Lekcija: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Lekcija LiepU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 13. martā viesojās Liepājas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Lekcija: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Lekcija LiepU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 13. martā viesojās Liepājas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Lekcija LU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 12. martā viesojās Latvijas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Prezentācija: Latvijas tautsaimniecība - pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Prezentācija "Latvijas tautsaimniecība - pārkaršanas riski" izmantota vieslekcijā augstskolā RISEBA, 2017. gada 28. novembrī.
Prezentācijas saturs:
• Kas ir pārkaršana?
• Latvijas tautsaimniecības līdzības 2005.-2007. un tagad?
• Latvijas tautsaimniecības atšķirības 2005.-2007. un tagad?
• Rādītāji, kuri vērtējami neviennozīmīgi.
• Pārāk stirpa pieprasījuma puse vai pārāk vāja piedāvājuma puse?
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Lekcija LU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 12. martā viesojās Latvijas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Prezentācija: Latvijas tautsaimniecība - pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Prezentācija "Latvijas tautsaimniecība - pārkaršanas riski" izmantota vieslekcijā augstskolā RISEBA, 2017. gada 28. novembrī.
Prezentācijas saturs:
• Kas ir pārkaršana?
• Latvijas tautsaimniecības līdzības 2005.-2007. un tagad?
• Latvijas tautsaimniecības atšķirības 2005.-2007. un tagad?
• Rādītāji, kuri vērtējami neviennozīmīgi.
• Pārāk stirpa pieprasījuma puse vai pārāk vāja piedāvājuma puse?
Outsource artwork also provide vector artwork services all over the world. Base on your given images, we convert images into vector artwork. All vectors are manually drawn by Professional Graphic Artist. Please go through the portfolio section for verification of our quality. - See more at: http://vector.outsourceartwork.com
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Enerģijas nozares attīstības iespējas makroekonomiskā skatījumāLatvijas Banka
2017. gada 13. septembrī notika Kapitāls Network organizētā konference Enerģētika 2017. Tajā ar prezentāciju "Enerģijas nozares attīstības iespējas makroekonomiskā skatījumā" uzstājās arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula.
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.dzivosiltak
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.
Toms Buls, Ekonomikas ministrija
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
2022.gada 16.septembris
#ESfondi
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējasEkonomikas ministrija
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējas / llze Lore, Ekonomikas ministrija
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 6.jūnijs, Liepāja
video: https://youtube.com/live/ia6nlM3tc8k
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Similar to 2015.–2017.gada budžeta likumprojekts (19)
Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija un Valsts iestāžu darba plāns ēnu eko...Finanšu ministrija
Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.
FM priekšlikums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanaiFinanšu ministrija
Finanšu ministrija atbilstoši valdības deklarācijai izstrādājusi konceptuālo ziņojumu. Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu. Ir arī apskatīts alternatīvs risinājums – progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju sistēmas ieviešana.
Kohēzijas politikas ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības investīciju progr...Finanšu ministrija
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 30. jūnijam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī.
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...Finanšu ministrija
26.martā ministrs Andris Vilks piedalās Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā tiek lemts par 2015.gada budžeta bāzes izdevumiem un 2015.-2017.gada budžeta prioritātēm.
2. 2
1.LATVIJAS EKONOMISKĀ SITUĀCIJA UN RISKI
2.FISKĀLĀS ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJS
3.NODOKĻU IEŅĒMUMU PROGNOZES 2015.-2017.GADAM
4.VALSTS BUDŽETA IZDEVUMI 2015.-2017.GADAM
5.BUDŽETA IZDEVUMI MINISTRIJĀM UN CITĀM CENTRĀLAJĀM VALSTS IESTĀDĒM
6.PAŠVALDĪBU FINANŠU RESURSI
7.PAVADOŠO LIKUMPROJEKTU PAKETE
8.KOPSAVILKUMS
SATURS
4. IKP pieaugums 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos, %
2014.GADĀ LATVIJAS EKONOMIKAS IZAUGSME IR KĻUVUSI LĒNĀKA, TOMĒR TĀ JOPROJĀM IR VIRS ES-28 VIDĒJĀ LĪMEŅA
4
Datu avots: Eurostat
ES-28 vidējais –1,5%
-0,5
0,4
0,4
0,6
0,7
0,7
0,7
1,0
1,1
1,6
1,6
1,7
1,9
2,4
2,5
2,5
2,7
2,9
3,1
3,5
3,6
4,0
-1
-0,5
0
0,5
1
1,5
2
2,5
3
3,5
4
4,5
5. 5
IKP izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni
LATVIJAS GALVENO TIRDZNIECĪBAS PARTNERVALSTU IZAUGSME JOPROJĀM AUGSTĀKA NEKĀ VIDĒJI ES
Datu avots: Eurostat, SVF, FM aprēķini
*Vidējais IKP pieaugums 6 galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pēc eksporta īpatsvara 2013. gadā;
** LR FM prognozes, Eiropas Komisijas Rudens prognozes (4.11.2014) un SVF Rudens prognozes (08.10.2014)
-2
0
2
4
6
8
10
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
2014
2015
2011
2012
2013
2014
Prognoze**
ES
Partnervalstis*
Latvija
6. 6
Ekonomikas sentimenta indekss (ESI)
PĒDĒJO MĒNEŠU LAIKĀ IR UZLABOJIES EKONOMIKAS SENTIMENTA INDEKSS GAN LATVIJĀ, GAN ATSEVIŠĶĀS TĀS PARTNERVALSTĪS
Datu avots: Eiropas Komisija
60
70
80
90
100
110
120
130
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
ES
Vācija
Igaunija
Latvija
Lietuva
Polija
7. 7
IKP pieauguma struktūra 2014.gada trīs ceturkšņos, % pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu
LATVIJAS EKONOMISKO IZAUGSMI 2014.GADA PIRMAJOS TRĪS CETURKŠŅOS NODROŠINĀJA IEKŠĒJAIS PATĒRIŅŠ UN AR TO SAISTĪTĀS NOZARES
Datu avots: CSP
2,8
0,5
1,5
2,4
3,2
9,8
-1,2
1,0
2,2
-2
0
2
4
6
8
10
Citi pakalpojumi
IT un komunikācijas pak.
