Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.

1. PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMS
Daina Paula
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences
22.08.2017.

2. JA JUMS BŪTU IESPĒJA DZĪVOT CITUR
(CITĀ VALSTĪ PĒC SAVAS IZVĒLES, TŪLĪT),
VAI JŪS TO IZMANTOTU?
2
Spiediet pults pogu:
A – JĀ
B – NĒ

3. 3
KUR ES VĒLĒTOS DZĪVOT? KĀPĒC?
Avots: PIXABAY

4. TURĪGĀKO VALSTU VAI TERITORIJU TOP PĒC IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU PĒC PPP: DOMINĒ
NAFTAS IEGUVES VALSTIS VAI VALSTIS UN TERITORIJAS AR LIBERĀLU NODOKĻU REŽĪMU VAI
ATTĪSTĪTU FINANŠU SEKTORU
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_GDP_(PPP)_per_capita
Katara
Luksemburga
Singapūra
Makao
Bruneja
Kuveita
Norvēģija
Īrija
AAE
Šveice

5. PIEVIENOJAM VALSTU TOP, KUR IEDZĪVOTĀJU APMIERINĀTĪBA AR DZĪVI IR AUGSTĀKĀ
("LAIMES INDEKSS") – VAI KAS MAINĀS?
http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2017/03/HR17.pdf
Norvēģija
Dānija
Islande
Šveice
Somija
Nīderlande
Kanāda
Jaunzēlande
Austrālija
Zviedrija
IE -15
LU - 18
AAE - 21
SG - 26
QA - 35
BN - nav
MO - nav

6. PIEVIENOJAM ARĪ SOCIĀLĀ PROGRESA TOP: TAS SAKRĪT AR IEDZĪVOTĀJU APMIERINĀTĪBU AR
DZĪVI, TAČU NE GLUŽI AR VIDĒJO IENĀKUMU LĪMENI
http://www.socialprogressindex.com/; No esošajiem rādītājiem veikts novērtējums: *** - ļoti augsts; ** - augsts; * - augsts vai
vidēji augsts; "-" – viens no lielākajiem regresiem esošajos rādītājos, taču novērtējuma veikšanai trūkst vismaz 9 rādītāju
Dānija
Somija
Islande
Norvēģija
Šveice
Kanāda
Nīderlande
Zviedrija
Austrālija
Jaunzēlande
IE -11
LU - ***
AAE - *
SG - **
QA - *
BN - "-"
MO - nav

7. SATURS
• Kādā pozīcijā Latvijas tautsaimniecība ir šobrīd?
• Uz kā pašlaik balstās izaugsme?
• Kas ietekmē šā brīža ekonomiskās izaugsmes prognozes?
• Uz kā mēs gribētu balstīt izaugsmi vidējā un ilgtermiņā?
• Inflāciju un tās prognozes ietekmējošie faktori
• Kopsavilkums un izaicinājumi

8. 8
VAIRĀKI RĀDĪTĀJI LIECINA, KA DZĪVOJAM ARVIEN LABĀK; IESPĒJAMS,
LABĀK NEKĀ JEBKAD

9. VAIRĀKI RĀDĪTĀJI, KURI PARĀDA IEKŠZEMES KOPPRODUKTA (IKP)
UN TĀ APJOMA UZ 1 IEDZĪVOTĀJU PIEAUGUMU PRET BĀZES
LĪMENI, SASNIEGUŠI MAKSIMĀLĀS LĪDZ ŠIM VĒROTĀS VĒRTĪBAS
100
120
140
160
180
200
220
240
260
280
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017* 2018*
Reālais IKP uz 1 iedzīvotāju pēc PPP
Reālais IKP; * - LB novērtējums
IKPuz 1 iedzīvotāju pēc PPP pret ES 28 vidējo
IKP rādītāji, 2000. gada līmenis = 100%
Avots: Eurostat; * - LB novērtējums

