Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīsLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: 15 gadu pēc pievienošanās ES", kas 20. martā izmantota Latvijas Universitātes konferencē Latvijas demogrāfiskās attīstības izaicinājumiem veltītajā sekcijā.
Vieslekcija "Ekonomika – zinātne vai māksla?" Daugavpils UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova vieslekcija "Ekonomika – zinātne vai māksla?", kas tika pasniegta:
* Daugavpils Universitātes studentiem 29.09.2020.
* RISEBA studentiem 07.10.2020
* Banku Augstskolas studentiem 14.11.2020
Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīsLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: 15 gadu pēc pievienošanās ES", kas 20. martā izmantota Latvijas Universitātes konferencē Latvijas demogrāfiskās attīstības izaicinājumiem veltītajā sekcijā.
Vieslekcija "Ekonomika – zinātne vai māksla?" Daugavpils UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova vieslekcija "Ekonomika – zinātne vai māksla?", kas tika pasniegta:
* Daugavpils Universitātes studentiem 29.09.2020.
* RISEBA studentiem 07.10.2020
* Banku Augstskolas studentiem 14.11.2020
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Prezentācija: Ekonomika – zinātne vai māksla?Latvijas Banka
Prezentācija "Ekonomika – zinātne vai māksla?" izmantota šādās vieslekcijās Latvijas augstskolās:
8. novembrī Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijā (Rēzeknē)
14. novembrī: Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (Jelgavā)
22. novembrī: Latvijas Universitātē (Rīgā)
24. novembrī: Banku Augstskolā (Rīgā)
Lekcijā ir iespējams uzzināt, cik svarīga ekonomikā ir datu un pētījumu interpretācija. Lekcijā tika apskatīti šādi jautājumi: vai jauniešu bezdarbs ir svarīga problēma un kur šajā ziņā kļūdās Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics? Vai Latvijā tiešām vērojama ekonomistu un juristu pārprodukcija? Ja tāda ir vērojama, tad, kāpēc tik daudz cilvēku tomēr turpina studēt sociālās zinātnes? Kāpēc vidējās algas statistika Latvijā nepatika Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmenam? Kādas kļūdas tika atrastas ASV ekonomistu Karmenas Reinhartes un Keneta Rogova pētījumā par valsts parāda ietekmi uz ekonomikas izaugsmi? Un par kādiem zinātniskiem sasniegumiem ekonomikā vispār var saņemt Nobela prēmiju?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Prezentācija: Ekonomika – zinātne vai māksla?Latvijas Banka
Prezentācija "Ekonomika – zinātne vai māksla?" izmantota šādās vieslekcijās Latvijas augstskolās:
8. novembrī Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijā (Rēzeknē)
14. novembrī: Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (Jelgavā)
22. novembrī: Latvijas Universitātē (Rīgā)
24. novembrī: Banku Augstskolā (Rīgā)
Lekcijā ir iespējams uzzināt, cik svarīga ekonomikā ir datu un pētījumu interpretācija. Lekcijā tika apskatīti šādi jautājumi: vai jauniešu bezdarbs ir svarīga problēma un kur šajā ziņā kļūdās Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics? Vai Latvijā tiešām vērojama ekonomistu un juristu pārprodukcija? Ja tāda ir vērojama, tad, kāpēc tik daudz cilvēku tomēr turpina studēt sociālās zinātnes? Kāpēc vidējās algas statistika Latvijā nepatika Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmenam? Kādas kļūdas tika atrastas ASV ekonomistu Karmenas Reinhartes un Keneta Rogova pētījumā par valsts parāda ietekmi uz ekonomikas izaugsmi? Un par kādiem zinātniskiem sasniegumiem ekonomikā vispār var saņemt Nobela prēmiju?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Similar to Latvijas cilvēkkapitāls ekonomikas mainīgajos apstākļos (20)
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Eiro banknošu pretviltošanas elementi un to pārbaudeLatvijas Banka
Šī Latvijas Bankas naudas zīmju ekspertu prezentācija iepazīstina ar eiro banknošu pretviltošanas elementiem un veidiem kā ikviens var pārlecināties par banknošu īstumu. Vienkāršākais veids - aptaustiet, apskatiet un pagroziet banknotes!
Kā atpazīt ar pretzagšanas ierīcēm bojātas banknotesLatvijas Banka
Latvijas Banka nemaina un neatgriež ar drošības tinti iekrāsotas banknotes, jo tās varētu būt iegūtas noziedzīgā ceļā. Izņēmums ir gadījumi, kad naudas zīmes iesniedz īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, kurš ir cietusī persona saistībā ar noziedzīgu darbību vai tās mēģinājumu, kas izraisījusi banknošu bojājumus.
Kā atpazīt šādi bojātas banknotes?