Finanšu pak. un op. ar NI
Tirdzniecība, izmitināšana
Transports un uzglabāšana
Būvniecība
Rūpniecība
Lauksaimniecība
Kopējā pievienotā vērtība
1,7
0,5
2,1
3,4
2,4
2,5
0
1
2
3
4
5
Eksports
Imports
Investīcijas
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
8. 8
Reģistrētais bezdarbs un darba meklētāju īpatsvars, % ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaita
BEZDARBA LĪMENIS PAKĀPENISKI TURPINA KRISTIES, TAČU SAMAZINĀJUMA TEMPS KĻŪST LĒNĀKS
Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem
Datu avots: CSP, NVA
8,2
21,3
10,6
0
4
8
12
16
20
0
50
100
150
200
250
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
t.sk. ilgstošo bezdarbnieku skaits, tūkst.
reģistrēto bezdarbnieku skaits, tūkst.
reģistrētais bezdarba līmenis, % (labā ass)
darba meklētāju īpatsvars, % (labā ass)
9. 9
Bruto un reālās darba algas izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
2014. GADA 3.CETURKSNĪ TURPINĀJĀS SPĒCĪGS DARBA ALGU PIEAUGUMS
Datu avots: CSP, FM aprēķini
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
real wage, CPI deflated
gross wage
10. 10
Mazumtirdzniecības apgrozījums, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, svērtais devums, %
MAZUMTIRDZNIECĪBĀ VĒROJAMS STABILS PIEAUGUMS
Datu avots: CSP, FM aprēķini
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
2010
2011
2012
2013
2014
Degviela
Pārtika
Nepārtika (-degviela)
Mazumtirdzniecība
11. 11
Apstrādes rūpniecības izlaide
ĢEOPOLITISKĀ SITUĀCIJA KAVĒ APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS STRAUJĀKU IZAUGSMI
Datu avots: CSP
-30
-20
-10
0
10
20
30
70
80
90
100
110
120
130
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma indekss, sez. izl. (2010=100)
Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, % (labā ass)
12. 12
LATVIJAS OSTĀS UN DZELZCEĻĀ 2014.GADĀ VĒROJAMS KRAVU APGROZĪJUMA PIEAUGUMS
Datu avots: CSP, Klaipēdas osta
Kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumkrastaostās, milj. t
4.8%
6.8%
0.1%
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
Pavisam
Naftas produkti
Ogles
2010
2011
2012
2013
2014
Kravu apjoms Latvijas ostās tūkst. t, janvāris-oktobris
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
0
5
10
15
20
25
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
2010
2011
2012
2013
2014
Ostas
Dzelzceļš
Transporta nozare g/g (labā ass), %
Kravu apjoms ostās un dzelzceļā, milj. t, ceturkšņi
21.9%
6.5%
-14.3%
14.0%
7.3%
-7.3%
-0.6%
10.4%
2.5%
-21.9%
7.9%
17.3%
Ustjluga
Sanktpēterburga
Primorska
Rīga
Klaipēda
Ventspils
Tallina
Visocka
Kaļiņingrada
Būtiņģe
Liepāja
Viborga
0
10
20
30
40
50
60
70
2013 I-X
2014 I-X
13. 13
Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. euro
AUGUSTĀ UN SEPTEMBRĪ EKSPORTA GADA PIEAUGUMA TEMPI KĻUVUŠI NEGATĪVI
Datu avots: CSP
-600
-400
-200
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Bilance
Eksports
Imports
14. 14
Izmaiņas eksportā pa preču grupām, milj. euro
2014.GADA TRĪS CETURKŠŅOS VĒROJAMS NELIELS EKSPORTA PIEAUGUMS, KO GALVENOKĀRT NODROŠINA KOKRŪPNIECĪBA
Datu avots: CSP, FM aprēķini
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
-500
-400
-300
-200
-100
0
100
200
300
400
500
600
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Lauksaimniecības preces un pārtika
Koksne un koksnes izstrādājumi
Satiksmes līdzekļi
Mehānismi un ierīces
Metāli un to izstrādājumi
Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Minerālprodukti
Citas preces
Eksporta gada pieaugums (%, labā ass)
15. 15
Patēriņa cenu indekss (PCI), %
ŠOGAD INFLĀCIJA SAGLABĀJAS ZEMA, BET SALĪDZINĀJUMĀ AR ES VIDĒJO LĪMENI VĒRTĒJAMA ATZINĪGI
Datu avots: CSP, FM aprēķini
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
2009
2010
2011
2012
2013
2014
pamatinflācija
nodokļi
importētā inflācija
PCI
16. 16
IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %
ĀRĒJĀS VIDES PASLIKTINĀŠANĀS NOTEICA EKONOMISKĀS IZAUGSMES PROGNOZES SAMAZINĀŠANU
Datu avots: CSP, FM aprēķini
2,8
2,3
2,4
2,9
2,8
3,3
+11,2
+9,6
-3,2
-14,2
-2,9
+5,3
+5,2
+4,2
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
2014
2015
2016
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Prognoze
pret iepriekšējā gada atb.ceturksni
gada pieaugums
18. 18
MAKROEKONOMISKĀ SCENĀRIJA RISKI
Ekonomiskās attīstības pozitīvie un negatīvie riski
« + »
« –»
Ekonomiskāsizaugsmes atjaunošanās eirozonā notiek straujāk nekā prognozēts
Ģeopolitiskās situācijas turpmāka pasliktināšanās saistībā ar konfliktuUkrainā un jaunu Krievijas sankciju noteikšana, kā arī ekonomiskās izaugsmes pasliktināšanās reģionā.
Ražošanas atsākšana AS «KVVLiepājas metalurgs» veicinās apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu
Patērētāju, uzņēmēju un investorunoskaņojuma pasliktināšanās, kā arī citi Krievijas noteikto sankciju netiešie efekti, var bremzēt iekšējo patēriņu, jaunas investīcijas un mazināt ārējo pieprasījumu no citām sankciju skartajām valstīm.
EiropasKomisijas 315 miljardu eiro vērtā investīciju plāna veiksmīga ieviešana.
Vidējā termiņā lielākaisrisks ekonomikas izaugsmei Latvijā ir darbspējīgoiedzīvotāju skaita samazināšanās.
Algu pieaugumam ilgstoši turpinot pārsniegt produktivitātes kāpumu Latvija var zaudēt eksporta konkurētspēju un apjomus, kā rezultātā tiktu ierobežotas investīcijas un potenciālās izaugsmes līmenis.
Attīstības valstu, tostarp Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās.
ASV monetārās politikasizmaiņas, tai kļūstot mazāk ekspansīvai var bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi.