10. TĀPAT ARĪ LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA AUG STRAUJĀK NEKĀ DAUDZU ES VALSTU
TAUTSAIMNIECĪBA
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
RO LT LV EE BG SK PL IE HU CZ HR MT LU SI DE EU
28
DK AT ES SE BE EA
19
UK FI PT NL RF CY IT GR
Gada vidējais IKP pieauguma temps kopš 2000. gada Gada vidējais IKP pieauguma temps kopš 2010. gada
IKP uz 1 iedz. pēc PPP, EU 28 = 100 %
Avots: Eurostat

11. STRAUJĀK GAN AUG VALSTIS AR ZEMĀKU IENĀKUMU LĪMENI
Latvijas ienākumu (IKP pēc PPP uz 1 iedz.) un cenu
līmeņa attīstība pret ES 15 vidējo, %
ES valstu ienākumu (IKP pēc PPP uz 1 iedz.) un cenu
līmeņa attīstība pret ES 15 vidējo, %, 2016
11
EE
LV
LT
0
25
50
75
100
125
150
175
200
225
250
0 25 50 75 100 125 150 175 200 225 250
Ienākumulīmenis
Cenu līmenis
1995
2016
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Ienākumulīmenis
Cenu līmenis
Avots: Eurostat

12. LATVIJAS ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS DIVERSIFIKĀCIJAS PAKĀPE IR AUGSTA, UN TAS
MAZINA ĀRĒJO ŠOKU IESPĒJAMO IETEKMI
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2000 2010 2016 2017 jan-
jūn
Citas preces
Optiskās un medicīnas ierīces,
mūzikas instr.
Satiksmes līdzekļi
Mehānismi, to daļas un
elektroierīces
Parastie metāli
Celtniecības materiāli
Tekstils
Papīrs
Koks un koka izstrādājumi
Plastmasas un to izstrādājumi
Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Minerālprodukti
Pārtika un dzērieni
Lauksaimniecības ražojumi
Avots: CSP
12
Preču tirdzniecības struktūra, %
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2000 2010 2016 2017 jan-
jūn
Pārējās valstis
US
TR
FR
FI
NO
NL
DK
PL
GB
SE
RU
DE
EE
LT

13. PAKALPOJUMU EKSPORTS ARVIEN VAIRĀK BALSTĀS UZ TEHNOLOĢISKI
SAREŽĢĪTĀKU PAKALPOJUMU SNIEGŠANU, NE TIK DAUDZ UZ AGRĀKAJĀM
"DABISKAJĀM" (ĢEOGRĀFISKAJĀM) PRIEKŠROCĪBĀM
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
H1Citi pakalpojumi Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi
Telesakaru pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi Finanšu pakalpojumi
Būvniecība Braucieni
Transporta pakalpojumi
Pakalpojumu eksporta vērtība, milj. eiro
Avots: Latvijas Banka

14. KURA NO ŠĪM NOZARĒM 2016. GADĀ
NEIETILPA TOP 3
PĒC TO ĪPATSVARA IKP?
SPIEDIET PULTS POGU:
14
A – Darbības ar nekustamo īpašumu
B – Apstrādes rūpniecība
C – Transports un uzglabāšana

15. 15Avots: CSP
LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA IR LABI DIVERSIFICĒTA
IKP struktūra no ražošanas aspekta, 2016. gadā, %
2.8 3.6
11.0
4.5
12.2
8.0
1.7
4.25.0
11.4
7.4
6.6
4.4
3.0
1.9
12.1 Lauksaimniecība Ieguve; enerģētika
Apstrādes rūpniecība Būvniecība
Tirdzniecība Transports un uzglabāšana
Izmitināšana un ēdināšana Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Finanšu un apdrošināšanas darbības Operācijas ar nekustamo īpašumu
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi Valsts pārvalde un aizsardzība
Izglītība Veselība un sociālā aprūpe
Māksla, izklaide un atpūta nodokļi_subsīdijas