Vairāk informācijas par šādi bojātām banknotēm: https://www.ecb.europa.eu/euro/banknotes/ink-stained/html/index.lv.html
Ieskats jaunajā mācību līdzeklī "Mana ekonomika"Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās prognozēšanas un izpētes daļas vadītāja Gundara Dāvidsona prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
2. Cilvēkkapitāls ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem
Labvēlīga vide:
uzņēmējdarbībai
un dzīvei kopumā,
institūciju kvalitāte utt.
Fiziskais kapitāls:
ražošanas iekārtas, infrastruktūra
Dabas resursi:
Zeme, pārtika, enerģija utt.
Cilvēkkapitāls:
skaits un kvalitāte
(izglītība, veselība utml.).
Tehniskais progress:
atkarīgs no cilvēkkapitāla,
var ietekmēt fizisko kapitālu
un dabas resursu izmantošanu.
2
3. Iedzīvotāju skaits (tūkst.) Darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars (%; 15-64 gadi)
1300
1400
1500
1600
1700
1800
1900
2022 2029 2036 2043 2050
Bāzes scenārijs Mazāka dzimstība Mazāka mirstība
Lielāka migrācija Mazāka migrācija Bez migrācijas
Iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties pēc visiem scenārijiem
Avots: Eurostat prognozes (EUROPOP-2023).
52
55
58
61
64
2022 2029 2036 2043 2050
Bāzes scenārijs Mazāka dzimstība Mazāka mirstība
Lielāka migrācija Mazāka migrācija Bez migrācijas
3
4. Bērnu skaits uz sievieti (fertility rate)
ES valstīs (2021. gadā)
Neto migrācija Latvijā
(tūkst. cilvēku)
1.6
1.5
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
Francija
Čehija
Rumānija
Īrija
Dānija
Zviedrija
Slovēnija
Slovākija
Nīderlande
Igaunija
Ungārija
Beļģija
Bulgārija
Vācija
Horvātija
Latvija
ES
vidēji
Austrija
Somija
Grieķija
Kipra
Luksemburga
Lietuva
Portugāle
Polija
Itālija
Spānija
Malta
-40
-30
-20
-10
0
10
20
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
2022
Varbūtība nomirt 60 gadu vecumā
ES valstīs (%; 2021. gadā)
1.7
0.8
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
Bulgārija
Rumānija
Ungārija
Latvija
Lietuva
Slovākija
Polija
Igaunija
Čehija
Horvātija
Grieķija
ES
vidēji
Slovēnija
Vācija
Portugāle
Dānija
Francija
Austrija
Beļģija
Nīderlande
Īrija
Spānija
Kipra
Somija
Luksemburga
Malta
Itālija
Zviedrija
Daudzsološākais instruments cilvēkkapitāla glābšanai - izskaust priekšlaicīgu mirstību
(dzimstība ir tuvu ES vidējai; migrācijas saldo tuvu nullei)
Avots: Centrālās Statistikas pārvaldes un Eurostat dati.
Ukraina
4
5. Pārmērīgai mirstībai ir būtiska ietekme uz ekonomiku. Būtiski ieguvumi, ja
veselības aprūpes sistēma būtu uzlabojusies jau 2000. gadu sākumā
4 000
dzīvību skaits, ko var
izglābt katru gadu
60 000
Latvijas iedzīvotāju skaits
šodien būtu augstāks
Iedzīvotāju skaits Nodarbinātība Ekonomiskā izaugsme (IKP)
40 000
Nodarbināto skaits
Latvijā šodien būtu
augstāks
0.2% gadā
Straujāka ekonomiskā
izaugsme katru gadu
4%
Augstāks IKP līmenis
Latvijā šobrīd
Avots: autora aprēķins, izmantojot Eurostat datus.
Latvijas pārmērīgās mirstības makroekonomiskās ietekmes novērtējums balstīts uz mirstības rādītāju salīdzinājumu katrā kohortā (līdz 65 gadu vecumam) starp Latviju
un 6 ES valstu grupu (Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija) 2002.–2019. gadā (pirms Covid-19 pandēmijas).
5
7. Oficiālie un plašie bezdarba rādītāji (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Plašie bezdarba rādītāji arī tuvu rekordzemam līmenim
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) un Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati; autora aprēķins.
0
5
10
15
20
25
30
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Reģistrētais bezdarbs (NVA)
Faktiskais bezdarbs (CSP)
+ zaudējušie cerības atrast darbu
+ gatavi sākt darbu bet to nemeklē; vai pretēji
+ strādā nepilnu laiku un vēlas atrast pilna laika darbu
Oficiālais
bezdarbs
7
8. Iekšējās darba roku rezerves joprojām ir būtiskas, tās jāaktivizē
Vecums Vīrieši Sievietes
15-19 12.9 13.5
20-24 4.3 4.7
25-29 1.7 2.0
30-34 2.8 1.5
35-39 1.2
40-44 2.3 2.1
45-49 4.7 2.5
50-54 6.0 0.5
55-59 5.5 0.5
60-64 3.9
Kopā 45.4 27.4
72.8
Iekšējās darba roku rezerves Latvijā 2022. gadā
(tūkst. cilvēku)
Jaunieši:
profesionālās izglītības un attiecīgo prakses vietu zema izplatība un prestižs.