24. 24
LIKUMPROJEKTS «PAR VIDĒJA TERMIŅA BUDŽETA IETVARU 2015., 2016. UN 2017.GADAM» (5)
Vispārējās valdības budžeta bilance un strukturālā bilance
-10,0
-9,0
-8,0
-7,0
-6,0
-5,0
-4,0
-3,0
-2,0
-1,0
0,0
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015*
2016*
2017*
2018*
2019*
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
*strukturālās bilances mērķi
25. 25
LIKUMPROJEKTS «PAR VIDĒJA TERMIŅA BUDŽETA IETVARU 2015., 2016. UN 2017.GADAM» (6)
Fiskālo risku deklarācija
Fiskālo risku vadības apraksts:
Fiskālo risku vispārējā vadība; Fiskālo risku vispārējās vadības mehānisms Fiskālo risku klasifikācija; Fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes.
Fiskālo risku reģistrā iekļautie fiskālie riski:
A. Kvantificējamie fiskālie riski
Valsts galvojumi
Valsts aizdevumi
Kvantificējamie riski labklājības nozarē
Kārtējo maksājumu Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai pieaugums
Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmas
Valsts galvojums studiju un studējošo kreditēšanai
Valsts galvojums aizdevumiem lauksaimniekiem un maziem un vidējiem uzņēmējiem
Kapitāls uz pieprasījumu
B. Nekvantificējamie fiskālie riski
Tiešās un netiešās saistības publiskās un privātās partnerības un koncesijas līgumos
Valsts kapitālsabiedrības
Starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu izpilde
26. 26
•Kopumā budžets sagatavots atbilstoši FDL nosacījumiem;
•Pastāv riski, ka budžeta izpildes laikā deficītu neizdosies noturēt (inflācija, pašvaldību bilances, izdevumi pensiju un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem);
•Fiskālā nodrošinājuma rezervei vajadzētu būt lielākai;
•Fiskālās politikas izaicinājumi:
LIKUMPROJEKTS «PAR VIDĒJA TERMIŅA BUDŽETA IETVARU 2015., 2016. UN 2017.GADAM» (7)
Fiskālās disciplīnas padomes ziņojums -galvenie secinājumi
Latvijas nodokļu ieņēmumu daļa no IKP ir viena no zemākajām ES dalībvalstu vidū, tā ir trešā zemākā, apsteidzot Lietuvu un Rumāniju.
Budžeta projektā un Ietvara likumā formulētā nodokļu politika nepiedāvā uzlabojumus līdz 2017. gadam.
Padome norāda, ka, samazinot nodokļu slogu un tādā veidā samazinot valsts izdevumus (procentuāli pret IKP) tiek apdraudētas valsts spējas nodrošināt valsts pakalpojumus.
47. 47
LATVIJAS NACIONĀLĀ ATTĪSTĪBAS PLĀNA UN VALSTS AIZSARDZĪBAS KONCEPCIJAS REALIZĀCIJA UN VALSTISKI NOZĪMĪGU PASĀKUMU ĪSTENOŠANA
118,5
103,8
80,6
42,4
49,2
53,9
19,2
63,7
136,1
0,0
50,0
100,0
150,0
200,0
250,0
300,0
2015
2016
2017
Pārējās
NAP
VAK
Jaunās politikas iniciatīvas, kas nodrošina Valsts aizsardzības koncepcijas realizāciju
Jaunāspolitikasiniciatīvas,kasnodrošinaLatvijasNacionālāattīstībasplānarealizāciju:
prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»
prioritāte «Cilvēka drošumspēja»
prioritāte «Izaugsmi atbalstošas teritorijas»
Pārējāsjaunāspolitikasiniciatīvasuncitipasākumi,taiskaitā:
-finansējumsdarbasamaksasjautājumurisināšanai;
-ēnuekonomikasapkarošanaspasākumi;
-pārejasposmavalstsatbalstauninvestīcijuveicināšanaspasākumilauksaimniecībā;
-pašvaldībuautoceļuunieluikdienasuzturēšana,ceļuremonts;
-asistentapakalpojumapersonāmarinvaliditātinodrošināšanaipašvaldībās.
milj. euro
48. 48
LATVIJAS NACIONĀLĀ ATTĪSTĪBAS PLĀNA VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢISKO MĒRĶU UN PRIORITĀŠU ĪSTENOŠANA
Prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»,
tai skaitā,
1)valstsbudžetadotācijasatjaunošanazinātniskāsdarbībasattīstībasnodrošinājumamaugstskolāsunkoledžās
2)LatvijaspārstāvniecībasOECDatvēršana,darbībasnodrošināšana
Prioritāte «Cilvēka drošumspēja»,
tai skaitā,
1)ambulatoroveselībasaprūpespakalpojumugaidīšanasrindusamazināšanaunreģionālāspieejamībasuzlabošana
2)stacionāropakalpojumuapjomapalielināšana,palielinotplānveidahospitalizācijuapjomu
3)pacientuiemaksuunlīdzmaksājumusamazinājums
4)profesionālāsizglītībaspievilcībasunpieejamībasveicināšana(audzēkņustipendijas)
Prioritāte«Izaugsmiatbalstošasteritorijas»
taiskaitā,
1)sabiedriskātransportapakalpojumuīstenošanavienotāmaršrututīklā
2)publiskopakalpojumupieejamībasnodrošināšanasaskaņāarvienaspieturasaģentūrasprincipu
8,4
8,2
8,1
28,3
34,1
37,7
5,7
6,9
8,1
0,0
20,0
40,0
60,0
80,0
2015
2016
2017
Izaugsmi atbilstošas teritorijas
Cilvēka drošumspēja
Tautas saimniecības izaugsme
53,9
42,4
49,2
Jaunās politikas iniciatīvas sadalījumā pa NAP2020 prioritātēm
milj. euro
49. 49
3,8
1,9
0,8
0,5
0,5
0,2
0,2
0,1
0,1
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2,5
3,0
3,5
4,0
TM
LM
62.resors
VM
IZM
KM
IeM
ZM
Pārējie*
MINIMĀLĀS MĒNEŠA DARBA ALGAS PAAUGSTINĀŠANA LĪDZ 360 EURO UN MĒNEŠA DARBA ALGAS SKALU MINIMUMA KOREKCIJAI AR 2015.GADA 1.JANVĀRI(valsts budžeta iestādes, neieskaitot Kultūras ministrijai un Veselības ministrijai paredzēto papildu finansējumu valsts kapitālsabiedrībām)
Kopā:
2015.gadā –8,2 milj. euro
2016.gadā –8,2 milj. euro
2017.gadā –8,2 milj. euro
milj. euro
*Prokuratūra –38 619 euro, AiM–34 913 euro, EM –24 670 euro, VARAM –20 644 euro, Saeima –9 382 euro, ĀM –8 617 euro, FM –4 746 euro, ST –3 029 euro, MK –1 869 euro, KNAB –119 euro, CVK –64 euro
t.sk., uzturlīdzekļu apmēra paaugstināšanai 3,6 milj. euro
50. 50
35,2
5,8
2,4
2,3
2,2
2,1
1,9
1,7
1,7
1,4
1,2
1,0
0,9
0,7
0,6
0,4
0,3
0,2
0,1
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
30,0
35,0
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā
FINANSĒJUMS LATVIJAS PREZIDENTŪRAS EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMĒ NODROŠINĀŠANAI 2015.GADĀ
Finansējums Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē nodrošināšanai 2015.gadā 62,2 milj. euro
milj. euro
52. 22,3
22,3
25,3
20,4
19,6
0
5
10
15
20
25
30
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA UN SAEIMA
3,1
3,1
8,4
4,0
4,0
0
5
10
2014
2014*
2015
2016
2017
52
milj. euro
Valsts prezidenta kanceleja
Saeima
Papildu finansējums:
2015.gadā:
1654 046 euro–Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā nodrošināšanai;
1508213 euro–ēkas Jēkaba 6/8 kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, kā arī biroja tehnikas iegādei.