16. ARĪ PRIEKŠNOSACĪJUMI UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAI STARPTAUTISKO
INSTITŪCIJU VĒRTĒJUMĀ IR LABVĒLĪGI
16
Indekss Veidotājs Latvija
Index of Economic Freedom
Heritage Foundation
74.8
max = 100%; "70-79.9%" = pārsvarā brīvs (2. labākā
kategorija);
2017; pavisam 180 valstis; visaugstākais no 5 vērtējuma
intervāliem sākas virs 80%, tajā ietilpst 5 valstis 20
Ease of Doing Business
World Bank
80.61
DTF, pp, max = 100, 2017, pavisam 190 valstis 14
Economic freedom of the world
Fraser Institute
7.57
Max = 10, visaugstākais novērtējuma trijnieks ir 2016. gada
pārskats, 2014. gada dati; pavisam 159 valstis;
visaugstākajā vērtējumā ietilpst 39 valstis 27
Best Countries for Business
Forbes
2016. gada vērtējumā ietilpst 139 valstis 25
http://www.heritage.org/index/ranking
http://www.doingbusiness.org/
https://www.fraserinstitute.org/sites/default/files/economic-freedom-of-the-world-2016.pdf
https://www.forbes.com/best-countries-for-business/list/#tab:overall

17. TOMĒR DAUDZOS VĒRTĒJUMOS LATVIJA IR ZEMĀKĀ POZĪCIJĀ NEKĀ CITAS REĢIONA
VALSTIS, TURKLĀT ŠĀ BRĪŽA IZAUGSME BALSTĀS UZ VAIRĀKIEM FAKTORIEM, KURUS
IEKŠZEMĒ GRŪTI IETEKMĒT, VAI ARĪ TO POZITĪVĀ IETEKME IR ĪSLAICĪGA
• Ārējie faktori, piemēram:
• ārējā pieprasījuma pieaugums un globālās ekonomiskās izaugsmes prognožu uzlabošanās;
• globālo resursu cenu (piemēram, pārtikas un lauksaimniecības precēm, metāliem) pieaugums
sekmē eksporta ienākumus, tomēr vienlaikus audzē inflāciju, turklāt Latvija nav šo cenu
noteicēja globālajā tirgū;
• tādu faktoru izmantošana kā atsevišķu nozaru problēmas kaimiņvalstīs ir nepastāvīga, no
Latvijas neatkarīga iespēja.
• Zema bāze nesakārtotu procedūru dēļ:
• 2016. gadā investīciju aktivitāte cieta no ES fondu plūsmas kavēšanās, tas īpaši nelabvēlīgi
ietekmēja būvniecību, kura šobrīd strauji attīstās no zema līmeņa;
• ar ES fondiem saistīto investīciju trūkums daļēji ietekmēja arī ar tiem tiešā veidā nesaistītos
projektus, jo to pieprasījums varēja būt atkarīgs, piem., no būvniecības aktivitātes vai citu
projektu īstenošanas.

18. STARPTAUTISKAIS VALŪTAS FONDS IR UZLABOJIS REĀLĀ IKP PROGNOZES
0
1
2
3
4
5
6
7
Pasaule ASV Eiro zona Japāna Vācija Lielbritānija Krievija Ķīna
2017*
2017**
2018**
18
SVF reālā IKP izaugsmes prognozes, %
Avots: SVF World Economic Outlook: * - 2016 July update; ** - 2017 July update

19. APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBU VEICINĀJUSI EKSPORTA
IESPĒJU UZLABOŠANĀS; EKSPORTA IENĀKUMUS
PALIELINĀJUŠAS ARĪ CENAS
100
110
120
130
140
150
160
170
2011.1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2012.1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2013.1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2014.1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2015.1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2016.1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2017.1.cet.
2.cet.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums
eksportā pret 2010.g. vidējo
Apstrādes rūpniecības apgrozījums
vietējā tirgū pret 2010.g. vidējo
Kopējais preču eksports pret
2010.g. vidējo
19
Latvijas preču eksports un apstrādes rūpniecības apgrozījums
(4 ceturkšņu slīdošais vidējais pret 2010. gada līmeni, %)
Avots: CSP