Vīrieši pusmūža vecumā:
novecojusi izglītība un zema mūžizglītības izplatība,
zemas digitālās prasmes,
veselības stāvokļa pasliktinājums.
Iekšējās darba roku rezerves atspoguļo papildu nodarbinātību, ja nodarbinātības līmenis attiecīgajās vecumgrupās
sasniegtu ES6 valstu vidējo līmeni. ES6 valstis ir Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija, Igaunija.
Avots: autora aprēķins. Detaļas sk. Krasnopjorovs O. (2019). «Anatomy of labour reserves in the Baltic countries: a snapshot 15 years after the EU accession». Latvijas Bankas Diskusijas materiāls
#2/2019. https://datnes.latvijasbanka.lv/papers/discussion/dp_2_2019-en.pdf
~7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
8
9. Iekšējo darba roku rezervju aktivizēšanas mērķis ir ambiciozs, bet reāls
Avots: autora aprēķins. Detaļas sk. Krasnopjorovs O. (2019). «Anatomy of labour reserves in the Baltic countries: a snapshot 15 years after the EU accession». Latvijas Bankas Diskusijas materiāls
#2/2019. https://datnes.latvijasbanka.lv/papers/discussion/dp_2_2019-en.pdf
Vīrieši Iedzīvotāju
skaits
Nodarbināto
skaits
Iekšējā darba
roku rezerve
Nenodarbināto skaits
samazinās par:
45-49 61.5 50.9 4.7 44%
50-54 60.9 47.8 6.0 46%
55-59 58.1 43.3 5.5 37%
60-64 58.5 36.3 3.9 17%
Vīrieši pusmūža vecumā Latvijā 2022. gadā (tūkst. cilvēku)
Jaunie vīrieši Latvijā 2022. gadā (tūkst. cilvēku)
Vīrieši Iedzīvotāju
skaits
Nodarbināto
skaits
Iekšējā darba
roku rezerve
Nenodarbināto skaits
samazinās par:
15-19 48.8 3.5 12.9 29%
20-24 42.3 25.1 4.3 25%
Iekšējās darba roku rezerves atspoguļo papildu nodarbinātību, ja nodarbinātības līmenis attiecīgajās vecumgrupās
sasniegtu ES6 valstu vidējo līmeni. ES6 valstis ir Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija, Igaunija.
9
10. Piedalījies izglītībā vai apmācībā pēdējo 4 nedēļu laikā
(% no iedzīvotājiem; 2022. gadā)
Iedzīvotāji ar digitālām prasmēm vismaz pamata līmenī
(% no iedzīvotājiem; 2021. gadā)
Latvijas pieaugušajiem mazāka iesaiste mūžizglītībā un zemākas digitālās prasmes
nekā valstīs ar augstu nodarbinātību
Avots: Eurostat dati, autora aprēķins.
0
5
10
15
20
25
30
35
25-34 35-44 45-54 55-64
ES6 Latvija
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
16-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74
ES6 Latvija
ES6 valstis ir Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija, Igaunija.
10
12. Valdības izdevumi izglītībai un absolventu prasmes
Pieticīga izglītības un veselības aprūpes kvalitāte
atspoguļo ne tikai zemus izdevumus, bet arī sistēmas neefektivitāti
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
30
40
50
60
70
80
90
3 4 5 6 7
Absolventu
prasmes
(0
–
100
punkti,
2019.
gadā)
Valdības izdevumi izglītībai, % no IKP
(2015. – 2019. gadā vidēji)
Valstu izlase: Eiropas Savienības valstis.
Avots: Eurostat un Global Competitiveness Index dati, autora aprēķins.
Valdības izdevumi veselības aprūpei un veselīgā mūža ilgums
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
5
10
15
20
25
30
3 4 5 6 7 8 9
Veselīgā
mūža
ilgums
vīrietim
50
gadu
vecumā
(gadi;
2020.
gādā)
Valdības izdevumi veselības aprūpei, % no IKP
(2016. – 2020. gadā vidēji)
Efektivitātes
robeža
Efektivitātes
robeža
12
13. Beveridža līkne Latvijas reģionos
(2016. – 2022. gads)
Nodarbinātības līmenis
(%; 15-74 gadu vecumā; 2022. gadā)
Darba tirgus reģionālās atšķirības joprojām plašas
Avots: CSP dati, autora aprēķins.