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Papildu finansējums:
2015.gadā:
4872 255 euro Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu reprezentācijas mēbeļu iegādei un izgatavošanai.
53. 7,2
7,8
6,1
5,5
5,0
1,0
1,1
1,0
0,1
0,1
0
2
4
6
8
10
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
MINISTRU KABINETS
53
taiskaitā:
-valstspārstāvībastarptautiskajosšķīrējtiesasprocesos(ikgadu–0,4milj. euro);
-Latvijaskonkurētspējasnovērtējumsuntāuzraudzības(monitoringa)sistēma(2015.g. –0,3milj.euro,2016.g.–0,3milj.euroun2017.g.–0,5milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,7
0,7
0,9
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Pasākums
2014. gads
2015. gads
Izdevumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā (milj. euro)
2,6
0,3
54. 54
4,7
4,7
5,2
4,4
4,4
0,72
0
1
2
3
4
5
6
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFPKORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJSUN PĀRRESORU KOORDINĀCIJAS CENTRS
Korupcijasnovēršanasun apkarošanasbirojs
Pārresorukoordinācijascentrs
0,6
0,6
0,6
0,6
0,6
0,0
0,1
0,2
0,3
0,4
0,5
0,6
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
milj. euro
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,08
0,04
0,04
taiskaitā:
-sabiedrībasizglītošana(2015.g.–0,04milj.euro);
-sociālākampaņa(ikgadu–0,04milj.euro).
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
55. 1,0
1,1
1,5
1,3
1,2
5,3
6,8
4,1
0,7
0,004
0
2
4
6
8
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFPSABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU REGULĒŠANAS KOMISIJA
5,1
5,1
5,1
5,1
5,1
0
2
4
6
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
55
Sabiedrības integrācijas fonds
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
tai skaitā:
-diasporasatbalstapasākumi,t.sk.atbalstsdiasporasunLatvijasbērnukopīgāmnometnēmLatvijāunpilsoniskāslīdzdalībasveicināšanasprogrammai(ikgadu–0,4milj.euro).
2014.gads
2015.gads
2016.gads
0,4
0,4
0,4
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
56. 214,8
218,6
252,8
295,1
370,6
10,9
12,6
1,1
0,4
0,1
0
100
200
300
400
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA
56
taiskaitā:
-paaugstinātasgatavībasspēkuunsabiedrotoklātbūtnesnodrošināšana(2015.g.–5,0milj.euro, 2016.g.–11,5milj.euro,2017.g.–12,0milj.euro);
-izlūkošanas,gaisatelpasnovērošanasunpretgaisaaizsardzībasspējas(2015.g.–3,7milj.euro,2016.g.– 14,0milj.euro,2017.g.–26,2milj.euro);
-zemessardzesattīstībaunpaaugstinātāsgatavībasapakšvienībuizveideno2015.līdz2018.gadam(2015.g.–3,3milj.euro,2016.g.–7,3milj.euro, 2017.g.–30,1milj.euro);
-NBSesošospējuattīstībainepieciešamāskapacitātesnodrošināšanaunsociālogarantijunodrošināšanaaizsardzībasnozarēstrādājošiem(2015.g.–2,6milj. euro,2016.g.–4,6milj.euro,2017.g.–8,4milj.euro);
-karavīrumēnešalgureforma(2016.un2017.g.–10,0miljeuro);
-speciālouzdevumuvienībasspējuattīstība(2015.g.– 1,3milj.euro,2016.g.–5,5milj.euro,2017.g.–9,8milj.euro);
-pārējiepasākumi(2015.g.–3,4milj.euro,2016.g.– 10,9milj.euro,2017.g.–39,7milj.euro).
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
19,3
63,8
136,2
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Finansējums atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumam:
2015.gadā -1% no IKP
2016.gadā -1,1% no IKP
2017.gadā -1,3% no IKP
57. 79,3
87,0
85,9
51,1
51,9
2,3
2,7
1,7
1,0
1,0
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
ĀRLIETU MINISTRIJA
57
taiskaitā:
-ārpolitiskoaktivitāšuuzturēšanaunpadziļināšanaAustrumupartnerībasunCentrālāzijasvalstuvirzienā,diplomātiskoaktivitāšupaplašināšanajaunoārpolitiskoizaicinājumuapstākļos(ikgadu– 0,8milj.euro);
-LatvijaspārstāvniecībasOECDatvēršana,darbībasnodrošināšana(2015.g.–0,3milj.euro,2016.g.– 0,8milj.euro,2017.g.–0,7milj.euro);
-attīstībassadarbībasprojektuīstenošana(ikgadu–0,2milj.euro);
-LatvijasvēstniecībasKorejasRepublikāatvēršanaundarbībasnodrošināšana(2016.g.–0,1milj. euro,2017.g.–1,0milj.euro);
-Rīgaskonferencesuncitupasākumuorganizēšana(ikgadu–0,1milj.euro);
-Latvijasciviloekspertudalībastarptautiskajāscivilajāsmisijāsunoperācijās(2015.g.-0,1milj. euro).