20. ENERĢIJAS NOZARES ATTĪSTĪBU DAĻĒJI SEKMĒJUSI ELEKTROENERĢIJAS
RAŽOŠANA IEKŠZEMES VAJADZĪBĀM UN EKSPORTAM PERIODOS, KAD TIKA
RISINĀTAS TEHNISKAS PROBLĒMAS LT-SE STARPSAVIENOJUMA DARBĪBĀ
20Avots: CSP
Elektroenerģijas ražošana un patēriņš, milj. kWh, 4 cet. slīdošā summa
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
2014.
1. cet.
2. cet.3. cet.4. cet. 2015.
1. cet.
2. cet.3. cet.4. cet. 2016.
1. cet.
2. cet.3. cet.4. cet. 2017.
1. cet.
2. cet.
Bruto elektroenerģijas
ražošana kopā
Imports
Eksports
Piegādes iekšējam tirgum

21. TOMĒR KOPUMĀ NO RAŽOŠANAS PUSES IKP KĀPUMS BALSTĀS UZ PLAŠU
NOZARU LOKU
IKP gada pieauguma temps nozaru dalījumā (%, salīdzināmās cenās, s.i.)
4.0
2.1
3.6
10.3
3.1
5.0
5.8
4.3
-0.1
-10.7
0.7
2.0
3.8
5.7
-20 -15 -10 -5 0 5 10 15
IKP
Lauksaimniecība
Enerģija
Apstrādes rūpniecība
Būvniecība
Tirdzniecība
Transports
Tūrisms
IKT
Finanšu pakalpojumi
NĪ
Prof. pakalpojumi
Sabiedriskie pakalpojumi
Māksla, atpūta
2016 2017. 1. cet.
21Avots: CSP; https://www.naudasskola.lv/lv/razosana-un-darba-tirgus#n589-iekszemes-kopprodukts-ta-aprekinasana

22. 22
1.8
2.8 3.5
2.7 2.4 2.3
0.5
2.6
4.0 4.1*
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
2015.
1. cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2016.
1. cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2017.
1. cet.
2.cet.*
Preču un pakalpojumu imports Preču un pakalpojumu eksports
Krājumu pārmaiņas Kopējā pamatkapitāla veidošana
Valdības patēriņš Privātais patēriņš
IKP
Izlietojuma puses komponentu devums (n.s.i.; pp)
IKP gada pieaugumā, %
UZLABOJUMS REDZAMS ARĪ IKP IZLIETOJUMA PUSĒ
Avots: CSP; Eurostat; https://www.naudasskola.lv/lv/razosana-un-darba-tirgus#n589-iekszemes-kopprodukts-ta-aprekinasana;
* - CSP ātrais novērtējums

23. 23
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
Jan
2016
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2017
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl
Iesniegtie projekti Apstiprinātie projekti Izmaksāts finansējuma saņēmējiem
ES struktūrfondu apguve
(% no kopējiem pieejamajiem līdzekļiem)
ES FONDU APGUVE SOKAS LĒNĀK, NEKĀ SĀKOTNĒJI GAIDĪTS
Datu avots: CFLA

24. INVESTĪCIJU IZAUGSME 1. CETURKSNĪ BŪTISKI UZLABOJAS; ĪPAŠS UZLABOJUMS
IEGULDĪJUMOS CITĀS BŪVĒS, TRANSPORTA APRĪKOJUMĀ UN RAŽOŠANAS IEKĀRTĀS
24
-20%
-15%
-10%
-5%
0%
5%
10%
1. cet.
2014
2. cet. 3. cet 4. cet 1. cet.
2015
2. cet. 3. cet 4. cet 1. cet.
2016
2. cet. 3. cet 4. cet 1. cet.
2017
Mājokļi Citas būves Transporta aprīkojums Ražošanas iekārtas Bioloģiskie resursi Intelektuālais īpašums KPV
Devumi investīciju izmaiņās (g/g%; devumi p.p; sez. izl.)
Datu avots: Eurostat
KVP – Kopējā pamatkapitāla veidošana

