskatīšana strukturālo reformu kontekstā ļautu Latvijai izrauties no hroniskas budžeta nesabalansētības, radot iespēju veikt uzkrājumus labajos laikos, lai atbalstītu tautsaimniecību krīzes situācijā.
Jāuzsver, ka monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā un strukturāla politika. Tālākas reformas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, ir svarīgas produktīvu investīciju un nodarbinātības veicināšanai, kā arī darba ražīguma celšanai. Strukturālās reformas stimulējošas monetārās politikas apstākļos ne tikai nodrošinās augstāku izaugsmi, bet arī padarīs eiro zonas tautsaimniecību noturīgāku pret ārējiem satricinājumiem.