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
1,6
2,0
2,9
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Pasākums
2014. gads
2015. gads
Izdevumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā (milj. euro)
24,4
35,2
58. 106,1
106,3
96,0
133,8
83,3
90,8
127,0
146,4
5,6
2,5
0
50
100
150
200
250
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
EKONOMIKAS MINISTRIJA
58
taiskaitā:
-būvniecībasvalstskontrole(2015.g.–1,9milj. euro,2016.un2017.g.–2,1milj.euro);
-pasākumuplāns2021.gadatautasskaitīšanassagatavošanaiunorganizēšanai(ikgadu0,2miljeuro);
-EkonomikasministrijaspārstāvībasnodrošināšanatāskompetencēesošajāsOECDkomitejāsundarbagrupās(ikgadu0,2miljeuro).
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
2,3
2,5
2,5
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Pasākums
2014. gads
2015. gads
2016. gads
2017. gads
Izdevumi elektroenerģijas lietotāju atbalstam(milj. euro)
29,3
28,0
61,3
19,6
59. 767,7
748,4
770,6
777,2
763,9
116,7
140,2
122,4
13,7
3,6
0
200
400
600
800
1 000
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
FINANŠU MINISTRIJA
taiskaitā:
-ēnuekonomikasapkarošanaspasākumunodrošināšanai(ikgadu6,6milj.euro);
-darbadrošībasprasībunodrošināšana(2015.g.–0,2milj.euro);
-arsabiedrībasinformēšanusaistītiepasākumi,laiskaidrotunodokļumaksāšanasnepieciešamībuuninformētu,kādiemmērķiemtieknovirzītisamaksātienodokļi(ikgadu0,2milj.euro);
-Āfrikascūkumēraapkarošanaspasākumuīstenošana(2015.g.–0,07milj.euro);
-Latvijasinterešupārstāvniecībamuitasunnodokļujautājumos(2015.g.–0,05milj.euro,2016.un2017.g.–0,1milj.euro);
-jaunolikuma"ParValstsieņēmumudienestu"normuieviešanai(2015.g.–0,06milj.euro,2016.un2017.g.–0,05milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
7,2
7,0
7,0
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
59
Tai skaitā, kārtējie maksājumi
ES budžetā:
2015.g. –284,5 milj. euro
2016.g. –302,6 milj. euro
2017.g. –319,3 milj. euro
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Tai skaitā, valsts parāda
apkalpošanas izdevumi:
2015.g. –323,0 milj. euro
2016.g. –283,9 milj. euro
2017.g. –297,9 milj. euro
60. 257,6
263,9
279,2
282,9
278,4
26,4
32,3
16,7
7,2
0,2
0
50
100
150
200
250
300
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
IEKŠLIETU MINISTRIJA
60
taiskaitā:
-uzvienlīdzīgiemprincipiembalstītasatlīdzībasnodrošināšana(atvaļinājumapabalsts,atlaišanas(atvaļināšanas)pabalsts,prēmijasaskaņāarikgadējodarbībasuntāsrezultātunovērtējumu,veselībasapdrošināšana,Drošībaspolicijasamatpersonukonkurētspējīgaatalgojumanodrošināšana)(ikgadu– 6,5milj.euro);
-drošībaspolicijaskapacitātesstiprināšanavalstsiekšējāsdrošībasnodrošināšanai,izveidojotPasažieruinformācijasanalīzesunTermiņuzturēšanāspieprasītājupārbaužunodaļas(informācijaklasificēta)(2015.g.–1,2milj.euro,2016.un2017.g.–1,7milj.euro);
-amatpersonuarspeciālajāmdienestapakāpēmnodrošināšanaarformastērpiemunspeciālajiemaizsargtērpiem(ikgadu-1,1milj.euro)
-Iekšlietuministrijaspadotībāesošoiestāžunodrošināšanaardienestašaujamieročiemuntoaprīkojumu(ikgadu–1,1miljeuro);
-pārējiepasākumi(2015.g.–1,7milj.euro,2016.g.–1,7milj.euro,2017.g.–1,4milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
11,6
12,1
11,8
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
milj. euro
61. 231,9
240,6
252,6
250,1
252,1
106,8
206,0
202,1
29,7
26,9
0
100
200
300
400
500
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA
61
taiskaitā:
-valstsbudžetadotācijasatjaunošanazinātniskāsdarbībasattīstībasnodrošinājumamaugstskolāsunkoledžās(2015.g.–4,0milj.euro,2016.un2017.g. –5,0milj.euro);
-profesionālāsizglītībaspievilcībasunpieejamībasveicināšana(audzēkņustipendijas)(2015.g.–2,5milj.euro,2016.un2017.g.–7,5milj.euro);
-atbalstapalielināšanaprofesionālāsievirzessportaizglītībasprogrammuīstenošanai(2016.un2017.g. –1,9milj.euro);
-valstsfunkcijusportanozarēizpildesnodrošināšananemainīgālīmenīsalīdzinājumāar2014.gadu(2016. un2017.g.–0,6milj.euro);
-atbalstapalielināšanapielāgotajamsportam(2016. un2017.g.–0,3milj.euro);
-LatvijasTop50sportistuatbalstaprogrammaceļāuzOlimpiskajāmmedaļām(2016.un2017.g.–0,1milj.euro);
-pārējiepasākumi(2015.g.0,5milj.euroun2016.un2017.g.–0,6milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
7,0
16,0
16,0
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
62. 73,4
82,4
74,1
72,2
72,2
433,4
482,3
399,1
269,4
239,0
0
100
200
300
400
500
600
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA
taiskaitā:
-pārejasposmavalstsatbalsta(PPVA)uninvestīcijuveicināšanaspasākumilauksaimniecībā(2015.g.–33,0milj.euro, 2016.g.–26,2milj.euro,2017.g.–1,6milj.euro);
-Āfrikascūkumēraapkarošanaspasākumuīstenošanai(2015.g.–0,1milj.euro);
-pārējiepasākumi(2015.g.–0,2milj.euro, 2016.g.un2017.g.–0,1milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
33,3
26,3
1,7
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
62
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
milj. euro
Pasākumi
2014. gads
Atbalsts piena ražotājiem, kuri cietuši no Krievijas Federācijas ekonomiskajām sankcijām pret Latvijas Republiku (milj. euro)
6,0
Finansējums Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai (milj. euro)
2,0
63. 243,7
248,9
276,3
286,8
286,8
275,6
332,4
271,5
53,7
0,1
0
100
200
300
400
500
600
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
SATIKSMES MINISTRIJA
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
taiskaitā:
-sabiedriskātransportapakalpojumuīstenošanavienotāmaršrututīklā(ikgadu–5,0milj.euro);
-mērķdotācijaspašvaldībuautoceļuunieluikdienasuzturēšanai(ikgadu–7,1milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
12,1
12,1
12,1
63
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
milj. euro
Finansējumscitiem pasākumiem,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
18,6
14,9
14,9
taiskaitā:
-arostudarbībusaistītāspubliskāslietošanasinfrastruktūrasattīstībaiunvalstsautoceļuinfrastruktūrasattīstībaiunvalstsautoceļuuzturēšanaiunrekonstrukcijai(2015.g.–18,6milj.euroun2016.un2017.g.–14,9milj. euro).