25. UZKRĀJUMU LĪMENIS LATVIJĀ IR ZEMS, TĀDĒĻ JĀPIESAISTA ĀRĒJAIS
FINANSĒJUMS, PIEMĒRAM, ĀRVALSTU TIEŠO INVESTĪCIJU VEIDĀ
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
20162Q-20171Q
Preces Pakalpojumi
Sākotnējie ienākumi Otrreizējie ienākumi
Tekošais konts
Avots: Latvijas Banka, CSP; * - tās ir saistības, taču tā ir ilgtermiņa interese, nevis spekulatīvi darījumi
Tekošais konts un tā komponenti (% pret IKP)
-25.0
-20.0
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
20162Q-20171Q
Ārvalstu tiešās investīcijas Tekošais konts
ĀTI un TK, % pret IKP

26. JŪNIJĀ LATVIJAS BANKA PAAUGSTINĀJA ŠĀ GADA IKP PIEAUGUMA PROGNOZI
Reālā IKP pieaugums (%) un komponentu devums reālā IKP pieaugumā (pp), n.s.i.
26
2.6
2.1
2.7 2.0
3.3
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2013 2014 2015 2016 2017F
Privātais patēriņš Valdības patēriņš Kopējā pamatkapitāla veidošana
Krājumu pārmaiņas Eksports Imports (-)
IKP
Avots: CSP; LB aprēķini

27. JAUDU IZMANTOŠANAS PAKĀPE IR VĒSTURISKI AUGSTĀ LĪMENĪ; TAS
NORĀDA UZ INVESTĪCIJU NEPIECIEŠAMĪBU
50
55
60
65
70
75
80
2000.1.cet.
3.cet.
2001.1.cet.
3.cet.
2002.1.cet.
3.cet.
2003.1.cet.
3.cet.
2004.1.cet.
3.cet.
2005.1.cet.
3.cet.
2006.1.cet.
3.cet.
2007.1.cet.
3.cet.
2008.1.cet.
3.cet.
2009.1.cet.
3.cet.
2010.1.cet.
3.cet.
2011.1.cet.
3.cet.
2012.1.cet.
3.cet.
2013.1.cet.
3.cet.
2014.1.cet.
3.cet.
2015.1.cet.
3.cet.
2016.1.cet.
3.cet.
2017.1.cet.
3.cet.
27
Jaudu izmantošanas pakāpe rūpniecībā, %
Avots: Eiropas Komisija

28. PIRKTSPĒJAS KĀPUMU NODROŠINA ALGAS PIEAUGUMS KOMPLEKTĀ AR
ZEMU INFLĀCIJU
Atalgojuma līmenis (neto alga) un kāpums
tautsaimniecībā kopumā
Atalgojuma līmenis (neto alga) un kāpums vispārējās
valdības sektorā
28
-40 -20 0 20 40 60 80 100 120
-4 -2 0 2 4 6 8 10 12
Finanses un apdrošināšana
IKT
Enerģija
Valsts pārvalde un aizsardzība
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie…
Ieguves rūpniecība
Transports un uzglabāšana
Būvniecība
Lauksaimniecība
Ūdens apgāde; atkritumu apsaimniekošana
Apstrādes rūpniecība
Administratīvo un apkalpojošo dienestu…
Veselība un sociālā aprūpe
Tirdzniecība
Operācijas ar nekustamo īpašumu
Citi pakalpojumi
Māksla, izklaide un atpūta
Izglītība
Izmitināšana un ēdināšana
-40 -20 0 20 40 60 80 100
-4 -2 0 2 4 6 8 10
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
IKT
Valsts pārvalde un aizsardzība
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Transports un uzglabāšana*
Operācijas ar nekustamo īpašumu
Veselība un sociālā aprūpe
Ūdens apgāde; atkritumu apsaimniekošana*
Izglītība
Māksla, izklaide un atpūta
Enerģija
Gada pieauguma
temps 2017. 1.cet., %
Vidējais gada
pieauguma temps
laikā 2016. 2.cet. -
2017. 1. cet., %
Līmenis pret vidējo,
%, 2016
Avots: CSP

29. ŠOGAD LATVIJAS IKP AUGS STRAUJĀK NEKĀ PĒRN
• Ārējā ekonomiskā vide sāka uzlaboties jau 2016.gada nogalē, vairāku nozīmīgu
tirdzniecības partneru ekonomiskās izaugsmes prognozes paaugstinātas;
pozitīva ietekme jau redzama eksporta datos;
• Investīcijas šogad aug straujāk līdz ar ārējās vides uzlabošanos, mērenu
pirktspējas kāpumu un ES fondu plūsmas pakāpenisku atjaunošanos;
• augsts jaudu izmantošanas līmenis rūpniecībā norāda uz vajadzību pēc papildu
investīcijām;
• uzlabojas kreditēšana;
• atalgojuma pieaugums uztur pirktspējas kāpumu un tas ļauj saglabāt noturīgu
privātā patēriņa pieauguma tempu.

