Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāja Jura Kravaļa lekcija "Globālās ekonomikas tendences" Latvijas Universitātē, 2021. gada martā

1. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Globālās ekonomikas tendences
Juris Kravalis
14.04.2021

2. Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO
Tik labi, kā ir šodien, vēl nav bijis nekad
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1820 1860 1900 1940 1980
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā
nabadzībā
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā
nabadzībā
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nenomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Galēja nabadzība Lasītprasme Bērnu mirstība
94
10
88
15
43
4
2015

3. Taču ne visi reģioni iegūst vienādi – smaguma
centrs virzās uz kluso okeānu

4. Taču ne visi reģioni iegūst vienādi – smaguma
centrs virzās uz kluso okeānu
Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze, IKP dati miljardos USD
0
5000
10000
15000
20000
25000
1995 2005 2015 2021
ASV
Ķīna
ES
中国
Zhōng Guó
Vidējā karaliste/
Centrālā zeme

5. Avots: Shutterstock
"Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas 2/3 no
visas pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules
tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18%
pasaules iedzīvotāju. [..] Lai megareģioni darbotos kā integrētas
ekonomiskas vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un
ātrāki veidi kā pārvietot preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas
dzelzceļš to var paveikt, turklāt tas arī rada priekšnoteikumus
"tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā koridoru nākotnē."
/Ričards Florida, 2009/
Iegūst arī lielās pilsētas

6. Kopējais ASV apstrādes rūpniecības
sektorā saražotais apjoms ir
vēsturiski augstākajā līmenī. Tikmēr
nodarbinātība ir pakāpeniski
samazinājusies
Daudz lielāka uzmanība jāpievērš
darbu zaudējušo cilvēku zināšanu
un prasmju paaugstināšanai
Avots: Mark Muro, MIT Technology Review
ASV apstrādes rūpniecības nodarbinātība un izlaides
apjoms salīdzināmās cenās (indekss, 1980=100)
Labāk atalgotas darba vietas bet mazāk
0
50
100
150
200
250
300
1980 1985 1990 1995 2000 2005 2010 2015
Izlaides apjoms Nodarbinātība
Tas skaidrojams ar produktivitātes
pieaugumu, tehnoloģiju attīstību un
ražošanas procesu automatizāciju

7. Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD). Globalizācija aptaujā definēta
kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām
Lielbritānija
Francija
Somija
Dānija
Norvēģija
Zviedrija
Vācija
Austrālija
Hongkonga
Indonēzija
Malaizija
Filipīnas
Singapūra
Taizeme
Vjetnama
ASV
Indija
Apvienotie Arābu Emirāti
Saūda Arābija
20
30
40
50
60
70
80
90
-3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39
Pozitīvs
viedoklis
par
globalizāciju,
%
Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016, %
Jo straujāka ekonomikas izaugsme
jo pozitīvāk iedzīvotāji vērtē globalizāciju

8. Lielākie globalizācijas
ieguvēji un zaudētāji
Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview
(1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna)
un
(2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji
ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas
Tikmēr lielākie zaudētāji
(vai vismaz "neuzvarētāji") ir
(1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un
(2) attīstīto valstu vidusslānis
Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un
2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm
(aprēķini 2005. gada dolāros)
Reālo
ienākumu
izmaiņas
(%)
Ienākumu procentīle
Globālais
vidusslānis
Paši
nabadzīgākie
Paši
bagātākie
Attīstīto valstu
vidusslānis

9. Avoti: shutterstock
Rezultāts: jauna ceļa meklējumi

10. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
►Vairāk iegūst
► Austrumi, Ķīna it sevišķi
► globālais vidusslānis,
► bagātākie
► lielpilsētas
Cilvēce kopumā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu, bet ir
ieguvēji un zaudētāji
10
►Mazāk iegūst
► Eiropas loma turpina mazināties
► attīstīto valstu vidusslānis
► nabadzīgākie
► iedzīvotāji ārpus pasaules metropolēm
Globāli pieaug labklājība, tomēr…
Vai Covid-19 mainīja šīs tendences?

11. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Nākotne pēc Covid-19

12. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Avots: WEO update, IMF, January 2021 12
Sliktie laiki nebūs mūžīgi
nāks strauja atgūšanās

13. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Ķīna pārvarēs Covid-19 krīzi spīdoši
Avots: SVF WEO, 2021. gada janvāra prognozes 13
Āzijas attīstības valstis
(izņemot Ķīnu un Indiju)
Dienvidamerika un
karību valstis
Subsahāras Āfrika
attīstības valstis
Pasaulē kopā
attīstītās valstis
Ķīna
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2021. gada janvārī prognozētais pret 2020. janvārī
prognozēto (par to, kur būsim 2022. gadā)

14. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Avots: SVF WEO, 2021. gada janvāra prognozes 14
Āzijas attīstības valstis
(izņemot Ķīnu un Indiju)
Dienvidamerika un
karību valstis
Subsahāras Āfrika
attīstības valstis
Pasaulē kopā
attīstītās valstis
Ķīna
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2021. gada janvārī prognozētais pret 2020. janvārī
prognozēto (par to, kur būsim 2022. gadā)
Arī attīstītās valstis nebūs lielākie zaudētāji

15. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
….jo aktīva politika - atbalstoša monetārā politika
Avots: Fiscal monitor, SVF, Oktobris 2020 15
0
10
20
30
40
50
60
70
80
IDN TUR MYS HRV GBR POL USA ECB JPN
Coid-19 krīzes laikā centrālo banku nopirkto valsts
parādzīmju daļa no kopējā šajā laikā izlaisto parādzīmju
apjoma (procentos)

16. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
… un atbalstoša fiskālā politika
Avots: Fiscal monitor, IMF, 2020. gada oktobris 16
0
2
4
6
8
10
12
Zemu ienākumu
attsītības valstis
Attīstības un vidēju
ienākumu valstis
G20 Attīstītās valstis
Fiskālās politikas atbalsts, % no IKP
Budžeta izdevumi Ne-budžeta atbalsts (garantijas un tml.)

17. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Zemu ienākumu valstu iespējas ir ierobežotākas
Avots: Fiscal monitor, IMF, 2020. gada oktobris 17
0
2
4
6
8
10
12
Zemu ienākumu
attsītības valstis
Attīstības un vidēju
ienākumu valstis
G20 Attīstītās valstis
Fiskālās politikas atbalsts, % no IKP
Budžeta izdevumi Ne-budžeta atbalsts (garantijas un tml.)

18. Visdrīzāk
Covid-19 krīze vēl padziļinās iepriekš novērotās tendences
Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview
Paši nabadzīgākie (attīstības valstis)
relatīvi zaudēs, jo valsts var palīdzēt maz
Paši bagātākie visdrīzāk iegūs, jo plašais
atbalsts, nodrošināja vērtspapīru tirgu
izaugsmi
Globālais vidusslānis (Ķīna) iegūs, jo
veiksmīgi pārvarēs krīzi
Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un
2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm
(aprēķini 2005. gada dolāros)
Reālo
ienākumu
izmaiņas
(%)
Ienākumu procentīle
Globālais
vidusslānis
Paši
nabadzīgākie
Paši
bagātākie
Attīstīto valstu
vidusslānis
Attīstīto valstu vidusslānis: liels valsts
atbalsts, bet pakalpojumu sektoru smagi
skar epidēmija

19. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Ķīnas ietekmes pieaugums – tā ir jau šodiena
19

20. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Valstīm augstāki parādi – fiskālās politikas iespējas
ierobežotākas nākamajā krīzē
20
2. pasaules karš Lielā recesija Covid-19 krīze
0
20
40
60
80
100
120
140
160
1939
1941
1943
1945
1947
1949
1951
1953
1955
1957
1959
1961
1963
1965
1967
1969
1971
1973
1975
1977
1979
1981
1983
1985
1987
1989
1991
1993
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
Valdību parādi, attīstītās un attīstības valstis (PPS IKP)
ADV (PPPGDP) FM EME (PPPGDP)
Avots: Fiscal monitor, IMF, 2020. gada oktobris

21. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Arī monetārās politikas iespējas būs ierobežotākas
Avots: Bloomberg Finance LP, Deutsche Bank 21
►Līguma par Eiropas Savienības
darbību 123. pants
Aizliegts ir pieļaut konta pārtēriņu, kā arī
aizliegti ir jebkādi citi kredīta
pakalpojumi Eiropas Centrālajā bankā
…. dalībvalstu valdību, reģionālu, vietēju
vai citu publisku iestāžu, vai citu publisku
tiesību subjektu vai publisku uzņēmumu
vajadzībām, kā arī Eiropas Centrālajai
bankai un valstu centrālajām bankām ir
aizliegts tieši pirkt parāda instrumentus no
minētajām iestādēm.

22. Avoti: shutterstock, google.com un www.ecb.europa.eu
Atkal jauna ceļa meklējumi

23. Avoti: shutterstock, google.com un www.ecb.europa.eu
Atkal jauna ceļa meklējumi

24. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Nākotnes izaicinājums – klimata pārmaiņas
Avots: Unshplash 24

25. Eiropas mērķi ir sevišķi ambiciozi
Avots: Eiropas Vides aģentūra, 11/2020
Siltumnīcefekta gāzu emisijas ES – vēsturiskās emisijas, prognozes ambiciozi mērķi
Miljonos tonnu CO2 ekvivalenta
*salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni
Lai virzītos uz
klimatneitralitātes mērķi,
tuvākajās desmitgadēs būs
nepieciešamas
ievērojamas investīcijas,
augstāka oglekļa emisijas cena,
sabiedrības paradumu maiņa,
jaunas prasmes…….

26. Šie mērķi skars pilnīgi visus sektorus
26
Avots: Eiropas Komisija
Lai sasniegtu ES mērķi līdz 2030.gadam samazināt emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni un
vienlaicīgi nodrošinātu ekonomikas izaugsmi būs nepieciešama aktīva visu sektoru līdzdalība un pienesums
-55%

27. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Vai klimata pārmaiņu mēri nenovedīs pie jauna protekcionisma
viļņa?
Avots: 27

28. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Ko darīt Latvijai?
Avots: Shutterstock un Unsplash 28