64. 492,2
496,1
560,8
556,7
555,1
50,2
66,5
16,5
6,7
6,6
0
100
200
300
400
500
600
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA (pamatbudžeta izdevumi)
64
Finansējumsjaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
9,4
9,2
9,2
taiskaitā:
-asistentapakalpojumapersonāmarinvaliditātinodrošināšanapašvaldībās(ikgadu3,0milj.euro);
-samaksasparpakalpojumusniegšanupaaugstināšanainstitūcijās,kurasuznoslēgtolīgumupamatanodrošinavalstsfinansētoilgstošassociālāsaprūpesunsociālāsrehabilitācijaspakalpojumusniegšanu,unčetrāspsihoneiroloģiskoslimnīcuilgstošassociālāsaprūpesunsociālāsrehabilitācijasnodaļās(ikgadu–1,6milj.euro);
-centralizētofunkcijuunminimālosociālogarantijunodrošināšananozaresinstitūcijāsstrādājošiem(ikgadu1,4milj.euro)
-sociālāsrehabilitācijasnodrošināšananovardarbībascietušāmpilngadīgāmpersonāmunvardarbībuveikušāmpersonām(ikgadu–0,6milj.euro);
-pārējiepasākumi(2015.g.–2,8milj.euro,2016.un2017.g.–2,6milj.euro).
Ieskaitot transfertu uz valsts speciālo budžetu:
2015.g. –210,0 milj. euro;
2016.g. –197,0 milj. euro;
2017.g. -191,1 milj. euro
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Ar 2015.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē –11,38 euro, par otro bērnu ģimenē –22,76 euro, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem –34,14 euro.
65. 65
2074,3
2092,5
2147,0
2194,8
2247,8
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Ar 2015.gada 1.janvāri tiek atcelti noteiktie pabalstu apmēra ierobežojumi slimības, bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstiem.
Plānotie izdevumi pensiju indeksācijām valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā
Pasākums
2015.gads
2016.gads
2017.gads
2014.g. indeksāciju nodrošināšanai
39,2
38,9
38,6
2015.g.indeksācijām
15,6
61,9
61,4
2016.g.indeksācijām
11,8
47,0
2017.g.indeksācijām
12,8
Kopā:
54,8
112,6
159,8
Vecuma pensijas un bezdarbnieka pabalsta plānotais vidējais apmērs mēnesī (euro)
Pasākums
2015.gads
2016.gads
2017.gads
Vecumapensijas
285,48
292,43
301,06
Bezdarbniekapabalsts
225,30
236,01
248,40
66. 161,1
164,6
177,1
189,7
206,9
4,6
3,1
2,0
0,9
0,2
0
50
100
150
200
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
TIESLIETU MINISTRIJA
66
taiskaitā:
-darbasamaksaspaaugstināšanaApgabaltiesasunrajona(pilsētas)tiesastiesudarbiniekiem(vidējipar8%)(ikgadu-1,1milj.euro);
-Satversmesaizsardzība(klasificētainformācija) (2015.g.–1,2milj.euro,2016.g.–0,8milj.euro, 2017.g.–2,1milj.euro);
-uzvienlīdzīgiemprincipiembalstītasatlīdzībasnodrošināšanaIeslodzījumuvietupārvaldei,taiskaitāārstniecībaspersonām(2015.un2016.g.– 0,5milj.euro,2017.g.–0,9milj.euro);
-Uzņēmumureģistraēnuekonomikasapkarošanaspasākumi(2015.g.-0,01milj.euro);
-minimālāsmēnešadarbaalgaspaaugstināšanailīdz360eurounmēnešadarbaalgasskaluminimumakorekcijaiar2015.gada1.janvāri(t.sk., uzturlīdzekļuapmērapaaugstināšanai(ikgadu- 3,8milj.euro).
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
6,6
6,1
7,8
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Pasākums
2015. gads
2016. gads
2017. gads
Jauna cietuma būvniecība Liepājā (milj. euro)
2,3
15,0
30,0
67. 75,1
93,4
64,5
48,5
49,1
170,0
219,8
143,0
17,0
1,9
0
50
100
150
200
250
300
350
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA
67
taiskaitā:
-publiskopakalpojumupieejamībasnodrošināšanasaskaņāarvienaspieturasaģentūrasprincipu(ikgadu–1,1milj.euro);
-dabaskapitālaizmantošanazaļāstautsaimniecībasveicināšanā(2015.g.–0,9milj.euro,2016.un2017.g. –0,7milj.euro);
-neatliekamiepasākumivalstsfunkcijuveikšanasnodrošināšanai(ikgadu0,8milj.euro);
-videsmonitoringsunzvejaskontrole(2015.g.–0,6milj.euro,2016.un2017.g.–0,4milj.euro);
-drošaradioaktīvovieluapsaimniekošanaunavārijuriskanovērtēšanasunrīcībasavārijassituācijasefektīvanodrošināšana(2015.g.–0,3milj.euro, 2016.g.–0,5milj.euro,2017.g.-0,3milj.euro);
-pārējiepasākumi(2015.g.–0,3milj.euro,2016.g.– 0,5milj.euro,2017.g.-0,7milj.euro).
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
4,0
4,0
4,0
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
Pasākums
2014. gads
2014. gads*
2015. gads
2016. gads
2017. gads
Emisijaskvotu izsolīšanas instruments (milj. euro)
15,7
7,0
14,1
14,1
14,5
Klimata pārmaiņu finanšu instruments (milj. euro)
29,2
55,0
14,7
0,3
-
68. 118,5
121,5
122,2
125,1
127,3
9,2
10,0
10,5
4,7
2,2
0
20
40
60
80
100
120
140
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
KULTŪRAS MINISTRIJA
68
taiskaitā:
-drošumspēja(atalgojumapalielināšanavalstskapitālsabiedrībās(teātros,koncertorganizācijās), kultūrasmantojumaiestādēs,muzejosunmūzikasunmākslasvidusskolās)(ikgadu–2,7milj.euro);
-LatvijasRepublikassimtgadessaturaveidošana(2015.g.–1,0milj.euro,2016.g.–1,4milj.euro, 2017.g.-5,0milj.euro);
-iesāktokultūrasobjektuatvēršanauntosaturaradīšana(ikgadu–1,1milj.euro);
-2015.gads-RaiņaunAspazijasgads(2015.g.– 0,4milj.euro);
-izstādes"Stūramāja.LietaNr.1914/2014" darbībasturpināšana(ikgadu–0,08milj.euro);
-pārējiepasākumi(ikgadu0,2milj.euro).