30. ĀRĒJIE FAKTORI IR VEICINĀJUŠI IZAUGSMI PIRMAJĀ PUSGADĀ, TAČU TAS IR
FAKTORS, KAS IR ĀRPUS LV "ROKĀM", TURKLĀT TAM IR ARĪ SAVAS ĒNAS PUSES
30

31. FISKĀLĀ DISCIPLĪNA JOPROJĀM IR AKTUALITĀTE ATSEVIŠĶĀS VALSTĪS
-16
-14
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
2009
2016
31
Vispārējās valdības budžeta bilance eiro zonas valstīs (% no IKP)
Avots: EK Ameco datu bāze

32. ĪPAŠI TĀDĒĻ, KA IEPRIEKŠĒJO GADU LAIKĀ VALDĪBU PARĀDS STRAUJI AUDZIS UN RADA
NOPIETNAS BAŽAS PAR TO ILGTSPĒJĪBU UN TURPMĀKO EKONOMISKO IZAUGSMI
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
2007 2016
91
Valdības parāds eiro zonas valstīs (% no IKP)
Avots: EK Ameco datu bāze
Eiro
zonas
vidējais
65
32

33. TAČU UZ KO MĒS GRIBĒTU BALSTĪT IZAUGSMI?
UZ FAKTORIEM, KO VAIRĀK VAR IETEKMĒT PAŠI
33

34. TAUTSAIMNIECĪBA ATTĪSTĀS ARĪ TAD, JA PAR TO NEKĀ NEZINĀM, TOMĒR KONKRĒTU
REZULTĀTU SASNIEGŠANAI NEPIECIEŠAMA MĒRĶTIECĪGA ATTĪSTĪBAS POLITIKA
34

35. TOSTARP SVARĪGA IR SAPROTAMA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE:
NODOKĻU REFORMA KĻŪST DRĪZĀK PAR NODOKĻU GROZĪJUMIEM, TO
IETEKME UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANOS ATŠĶIRAS
https://www.makroekonomika.
lv/nodoklu-reformas-
priekslikumu-izvertejums
No vienkāršākas, saprotamākas
nodokļu sistēmas, kas izaugsmi
balstītu jau tuvākajos gados
http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeim
as-zinas/26076-infografika-nodoklu-
reforma-2018
Uz sarežģītāku, kompensējošiem
pasākumiem pilnu nodokļu sistēmu
35

36. VĒSTURISKIE UN ĢEOGRĀFISKIE APSTĀKĻI BŪTISKI IETEKMĒJUŠI CILVĒKRESURSUS;
RŪPES PAR TO ATTĪSTĪBU IR PRIORITĀTE
36
65
70
75
80
85
90
95
100
105
1995 2000 2004 2015 2030 2050
Latvija Igaunija
1.4 milj.
2.5 milj.
1.1 milj.
1.7 milj.
Avots: OECD; PIXABAY
Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)

37. STRAUJA IZAUGSME NERETI VIRZĀS KOPSOLĪ AR STRAUJĀKU CENU
PIEAUGUMU, BET KURAS PATĒRIŅA GRUPAS CENU PIEAUGUMS ŠOGAD
VISVAIRĀK PAAUGSTINA INFLĀCIJU?
SPIEDIET PULTS POGU:
37
A – Enerģijas
B - pārtikas, alkohola un tabakas
C - Pārējo tirgojamo preču un pakalpojumu