~Vācija
~ Spānija
54
56
58
60
62
64
66
68
Pierīga
Rīga
Zemgale
Vidzeme
Kurzeme
Latgale
=> Latgalē visneefektīvākais darba tirgus.
13
14. Nodarbinātības līmenis (%; 15-74 gadi)
Nodarbinātības plaisas tautību dalījumā dekompozīcija
(procentpunkti)
45
50
55
60
65
70
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Latvieši Citas tautības
0
2
4
6
8
10
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Lielāks bezdarbs nelatviešiem
Lielāka darba tirgus līdzdalība latviešiem
Nodarbinātības līmeņa plaisa tautību dalījumā
Joprojām noturīgas arī nodarbinātības atšķirības tautību dalījumā
Avots: CSP dati, autora aprēķins.
14
15. Valsts = milzu rūpnīca, kuras
mērķis ir maksimizēt izlaidi.
Ekonomiskā izaugsme kā instruments cilvēkkapitāla uzlabošanai
Cilvēki ir skrūvītes – ražošanas
ierīces, kas pakļautas nolietojumam.
Līdzīgi kā izlaides maksimizācijas
vārdā var nesaudzēt darbagaldus,
arī cilvēkus var "norakstīt" 65 gadu
vecumā vai pat agrāk.
Ražošanas izlaide kalpo cilvēkam,
nevis otrādi.
Ekonomikas apjoms nav pašmērķis,
bet tikai instruments, lai uzlabotu
dzīves kvalitāti.
Iedzīvotāju novecošana ir svarīgs
civilizācijas sasniegums, kas nozīmē
garāku un veselīgāku mūžu (plašākas
pašrealizācijas iespējas) mums katram.
Veca ekonomikas paradigma Jauna ekonomikas paradigma
Iedzīvotāju skaita kritums, novecošana
un darba roku trūkums bremzē
ekonomikas izaugsmes tempu.
Mērens darbaspēka trūkums veicina tehnisko
progresu un tādējādi arī produktivitāti un
ienākumus. Tā ir iespēja aktivizēt iekšējās
darba roku rezerves un re-emigrāciju.
Avots: Krasnopjorovs Oļegs (2018). Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis. 15
16. Ienākumu līmenis un apmierinātība ar dzīvi
Eiropas pilsētās (2019. gadā)
Apmierinātība ar dzīvi un iedzīvotāju skaita pārmaiņas
Eiropas pilsētās
Dzīves kvalitāte galvaspilsētā pagaidām neveicina
augsti kvalificētu un radošu cilvēku masveida imigrāciju
Avots: Krasnopjorovs Olegs (2022). «Ready for the next 820? Looking for the keys to paradise of Riga city».
Latvijas Bankas diskusijas materiāls #2/2022. https://datnes.latvijasbanka.lv/diskusijas-materiali/DP_2_2022_Riga_12_04.pdf
Dzīves kvalitātes indekss atspoguļo vairākas dimensijas no Eiropas Komisijas 2019. gada
aptaujas: drošība, uzticība cilvēkiem apkārt, vides piesārņojums, infrastruktūra, pārvaldība,
sabiedriskais transports, apmierinātība ar dzīvesvietu.
0: sliktākais rezultāts starp Eiropas pilsētām; 100: labākais rezultāts.
16
Olborga
Atēnas
Bukareste
Groningena
Leipciga
Lisabona
Luksemburga
Neapole
Oslo
Ostrava
Palermo
Rīga
Stokholma
Tallina
Turīna
Viļņa
R² = 0.43
-10
-5
0
5
10
15
20
25
55 60 65 70 75 80 85 90 95
Iedzīvotāju
skaita
pārmaiņas
(%;
2012.
-
2019.
gadā)
Apmierinātība ar dzīvi pilsētā (2012. un 2019. gada vidējais)
17. Cilvēkkapitāls ir viens no svarīgākiem ekonomikas
izaugsmes faktoriem. Bet iespējams ekonomiskā izaugsme
ir tikai instruments cilvēkkapitāla attīstībai.
Secinājumi
Iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā visticamāk
turpināsies. Vislielākais potenciāls ir priekšlaicīgās
mirstības samazināšanai (ne dzimstības veicināšanai) –
var izglābt 4 tūkst. dzīvības gadā.
Bezdarba līmenis ir rekordzems, taču iekšējās darba
roku rezerves Latvijā joprojām ir: jaunieši, vīrieši
pusmūža vecumā, reģionālās un etniskās atšķirības.
Pieticīga cilvēkkapitāla kvalitāte (izglītība, veselības
aprūpe) atspoguļo gan zemus valdības izdevumus, gan
arī zemu efektivitāti.
Tikai augsti kvalificēta imigrācija var celt dzīves līmeni
valstī, taču šobrīd dzīves kvalitāte Rīgā to masveidā vēl
neveicina.