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
5,5
5,5
9,1
milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim.
69. 713,1
727,7
744,2
745,2
745,2
11,9
11,7
7,7
0,2
0,2
0
100
200
300
400
500
600
700
800
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
VESELĪBAS MINISTRIJA
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim
69
taiskaitā:
-minimālāsmēnešadarbaalgaspieaugumakompensācijaiveselībasaprūpespakalpojumutarifos(ikgadu7,7milj.euro);
-ambulatoroveselībasaprūpespakalpojumugaidīšanasrindusamazināšanaiunreģionālāspieejamībasuzlabošanai(ikgadu9,9milj.euro);
-stacionāropakalpojumuapjomapalielināšanai, palielinotplānveidahospitalizācijuapjomu(ikgadu4,4milj.euro);
-pacientuiemaksuunlīdzmaksājumusamazinājumam(ikgadu2,7milj.euro);
-kompensējamomedikamentuunmateriālusistēmasunretoslimībumedikametozāsārstēšanassistēmasuzlabošanai(ikgadu2,5milj.euro);
-rezidentuapmācībasnodrošināšanai(ikgadu1,7milj. euro);
-E-veselībassistēmasattīstīšanaiunuzturēšanaiNacionālajāveselībascentrā(ikgadu0,8milj.euro);
-pārējiepasākumiikgadu0,9milj.euro.
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
30,6
30,6
30,6
milj. euro
70. 70
1,1
1,1
1,1
1,1
1,1
0,1
0,1
0,03
0,0
0,2
0,4
0,6
0,8
1,0
1,2
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
TIESĪBSARGA BIROJS UN CENTRĀLĀ ZEMES KOMISIJA
Tiesībsargabirojs
milj. euro
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,05
0,05
0,05
taiskaitā:
-Tiesībsargapieejamībareģionos(0,03milj.euroikgadu);
-Pārraudzībassociālounekonomiskotiesībujomānodrošināšanai(0,02milj.euroikgadu).
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim
0,12
0,12
0,10
0,11
0,11
0,00
0,05
0,10
0,15
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
Centrālā zemes komisija
71. 71
CENTRĀLĀ VĒLĒŠANU KOMISIJA UN VALSTS KONTROLE
Valsts kontrole
4,8
4,8
5,2
5,3
5,4
0,05
0,2
0
1
2
3
4
5
6
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,5
0,6
0,7
taiskaitā:
-publiskāsektorarevīzijasefektivitātespaaugstināšanai, preventīviempasākumiempārkāpumuunnelietderīguizdevumumazināšanai(2015.g.–0,5milj.euro,2016.g.– 0,6milj.euro,2017.g.–0,7milj.euro).
milj. euro
6,1
6,2
0,4
0,4
0,8
0,0
1,0
2,0
3,0
4,0
5,0
6,0
7,0
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
Centrālā vēlēšanu komisija
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim
2014.gadā finansējums Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanai 0,4 milj. euro
72. 4,8
4,8
4,9
4,9
4,9
0,01
0,02
0
1
2
3
4
5
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
AUGSTĀKĀ TIESA UN SATVERSMES TIESA
1,4
1,4
1,4
1,3
1,3
0,0
0,5
1,0
1,5
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
72
Augstākā tiesa
Satversmes tiesa
**atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
taiskaitā:
-Latvijas Republikas Augstākās tiesas zinātniski analītiskās nodaļas izveidošanai (0,1 milj. euroik gadu);
-Latvijas Republikas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma palielināšanai par 8% (0,1 milj. euroik gadu);
-Latvijas Republikas Augstākās tiesas strukturālās reformas nodrošināšanai (0,1 milj. euro2015.g.).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,3
0,3
0,3
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,03
0,03
0,03
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
taiskaitā:
-Piemaksa par prombūtnē esošu darbinieku aizvietošanu (0,01 milj. euroik gadu);
-Krievu valodas tulka amata vietas izveidošanai (0,01 milj. euroik gadu).
milj. euro
73. 22,9
23,8
22,0
20,9
20,9
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
RADIO UN TELEVĪZIJA UN PROKURATŪRA
73
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim
taiskaitā:
-Uzsāktāpapilduziņuuninformācijasraidījumakrievuvalodāturpināšanai(ikgadu0,8milj.euro);
-Latvijasradio4programmasstiprināšanai(ikgadu0,1milj.euro);
-LRpasākumuilgtspējasnodrošināšanai(ikgadu0,08milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
1,0
1,0
1,0
milj. euro
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
22,7
22,7
22,9
23,0
23,0
0,5
2,1
0,02
0,02
0
5
10
15
20
25
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
taiskaitā:
-MateriāltehniskaisnodrošinājumsProkuratūrainoteiktofunkcijuizpildei(ikgadu0,2milj.euro);
-DarbasamaksaspaaugstināšanaiProkuratūrasdarbiniekiem(vidējipar8%)(ikgadu0,3milj.euro).