38. PATĒRIŅA CENU LĪMEŅA KĀPUMU PĀRSVARĀ NOSAKA ĀRĒJI UN / VAI PIEDĀVĀJUMA
PUSES FAKTORI
2.6
-2
-1
0
1
2
3
4
Janv.14
Apr.14
Jūl.14
Okt.14
Janv.15
Apr.15
Jūl.15
Okt.15
Janv.16
Apr.16
Jūl.16
Okt.16
Janv.17
Apr.17
Jūl.17
Pārtika, alkohols, tabaka Enerģija
Citas preces un pakalpojumi SPCI gada inflācija (%)
SPCI gada inflācija (%) komponentu dalījumā (pp.) Gada inflācija (SPCI) un pamatinflācija (%)
38Avots: Eurostat dati; Latvijas Bankas ekspertu aprēķins
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
Inflācija
Pamatinflācija (nemainīgas nodokļu likmes SPCI bez pārtikas, enerģijas
un regulējamajām cenām)

39. PASAULES RESURSU CENU KĀPUMS NE VIEN PALĪDZ GŪT EKSPORTA IENĀKUMUS,
BET ŠOGAD ARĪ BŪTISKI IETEKMĒ INFLĀCIJU
FAO pārtikas cenas,
2002-2004 vidējais līmenis = 100%
Brent naftas cena, USD/ bar
Avots: FAO, Bloomberg 39
20
25
30
35
40
45
50
55
60
01.01.2016
01.03.2016
01.05.2016
01.07.2016
01.09.2016
01.11.2016
01.01.2017
01.03.2017
01.05.2017
01.07.2017
120
140
160
180
200
220
2016I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2017I
II
III
IV
V
VI
VIIPārtika kopā Gaļa Piena produkti Labība

40. ŠOGAD INFLĀCIJA VARĒTU SASNIEGT 2.9%
• Inflācijas īstermiņa svārstības galvenokārt ietekmē:
– globālās resursu (piemēram, pārtikas, enerģijas) cenas, kas pēc ilgāka sarukuma
šobrīd ir nedaudz augstākas nekā, piemēram, pērn 1. pusgadā;
– Arī netiešo nodokļu (akcīze, PVN) pārmaiņu tiešā ietekme uz inflāciju parasti ilgst
12 mēnešus; akcīzes nodoklis dažām precēm tiek pakāpeniski paaugstināts arī
šogad un plānots arī nākamajos gados;
– Vienreizēja ietekme ir arī regulējošiem lēmumiem, piem., enerģijas tirgus
liberalizācijai (šogad un nākamgad tā nedaudz varētu ietekmēt ar dabasgāzes
uzglabāšanu, pārvadi saistīto pakalpojumu cenu un ar laika nobīdi atspoguļoties
patēriņa cenā);
• Ilgtermiņa cenu tendenci ietekmē pieprasījums: ienākumu un pirktspējas kāpums
(pamatinflācija pieaug, lai gan to daļēji ietekmē arī materiālo resursu izmaksas).

41. KOPSAVILKUMS UN IZAICINĀJUMI
• Šobrīd Latvijas tautsaimniecība lielā mērā attīstās uz ārēju vai īslaicīgu faktoru pamata:
• uzlabojušās pasaules ekonomiskās izaugsmes prognozes;
• aug vairāku eksportējamo preču cenas un pieprasījums;
• daži īslaicīgi / bāzes faktori – piem., būvniecības lejupslīde pērn vai specifiski apstākļi enerģētikā sekmē
atsevišķu nozaru attīstību šogad;
• aug atalgojums un pirktspēja, balstot izaugsmi no pieprasījuma puses;
• pietrūkst balstīšanās uz iekšzemē ietekmējamiem faktoriem:
• uzņēmējdarbības vide (tostarp ilgtspējīga nodokļu politika);
• ieguldījumi cilvēkresursos;
• arī inflāciju būtiski ietekmē ārējie faktori, taču būtiska loma ir arī iekšzemes piedāvājuma faktoriem, piemēram,
netiešajiem nodokļiem.
• Izaicinājumi:
• zems darba ražīguma pieaugums rada bažas par konkurētspējas uzturēšanu;
• uzņēmējdarbības vide.