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,5
0,5
0,5
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
Prokuratūra
Radio un televīzija
74. 74
** atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim
2015.gads
2016.gads
2017.gads
6,5
0
0
milj. euro
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
30,0
30,0
36,5
30,0
30,0
0,0
10,0
20,0
30,0
40,0
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
64.resors «Dotācijas pašvaldībām»
62.RESORS «MĒRĶDOTĀCIJAS PAŠVALDĪBĀM» UN 64.RESORS «DOTĀCIJAS PAŠVALDĪBĀM»
62.resors «Mērķdotācijas pašvaldībām»
326,0
326,0
336,7
338,3
338,3
0,0
100,0
200,0
300,0
400,0
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
taiskaitā:
-dotācijapašvaldībām(2015.gadam6,5milj.euro)
Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,
2015.gads
2016.gads
2017.gads
0,8
0,8
0,8
taiskaitā:
-Minimālāsmēnešadarbaalgaspaaugstināšanailīdz360eurounmēnešadarbaalgasskaluminimumakorekcijai(ikgadu0,8milj.euro)
Valsts budžeta programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervēti 3,0 milj. euro, kas tiks pārdalīti pedagogu darba samaksas nodrošināšanai pēc darba samaksas modeļa aprobācijas procesa beigām, un pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas Ministru kabinetā
75. 74.RESORS «GADSKĀRTĒJĀ VALSTS BUDŽETA IZPILDES PROCESĀ PĀRDALĀMAIS FINANSĒJUMS»
75
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2014.gada 1.novembrim
milj. euro
43,2
13,0
41,9
40,0
40,0
154,4
52,5
143,9
898,2
971,6
0
150
300
450
600
750
900
1050
2014
2014*
2015
2016
2017
pamatfunkcijas
ES un pārējā ĀFP
Pamatfunkcijas
2014. gads
2015. gads
2016. gads
2017. gads
Apropriācijas rezerve (milj. euro)
4,3
5,0
5,0
5,0
Līdzekļineparedzētiem gadījumiem (milj. euro)
38,1
35,0
35,0
35,0
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā (milj. euro)
0,6
1,9
-
-
Baltijas ceļa 25.gadadienas svinības (milj. euro)
0,2
-
-
-
77. Datu avots: Eurostat 77
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
30,0
35,0
40,0
Pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopbudžeta nodokļu ieņēmumos atbilstoši EKS klasifikācijai, % (2012.gads)
Vidēji ES
LPS pieprasītais
PRASĪBA PAR PAŠVALDĪBU NODOKĻU DAĻAS PALIELINĀŠANU LĪDZ 25 % NAV EKONOMISKI PAMATOTA UN IZPILDĀMA
79. 79
10,2
14,0
22,0
22,0
30,0
30,0
36,5
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
30,0
35,0
40,0
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Par 6,5 milj. europalielināts finansējums 2015.gadam, ar mērķi nodrošināt reģionāli sabalansētu finansējuma sadalījumu
RESORA «DOTĀCIJAS PAŠVALDĪBĀM» IZDEVUMI, KAS PAREDZĒTI PAŠVALDĪBU FINANŠU IZLĪDZINĀŠANAImilj. euro
80. 80
•Mainītpašvaldībufinanšuizlīdzināšanas(PFI)finanšunepieciešamībassadalījumustarprepublikaspilsētāmunnovadiemno47%/53%uz48%/52%
•2015.gadāpalielinātdotācijasnovadupašvaldībāmlīdz99%nofinanšunepieciešamības
•Republikaspilsētupašvaldībāmarzemākajiemieņēmumiem(Daugavpils,Rēzekne, JēkabpilsunLiepāja)paredzētspeciāludotāciju,nodrošinot499,8eurofinansējumuuzvienuiedzīvotāju
VALDĪBAS PIEDĀVĀJUMS REĢIONĀLI SABALANSĒTA FINANSĒJUMA SADALĪJUMAM PAŠVALDĪBĀM 2015.GADĀ
Dotācijaspašvaldībām
milj. euro
Republikas pilsētāmar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienuiedzīvotājupēcPFI(499,8 euro)
5,1
Novadu pašvaldībāmvērtēto ieņēmumu nodrošināšanai pēc PFIfinanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas 99% līmenī
18,3
Par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim)
1,0
PFI fondam
12,1
Kopā
36,5
81. 81
662,9
642,6
590,6
553,9
550,5
478,7
478,7
478,7
478,7
740,4
667,1
634,6
602,5
569,2
499,8
499,8
499,8
499,8
400
450
500
550
600
650
700
750
800
Jūrmala
Rīga
Ventspils
Valmiera
Jelgava
Liepāja
Jēkabpils
Rēzekne
Daugavpils
Vērtētie ieņēmumi uz 1 iedz. pēc PFI, euro
2014.gads
2015.gads (valdības piedāvājums)
VĒRTĒTIE IEŅĒMUMI PAŠVALDĪBĀS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU PĒC PFI UN PAPILDU DOTĀCIJĀM (1)
Vērtētieieņēmumipieaugvisāmrepublikaspilsētām.Vidējivērtētieieņēmumiuz1iedz.pieaugpar6,1%.
Republikas pilsētas
Saņem papildu dotāciju
82. 82
874,8
877,2
799,8
744,1
740,9
747,8
740,0
713,8
663,9
628,8
605,3
575,9
599,6
545,1
521,8
1 018,0
939,5
893,2
795,2
790,4
779,1
776,9
759,5
721,1
662,1
648,4
631,1
629,7
591,9
556,7
400
500
600
700
800
900
1 000
1 100
Garkalnesnovads
Mārupesnovads
Babītesnovads
Ikšķilesnovads
Ķekavasnovads
Carnikavasnovads
Ādažunovads
Stopiņunovads
Saulkrastunovads
Salaspilsnovads
Siguldasnovads
Sējasnovads
Olainesnovads
Pārējienovadi, kasnesaņemdotāciju
Pārējienovadi, kassaņemdotāciju
Vērtētie ieņēmumi uz 1 iedz. pēc PFI, euro
2014.gads
2015.gads (valdības piedāvājums)
VĒRTĒTIE IEŅĒMUMI PAŠVALDĪBĀS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU PĒC PFI UN PAPILDU DOTĀCIJĀM (2)
Novadu pašvaldības
Saņem dotāciju līdz 99% no finanšu nepieciešamības
85. 09.12.2014 85
Nodokļu jomas likumprojekti:
•Likumprojekts “Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»;
•Likumprojekts «Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»;
•Likumprojekts «Grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli»;
•Likumprojekts «Grozījumi likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu»;
•Likumprojekts «Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»;
•Likumprojekts «Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām».
PAVADOŠO LIKUMPROJEKTU PAKETE (1)
LIKUMPROJEKTU PAKETI VEIDO 18 LIKUMPROJEKTI
86. 09.12.2014 86
Pārējie likumprojekti:
•Likumprojekts «Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā»;
•Likumprojekts «Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā»;
•Likumprojekts «Grozījumi Izglītības likumā»;
•Likumprojekts «Grozījumi Augstskolu likumā»;
•Likumprojekts «Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā»;
•Likumprojekts «Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā»;
•Likumprojekts «Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā»;
•Likumprojekts «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»;
•Likumprojekts «Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā»;
•Likumprojekts «Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā»;
•Likumprojekts «Iekšējās drošības biroja likums»;
•Likumprojekts «Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā».
PAVADOŠO LIKUMPROJEKTU PAKETE (2)